บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
[229] Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ .pe. atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ . Katame cattāro . cattāro satipaṭṭhānā idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . vedanāsu vedanā . citte cittā . dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. [230] Cattāro sammappadhānā idhāvuso bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati @Footnote: 1 Ma. Yu. dibbo vihāro. 2 Ma. brahmā vihāro. 3 Ma. Yu. saṅgītiyattikaṃ @niṭṭhitanti na dissanti. Cittaṃ paggaṇhāti padahati anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. [231] Cattāro iddhipādā idhāvuso bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhāra- samannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. [232] Cattāri jhānāni idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. [233] Catasso samādhibhāvanā atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā Bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati . atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati . atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati . Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati. {233.1} Katamā cāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati . idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ .pe. catutthajjhānaṃ upasampajja viharati ayaṃ āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati. {233.2} Katamā cāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati . idhāvuso bhikkhu ālokasaññaṃ manasikaroti divāsaññaṃ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti ayaṃ āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati. {233.3} Katamā cāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati . idhāvuso bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā abbhatthaṃ gacchanti viditā saññā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā abbhatthaṃ gacchanti viditā vitakkā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti viditā abbhatthaṃ gacchanti ayaṃ āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati. {233.4} Katamā cāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati . idhāvuso bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu 1- udayabbayānupassī viharati iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo . iti vedanā . Iti saññā. Iti saṅkhārā. Iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo 2- ayaṃ āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati. [234] Catasso appamaññā idhāvuso bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati . karuṇāsahagatena cetasā . Muditāsahagatena cetasā . upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. [235] Cattāro arūpā 3- idhāvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti @Footnote: 1 Yu. pañcasupādānakkhandhesu. 2 Yu. atthaṅgamoti. 3 Ma. āruppā. Viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. [236] Cattāri apassenāni idhāvuso bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati saṅkhāyekaṃ adhivāseti saṅkhāyekaṃ parivajjeti saṅkhāyekaṃ vinodeti. [237] Cattāro ariyavaṃsā idhāvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī na ca cīvarahetu anesanaṃ appaṭirūpaṃ āpajjati aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati laddhā ca cīvaraṃ agadhito 1- amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. {237.1} Puna caparaṃ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appaṭirūpaṃ āpajjati aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti yo hi tattha dakkho analaso sampajāno @Footnote: 1 Yu. agathito. evamuparipi. Paṭissato ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. {237.2} Puna caparaṃ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī na ca senāsanahetu anesanaṃ appaṭirūpaṃ āpajjati aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati laddhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. {237.3} Puna caparaṃ āvuso bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato bhāvanārāmo hoti bhāvanārato tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṃ vuccatāvuso bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito 1-. [238] Cattāri padhānāni saṃvarappadhānaṃ pahānappadhānaṃ bhāvanāppadhānaṃ anurakkhanāppadhānaṃ . katamañcāvuso saṃvarappadhānaṃ . idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati . sotena saddaṃ sutvā . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . jivhāya rasaṃ sāyitvā . @Footnote: 1 Ma. ṭhitoti. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati idaṃ vuccatāvuso saṃvarappadhānaṃ. {238.1} Katamañcāvuso pahānappadhānaṃ . idhāvuso bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti 1- anabhāvaṅgameti uppannaṃ byāpādavitakkaṃ .pe. uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ nādhivāseti pajahati .pe. uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṅgameti idaṃ vuccatāvuso pahānappadhānaṃ. {238.2} Katamañcāvuso bhāvanāppadhānaṃ . idhāvuso bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ . dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti . viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti . pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti . passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti . Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti . upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ idaṃ vuccatāvuso bhāvanāppadhānaṃ. {238.3} Katamañcāvuso anurakkhanāppadhānaṃ . idhāvuso bhikkhu uppannaṃ bhaddakaṃ samādhinimittaṃ anurakkhati aṭṭhikasaññaṃ puḷuvakasaññaṃ vinīlakasaññaṃ vicchiddakasaññaṃ uddhumātakasaññaṃ idaṃ vuccatāvuso anurakkhanāppadhānaṃ. @Footnote: 1 Ma. byantiṃ karoti. evamuparipi. [239] Cattāri ñāṇāni dhamme ñāṇaṃ *- anvaye ñāṇaṃ paricchedañāṇaṃ 1- sammatiñāṇaṃ 2- . aparānipi cattāri ñāṇāni dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye 3- ñāṇaṃ dukkhanirodhe 4- ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya 5- ñāṇaṃ. [240] Cattāri sotāpattiyaṅgāni sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti. [241] Cattāri sotāpannassa aṅgāni idhāvuso ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti dhamme aveccappasādena samannāgato hoti svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūpasatthehi aparamaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. @Footnote: 1 Ma. pariye ñāṇaṃ. 2 Ma. sammutiyā ñāṇaṃ. Yu. sammutiñāṇaṃ. 3 Yu. samudaye. @4 Yu. nirodhe. 5 Yu. magge. @* mīkārkṛ´์ khagœ ñānaṃ peḌna ñāṇaṃ [242] Cattāri sāmaññaphalāni sotāpattiphalaṃ sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahattaphalaṃ. [243] Catasso dhātuyo paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu. [244] Cattāro āhārā kabaḷīkāro 1- āhāro oḷāriko vā sukhumo vā phasso dutiyo manosañcetanā tatiyā viññāṇaṃ catutthaṃ. [245] Catasso viññāṇaṭṭhitiyo rūpūpāyaṃ vā āvuso viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasevanaṃ vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjati . vedanūpāyaṃ vā āvuso . saññūpāyaṃ vā āvuso . saṅkhārūpāyaṃ vā āvuso . viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasevanaṃ vuḍḍhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. [246] Cattāri agatigamanāni chandāgatiṃ gacchati dosāgatiṃ gacchati mohāgatiṃ gacchati bhayāgatiṃ gacchati. [247] Cattāro taṇhuppādā cīvarahetu vā āvuso bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati piṇḍapātahetu vā āvuso bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati senāsanahetu vā āvuso bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati abhibhavābhavahetu 2- vā āvuso bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. @Footnote: 1 Yu. kabaliṅkāro . 2 Ma. Yu. itibhavā .... [248] Catasso paṭipadā dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā dukkhāpaṭipadā khippābhiññā sukhāpaṭipadā dandhābhiññā sukhāpaṭipadā khippābhiññā. [249] Aparāpi catasso paṭipadā akkhamā paṭipadā khamā paṭipadā damā paṭipadā samā paṭipadā. [250] Cattāri dhammapadāni anabhijjhā dhammapadaṃ abyāpādo dhammapadaṃ sammāsati dhammapadaṃ sammāsamādhi dhammapadaṃ. [251] Cattāri dhammasamādānāni atthāvuso dhammasamādānaṃ paccuppannaṃ dukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ atthāvuso dhammasamādānaṃ paccuppannaṃ dukkhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ atthāvuso dhammasamādānaṃ paccuppannaṃ sukhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ atthāvuso dhammasamādānaṃ paccuppannaṃ sukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. [252] Cattāro dhammakkhandhā sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho vimuttikkhandho. [253] Cattāri balāni viriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ. [254] Cattāri adhiṭṭhānāni paññādhiṭṭhānaṃ saccādhiṭṭhānaṃ cāgādhiṭṭhānaṃ upasamādhiṭṭhānaṃ. [255] Cattāro pañhābyākaraṇā 1- ekaṃsabyākaraṇīyo pañho paṭipucchābyākaraṇīyo pañho vibhajjabyākaraṇīyo pañho ṭhapanīyo pañho. @Footnote: 1 Ma. ...byākaraṇāni. Yu. ...vyākaraṇā. [256] Cattāri kammāni atthāvuso kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ atthāvuso kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ atthāvuso kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ atthāvuso kammaṃ akaṇhaasukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati. [257] Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo sattānaṃ cutupapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo aṭṭhavimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā āsavānaṃ khayo paññāya sacchikaraṇīyo. [258] Cattāro oghā kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho. [259] Cattāro yogā kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo. [260] Cattāro visaṃyogā kāmayogavisaṃyogo bhavayogavisaṃyogo diṭṭhiyogavisaṃyogo avijjāyogavisaṃyogo. [261] Cattāro ganthā abhijjhā kāyagantho byāpādo kāyagantho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. [262] Cattāri upādānāni kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ. [263] Catasso yoniyo aṇḍajayoni jalābujayoni saṃsedajayoni opapātikayoni. [264] Catasso gabbhāvakkantiyo idhāvuso ekacco asampajāno mātu kucchiṃ okkamati asampajāno mātu kucchismiṃ ṭhāti asampajāno mātu kucchismā nikkhamati ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti . Puna caparaṃ āvuso idhekacco sampajāno mātu kucchiṃ okkamati asampajāno mātu kucchismiṃ ṭhāti asampajāno mātu kucchismā nikkhamati ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti . puna caparaṃ āvuso idhekacco sampajāno mātu kucchiṃ okkamati sampajāno mātu kucchismiṃ ṭhāti asampajāno mātu kucchismā nikkhamati ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti . Puna caparaṃ āvuso idhekacco sampajāno mātu kucchiṃ okkamati sampajāno mātu kucchismiṃ ṭhāti sampajāno mātu kucchismā nikkhamati ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti. [265] Cattāro attabhāvapaṭilābhā atthāvuso attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati no parasañcetanā . Atthāvuso attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati no attasañcetanā . atthāvuso attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva so 1- kamati parasañcetanā ca . atthāvuso attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā. [266] Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo atthāvuso dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato . atthāvuso dakkhiṇā Paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato . atthāvuso dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato . atthāvuso dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca. [267] Cattāri saṅgahavatthūni dānaṃ piyavajjaṃ 1- atthacariyā samānattatā. [268] Cattāro anariyavohārā musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo. [269] Cattāro ariyavohārā musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā vemaṇī. [270] Aparepi cattāro anariyavohārā adiṭṭhe diṭṭhavāditā assute sutavāditā amute mutavāditā aviññāte viññātavāditā. [271] Aparepi cattāro ariyavohārā adiṭṭhe adiṭṭhavāditā assute assutavāditā amute amutavāditā aviññāte aviññātavāditā. [272] Aparepi cattāro anariyavohārā diṭṭhe adiṭṭhavāditā sute assutavāditā mute amutavāditā viññāte aviññātavāditā. [273] Aparepi cattāro ariyavohārā diṭṭhe diṭṭhavāditā sute sutavāditā mute mutavāditā viññāte viññātavāditā. [274] Cattāro puggalā idhāvuso ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto . idhāvuso ekacco puggalo @Footnote: 1 Yu. peyyavajjaṃ. Parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto . idhāvuso ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto . idhāvuso ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭhe va dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto 1- sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati. [275] Aparepi cattāro puggalā idhāvuso ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya . Idhāvuso ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya . idhāvuso ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya . idhāvuso ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca. [276] Aparepi cattāro puggalā tamo tamaparāyano tamo jotiparāyano joti tamaparāyano joti jotiparāyano. [277] Aparepi cattāro puggalā samaṇamacalo samaṇapadumo samaṇapuṇḍarīko samaṇesu 2- samaṇasukhumālo . ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ .pe. Atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Saṅgītiyacatukkaṃ niṭṭhitaṃ 3-. @Footnote: 1 Yu. sītibhūto. 2 Yu. ayaṃ pāṭho na dissati. 3 Ma. paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. @Yu. paṭhamakabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ. [278] Atthi kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ .pe. atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ . katame pañca . pañcakkhandhā rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho. [279] Pañcupādānakkhandhā rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. [280] Pañca kāmaguṇā cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajaniyā 1- . Sotaviññeyyā saddā. Ghānaviññeyyā gandhā . jivhāviññeyyā rasā . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajaniyā 1-. [281] Pañca gatiyo nirayo tiracchānayoni pettivisayo manussā devā. [282] Pañca macchariyāni āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ. [283] Pañca nīvaraṇāni kāmacchandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ. [284] Pañca orambhāgiyāni saññojanāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando byāpādo. @Footnote: 1 Ma. Yu. rajanīyā. [285] Pañcuddhambhāgiyāni saññojanāni rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā. [286] Pañca sikkhāpadāni pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī. [287] Pañca abhabbaṭṭhānāni abhabbo āvuso khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātuṃ 1- abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe āgārikabhūto 2-. [288] Pañca byasanāni ñātibyasanaṃ bhogabyasanaṃ rogabyasanaṃ sīlabyasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ . nāvuso sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti . sīlabyasanahetu vā āvuso sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. [289] Pañca sampadā ñātisampadā bhogasampadā ārogyasampadā sīlasampadā diṭṭhisampadā . nāvuso sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa @Footnote: 1 Ma. ādiyituṃ. 2 Ma. āgāriyabhūto. Yu. agāriyabhūto. Bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti . sīlasampadāhetu vā āvuso sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. [290] Pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā idhāvuso dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā . puna caparaṃ āvuso dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā . puna caparaṃ āvuso dussīlo sīlavipanno yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto 1- ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā . puna caparaṃ āvuso dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā . Puna caparaṃ āvuso dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. [291] Pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya idhāvuso sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya . puna caparaṃ āvuso sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati ayaṃ @Footnote: 1 Yu. maṅkobhūto. Dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya . puna caparaṃ āvuso sīlavā sīlasampanno yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya . puna caparaṃ āvuso sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya . Puna caparaṃ āvuso sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. [292] Codakena āvuso bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo kālena vakkhāmi no akālena bhūtena vakkhāmi no abhūtena saṇhena vakkhāmi no pharusena atthasañhitena vakkhāmi no anatthasañhitena mettacittena vakkhāmi no dosantarenāti . codakena āvuso bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. [293] Pañca padhāniyaṅgāni idhāvuso bhikkhu saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti appābādho hoti appātaṅko Samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. [294] Pañca suddhāvāsā avihā atappā sudassā sudassī akaniṭṭhā. [295] Pañca anāgāmino antarāparinibbāyī upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī. [296] Pañca cetokhīlā 1- idhāvuso bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati . yo so āvuso bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya ayaṃ paṭhamo cetokhīlo. Puna caparaṃ āvuso bhikkhu dhamme kaṅkhati . saṅghe kaṅkhati . sikkhāya kaṅkhati vicikicchati. Sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khīlajāto . yo so āvuso @Footnote: 1 Ma. Yu. sabbavāresu cetokhilā. Bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khīlajāto tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya 1- ayaṃ pañcamo cetokhīlo. [297] Pañca cetaso vinibandhā idhāvuso bhikkhu kāmesu 2- avigatarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho . yo so āvuso bhikkhu kāmesu 2- avigatarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya ayaṃ paṭhamo cetaso vinibandho . Puna caparaṃ āvuso bhikkhu kāye avītarāgo 3- hoti. Saṅkhittaṃ. Rūpe avītarāgo 3- hoti . saṅkhittaṃ . puna caparaṃ āvuso bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Puna caparaṃ āvuso bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti . yo so āvuso bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya @Footnote: 1 Yu. yassa cittaṃ ... sātaccāya padhānāyāti ime pāṭhā na dissanti. 2 Yu. kāme. @3 Yu. avigatarāgo. Sātaccāya padhānāya yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya ayaṃ pañcamo cetaso vinibandho. [298] Pañcindriyāni cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ. [299] Aparānipi pañcindriyāni sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ. [300] Aparānipi pañcindriyāni saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. [301] Pañca nissāraṇīyā 1- dhātuyo idhāvuso bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati nekkhammaṃ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā 2- mutto so tehi na so taṃ vedanaṃ vedeti idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ. {301.1} Puna caparaṃ āvuso bhikkhuno byāpādaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati abyāpādaṃ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ byāpādena ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā 2- mutto so tehi na so taṃ vedanaṃ vedeti idamakkhātaṃ @Footnote: 1 Ma. nissaraṇiyā . 2 Ma. Yu. vighātā pariḷāhā. Byāpādassa nissaraṇaṃ. {301.2} Puna caparaṃ āvuso bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya ye ca vihesapaccayā 1- uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā 2- mutto so tehi na so taṃ vedanaṃ vedeti idamakkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ. {301.3} Puna caparaṃ āvuso bhikkhuno rūpe 3- manasikaroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe 4- cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā 2- mutto so tehi na so taṃ vedanaṃ vedeti idamakkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ. {301.4} Puna caparaṃ āvuso bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhaṃ 5- cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā 2- mutto so tehi na so taṃ vedanaṃ vedeti idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. vihesāpaccayā. 2 Ma. Yu. vighātā pariḷāhā. 3 Yu. rūpaṃ. @4 Yu. rūpesu. 5 Ma. Yu. sakkāyanirodhe. [302] Pañca vimuttāyatanāni idhāvuso bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo 1- sabrahmacārī . yathā yathā āvuso bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo 1- sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca . tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedeti sukhino cittaṃ samādhiyati idaṃ paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ. {302.1} Puna caparaṃ āvuso bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo 2- sabrahmacārī apica kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti . saṅkhittaṃ . Apica kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti .pe. apica kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati .pe. apica khvāssa 2- aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ 3- suppaṭividdhaṃ paññāya . yathā yathā āvuso bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ 3- suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca . tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedeti sukhino cittaṃ samādhiyati idaṃ pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. garuṭṭhāniko. 2 Ma. khvassa. Yu. kho assa. 3 Yu. supadhāritaṃ. [303] Pañca vimuttiparipācaniyā saññā aniccasaññā anicce dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā . Ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ .pe. Atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Saṅgītiyapañcakaṃ niṭṭhitaṃ 1-. [304] Atthi kho āvuso tena bhagavatā .pe. Sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ .pe. atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ . katame cha . Cha ajjhattikāni āyatanāni cakkhvāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. [305] Cha bāhirāni āyatanāni rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. [306] Cha viññāṇakāyā cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. [307] Cha phassakāyā cakkhusamphasso .pe. Manosamphasso. [308] Cha vedanākāyā cakkhusamphassajā vedanā .pe. Manosamphassajā vedanā. [309] Cha saññākāyā rūpasaññā .pe. Dhammasaññā. [310] Cha sañcetanākāyā rūpasañcetanā .pe. Dhammasañcetanā. @Footnote: 1 Ma. Yu. saṅgītiyapañcakaṃ niṭṭhitanti na dissanti. [311] Cha taṇhākāyā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. [312] Cha agāravā idhāvuso bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme agāravo viharati appatisso saṅghe agāravo viharati appatisso sikkhāya agāravo viharati appatisso appamāde agāravo viharati appatisso paṭisanthāre agāravo viharati appatisso. [313] Cha sagāravā 1- idhāvuso bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso dhamme sagāravo viharati sappatisso saṅghe sagāravo viharati sappatisso sikkhāya sagāravo viharati sappatisso appamāde sagāravo viharati sappatisso paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso. [314] Cha somanassūpavicārā cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati . sotena saddaṃ sutvā . ghānena gandhaṃ ghāyitvā. Jivhāya rasaṃ sāyitvā . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati. [315] Cha domanassūpavicārā cakkhunā rūpaṃ disvā domanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati . sotena saddaṃ sutvā . ghānena gandhaṃ ghāyitvā. Jivhāya rasaṃ sāyitvā . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . manasā dhammaṃ viññāya domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati. @Footnote: 1 Ma. Yu. gāravā. [316] Cha upekkhūpavicārā cakkhunā rūpaṃ disvā upekkhaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati . sotena saddaṃ sutvā . ghānena gandhaṃ ghāyitvā. Jivhāya rasaṃ sāyitvā . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . manasā dhammaṃ viññāya upekkhaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati. [317] Cha sārāṇīyā dhammā idhāvuso bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi 1- ceva raho ca ayaṃ 2- dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati . puna caparaṃ āvuso bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ ... . mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca ayaṃpi dhammo sārāṇīyo .pe. ekībhāvāya saṃvattati . puna caparaṃ āvuso bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattaṃpi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī ayaṃpi dhammo sārāṇīyo .pe. ekībhāvāya saṃvattati . puna caparaṃ āvuso bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññupasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca ayaṃpi dhammo sārāṇīyo .pe. ekībhāvāya saṃvattati . puna caparaṃ āvuso bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya @Footnote: 1 Yu. āvī . 2 Ma. Yu. ayampi. Tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca ayaṃpi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. [318] Cha vivādamūlāni idhāvuso bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so āvuso bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso dhammepi agāravo viharati appatisso saṅghepi agāravo viharati appatisso sikkhāyapi na paripūrīkārī 1- hoti . yo so āvuso bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme .pe. saṅghe .pe. sikkhāya na paripūrīkārī hoti . So saṅghe vivādaṃ janeti yo so hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya bahujanassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. {318.1} Evarūpañce tumhe āvuso vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha . tatra tumhe āvuso tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha . evarūpañce tumhe āvuso vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha . tatra tumhe āvuso tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha . evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. {318.2} Puna caparaṃ āvuso bhikkhu makkhī hoti palāsī 2-. Issukī hoti maccharī . saṭho hoti māyāvī . pāpiccho hoti micchādiṭṭhi. @Footnote: 1 Ma. Yu. paripūrakārī . 2 Ma. Yu. paḷāsī. Sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādānagāhī 1- duppaṭinissaggī . yo so āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādānagāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso dhammepi agāravo viharati appatisso saṅghepi agāravo viharati appatisso sikkhāyapi na paripūrīkārī hoti . yo so āvuso bhikkhu sattharipi 2- agāravo viharati appatisso dhammepi 2- .pe. saṅghepi 2- .pe. sikkhāyapi 2- na paripūrīkārī . so saṅghe vivādaṃ janeti yo so hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya bahujanassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ . evarūpañce tumhe āvuso vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha . tatra tumhe āvuso tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha . Evarūpañce tumhe āvuso vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha . tatra tumhe āvuso tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha . evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. [319] Cha dhātuyo paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu. [320] Cha nissāraṇīyā dhātuyo idhāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā @Footnote: 1 Ma. Yu. ādhānagāhī . 2 Ma. Yu. pisaddo na dissati. Vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti . so mā hevantissa vacanīyo mā āyasmā evaṃ avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya . aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti 1- netaṃ ṭhānaṃ vijjati . nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso byāpādassa yadidaṃ mettā cetovimutti 2-. {320.1} Idha panāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti . so mā hevantissa vacanīyo mā āyasmā evaṃ avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya . aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti 1- netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso vihesāya yadidaṃ karuṇā cetovimutti 2-. {320.2} Idha panāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā atha ca pana @Footnote: 1 Ma. itisaddo na dissati . 2 cetovimuttīti. Me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti . so mā hevantissa vacanīyo mā āyasmā evaṃ avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya . aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti 1- netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso aratiyā yadidaṃ muditā cetovimutti 2-. {320.3} Idha panāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti . so mā hevantissa vacanīyo mā āyasmā evaṃ avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya . aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti 1- netaṃ ṭhānaṃ vijjati . nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso rāgassa yadidaṃ upekkhā cetovimutti 2-. {320.4} Idha panāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotīti. So mā @Footnote: 1 Ma. itisaddo na dissati . 2 Ma. cetovimuttīti. Hevantissa vacanīyo mā āyasmā evaṃ avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya . aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissatīti 1- netaṃ ṭhānaṃ vijjati . nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittā cetovimutti 2-. {320.5} Idha panāvuso bhikkhu evaṃ vadeyya asmīti kho me vigate 3- ayamahamasmīti na samanupassāmi . atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatīti . so mā hevantissa vacanīyo mā āyasmā evaṃ avaca mā bhagavantaṃ abbhācikkhi na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ na hi bhagavā evaṃ vadeyya . aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti ca asamanupassato atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti 1- netaṃ ṭhānaṃ vijjati . nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso vicikicchākathaṅkathāsallassa yadidaṃ asmīti 4- mānasamugghāto. [321] Cha anuttariyāni dassanānuttariyaṃ savanānuttariyaṃ lābhānuttariyaṃ sikkhānuttariyaṃ pāricariyānuttariyaṃ anussatānuttariyaṃ. [322] Cha anussatiṭṭhānāni buddhānussati dhammānussati saṅghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati. @Footnote: 1 Ma. itisaddo na dissati . 2 Ma. cetovimuttīti. 3 Ma. vigataṃ. Yu. vighātaṃ. @4 Ma. yadidaṃ asmimānasamugghātoti. [323] Cha satatavihārā idhāvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano upekkhako ca 1- viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā .pe. ghānena gandhaṃ ghāyitvā .pe. jivhāya rasaṃ sāyitvā .pe. kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā .pe. manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano upekkhako ca 1- viharati sato sampajāno. [324] Chaḷābhijātiyo idhāvuso ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati . idhāvuso 2- ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati . idhāvuso ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati . idhāvuso ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati . idhāvuso ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati . idhāvuso ekacco sukkābhijātiko samāno akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati. [325] Cha nibbedhabhāgiyasaññā 3- aniccasaññā anicce dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā . ime kho āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ .pe. Atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Saṅgītiyacchakkaṃ niṭṭhitaṃ 4-The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 11 page 232-263. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=11&item=229&items=97 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=11&item=229&items=97&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=11&item=229&items=97 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=11&item=229&items=97 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=11&i=229 Contents of The Tipitaka Volume 11 https://84000.org/tipitaka/read/?index_11 https://84000.org/tipitaka/english/?index_11
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]