ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
 ThaiVersion   PaliThai   PaliRoman 
แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter
TIPITAKA Volume 28 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 20 : Sutta. Khu. Jā.(2): paññāsa-Mahānipātajātakaṃ
                   Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṃ
                              dutiyo bhāgo
                                ---------
                           paññāsanipātaṃ
                          1 naḷinikājātakaṃ
     [1] Uddayhate 1- janapado            raṭṭhañcāpi vinassati
           ehi naḷinike gaccha                   taṃ me brāhmaṇamānaya.
     [2] Nāhaṃ dukkhakkhamā rāja               nāhaṃ addhānakovidā
           kathaṃ ahaṃ gamissāmi                   vanaṃ kuñjarasevitaṃ.
     [3] |3.1| Phītaṃ janapadaṃ gantvā         hatthinā ca rathena ca
                   dārusaṅghāṭayānena          evaṃ gaccha naḷinike.
        |3.2| Hatthī assā rathā 2- pattī   gacchevādāya khattiye
                   taveva vaṇṇarūpena            vasaṃ tamānayissasi.
     [4] |4.1| Kadaliddhajapaññāṇo       ābhujiparivārito
                    eso padissati rammo       isisiṅgassa assamo.
            |4.2| Eso aggissa saṅkhāto   eso dhūmo padissati
                    maññe no aggiṃ hāpeti  isisiṅgo mahiddhiko.
@Footnote: 1 Sī. Yu. uḍḍayhate .   2 Ma. hatthiassarathe.
     [5] |5.1| Tañca disvāna āyantiṃ    āmuttamaṇikuṇḍalaṃ
                    isisiṅgo pāvisi bhīto       assamaṃ paṇṇachādanaṃ.
           |5.2| Assamassa ca sā dvāre    geṇḍukenassa kīḷati
                    vidaṃsayantī aṅgāni           guyhaṃ pakāsitāni ca.
            |5.3| Tañca disvāna kīḷantiṃ     paṇṇasālagato jaṭī
                     assamā nikkhamitvāna     idaṃ vacanamabravi.
     [6] Ambho ko nāma so rukkho          yassa tevaṃ gataṃ phalaṃ
           dūrepi khittaṃ pacceti                   na taṃ ohāya gacchati.
     [7] Assamassa mama brahme             samīpe gandhamādane
            bahavo 1- tādisā rukkhā          yassa tevaṃ gataṃ phalaṃ
            dūrepi khittaṃ pacceti                 na maṃ ohāya gacchati.
            [8] Etu bhavaṃ assamimaṃ adetu
                  pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi
                  idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu
                  ito bhavaṃ mūlaphalāni bhuñjatu 2-.
            [9] Kinte idaṃ ūrūnamantarasmiṃ
                  supicchitaṃ kaṇharivappakāsati
                  akkhāhi me pucchito etamatthaṃ
                  kose nu te uttamaṅgaṃ paviṭṭhaṃ.
     [10] |10.1| Ahaṃ vane mūlaphalesanaṃ caraṃ
@Footnote: 1 Sī. pabbate .      2 Sī. khādatu.
                  Asādayiṃ acchaṃ sughorarūpaṃ
                  so maṃ patitvā sahasajjhappatto
                  panujja maṃ abbuhi uttamaṅgaṃ.
       |10.2| Svāyaṃ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati
                  sabbañca kālaṃ na labhāmi sātaṃ
                  paho bhavaṃ kaṇḍumimaṃ vinetuṃ
                  kurutaṃ bhavaṃ yācito brāhmaṇatthaṃ.
     [11] Gambhīrarūpo te vaṇo salohito
                  apūtiko pannagandho 1- mahā ca
                  karomi te kiñci kasāyayogaṃ
                  yathā bhavaṃ paramasukhī bhaveyya.
     [12] Na mantayogā na kasāyayogā
                  na osadhā brahmacāri kamanti
                  ghaṭṭe mudukena aṅgena 2- vinehi kaṇḍuṃ 3-
                  yathā ahaṃ paramasukhī bhaveyyaṃ.
     [13] Ito nu bhoto katamena assamo
                  kacci bhavaṃ abhiramasi araññe
                  kacci nu te mūlaphalaṃ pahūtaṃ
                  kacci bhavantaṃ na vihiṃsanti vāḷā.
@Footnote: 1 Sī. pakkagandho. Ma. vaṇagandho .   2 Sī. yaṃ te mudu tena .  3 Yu. kaṇḍūkaṃ.
     [14] |14.1| Ito ujuṃ uttarāyaṃ disāyaṃ
                  khemā nadī himavantā pabhāti
                  tassā tīre assamo mayha rammo
                  aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe.
       |14.2| Ambā ca sālā tilakā 1- ca jambuyo
                  uddālakā pāṭaliyo ca phullā
                  samantato kiṃpurisābhigītaṃ
                  aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe.
       |14.3| Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha
                  vaṇṇena gandhena upetarūpaṃ
                  taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ
                  aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe.
       |14.4| Phalā ca mūlā ca pahūtamettha
                  vaṇṇena gandhena rasenupetā
                  āyanti ca luddakā taṃ padesaṃ
                  mā me tato mūlaphalaṃ ahāsuṃ.
     [15] Pitā mama mūlaphalesanaṃ gato
                  idāni āgacchati sāyakāle
                  ubhova gacchāmase assamantaṃ
@Footnote: 1 tiṇḍukātipi.
                  Yāva pitā mūlaphalato etu.
     [16] Aññe bahū isayo sādhurūpā
                  rājīsayo anumagge vasanti
                  teyeva pucchesi mamassamantaṃ
                  te taṃ nayissanti mamaṃ sakāse.
     [17] |17.1| Na te kaṭṭhāni bhinnāni   na te udakamābhataṃ
                  aggipi te na hāpito         kinnu mandova jhāyasi.
      |17.2| Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi
                  tapanīpi te samitā brahmacārī
                  pīṭhañca mayhaṃ udakañca hoti
                  ramasi tuvaṃ brahmabhūto puratthā.
      |17.3| Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako
                  ahāsitaggīsi asiddhabhojano
                  na me tuvaṃ ālapasi mamajja
                  naṭṭhaṃ nu kiṃ cetasikañca dukkhaṃ.
     [18] |18.1| Idhāgamā jaṭilo brahmacārī
                  sudassaneyyo sutanū vineti
                  nevātidīgho na panātirasso
                  sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto.
      |18.2| Amassujāto apurāṇavaṇṇī
                  ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe
                  dve yamā 1- gaṇḍā ure sujātā 2-
                  suvaṇṇatiṇḍusannibhā 3- pabhassarā.
      |18.3| Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṃ
                  kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā
                  te jotare carato māṇavassa
                  suttañca yaṃ saṃyamānaṃ jaṭānaṃ
      |18.4| aññā ca tassa saṃyamāni catasso
                  nīlā pītā lohitakā ca setā
                  tā saṃsare carato māṇavassa
                  tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi.
      |18.5| Na mekhalaṃ muñjamayaṃ dhāreti
                  na santhare no pana pabbajassa
                  tā jotare jaṅghanantare 4- vilaggā
                  sateritā 5- vijjurivantalikkhe.
       |18.6| Akhilakāni ca avaṇṭakāni
                  heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni
                  aghaṭṭitā niccakīḷaṃ karonti
                  hantāta kiṃ rukkhaphalāni tāni.
@Footnote: 1 Sī. dvepassa. Yu. dvāssa. 2 Ma. uresu jātā .  3 Ma. suvaṇṇatindukanibhā.
@Yu. sovaṇṇapiṇḍūpanibhā .  4 Ma. jaghanantare .   5 Ma. sateratā.
      |18.7| Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā
                  parosataṃ vellitaggā sugandhā
                  dvedhāsiro sādhuvibhattarūpo
                  aho nukho mayha tathā jaṭāssu.
       |18.8| Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo
                  vaṇṇena gandhena upetarūpā
                  nīluppalaṃ vātasameritaṃva
                  tatheva saṃvāyati 1- panassamo ayaṃ.
      |18.9| Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo
                  netādiso yādiso mayha kāyo 2-
                  so vāyati erito mālutena
                  vanaṃ yathā aggagimhe suphullaṃ.
    |18.10| Nihanti so rukkhaphalaṃ paṭhabyā
                  sucittarūpaṃ ruciraṃ dassaneyyaṃ
                  khittañca tassa punareti hatthaṃ
                  hantāta kiṃ rukkhaphalaṃ nukho taṃ.
    |18.11| Dantā ca tassa bhusadassaneyyā
                  suddhā samā saṅkhavarūpapannā
                  mano pasādenti vivariyamānā
                  na hi 3- nūna so sākamakhādi tehi.
@Footnote: 1 Ma. saṃvāti .  2 Ma. mayhaṃ kāye .   3 Sī. Yu. sabbattha na ha....
    |18.12| Akakkasaṃ aggaḷitaṃ muhuṃ muduṃ
                  ujuṃ anuddhataṃ acapalamassa bhāsitaṃ
                  rudaṃ manuññaṃ karavīkasussaraṃ
                  hadayaṅgamaṃ rañjayateva me mano.
    |18.13| Bindussaro nātivissaṭṭhavākyo 1-
                  na nūna sajjhāyamatippayutto
                  icchāmi kho 2- taṃ punadeva daṭṭhuṃ
                  mittañhi 3- me māṇavāhu 4- puratthā.
    |18.14| Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṃ vaṇaṃ
                  puthu sujātaṃ kharapattasannibhaṃ
                  teneva maṃ uttariyāna māṇavo
                  vivariya ūraṃ jaghanena pīḷayi.
    |18.15| Tapanti ābhanti virocare ca
                  sateritā 5- vijjurivantalikkhe
                  bāhā mudū añjanalomasadisā
                  vicitravaṭṭaṅgulikassa sobhare.
    |18.16| Akakkasaṅgo na ca dīghalomo
                  nakhassa dīghā api lohitaggā
                  mudūhi bāhāhi palissajanto
                  kalyāṇarūpo ramayaṃ upaṭṭhahi.
@Footnote: 1 Ma. nātivisaḷavākyo .   2 Ma. bho .  3 Ma. mitto hi .  4 Ma. māṇavohu.
@5 Ma. sateratā.
    |18.17| Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā
                  suvaṇṇakambūtalavaṭṭasucchavī
                  hatthā mudū tehi maṃ saṃphusitvā
                  ito gato tena maṃ dahanti tāta.
    |18.18| Na nūna so khārividhaṃ ahāsi
                  na nūna so kaṭṭhāni sayaṃ abhañji
                  na nūna so hanti dume kuṭhāriyā
                  napissa hatthesu khilāni atthi.
   |18.19| Acchova kho tassa vaṇaṃ akāsi
                  so maṃ bravī sukhitaṃ maṃ karohi
                  tāhaṃ kariṃ tena mamāpi 1- sokhyaṃ
                  so ca bravī sukhitosmīti brahme.
    |18.20| Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā
                  vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca
                  kilantarūpā udake ramitvā
                  punappunaṃ paṇṇakuṭiṃ vajāma.
    |18.21| Na majja mantā paṭibhanti tāta
                  na aggihuttaṃ napi yañña tatra 2-
                  na cāpi te mūlaphalāni bhuñje
@Footnote: 1 Ma. mamāsi .  2 Sī. yaññatantraṃ. Ma. yaññatantaṃ.
                  Yāva na passāmi taṃ brahmacāriṃ.
   |18.22| Addhā pajānāsi tuvaṃpi tāta
                  yassaṃ disāyaṃ 1- vasate brahmacārī
                  taṃ maṃ disaṃ pāpaya tāta khippaṃ
                  mā te ahaṃ amarimassamamhi.
   |18.23| Vicitraphullañhi 2- vanaṃ sutaṃ mayā
                  dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṅghasevitaṃ
                  taṃ maṃ vanaṃ pāpaya tāta khippaṃ
                  purā te pāṇaṃ vijahāmi assame.
     [19] |19.1| Imasmāhaṃ jotirase vanamhi
                   gandhabbadevaccharasaṅghasevite
                   isīnamāvāse sanantanamhi
                   netādisaṃ aratiṃ pāpuṇetha.
       |19.2| Bhavanti mittāni atho na honti
                   ñātīsu mittesu karonti pemaṃ
                   ayañca jammo kissa divā 3- niviṭṭho
                   yo neva jānāti kutomhi āgato.
       |19.3| Saṃvāsena hi mittāni             sandhiyanti punappunaṃ
                   sveva mitto 4- asaṅgantu     asaṃvāsena jīrati.
@Footnote: 1 Ma. disaṃ. 2 Sī.Yu. vicitarapupphaṃ .  3 Sī. rivā. Ma. vā .  4 Yu. sā ca metti.
       |19.4| Sace tuvaṃ dakkhasi brahmacāriṃ
                  sace tuvaṃ sallape 1- brahmacārinā
                  sampannasassaṃva mahodakena
                  tapoguṇaṃ khippamimaṃ pahassasi.
      |19.5| Punapi ce dakkhasi brahmacāriṃ
                  punapi ce sallape 2- brahmacārinā
                  sampannasassaṃva mahodakena
                  usmāgataṃ khippamimaṃ pahassasi.
      |19.6| Bhūtāni hetāni caranti tāta
                  virūparūpena manussaloke
                  na tāni sevetha naro sapañño
                  āsajjanaṃ 3- nassati brahmacārīti.
                     Naḷinikājātakaṃ paṭhamaṃ.
                           --------------
                      Ummādantījātakaṃ
     [20] |20.1| Nivesanaṃ kassa nudaṃ sunanda
                  pākārena paṇḍumayena guttaṃ
                  kā dissati aggisikhāva dūre
                  vehāyasaṃ 4- pabbataggeva acci.
@Footnote: 1-2 Yu. sallapi .  3 Ma. āsajja naṃ .  4 Sī. Yu. vehāsayaṃ.
       |20.2| Dhītā nvāyaṃ kassa sunanda hoti
                  suṇisā nvāyaṃ kassa athopi bhariyā
                  akkhāhi me khippamidheva puṭṭho
                  avāvatā yadi vā atthi bhattā.
     [21] |21.1| Ahaṃ hi jānāmi janinda etaṃ
                  matyā ca petyā ca athopi assā
                  taveva so puriso bhūmipāla
                  rattindivaṃ appamatto tavatthe.
      |21.2| Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca
                  amacco ca te aññataro janinda
                  tadseva sā bhariyā abhipārakassa
                  ummādantīti nāmadheyyena rāja.
     [22] Ambho ambho nāmamidaṃ imissā
                  matyā ca petyā ca kataṃ susādhu
                  tathāhi mayhaṃ avalokayantī
                  ummattakaṃ ummādantī akāsi.
     [23] |23.1| Yā puṇṇamāse migamandalocanā
                  upāvisī puṇḍarīkattacaṅgī
                  dve puṇṇamāyo tadahū amaññiṃ
                  disvāna pārāvaṭarattavāsiniṃ.
       |23.2| Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi
                  palobhayantī maṃ yadā udikkhati
                  vijamhamānā 1- harateva me mano
                  jātā vane kiṃpurisīva pabbate.
      |23.3| Tadā hi brahatī sāmā    āmuttamaṇikuṇḍalā
                  ekaccavasanā nārī        migī bhantāvudikkhati.
      |23.4| Kadāssu maṃ tambanakhā sulomā
                  bāhāmudū candanasāralittā
                  vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā
                  nārī upaññissati sīsato subhā.
      |23.5| Kadāssu maṃ kāñcanajāluracchadā
                  dhītā tirīṭissa vilākamajjhā 2-
                  mudūhi bāhāhi palissajissati
                  brahāvane jātadumaṃva māluvā.
      |23.6| Kadāssu maṃ 3- lākhārasarattasucchavī
                  bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī
                  mukhaṃ mukhena upanāmayissati
                  soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṃ.
      |23.7| Yadāddasaṃ taṃ tiṭṭhantiṃ    sabbagattaṃ 4- manoramaṃ
@Footnote: 1 Ma. vijmbhamānā. 2 Ma. vilaggamajjhā .  3 Ma. ayaṃ pāṭho natthi .  4 Ma. sabbabhaddaṃ.
                 Tato sakassa cittassa             nāvabodhāmi kañci naṃ.
      |23.8| Ummādantī mayā diṭṭhā 1-  āmuttamaṇikuṇḍalā
                  na suppāmi divārattiṃ           sahassaṃva parājito.
      |23.9| Sakko ce 2- me varaṃ dajjā     so ca labbhetha me varo
                  ekarattaṃ dvirattaṃ vā            bhaveyya 3- abhipārako
                  ummādantyā ramitvāna      sīvirājā tato siyā 4-.
     [24] Bhūtāni me bhūtapatī namassato
                  āgamma yakkho idametadabravi
                  rañño mano ummādantyā niviṭṭho
                  dadāmi te taṃ paricārayassu.
     [25] Puññā ca dhaṃse 5- amaro na camhi
                  jano ca me pāpamidañca jaññā
                  bhuso ca tyassa manaso vighāto
                  datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā 6-.
     [26] Janinda nāññatra tayā mayā vā
                  sabbāpi kammassa katassa jaññā
                  yante mayā ummādantī padinnā
                  bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi.
     [27] |27.1| Yo pāpakaṃ kamma karaṃ manusso
@Footnote: 1 Ma. ummādantimahaṃ diṭṭhā .  2 Sī. Yu. ca .  3 Ma. bhaveyyaṃ .  4 Ma. siyaṃ.
@5 Ma. Yu. puññā vidhaṃse. 6 Ma. adaṭṭhā. ito paraṃ īdisameva.
                  So maññati māyidaṃ 1- maññiṃsu aññe
                  passanti bhūtāni karontametaṃ
                  yuttā ca ye honti narā paṭhabyā.
       |27.2| Añño nu te koci naro paṭhabyā
                  saddheyya 2- lokasmi na me piyāti
                  bhuso ca tyassa manaso vighāto
                  datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā.
     [28] Addhā piyā mayha janinda esā
                  na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla
                  gaccheva tvaṃ ummādantiṃ bhaddante 3-
                  sīhova selassa guhaṃ upeti.
     [29] Na pīḷitā attadukkhena dhīrā
                  sukhapphalaṃ kamma pariccajanti
                  sammohitā vāpi sukhena mattā
                  na pāpakammañca samācaranti.
     [30] Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṃ
                  bhattā patī posako devatā ca
                  dāso ahaṃ tuyha saputtadāro
                  yathāsukhaṃ sīvi 4- karohi kāmaṃ.
     [31] Yo issaromhīti karoti pāpaṃ
@Footnote: 1 Ma. māyida .  2 Sī. Ma. saddaheyya. ito paraṃ īdisameva .  3 Ma. bhadante.
@4 Ma. sāmi.
                  Katvā ca so nuttapate 1- paresaṃ
                  na tena so jīvati dīghamāyuṃ 2-
                  devāpi pāpena samekkhare naṃ.
     [32] Aññātakaṃ sāmikehi padinnaṃ
                  dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṃ
                  paṭicchakā dāyakā cāpi tattha
                  sukhapphalaññeva karonti kammaṃ.
     [33] Añño nu te koci naro paṭhabyā
                  saddheyya lokasmi na me piyāti
                  bhuso ca tyassa manaso vighāto
                  datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā.
     [34] Addhā piyā mayha janinda esā
                  na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla
                  yante mayā ummādantī padinnā
                  bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi.
     [35] Yo attadukkhena parassa dukkhaṃ
                  sukhena vā attasukhaṃ dahati 3-
                  yathevidaṃ mayha tathā paresaṃ
                  yo evaṃ pajānāti sa vedi dhammaṃ.
     [36] Añño nu te koci paro paṭhabyā
@Footnote: 1 nuttasatetipi .   2 Ma. dīghamāyu .  3 Ma. dahāti.
                  Saddheyya lokasmi na me piyāti
                  bhuso ca tyassa manaso vighāto
                  datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā.
     [37] Janinda jānāsi piyā mamesā
                  na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla
                  piyena te dammi piyaṃ janinda
                  piyadāyino deva piyaṃ labhanti.
     [38] So nūnāhaṃ vadhissāmi      attānaṃ kāmahetukaṃ
               na hi dhammaṃ adhammena     ahaṃ vadhitumussahe.
     [39] Sace tuvaṃ mayha satiṃ janinda
                  na kāmayāsi naravīra seṭṭha
                  cajāmi naṃ sabbajanassa majjhe 1-
                  mayā pamuttaṃ tato avhayesi naṃ.
     [40] Adūsiyañce abhipāraka tuvaṃ
                  cajāsi katte ahitāya tyassa
                  mahā ca te upavādopi assa
                  na cāpi tyassa nagaramhi pakkho.
     [41] |41.1| Ahaṃ sahissaṃ upavādametaṃ
                  nindaṃ pasaṃsaṃ garahañca sabbaṃ
                  mametamāgacchatu bhūmipāla
@Footnote: 1 Yu. sibbayā.
                   Yathāsukhaṃ sīvi 1- karohi kāmaṃ.
      |41.2| Yo neva nindaṃ na punappasaṃsaṃ 2-
                  ādiyati garahaṃ nopi pūjaṃ
                  sirī ca lakkhī ca apeti tamhā
                  āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā.
      |41.3| Yaṅkiñci dukkhañca sukhañca etto
                  dhammātisārañca manovighātaṃ
                  urasā ahaṃ paṭicchissāmi 3- sabbaṃ
                  paṭhavī yathā thāvarānaṃ tasānaṃ.
     [42] Dhammātisārañca manovighātaṃ
                  dukkhañca nicchāmi ahaṃ paresaṃ
                  ekopimaṃ tārayissāmi 4- bhāraṃ
                  dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto.
     [43] Saggūpagaṃ puññakammaṃ janinda
                  mā me tuvaṃ antarāyaṃ akāsi
                  dadāmi te ummādantiṃ pasanno
                  rājāva yaññe dhanaṃ brāhmaṇānaṃ.
     [44] Addhā tuvaṃ katte hitosi mayhaṃ
                  sakhā mamaṃ ummādantī tuvañca
                  nindeyyu devā pitaro ca sabbe
@Footnote: 1 Yu. sibba .  2 Ma. panappasaṃsaṃ .  3 Ma. paccuttarissāmi. Yu. paccupadissāmi.
@4 Ma. hārayissāmi.
                  Pāpañca passaṃ abhisamparāyaṃ.
     [45] Na hetaṃ dhammaṃ 1- sīvirāja vajjuṃ
                  sanegamā jānapadā ca sabbe
                  yante mayā ummādantī padinnā
                  bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi.
     [46] Addhā tuvaṃ katte hitosi mayhaṃ
                  sakhā mamaṃ ummādantī tuvañca
                  satañca dhammāni sukittitāni
                  samuddavelāva duraccayāni.
     [47] Āhuneyyo mesi hitānukampī
                  dhātā vidhātā casi kāmapālo
                  tayī hutā rāja mahapphalā hi 2-
                  kāmena me ummādantiṃ paṭiccha.
     [48] Addhā hi sabbaṃ abhipāraka tuvaṃ
                  dhammaṃ acārī mama kattuputta
                  añño nu te ko idha sotthikattā
                  dvipado naro aruṇe jīvaloke.
     [49] Tvaṃ nu seṭṭho tvamanuttarosi
                  tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho
                  so dhammagutto cirameva jīva
@Footnote: 1 Ma. na hetadhammaṃ .  2 Yu. mahapphalā hi me.
                  Dhammañca me desaya dhammapāla.
     [50] |50.1| Tadiṅgha abhipāraka          suṇohi vacanaṃ mama
                      dhammante desayissāmi     sataṃ āsevitaṃ ahaṃ.
          |50.2| Sādhu dhammarucī rājā          sādhu paññāṇavā naro
                     sādhu mittānamaddubbho    pāpassākaraṇaṃ sukhaṃ.
          |50.3| Akkodhanassa vijite           ṭhitadhammassa rājino
                     sukhaṃ manussā āsetha         sītacchāyāya saṅghare.
            |50.4| Na cāhametaṃ abhirocayāmi
                        kammaṃ asamekkhakataṃ asādhu
                        yevāpi ñatvāna sayaṃ karonti
                        upamā imā mayha tuvaṃ suṇohi.
          |50.5| Gavañce taramānānaṃ          jimhaṃ gacchati puṅgavo
                      sabbā tā jimhaṃ gacchanti nette jimhaṃ gate sati.
          |50.6| Evameva manussesu            yo hoti seṭṭhasammato
                      so ce adhammaṃ carati          pageva itarā pajā
                      sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti      rājā ce hoti adhammiko.
          |50.7| Gavañce taramānānaṃ          ujuṃ gacchati puṅgavo
                      sabbā tā ujuṃ gacchanti   nette ujuṃ gate sati.
          |50.8| Evameva manussesu            yo hoti seṭṭhasammato
                      so cepi 1- dhammaṃ carati      pageva itarā pajā
@Footnote: 1 Ma. sace.
                       Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti        rājā ce hoti dhammiko.
           |50.9| Na cāpāhaṃ adhammena       amarattamabhipatthaye
                       imaṃ vā paṭhaviṃ sabbaṃ         vijetuṃ abhipāraka.
         |50.10| Yañhi kiñci manussesu     ratanaṃ idha vijjati
                       gāvo dāso hiraññañca  vatthiyaṃ haricandanaṃ.
         |50.11| Assitthiyo ca ratanaṃ maṇikañca
                        yañcāpime candasuriyā abhipālayanti
                        na tassa hetu visamaṃ careyya
                        majjhe sivīnaṃ usabhosmi jāto.
         |50.12| Netā hitā 1- uggato raṭṭhapālo
                        dhammaṃ sivīnaṃ apacāyamāno
                        so dhammamevānuvicintayanto
                        tasmā sake cittavase na vatto.
     [51] |51.1| Addhā tuvaṃ mahārāja       niccaṃ abyasanaṃ sivaṃ
                        karissasi ciraṃ rajjaṃ            paññā hi tava tādisī.
         |51.2| Etante anumodāma          yaṃ dhammaṃ nappamajjasi
                       dhammaṃ pamajja khattiyo       raṭṭhā 2- cavati issaro.
         |51.3| Dhammañcara 3- mahārāja      mātāpitūsu khattiya
                       idha dhammaṃ caritvāna          rāja saggaṃ gamissasi.
         |51.4| Dhammañcara mahārāja           puttadāresu khattiya
@Footnote: 1 Yu. pitā .  2 Sī. ṭhānā .  3 Ma. sabbattha dhammaṃ care....
                      Idha dhammaṃ caritvāna          rāja saggaṃ gamissasi.
         |51.5| Dhammañcara mahārāja          mittāmaccesu khattiya
                     idha dhammaṃ caritvāna           rāja saggaṃ gamissasi.
         |51.6| Dhammañcara mahārāja          vāhanesu balesu ca
                     idha dhammaṃ caritvāna           rāja saggaṃ gamissasi.
         |51.7| Dhammañcara mahārāja          gāmesu nigamesu ca
                     idha dhammaṃ caritvāna           rāja saggaṃ gamissasi.
         |51.8| Dhammañcara mahārāja          raṭṭhesu janapadesu ca
                     idha dhammaṃ caritvāna           rāja saggaṃ gamissasi.
         |51.9| Dhammañcara mahārāja          samaṇe brāhmaṇesu ca
                     idha dhammaṃ caritvāna           rāja saggaṃ gamissasi.
       |51.10| Dhammañcara mahārāja         migapakkhīsu khattiya
                     idha dhammaṃ caritvāna           rāja saggaṃ gamissasi.
       |51.11| Dhammañcara mahārāja         dhammo ciṇṇo sukhāvaho
                     idha dhammaṃ caritvāna           rāja saggaṃ gamissasi.
       |51.12| Dhammañcara mahārāja         indā devā sabrahmakā
                     suciṇṇena divaṃ pattā       mā dhammaṃ rāja pāmadoti.
                           Ummādantījātakaṃ dutiyaṃ.
                                   ---------
                          3 Mahābodhijātakaṃ
     [52] Kinnu daṇḍaṃ kimājinaṃ                kiṃ chattaṃ kiṃ upāhanaṃ
             kiṃ aṅkusañca pattañca              saṅghāṭiñcāpi brāhmaṇa
             taramānarūpo gaṇhāsi               kinnu patthayase disaṃ.
     [53] |53.1| Dvādasetāni vassāni   vasitāni tavantike
                        nābhijānāmi soṇena     piṅgalenābhikūjitaṃ.
             |53.2| Svāyaṃ dittova nadati      sukkadāṭhaṃ vidaṃsayaṃ
                         tava sutvā sabhariyassa     vītasaddhassa maṃ pati.
     [54] Ahu esa kato doso                    yathā bhāsasi brāhmaṇa
          esa bhiyyo pasīdāmi                    vasa brāhmaṇa mā gamā.
[55] |55.1| Sabbaseto pure āsi         tatopi sabalo ahu
                     sabbalohitakodāni          kālo pakkamituṃ mama.
          |55.2| Abbhantaraṃ pure āsi         tato majjhe tato bahi
                      purā niddhamanā hoti        sayameva vajāmahaṃ.
         |55.3| Vītasaddhaṃ na seveyya           udapānaṃvanodakaṃ
                     sacepi naṃ anukhaṇe             vārikaddamagandhikaṃ.
         |55.4| Pasannameva seveyya          appasannaṃ vivajjaye
                     pasannaṃ payirupāseyya       rahadaṃvudakatthiko.
         |55.5| Bhaje bhajantaṃ purisaṃ              abhajantaṃ na bhajjaye
                     asappurisadhammo so          yo bhajantaṃ na bhajjati.
         |55.6| Yo bhajantaṃ na bhajati            sevamānaṃ na sevati
                     save manussapāpiṭṭho        migo sākhassito yathā.
          |55.7| Accābhikkhaṇasaṃsaggā       asamo saraṇena ca
                     etena mittā jīranti        akāle yācanāya ca.
          |55.8| Tasmā nābhikkhaṇaṃ gacche   na ca gacche cirāciraṃ
                     kālena yācaṃ yāceyya       evaṃ mittā na jirare 1-.
           |55.9| Aticiraṃ nivāsena              piyo bhavati appiyo
                       āmanta kho taṃ gacchāma   purā te homa appiyā.
     [56] Evaṃ ce yācamānānaṃ                 añjaliṃ nāvabujjhasi
             paricārikānaṃ sattānaṃ 2-           vacanaṃ na karosi no
             evantaṃ abhiyācāma                  puna kayirāsi pariyāyaṃ.
     [57] Evañce no viharataṃ                   antarāyo na hessati
             tuyha vāpi 3- mahārāja            mayha vā 4- raṭṭhavaḍḍhana
             appeva nāma passema               ahorattānamaccaye.
     [58] |58.1| Udīraṇā ce saṅgatyā     bhāvāyamanuvattati.
                    Akāmā akaraṇīyaṃ vā         karaṇīyaṃ vāpi krubbati 5-
                    akāmakaraṇīyasmiṃ              kavidha pāpena limpati 6-.
         |58.2| So ce attho ca dhammo ca     kalyāṇo na ca pāpako
                     bhoto ce vacanaṃ saccaṃ          suhato vānaro mayā.
          |58.3| Attano ce hi vādassa      aparādhaṃ vijāniya 7-
@Footnote: 1 Ma. jīyare .  2 Ma. paricārakānaṃ sataṃ .  3 Sī. tumhañcāpi. Yu. tuyhañcāpi.
@4 Sī. amhaṃ vā. Yu. mayhañca .  5 Ma. kubbati .  6 Ma. lippati. ito paraṃ
@īdisameva. 7 Ma. vijāniyā.
                    Na maṃ tvaṃ garaheyyāsi         bhoto vādo hi tādiso.
     [59] |59.1| Issaro sabbalokassa    sace kappeti jīvitaṃ
                        iddhiṃ byasanabhāvañca    kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ
                        niddesakārī puriso        issaro tena limpati.
    |59.2| So ce attho ca dhammo ca          kalyāṇo na ca pāpako
                bhoto ce vacanaṃ saccaṃ               suhato vānaro mayā.
                Attano ce hi vādassa           aparādhaṃ vijāniya 1-
                na maṃ tvaṃ garaheyyāsi             bhoto vādo hi tādiso.
     [60] |60.1| Sace pubbekatahetu        sukhadukkhaṃ nigacchati
                        porāṇakaṃ kataṃ pāpaṃ       tameso muñcate iṇaṃ
                         porāṇakaiṇamokkho    kvidha pāpena limpati.
            |60.2| So ce attho ca dhammo ca  kalyāṇo na ca pāpako
                        bhoto ce vacanaṃ saccaṃ        suhato vānaro mayā.
             |60.3| Attano ce hi vādassa    aparādhaṃ vijāniya
                        na maṃ tvaṃ garaheyyāsi      bhoto vādo hi tādiso.
     [61] |61.1| Catunnaṃyevupādāya         rūpaṃ sambhoti pāṇinaṃ
                        yato ca rūpaṃ sambhoti        tatthevānupagacchati.
             |61.2| Idheva jīvati jīvo             pecca pecca vinassati
                        ucchijjati ayaṃ loko       ye bālā ye ca paṇḍitā
                        ucchijjamāne lokasmiṃ    kvidha pāpena limpati.
@Footnote: 1 Ma. vijāniyā. ito paraṃ īdisameva.
         |61.3| So ce attho ca dhammo ca     kalyāṇo na ca pāpako
                     bhoto ce vacanaṃ saccaṃ          suhato vānaro mayā.
         |61.4| Attano ce hi vādassa       aparādhaṃ vijāniya
                     na maṃ tvaṃ garaheyyāsi         bhoto vādo hi tādiso.
     [62] Āhu khattavidhā 1- loke             bālā paṇḍitamānino
             mātaraṃ pitaraṃ haññe                  atho jeṭṭhaṃpi bhātaraṃ
             haneyya puttadāre ca                attho ce tādiso siyā.
     [63] |63.1| Yassa rukkhassa chāyāya    nisīdeyya sayeyya vā
                        na tassa sākhaṃ bhañjeyya  mittadubbho 2- hi pāpako.
            |63.2| Atha atthe samuppanne     samūlamapi abbhuhe
                       attho me sambalenāpi    suhato vānaro mayā.
            |63.3| So ce attho ca dhammo ca  kalyāṇo na ca pāpako
                        bhoto ce vacanaṃ saccaṃ        suhato vānaro mayā.
            |63.4| Attano ce hi vādassa     aparādhaṃ vijāniya
                        na maṃ tvaṃ garaheyyāsi      bhoto vādo hi tādiso.
     [64] |64.1| Ahetuvādo puriso         yo ca issarakuttiko
                    pubbekatī ca ucchedī          yo ca khattavidho 3- naro.
    |64.2| Ete asappurisā loke           bālā paṇḍitamānino
                kareyya tādiso pāpaṃ             atho aññampi kāraye
@Footnote: 1 Ma. khattavidā .  2 Yu. mittadūbhī .  3 Ma. khattavido.
                 Asappurisasaṃsaggo                dukkhanto 1- kaṭukudrayo.
     [65] |65.1| Urabbharūpena bakāsu 2- pubbe
                  asaṅkito ajayūthaṃ upeti
                  hantvā uraṇiṃ ajiyaṃ 3- ajañca
                  hantvā sayitvā 4- yenakāmaṃ paleti.
       |65.2| Tathāvidheke samaṇabrāhmaṇāse
                  chadanaṃ katvā vañcayanti manusse
                  anāsakā thaṇḍilaseyyakā ca
                  rajojallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ
                  pariyāyabhattañca apānakattā
                  pāpācārā arahanto vadānā.
       |65.3| Ete asappurisā loke        bālā paṇḍitamānino
                   kareyya tādiso pāpaṃ          atho aññampi kāraye
                   asappurisasaṃsaggo               dukkhanto kaṭukudrayo.
       |65.4| Yamāhu natthi vīriyanti           hetuñca apavadanti 5- ye
                   parakāraṃ attakārañca          ye tucchaṃ samavaṇṇayuṃ.
        |65.5| Ete asappurisā loke       bālā paṇḍitamānino
                    kareyya tādiso pāpaṃ         atho aññampi kāraye
                    asappurisasaṃsaggo             dukkhanto kaṭukudrayo.
        |65.6| Sace hi vīriyaṃ nāssa            kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ
@Footnote: 1 Sī. dukkaṭo. ito paraṃ īdisameva .  2 Ma. vakassu. Yu. vakāsu .  3 Ma.
@ajikaṃ .  4 Ma. utrāsayitvā .  5 Ma. ahetuñca pavadanti.
                    Na bhare vaḍḍhakiṃ rājā         napi yantāni kāraye.
        |65.7| Yasmā ca vīriyaṃ atthi            kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ
                   tasmā yantāni kāreti        rājā bharati vaḍḍhakiṃ.
       |65.8| Yadi vassasataṃ devo               na vasse na himaṃ pate
                   ucchijjeyya ayaṃ loko         vinasseyya ayaṃ pajā.
        |65.9| Yasmā ca vassatī devo         himañcānuphusīyati 1-
                   tasmā sassāni paccanti      raṭṭhañca pālayate ciraṃ.
       |65.10| Gavañce taramānānaṃ          jimhaṃ gacchati puṅgavo
                    sabbā tā jimhaṃ gacchanti   nette jimhaṃ gate sati.
      |65.11| Evameva manussesu             yo hoti seṭṭhasammato
                    so ce adhammaṃ carati            pageva itarā pajā
                    sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti         rājā ce hoti adhammiko.
       |65.12| Gavañce taramānānaṃ          ujuṃ gacchati puṅgavo
                     sabbā tā 2- ujuṃ gacchanti 3- nette ujuṃ gate sati.
       |65.13| Evameva manussesu             yo hoti seṭṭhasammato
                     so cepi dhammaṃ carati           pageva itarā pajā
                     sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti          rājā ce hoti dhammiko.
        |65.14| Mahārukkhassa phalino         āmaṃ chindati yo phalaṃ
                      rasañcassa na jānāti       bījañcassa vinassati.
@Footnote: 1 Ma. himañcānuphusāyati .  2 Ma. gāvī .  3 Ma. yanti.
       |65.15| Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ            adhammena yo pasāsati
                     rasañcassa na jānāti        raṭṭhañcassa vinassati.
       |65.16| Mahārukkhassa phalino          pakkaṃ chindati yo phalaṃ
                     rasañcassa vijānāti          bījañcassa na nassati.
       |65.17| Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ            dhammena yo pasāsati
                     rasañcassa vijānāti          raṭṭhañcassa na nassati.
       |65.18| Yo ca rājā janapadaṃ           adhammena pasāsati
                     sabbosadhībhi so rājā        viruddho hoti khattiyo.
       |65.19| Tatheva negame hiṃsaṃ             ye yuttā kayavikkaye
                     ojadānabalīkāre            sa kosena virujjhati.
       |65.20| Pahāravarakhettaññū          saṅgāme katanissame
                     ussite hiṃsayaṃ rājā          sa balena virujjhati.
       |65.21| Tatheva isayo hiṃsaṃ              saṃyame brahmacāriye 1-
                     adhammacārī khattiyo           so saggena virujjhati.
       |65.22| Yo ca rājā adhammaṭṭho     bhariyaṃ hanti adūsakaṃ 2-
                     luddaṃ pasavate ṭhānaṃ 3-      puttehi ca virujjhati
       |65.23| dhammaṃ care jānapade          negamesu 4- balesu ca
                     isayo ca na hiṃseyya          puttadāre samañcare.
       |65.24| Sa tādiso bhūmipati            raṭṭhapālo akodhano
@Footnote: 1 Sī. brahmacārino. Ma. saññate brahmacāriyo .  2 Ma. adūsikaṃ .  3 Sī. pāpaṃ.
@4 Sī. nigamesu.
                   Sāmante 1- sampakampeti   indova asurādhipoti.
                      Mahābodhijātakaṃ tatiyaṃ.
                               -----------
                           Tassuddānaṃ.
                  Saniḷīnikamavhayano paṭhamo
                  dutiyo pana saummadantīvaro
                  tatiyo pana bodhisirīvhayano
                  kathitā pana tīṇi jinena subhā.
                  Paññāsanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
                                --------
@Footnote: 1 Ma. sapatte.
                              Saṭṭhinipātaṃ
                           1 soṇakajātakaṃ
     [66] |66.1| Kassa sutvā sataṃ dammi   sahassaṃ diṭṭhasoṇakaṃ 1-
                   ko me soṇakamakkhāti         sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ.
       |66.2| Atha bravi māṇavako             daharo pañcacūḷako
                   mayhaṃ sutvā sataṃ dehi          sahassaṃ diṭṭhasoṇakaṃ 2-
                   ahaṃ te 3- soṇakamakkhissaṃ   sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ.
     [67] Katarasmiṃ so janapade                  raṭṭhesu nigamesu ca
             kattha soṇakamaddakkhi 4-           taṃ me akkhāhi pucchito.
     [68] |68.1| Taveva deva vijite            tavevuyyānabhūmiyā
                        ujuvaṃsā mahāsālā       nīlobhāsā manoramā.
            |68.2| Tiṭṭhanti meghasamānā    rammā aññoññanissitā
                        tesaṃ mūlasmi soṇako      jhāyati anupādino
                        upādānesu lokesu       ḍayhamānesu nibbuto.
     [69] |69.1| Tato ca rājā pāyāsi    senāya caturaṅgiyā
                       kārāpetvā samaṃ maggaṃ   agamā yena soṇako.
           |69.2| Uyyānabhūmiṃ gantvāna    vicaranto brahāvane
@Footnote: 1-2 Sī. Yu. daṭṭhu-.   3 Sī. Yu. ayaṃ pāṭho natthi .  4 Sī. Yu. kattha te soṇako
@diṭṭho.
                     Āsīnaṃ soṇakaṃ dakkhi          ḍayhamānesu nibbutaṃ.
     [70] Kapaṇo vatāyaṃ 1- bhikkhu              muṇḍo saṅghāṭipāruto
             amātiko apitiko                     rukkhamūlasmi jhāyati.
     [71] |71.1| Imaṃ vākyaṃ nisāmetvā   soṇako etadabravi
                     na rāja kapaṇo hoti          dhammaṃ kāyena phassayaṃ.
         |71.2| Yodha 2- dhammaṃ niraṅkatvā   adhammaṃ anuvattati
                    sa rāja kapaṇo hoti           pāpo pāpaparāyano.
     [72] Arindamoti me nāmaṃ                  kāsirājāti maṃ vidū
           kacci bhoto sukhaseyyā                 idha pattassa soṇaka.
     [73] |73.1| Sadāpi bhadramadhanassa      anāgārassa bhikkhuno
                    na tesaṃ koṭṭhe openti     na kumbhe na kaḷopiyā
                    pariniṭṭhitamesānā            tena yāpenti subbatā.
       |73.2| Dutiyampi bhadramadhanassa        anāgārassa bhikkhuno
                   anavajjapiṇḍo bhottabbo  na ca kocūparodhati.
       |73.3| Tatiyampi bhadramadhanassa         anāgārassa bhikkhuno
               nibbuto piṇḍo bhottabbo     na ca kocūparodhati.
       |73.4| Catutthampi bhadramadhanassa       anāgārassa bhikkhuno
                   muttassa raṭṭhe carato           saṅgo yassa na vijjati.
       |73.5| Pañcamampi bhadramadhanassa     anāgārassa bhikkhuno
                   nagaramhi ḍayhamānamhi        nāssa kiñci aḍayhatha.
@Footnote: 1 Ma. vatayaṃ .   2 Ma. yo ca.
       |73.6| Chaṭṭhampi bhadramadhanassa        anāgārassa bhikkhuno
                   raṭṭhe vilumpamānamhi          nāssa kañci ahāratha 1-.
       |73.7| Sattamampi bhadramadhanassa      anāgārassa bhikkhuno
                   corehi rakkhitaṃ maggaṃ             ye caññe paripanthikā
                   pattacīvaramādāya               sotthiṃ gacchati subbato.
       |73.8| Aṭṭhamampi bhadramadhanassa      anāgārassa bhikkhuno
                   yaṃ yaṃ disaṃ pakkamati               anapekkhova gacchati.
     [74] |74.1| Bahūpi bhadrā etesaṃ 2-  yo tvaṃ bhikkhu pasaṃsasi
                        ahañca giddho kāmesu    kathaṃ kāhāmi soṇaka.
        |74.2| Piyā me mānusā kāmā      atho dibyāpi me piyā
                        atha kena nu vaṇṇena      ubho loke labhāmase.
     [75] |75.1| Kāme 3- giddhā kāmaratā    kāmesu adhimucchitā
                        narā pāpāni katvāna    upapajjanti duggatiṃ.
            |75.2| Ye ca kāme pahantvāna 4-   nikkhantā akutobhayā
                        ekodibhāvādhigatā        na te gacchanti duggatiṃ.
            |75.3| Upamante karissāmi        taṃ suṇohi arindama
                        upamāya midhekacce 5-    atthaṃ jānanti paṇḍitā.
           |75.4| Gaṅgāya kuṇapaṃ divā         vuyhamānaṃ mahaṇṇave
                      vāyaso samacintesi          appapañño acetaso.
@Footnote: 1 Ma. ahīratha .   2 Sī. bahūni samaṇabhadrāni. Yu. bahūpi bhadrakā ete.
@3 Sī. Yu. kāmesu .  4 Sī. Yu. pahatvāna .  5 Sī. Yu. pidhekacce.
       |75.5| Yānañca vatidaṃ laddhaṃ            bhakkho cāyaṃ anappako
                   tattha rattiṃ tattha divā          tattheva nirato mano.
       |75.6| Khādaṃ nāgassa maṃsāni           pivaṃ bhāgīrasodakaṃ
                   sampassaṃ vanacetyāni          na palettha vihaṅgamo.
       |75.7| Tañca otaraṇī gaṅgā           pamattaṃ kuṇape rataṃ
                   samuddaṃ ajjhagāhāsi          agatī yattha pakkhinaṃ.
       |75.8| So ca bhakkhaparikkhīṇo            udapatvā 1- vihaṅgamo
                   na pacchato na purato            nuttaraṃ nopi dakkhiṇaṃ.
       |75.9| Dīpaṃ so najjhagā gañchi        agatī yattha pakkhinaṃ
                   so ca tattheva pāpattha         yathā dubbalako tathā.
     |75.10| Tañca sāmuddikā macchā     kumbhīlā makarā susū
                   pasayhakārā khādiṃsu            phandamānaṃ vipakkhikaṃ 2-.
       |75.11| Evameva tuvaṃ rāja               ye caññe kāmabhogino
                     giddhā ce na vamissanti      kākapaññāya 3- te vidū.
       |75.12| Esā te upamā rāja        atthasandassanī katā
                     tvañca paññāyase tena   yadi kāhasi vā na vā.
     [76] Ekavācaṃpi dvivācaṃ                    bhaṇeyya anukampako
             tatuttariṃ na bhāseyya                 dāso vayyassa 4- santike.
     [77] Idaṃ vatvāna pakkāmi                 soṇako amitabuddhimā
            vehāse antalikkhasmiṃ                anusāsitvāna khattiyaṃ.
@Footnote: 1 Sī. uppatitvā. Yu. udāpatvā .  2 Ma. vipakkhakaṃ. Sī. Yu. vipakkhinaṃ.
@3 kākapaññāva .  4 Sī. dāso ayyassa .  Yu. dāso ayirassa.
     [78] |78.1| Ko nume rājakattāro    sūtā veyyattimāgatā 1-
                   rajjaṃ niyyādayissāmi         nāhaṃ rajjena matthiko.
       |78.2| Ajjeva pabbajissāmi          ko jaññā maraṇaṃ suve
                    nāhaṃ kākova dummedho       kāmānaṃ vasamanvagā 2-.
     [79] Atthi te daharo putto               dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano
             taṃ rajje abhisiñcassu                 so no rājā bhavissati.
     [80] Khippaṃ kumāraṃ ānetha                  dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ
              taṃ rajje abhisiñcassu                so vo rājā bhavissati.
     [81] |81.1| Tato kumāramānesuṃ        dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ
                   taṃ disvā ālapi rājā         ekaputtaṃ manoramaṃ.
       |81.2| Saṭṭhī gāmasahassāni           paripuṇṇāni sabbaso
                   te putta paṭipajjassu           rajjaṃ niyyādayāmi te.
       |81.3| Ajjeva pabbajissāmi           ko jaññā maraṇaṃ suve
                   māhaṃ kākova dummedho        kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
       |81.4| Saṭṭhī nāgasahassāni            sabbālaṅkārabhūsitā
                   suvaṇṇakacchā mātaṅgā      hemakappanavāsasā.
       |81.5| Ārūḷhā gāmaṇīyebhi          tomaraṅkusapāṇibhi
                   te putta paṭipajjassu          rajjaṃ niyyādayāmi te.
       |81.6| Ajjeva pabbajissāmi          ko jaññā maraṇaṃ suve
                   māhaṃ kākova dummedho        kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
@Footnote: 1 Ma. suddā veyyattamāgatā .  2 Ma. vasamanvagaṃ. ito paraṃ īdisameva.
       |81.7| Saṭṭhī assasahassāni           sabbālaṅkārabhūsitā
                   ājānīyā ca 1- jātiyā     sindhavā sīghavāhanā
        |81.8| ārūḷhā gāmaṇīyebhi         indiyācāpadhāribhi
                    te putta paṭipajjassu         rajjaṃ niyyādayāmi te.
        |81.9| Ajjeva pabbajissāmi          ko jaññā maraṇaṃ suve
                    māhaṃ kākova dummedho       kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
       |81.10| Saṭṭhī rathasahassāni           sannaddhā ussitaddhajā
                     dīpā athopi veyyagghā      sabbālaṅkārabhūsitā.
        |81.11| Ārūḷhā gāmaṇīyebhi      cāpahatthehi cammibhi 2-
                      te putta paṭipajjassu       rajjaṃ niyyādayāmi te.
        |81.12| Ajjeva pabbajissāmi       ko jaññā maraṇaṃ suve
                      māhaṃ kākova dummedho     kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
        |81.13| Saṭṭhī dhenusahassāni         rohaññā puṅgavūsabhā
                       tā putta paṭipajjassu      rajjaṃ niyyādayāmi te.
        |81.14| Ajjeva pabbajissāmi       ko jaññā maraṇaṃ suve
                      māhaṃ kākova dummedho     kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
        |81.15| Soḷasitthīsahassāni         sabbālaṅkārabhūsitā
                      vicitravatthābharaṇā           āmuttamaṇikuṇḍalā
                      tā putta paṭipajjassu       rajjaṃ niyyādayāmi te.
       |81.16| Ajjeva pabbajissāmi        ko jaññā maraṇaṃ suve
@Footnote: 1 Ma. va .  2 Ma. vammibhi.
                   Māhaṃ kākova dummedho        kāmānaṃ vasamanvagaṃ.
     [82] |82.1| Daharasseva me tāta        mātā matāti me sutaṃ
                   tayā vinā ahaṃ tāta            jīvituṃpi na ussahe.
       |82.2| Yathā āraññakaṃ nāgaṃ          poto anveti pacchato
                   jessantaṃ giriduggesu            samesu visamesu ca.
       |82.3| Evantaṃ anugacchāmi             puttamādāya 1- pacchato
                   subharo te bhavissāmi             na te hessāmi dubbharo.
     [83] Yathā sāmuddikaṃ nāvaṃ                 vāṇijānaṃ dhanesinaṃ
             vohāro tattha gaṇheyya           vāṇijā byasanī siyā
             evamevāyaṃ puttaka 2-               antarāyakaro mama.
     [84] Imaṃ kumāraṃ pāpetha                    pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ
             tattha kambusahatthāyo               yathā sakkaṃva accharā
             tā naṃ tattha ramissanti 3-          tāhi ceso 4- ramissati.
     [85] |85.1| Tato kumāraṃ pāpesuṃ       pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ
                   taṃ disvā avacuṃ kaññā        dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ.
       |85.2| Devatā nusi gandhabbo          ādū sakko purindado
                   ko vā tvaṃ kassa vā putto   kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
     [86] Namhi devo na gandhabbo            napi sakko purindado
            kāsirañño ahaṃ putto               dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano
            mamaṃ bharatha bhaddaṃ vo                     ahaṃ bhattā bhavāmi vo.
@Footnote: 1 Ma. pattamādāya .  2 Ma. puttakali .  3 ma ramessanti .  4 Yu. meso.
     [87] Taṃ tattha avacuṃ kaññā                dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ
             kuhiṃ rājā anuppatto               ito rājā kuhiṃ gato.
     [88] |88.1| Paṅkaṃ rājā atikkanto   thale rājā patiṭṭhito
                        akaṇṭakaṃ agahanaṃ           paṭipanno mahāpathaṃ.
       |88.2| Ahañca paṭipannosmi          maggaṃ duggatigāminaṃ
                   sakaṇṭakaṃ sagahanaṃ                yena gacchanti duggatiṃ.
     [89] Tassa te svāgataṃ rāja           sīhasseva giribbajaṃ
             anusāsa mahārāja               tvaṃ no sabbāsamissaroti.
                             Soṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.
                                     --------
                              2 Saṅkiccajātakaṃ
     [90] |90.1| Disvā nisinnaṃ rājānaṃ    brahmadattaṃ rathesabhaṃ
                   athassa paṭivedesi               yassāsi anukampako.
       |90.2| Saṅkiccāyaṃ anuppatto        isīnaṃ sādhusammato
                   taramānarūpo niyyāhi          khippaṃ passa mahesinaṃ.
       |90.3| Tato ca rājā taramāno         yuttamāruyha sandanaṃ
                   mittāmaccaparibyūḷho 1-   agamāsi rathesabho.
       |90.4| Nikkhippa pañca kakudhāni       kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano
                   vālavījanimuṇhīsaṃ                khaggaṃ chattañcupāhanaṃ.
       |90.5| Oruyha rājā yānamhā       ṭhapayitvā paṭicchadaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. -paribbūḷho.
                   Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ          saṅkiccamupasaṅkami.
       |90.6| Upasaṅkamitvā so rājā       sammodi isinā saha
                   taṃ kathaṃ vītisāretvā             ekamantaṃ upāvisi.
       |90.7| Ekamantaṃ nisinnova            atha kālaṃ amaññatha
                   tato pāpāni kammāni        pucchituṃ paṭipajjatha.
       |90.8| Isiṃ pucchāma 1- saṅkiccaṃ       isīnaṃ sādhusammataṃ
                   āsīnaṃ dāyapassasmiṃ           isisaṅghapurakkhataṃ.
       |90.9| Kaṃ gatiṃ pecca gacchanti           narā dhammāticārino
                   aticiṇṇo mayā dhammo        taṃ me akkhāhi pucchito.
     [91] |91.1| Isi avaca saṅkicco         kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ
                   āsīnaṃ dāyapassasmiṃ           mahārāja suṇohi me.
       |91.2| Uppathena vajantassa             yo maggamanusāsati
                   tassa ce vacanaṃ kayirā            nāssa maggeyya kaṇṭako.
       |91.3| Adhammaṃ paṭipannassa             yo dhammamanusāsati
                   tassa ce vacanaṃ kayirā            na so gaccheyya duggatiṃ.
     [92] |92.1| Dhammo patho mahārāja     adhammo pana uppatho
                        adhammo nirayaṃ neti         dhammo pāpeti suggatiṃ.
       |92.2| Adhammacārino rāja              narā visamajīvino
                   yaṃ gatiṃ pecca gacchanti          niraye te suṇohi me.
       |92.3| Sañjīvo kāḷasutto ca          saṅghāṭo 2- dve ca roruvā
@Footnote: 1 Sī. Yu. pucchāmi .   2 Ma. saṅghāto.
                   Athāparo mahāvīci               tāpano ca patāpano.
       |92.4| Iccete aṭṭha nirayā            akkhātā dūratikkamā
                   ākiṇṇā luddakammehi     paccekā soḷasussadā.
       |92.5| Kadariyā tāpanā 1- ghorā    accimanto 2- mahabbhayā
                   lomahaṃsanarūpā ca                 bhesmā paṭibhayā dukhā.
       |92.6| Catukkaṇṇā 3- catudvārā   vibhattā bhāgaso mitā
                   ayopākārapariyantā          ayasā paṭikujjitā.
       |92.7| Tesaṃ ayomayā bhūmi               jalitā tejasā yutā
                   samantā yojanasataṃ              phuṭā tiṭṭhanti sabbadā.
       |92.8| Ete patanti niraye              uddhaṃpādā avaṃsirā
                   isīnaṃ ativattāro               saññatānaṃ tapassinaṃ.
       |92.9| Te bhūnahuno paccanti            macchā bilakatā yathā
                   saṃvacchare asaṅkheyye            narā kibbisakārino.
       |92.10| Ḍayhamānena gattena        niccaṃ santarabāhiraṃ
                   nirayā nādhigacchanti            dvāraṃ nikkhamanesino.
       |92.11| Puratthimena dhāvanti           tato dhāvanti pacchato
                   uttarenapi dhāvanti             tato dhāvanti dakkhiṇaṃ
                   yaṃ yañhi dvāraṃ gacchanti       tantadeva pithiyyare 4-.
       |92.12| Bahūni satasahassāni           janā nirayagāmino
                   bāhā paggayha kandanti     patvā dukkhaṃ anappakaṃ.
@Footnote: 1 Sī. Yu. kadarīyatapanā. Ma. kadariyatāpanā .  2 Yu. accimantā .  3 catukkoṇātipi.
@4 Ma. pidhīyare. Sī. pithiyyati.
        |92.13| Āsīvisaṃva kuppitaṃ             tejasiṃ dūratikkamaṃ
                      na sādhurūpe āsīde          saññatānaṃ tapassinaṃ.
        |92.14| Atikāyo mahissāso       ajjuno kekakādhipo
                      sahassabāhu ucchinno      isimāsajja gotamaṃ.
        |92.15| Arajaṃ rajasā vacchaṃ              kīsaṃ avakrīya 1- daṇḍakī
                      tālova mūlato chinno       sa rājā vibhavaṅgato.
        |92.16| Upahacca manaṃ mejjho 2-   mātaṅgasmiṃ yasassine
                      sapārisajjo ucchinno      mejjhāraññaṃ 3- tadā ahu.
        |92.17| Kaṇhadīpāyanāsajja        isiṃ andhakavendayo 4-
                      aññamaññaṃ musale 5- hantvā     sampattā yamasādhanaṃ.
        |92.18| Athāyaṃ isinā satto        antalikkhacaro pure
                      pāvekkhi paṭhaviṃ cecco       hīnatto kālapariyāyaṃ.
        |92.19| Tasmā hi chandāgamanaṃ      nappasaṃsanti paṇḍitā
                      aduṭṭhacitto bhāseyya      giraṃ saccūpasañhitaṃ.
       |92.20| Manasā ce paduṭṭhena          yo naro pekkhate muniṃ
                      vijjācaraṇasampannaṃ         gantvā so nirayaṃ adho.
        |92.21| Ye vuḍḍhe paribhāsanti      pharusūpakkamā janā
                      anapaccā adāyādā       tālavatthū 6- bhavanti te.
       |92.22| Yo ca pabbajitaṃ hanti         katakiccaṃ mahesinaṃ
                      sa kāḷasutte niraye          ciraṃ rattāya paccati.
@Footnote: 1 Ma. avakiriya .   2 Ma. majjho .  3 Ma. majjhāraññaṃ .  4 Sī. Yu. andhakaveṇhuyo.
@Ma. -veṇḍayo .  5 Ma. aññoññaṃ musalā .   6 Ma. tālavatthu. Yu. tālāvatthu.
        |92.23| Yo ca rājā adhammaṭṭho     raṭṭhaviddhaṃsano mato 1-
                      tāpayitvā janapadaṃ           tāpane pecca paccati.
        |92.24| So ca vassasahassānaṃ 2-    sataṃ dibyāni paccati
                      accisaṅghapareto so          dukkhaṃ vedeti vedanaṃ.
         |92.25| Tassa aggisikhā kāyā     niccharanti pabhassarā
                      tejobhakkhassa gattāni      lomaggehi 3- nakhehi ca.
         |92.26| Ḍayhamānena gattena      niccaṃ santarabāhiraṃ
                      dukkhābhitunno nadati        nāgo tuṇḍaṭṭito 4- yathā.
        |92.27| Yo lobhā pitaraṃ hanti        dosā vā purisādhamo
                      sa kāḷasutte niraye          ciraṃ rattāya paccati.
    |92.28| Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṃ
                  pakkañca sattīhi hananti nittacaṃ
                  andhaṃ karitvā muttakarīsabhakkhaṃ
                  khāre nimujjanti tathāvidhaṃ naraṃ.
   |92.29| Tattaṃ pakkuṭṭhitamayoguḷañca
                  dīghe ca phāle cirarattatāpite
                  vikkhambhamādāya vibhajja 5- rajjubhi
                  vivaṭe mukhe saṃsavayanti 6- rakkhasā.
   |92.30| Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā
                  kākolasaṅghā ca dijā ayomukhā
@Footnote: 1 Sī. cto. Ma. mago .  2 Ma. -sahassāni .  3 Ma. lomehi ca.
@4 Sī. tuttaddito. Ma. tuttaṭṭito .  5 Sī. vibaddha. Ma. vibandha .  6 Sī. Yu.
@saṃcavayanti. Ma. sampavisanti.
                  Saṅgamma khādanti viphandamānaṃ
                  jivhaṃ vibhajja vighāsaṃ salohitaṃ.
    |92.31| Taṃ daḍḍhatālaṃ paribhinnagattaṃ
                  nippothayantā anuvicaranti rakkhasā
                  ratī hi tesaṃ dukhino panītare
                  etādisasmiṃ niraye vasanti
                  yekeci loke idha pettighātino.
    |92.32| Putto ca mātaraṃ hantvā       ito gantvā yamakkhayaṃ
                 bhusamāpajjate dukkhaṃ              attakammaphalūpago.
    |92.33| Amanussā atibālā            hantāraṃ janayantiyā
                 ayomayehi vālehi                pīḷayanti punappunaṃ.
    |92.34| Taṃ passavaṃ 1- sakā gattā      rudhiraṃ 2- attasambhavaṃ
                 tambalohavilīnaṃva                   tattaṃ pāyenti mattighaṃ.
    |92.35| Jigucchaṃ kuṇapaṃ pūtiṃ                duggandhaṃ gūthakaddamaṃ
               pubbalohitasaṅkāsaṃ                rahadoggayha 3- tiṭṭhati.
    |92.36| Tamenaṃ kimiyo 4- tattha          atikāyā ayomukhā
                chaviṃ bhetvāna 5- khādanti        pagiddhā 6- maṃsalohite.
  |92.37| So ca taṃ nirayaṃ patto               nimuggo sataporisaṃ
               pūtikaṃ kuṇapaṃ vāti                    samantā satayojanaṃ.
  |92.38| Cakkhumāpi hi cakkhūni 7-           tena gandhena jiyyati
@Footnote: 1 Ma. tamassavaṃ. Yu. taṃ passutaṃ .  2 Ma. ruhiraṃ .   3 Ma. rahadamogayha.
@4 Ma. kimayo .  5 Sī. Yu. chetvāna .   6 Ma. saṃgiddhā .  7 Ma. cakkhūhi.
                Etādisaṃ brahmadatta             mātugho labhate dukhaṃ.
   |92.39| Khuradhāramanukkamma                  tikkhaṃ dūrabhisambhavaṃ
               patanti gabbhapātiniyo 1-        duggaṃ vettaraṇiṃ nadiṃ.
   |92.40| Ayomayā simbaliyo              soḷasaṅgulikaṇṭakā
               ubhato mabhilambanti                duggaṃ vettaraṇiṃ nadiṃ.
   |92.41| Te accimanto tiṭṭhanti          aggikkhandhāva ārakā
               ādittā jātavedena              uddhaṃ yojanamuggatā.
   |92.42| Ete pajjanti 2- niraye         tatte tikhiṇakaṇṭake
                 nāriyo ca aticāriniyo 3-       narā ca paradāragū.
   |92.43| Te patanti adhokkhandhā          vivattā vihatā puthū
                 sayanti vinividdhaṅgā              dīghaṃ jagganti sabbadā 4-.
   |92.44| Tato ratyā vivasane 5-           mahatiṃ pabbatūpamaṃ
                 lohakumbhiṃ pavajjanti             tattaṃ aggisamūdakaṃ.
    |92.45| Evaṃ divā ca ratto ca             dussīlā mohapārutā
                 anubhonti sakaṃ kammaṃ             pubbe dukkaṭamattano.
    |92.46| Yā ca bhariyā dhanakkītā         sāmikaṃ atimaññati
                 sassuṃ vā sassuraṃ vāpi             jeṭṭhaṃ vāpi nanandanaṃ 6-
    |92.47| tassā vaṅkena jivhaggaṃ          nibbahanti sabandhanaṃ.
                 Sa byāmamattaṃ kiminaṃ              jivhaṃ passati attano 7-
@Footnote: 1 Ma. gabbhapātiyo .  2 Ma. vajanti. Sī. Yu. sajanti .  3 Ma. aticārā.
@4 Sī. Yu. saṃvariṃ .  5 Ma. vivasāne .  6 Ma. nanandaraṃ .  7 Ma. attani.
                 Viññāpetuṃ na sakkoti          tāpane pecca paccati.
    |92.48| Orabbhikā sūkarikā              macchikā migabandhakā
                 corā goghātakā luddā        avaṇṇe vaṇṇakārakā.
    |92.49| Sattīhi lohakūṭehi               nettiṃsehi usūhi ca
                 haññamānā khāranadiṃ            papatanti avaṃsirā.
    |92.50| Sāyaṃ pāto kūṭakārī             ayokūṭehi haññati
                 tato vantaṃ durattānaṃ              paresaṃ bhuñjate 1- sadā.
    |92.51| Dhaṅkā bheraṇḍakā gijjhā      kākolā ca ayomukhā
                 vipphandamānaṃ khādanti           naraṃ kibbisakārakaṃ.
    |92.52| Ye migena migaṃ hanti             pakkhiṃ vā pana pakkhinā
                 asanto rajasā channā            gantvā 2- te nirayussadaṃ 3-.
     [93] Santova 4- uddhaṃ gacchanti          suciṇṇenīdha kammunā
             suciṇṇassa phalaṃ passa                sindā 5- devā sabrahmakā
             tantaṃ brūmi mahārāja                 dhammaṃ raṭṭhapatī cara
                  tathā tathā 6- rāja carāhi dhammaṃ
                  yathā taṃ suciṇṇaṃ nānutappeyya pacchāti.
                    Saṅkiccajātakaṃ dutiyaṃ.
                           ------------
                       Tassuddānaṃ.
         Atha saṭṭhinipātamhi           suṇātha mama bhāsitaṃ
@Footnote: 1 Ma. bhuñjare .  2 Ma. gantā .  3 Yu. nirayaṃ adho .  4 Ma. -ca.
@5 Ma. saindā .   6 Ma. ayaṃ pāṭho natthi.
                  Jātakasavhayano pavaro
                  soṇakaarindamasavhayano
                  tathāvuttarathesabhasaṅkiccavaro.
                     Saṭṭhinipātaṃ niṭṭhitaṃ.
                             -------
                       Sattatinipātaṃ
                       1 kusajātakaṃ
     [94] Idante raṭṭhaṃ sadhanaṃ sayoggaṃ
                  sakāyuraṃ sabbakāmūpapannaṃ
                  idante rajjaṃ anusāsa amma
                  gacchāmahaṃ yattha piyā pabhāvatī.
     [95] Anujubhūtena haraṃ mahantaṃ
                  divā ca ratto ca nisīthakāle
                  paṭigaccha tvaṃ khippaṃ kusāvatiṃ [1]-
                  nicchāmi dubbaṇṇamahaṃ vasantaṃ.
     [96] |96.1| Nāhaṃ gamissāmi ito kusāvatiṃ
                  pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava
                  ramāmi maddassa niketaramme
                  hitvāna raṭṭhaṃ tava dassane rato.
      |96.2| Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava
                  sammūḷharūpo vicarāmi medaniṃ 2-
                  disaṃ na jānāmi kutomhi āgato
                  tayimhi matto migamandalocane
   |96.3| sovaṇṇacīravasane              jātarūpasumekhale
@Footnote: 1 Ma. kusa .   2 Ma. mediniṃ.
                 Sussoṇi tava kāmā hi      nāhaṃ rajjena matthiko.
     [97] Abhūti tassa bho hoti         yo anicchantamicchati
                 akāmaṃ rāja kāmehi 1-    akanto kantamicchasi 2-.
     [98] Akāmaṃ vā sakāmaṃ vā         yo naro labhate piyaṃ
                 lābhamettha pasaṃsāma         alābho tattha pāpako.
     [99] Pāsāṇasāraṃ khaṇasi          kaṇikārassa dārunā
                 vātaṃ jālena bādhesi        yo anicchantamicchasi.
     [100] |100.1| Pāsāṇo nūna te hadaye    ohito mudulakkhaṇe
                            yo te sātaṃ na vindāmi     tirojanapadāgato.
   |100.2| Yadā maṃ bhakuṭiṃ 3- katvā    rājaputtī udikkhati 4-
                 āḷāriko tadā homi       rañño maddassantepure 5-.
   |100.3| Yadā umhayamānā maṃ       rājaputtī udikkhati 4-
                 nāḷāriko tadā homi       rājā homi tadā kuso.
     [101] Sace hi vacanaṃ saccaṃ            nemittānaṃ bhavissati
                 neva me tvaṃ patī assa       kāmaṃ chindantu sattadhā.
     [102] Sace hi vacanaṃ saccaṃ            aññesaṃ yadi vā mamaṃ
                 neva tuyhaṃ patī atthi         añño sīhassarā kusā.
     [103] |103.1| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ    patvā khujje kusāvatiṃ
                               sace maṃ nāganāsūruṃ         olokeyya pabhāvatī.
@Footnote: 1 Ma. kāmesi .  2 Ma. akantaṃ kantumicchasi .  3 Sī. Yu. bhūkuṭiṃ .  4 Sī. Yu.
@rājaputti adikkhasi .  5 Sī. Yu. maddassa thīpure.
   |103.2| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ      patvā khujje kusāvatiṃ
                 sace maṃ nāganāsūruṃ           ālapeyya pabhāvatī.
   |103.3| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ      patvā khujje kusāvatiṃ
                 sace maṃ nāganāsūruṃ           umhāyeyya pabhāvatī.
   |103.4| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ      patvā khujje kusāvatiṃ
                 sace maṃ nāganāsūruṃ           pamhāyeyya pabhāvatī.
   |103.5| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ      patvā khujje kusāvatiṃ
                 sace maṃ nāganāsūruṃ           pāṇībhi upasaṃphuse.
     [104] Na hi nūnāyaṃ rājaputtī      kuse sātaṃpi vindati
                 āḷārike bhate pose       vettanena anatthike.
     [105] Na hi nūna ayaṃ khujjā           labhati jivhāya chedanaṃ
                 sunisitena satthena           evaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
     [106] |106.1| Mā naṃ rūpena pāmesi     ārohena pabhāvatī
                   mahāyasoti katvāna       karassu rucire piyaṃ.
   |106.2| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī 1-
                 mahaddhanoti katvāna        karassu rucire piyaṃ.
   |106.3| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī
                 mahabbaloti katvāna        karassu rucire piyaṃ.
   |106.4| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī
                 mahāraṭṭhoti katvāna       karassu rucire piyaṃ.
@Footnote: 1 Yu. pabhāvati. ito paraṃ īdisameva.
   |106.5| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī
                 mahārājāti katvāna       karassu rucire piyaṃ.
   |106.6| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī
                 sīhassaroti katvāna         karassu rucire piyaṃ.
   |106.7| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī
                 vaggussaroti katvāna       karassu rucire piyaṃ.
   |106.8| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī
                 bindussaroti katvāna      karassu rucire piyaṃ.
   |106.9| Mā naṃ rūpena pāmesi        ārohena pabhāvatī
                 mañjussaroti katvāna      karassu rucire piyaṃ.
  |106.10| Mā naṃ rūpena pāmesi      ārohena pabhāvatī
                   madhurassaroti 1- katvāna  karassu rucire piyaṃ.
  |106.11| Mā naṃ rūpena pāmesi      ārohena pabhāvatī
                  satasippoti katvāna       karassu rucire piyaṃ.
  |106.12| Mā naṃ rūpena pāmesi      ārohena pabhāvatī
                  khattiyotipi katvāna       karassu rucire piyaṃ.
  |106.13| Mā naṃ rūpena pāmesi      ārohena pabhāvatī
                  kusarājāti katvāna        karassu rucire piyaṃ.
     [107] Ete nāgā upatthaddhā      sabbe tiṭṭhanti vammikā 2-
              purā maddanti pākāraṃ        ānetetaṃ pabhāvatiṃ.
@Footnote: 1 Ma. madhussaroti .   2 Ma. vammitā.
     [108] Satta bile 1- karitvāna       ahametaṃ pabhāvatiṃ
              khattiyānaṃ padassāmi           ye maṃ hantuṃ idhāgatā.
     [109] Avuṭṭhahi rājaputtī              sāmā koseyyavāsinī
              assupuṇṇehi nettehi       dāsīgaṇapurakkhatā.
     [110] |110.1| Taṃ nūna kakkūpanisevitaṃ mukhaṃ
                  ādāsadantātharupaccavekkhitaṃ
                  subhaṃ sunettaṃ virajaṃ anaṅgaṇaṃ
                  chuḍḍaṃ vane ṭhassati khattiyehi.
    |110.2| Te nūna me asite vellitagge
                  kese mudū candanasāralitte
                  samākule sīvathikāya majjhe
                  pādehi gijjhā parikaḍḍhayanti 2-.
    |110.3| Tā nūna me tambanakhā sulomā
                  bāhā mudū candanasāralittā
                  chinnā vane ujjhitā khattiyehi
                  gayha dhaṅko 3- gacchati yena kāmaṃ.
    |110.4| Te nūna tālūpanibhe alambe
                  nisevite kāsikacandanena
                  thanesu me lambissati sigālo
                  mātūva putto taruṇo tanujo.
@Footnote: 1 Sī. Yu. khaṇḍe .     2 ma parikaḍḍhissanti .  3 Yu. vako.
    |110.5| Taṃ nūna soṇiṃ puthulaṃ sukoṭṭitaṃ
                  nisevitaṃ kañcanamekhalāhi
                  chinnaṃ vane khattiyehi avatthaṃ
                  sigālasaṅghā parikaḍḍhayanti 1-.
    |110.6| Soṇā dhaṅkā 2- sigālā ca  ye caññe santi dāṭhino
                  ajarā nūna hessanti            bhakkhayitvā pabhāvatiṃ.
    |110.7| Sace maṃsāni hariṃsu                khattiyā dūragāmino
                  aṭṭhīni amma yācitvā         anupanthe dahātha naṃ.
    |110.8| Khettāni amma kāretvā     kaṇikārettha ropaye 3-
                  yadā te pupphitā assu        hemantānaṃ himaccaye
                 sareyyātha mamaṃ amma            evaṃvaṇṇā pabhāvatī.
     [111] Tassā mātā udaṭṭhāsi          khattiyā devavaṇṇinī
              disvā asiñca sūnañca             rañño maddassantepure.
     [112] Iminā nūna asinā                  susaññaṃ tanumajjhimaṃ
              dhītaraṃ madda 4- hantvāna         khattiyānaṃ padassasi 5-.
     [113] |113.1| Na me akāsi vacanaṃ    atthakāmāya puttike
                   sājja lohitasañchannā      gacchasi yamasādhanaṃ.
     |113.2| Evamāpajjati poso           pāpiyañca nigacchati
                   yo ce 6- hitānaṃ vacanaṃ        na karoti atthadassinaṃ.
     |113.3| Saceva ajja dhāresi             kumāraṃ cārudassanaṃ
@Footnote: 1 Ma. parikaḍḍhissanti .   2 Yu. vakā .  3 Ma. ropaya .  4 Yu. maddo.
@5 Yu. padassati .   6 Ma. ve.
                   Kusena jātaṃ khattiyaṃ            suvaṇṇamaṇimekhalaṃ.
     |113.4| Pūjitaṃ 1- ñātisaṅghehi       na gacchasi yamakkhayaṃ
                   yatthassu bherī nadati           kuñjaro ca nikūjati
                   khattiyānaṃ kule bhadde        kiṃ nu sukhataraṃ tato.
     |113.5| Asso hasiyati 2- dvāre    kumāro uparodati
                   khattiyānaṃ kule bhadde        kiṃ nu sukhataraṃ tato.
     |113.6| Mayūrakoñcābhirude            kokilābhinikūjite
                   khattiyānaṃ kule bhadde        kiṃ nu sukhataraṃ tato.
     [114] Kahaṃ nu so sattumaddano          pararaṭṭhappamaddano
              kuso soḷārapaññāṇo          yo no dukkhā pamocaye.
     [115] Idheva so sattumaddano           pararaṭṭhappamaddano
              kuso soḷārapaññāṇo          yo ne sabbe vadhissati 3-.
     [116] Ummattikā nu bhaṇasi              andhabālā pabhāsasi
              kuso ce āgato assa             kiṃ nu 4- jānemu taṃ mayaṃ.
     [117] Eso āḷāriko poso           kumārīpuramantare
              daḷhaṃ katvāna saṃvellaṃ 5-       kumbhiṃ dhovati onato.
     [118] Veṇī tvamasi caṇḍālī            ādūsi kulagandhinī
              kathaṃ maddakule jātā              dāsaṃ kayirāsi kāmukaṃ.
     [119] Namhi veṇī na caṇḍālī          na camhi kulagandhinī
              okkākaputto bhaddante       tvaṃ nu dāsoti maññasi.
@Footnote: 1 Yu. pūjitā .  2 Ma. asso ca sisati .  3 Sī. yo no dukkhā pamocaye.
@4 Ma. na .   5 Ma. velliṃ.
     [120] |120.1| Yo brāhmaṇasahassāni   sadā bhojeti viṃsati 1-
                     okkākaputto bhaddante      tvaṃ nu dāsoti maññasi.
       |120.2| Yassa nāgasahassāni            sadā yojenti vīsati
                     okkākaputto bhaddante      tvaṃ nu dāsoti maññasi.
       |120.3| Yassa assasahassāni            sadā yojenti vīsati
                     okkākaputto bhaddante      tvaṃ nu dāsoti maññasi.
       |120.4| Yassa rathasahassāni               sadā yojenti vīsati
                     okkākaputto bhaddante      tvaṃ nu dāsoti maññasi.
                                       [2]-
     |120.5| Yassa dhenusahassāni        sadā dūhanti vīsati
              okkākaputto bhaddante     tvaṃ nu dāsoti maññasi.
     [121] Taggha te dukkaṭaṃ bāle         yaṃ khattiyaṃ mahabbalaṃ
              nāgaṃ maṇḍūkavaṇṇena          na naṃ akkhāsi māgataṃ 3-.
     [122] Aparādhaṃ mahārāja                tvaṃ no khama rathesabha
               yaṃ tvaṃ 4- aññātavesena    naññāsimhā idhāgataṃ.
     [123] Mādisassa na taṃ channaṃ           yohaṃ āḷāriko bhave
               tvaññeva me pasīdassu        natthi te deva dukkaṭaṃ.
     [124] Gaccha bāle khamāpehi           kusarājaṃ mahabbalaṃ
              khamāpito kusarājā              so te dassati jīvitaṃ.
     [125] Pitussa vacanaṃ sutvā             devavaṇṇī pabhāvatī
               sirasā aggahī pāde           kusarājaṃ mahabbalaṃ.
@Footnote: 1 Ma. vīsatiṃ. ito paraṃ īdisameva.
@2 Sī. Yu. yassa usabhasahassāni           sadā yojenti vīsatiṃ.
@        okkāka ... ... ...   ... ... ... ... dāsoti maññasi.
@3 Ma. na naṃ akkhāsidhāgataṃ .    4 Ma. taṃ.
     [126] |126.1| Yāva 1- ratyo atikkantā    tāmā deva tayā vinā
                  vande te sirasā pāde        mā me kujjha rathesabha.
    |126.2| Saccante 2- paṭijānāmi    mahārāja suṇohi me
                  na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ         kareyyāmi ahaṃ puna.
    |126.3| Evañca yācamānāya         vacanaṃ me na kāhasi
                  idāni maṃ tāto hantvā    khattiyānaṃ padassati.
     [127] |127.1| Evante yācamānāya   kiṃ na kāhāmi te vaco
                  vikuddho tyasmi kalyāṇī    mā tvaṃ bhāyi pabhāvatī.
    |127.2| Saccante 2- paṭijānāmi    rājaputtī suṇohi me
                  na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ         kareyyāmi ahaṃ puna.
    |127.3| Tava kāmā hi sussoṇi        bahudukkhaṃ titikkhisaṃ
                  bahumaddakulaṃ hantvā         nayituṃ taṃ pabhāvatī.
     [128] |128.1| Yojayantu rathe asse  nānācitte samāhite
                  atha dakkhatha me vegaṃ            vidhamentassa 3- sattavo.
    |128.2| Tañca tattha udikkhiṃsu          rañño maddassantepure 4-
                  vijambhamānaṃ sīhaṃva              poṭhentaṃ diguṇaṃ bhujaṃ.
     [129] |129.1| Hatthikkhandhañca āruyha     āropetvā pabhāvatiṃ
                  saṅgāmaṃ otaritvāna          sīhanādaṃ nadī kuso.
    |129.2| Tassa taṃ nadato sutvā         sīhassevītare migā
@Footnote: 1 Ma. yāmā .  2 Ma. sabbaṃ te .  3 Ma. vidhamantassa .  4 Sī. maddassa thīpure.
                  Khattiyā vipalāyiṃsu            kusasaddabhayaṭṭitā 1-.
    |129.3| Hatthārohā anīkaṭṭhā       rathikā pattikārakā
                 aññamaññassa chindanti   kusasaddabhayaṭṭitā.
   |129.4| Tasmiṃ saṅgāmasīsasmiṃ          passitvā haṭṭhamānaso 2-
                 kusassa rañño devindo     adā verocanaṃ maṇiṃ.
   |129.5| So taṃ vijitvā saṅgāmaṃ         laddhā verocanaṃ maṇiṃ
                 hatthikkhandhagato rājā        pāvekkhi nagaraṃ puraṃ.
   |129.6| Jīvaggāhaṃ gahetvāna           bandhitvā satta khattiye
                 sassurassūpanāmesi             ime te deva sattavo.
   |129.7| Sabbeva te vasaṃ gatā           amittā vihatā tava
                 kāmaṃ karohi te tayā            muñca vā te hanassu vā.
     [130] Tuyheva sattavo ete             nahi te mayha sattavo
              tvaññeva no mahārāja          muñca vā te hanassu vā.
     [131] Imā te dhītaro satta              devakaññūpamā subhā
              dadāhi nesaṃ ekekaṃ               hontu jāmātaro tava.
     [132] Amhākañceva tāsañca         tvaṃ no sabbesamissaro
              tvaññeva no mahārāja         dehi nesaṃ yadicchasi.
     [133] |133.1| Ekamekassa ekekaṃ adā sīhassaro kuso
                  khattiyānaṃ tadā tesaṃ          rañño maddassa dhītaro.
|133.2| Pīṇitā tena lābhena              tuṭṭhā sīhassare kuse
@Footnote: 1 Yu. kusasaddabhayaṭṭhitā .     2 Sī. tuṭṭhamānaso.
                  Sakaraṭṭhāni pāyiṃsu             khattiyā satta tāvade.
    |133.3| Pabhāvatiñca ādāya          maṇiṃ verocanaṃ subhaṃ 1-
                  kusāvatiṃ kuso rājā            agamāsi mahabbalo.
    |133.4| Tyassu ekarathe yantā       pavisantā kusāvatiṃ
                  samānā vaṇṇarūpena          nāññamaññātirocisuṃ 2-.
    |133.5| Mātā puttena saṅgañchi     ubhayo ca jayampatī
                  samaggā te tadā āsuṃ       phītaṃ dharaṇimāvasunti.
                        Kusajātakaṃ paṭhamaṃ.
                               --------
                     2 Soṇanandajātakaṃ
     [134] Devatā nusi gandhabbo            ādū 3- sakko purindado
              manussabhūto iddhimā              kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
     [135] Namhi 4- devo na gandhabbo    namhi 5- sakko purindado
               manussabhūto iddhimā             evaṃ jānāhi bhāratha.
     [136] |136.1| Katarūpamidaṃ bhoto 6- veyyāvaccaṃ anappakaṃ
                  devamhi vassanāmamhi        anovassaṃ bhavaṃ akā.
    |136.2| Tato vātātape ghore         sītacchāyaṃ bhavaṃ akā.
                  Tato amittamajjhesu          saratāṇaṃ bhavaṃ akā.
    |136.3| Tato phītāni raṭṭhāni          vasino te bhavaṃ akā
                  tato ekasataṃ khatye            anuyante 7- bhavaṃ akā.
@Footnote: 1 Yu. tadā .  2 Sī. nāññamaññamatirocayuṃ .  3 Ma. adu. Sī. Yu. ād.
@4-5 Ma. nāpi .  6 Sī. Yu. bhotā .  7 Yu. anuyutte. ito paraṃ īdisameva.
    |136.4| Patitāssu mayaṃ bhoto          vara taṃ bhuñjamicchasi
                  hatthiyānaṃ assarathaṃ            nāriyo ca alaṅkatā
                  nivesanāni rammāni           mayaṃ bhoto dadāmase.
    |136.5| Athavaṅge vā magadhe             mayaṃ bhoto dadāmase
                  athavā assakāvantiṃ           sumanā damma te mayaṃ.
    |136.6| Upaḍḍhaṃ vāpi rajjassa        mayaṃ bhoto dadāmase
                  sace te attho rajjena        anusāsa yadicchasi.
     [137] Na me atthopi rajjena            nagarena dhanena vā
              athopi janapadena                   attho mayhaṃ na vijjati.
     [138] |138.1| Bhotova raṭṭhe vijite  araññe atthi assamo
                  pitā mayhaṃ janettī ca        ubho sammanti assame.
    |138.2| Tesāhaṃ pubbācariyesu       puññaṃ na labhāmi kātave
              bhavantaṃ ajjhāvaraṃ katvā         soṇaṃ yācemu saṃvaraṃ.
     [139] Karomi te taṃ vacanaṃ                  yaṃ maṃ bhaṇasi brāhmaṇa
              etañca kho no akkhāhi         kīvanto hontu yācakā.
     [140] Parosataṃ jānapadā                 mahāsālā ca brāhmaṇā
              ime ca khattiyā sabbe           abhijātā yasassino
              bhavañca rājā manojo            alaṃ hessanti yācakā.
     [141] Hatthī asse ca yojentu          rathaṃ sannayha sārathi
              ābandhanāni gaṇhātha          pādāsussārayaddhaje 1-
@Footnote: 1 Sī. pādesussārayaṃ dhaje.
             Assamantaṃ gamissāmi               yattha sammati kosiyo.
     [142] Tato ca rājā pāyāsi             senāya caturaṅginī
               agamāsi assamaṃ rammaṃ            yattha sammati kosiyo.
     [143] Kassa kādambayo kājo          vehāsaṃ caturaṅgulaṃ
               aṃsaṃ asaṃphusaṃ eti                    udahārassa 1- gacchato.
     [144] |144.1| Ahaṃ soṇo mahārāja tāpaso sahitabbato
                   bharāmi mātāpitaro            rattindivamatandito.
    |144.2| Vanaphalañca mūlañca             āharitvā disampati
                   posemi mātāpitaro          pubbekatamanussaraṃ.
     [145] Icchāma assamaṃ gantuṃ             yattha sammati kosiyo
              maggaṃ no soṇa akkhāhi           yena gacchemu 2- assamaṃ.
     [146] Ayaṃ ekapadī rāja                    yenetaṃ meghasannibhaṃ
              kovilārehi sañchannaṃ              ettha sammati kosiyo.
     [147] |147.1| Idaṃ vatvāna pakkāmi    taramāno mahāisi
                  vehāse antalikkhasmiṃ        anusāsetvāna khattiye.
    |147.2| Assamaṃ parimajjitvā           paññapetvāna 3- āsanaṃ
                  paṇṇasālaṃ pavisitvā         pitaraṃ paṭibodhayi.
    |147.3| Ime āyanti rājāno       abhijātā yasassino
                  assamā nikkhamitvāna        nisīda tvaṃ 4- mahāise.
    |147.4| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā           taramāno mahāisi
@Footnote: 1 Ma. udahārāya .   2 Sī. gacchāma .  3 Ma. paññāpetvāna .  4 Sī. nisīdāhi.
                  Assamā nikkhamitvāna        sadvāramhi upāvisi.
     [148] |148.1| Tañca disvāna āyantaṃ jalantaṃriva tejasā
                  khattasaṅghaparibyūḷhaṃ          kosiyo etadabravi.
    |148.2| Kassa bherī mudiṅgā ca          saṅkhā paṇavadindimā 1-
                  purato paṭipannāni            hāsayantā rathesabhaṃ.
    |148.3| Kassa kañcanapaṭṭena         puthunā vijjuvaṇṇinā
                  yuvā kalāpasannaddho         ko eti siriyā jalaṃ.
    |148.4| Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva             khadiraṅgārasannibhaṃ
                  mukhañca rucirābhāti             ko eti siriyā jalaṃ.
    |148.5| Kassa paggahitaṃ chattaṃ          sasalākaṃ manoramaṃ
                  ādiccaraṃsāvaraṇaṃ              ko eti siriyā jalaṃ.
    |148.6| Kassa aṅgaṃ pariggayha         vālavījanimuttamaṃ
                  caranti varapuññassa 2-      hatthikkhandhena āyato.
    |148.7| Kassa setāni chattāni        ājānīyā ca vammikā 3-
                  samantā parikiranti            ko eti siriyā jalaṃ.
    |148.8| Kassa ekasataṃ khatyā          anuyantā yasassino
                  samantā anupariyanti         ko eti siriyā jalaṃ.
    |148.9| Hatthiassarathapatti-           senā ca caturaṅginī
                  samantā anupariyanti         ko eti siriyā jalaṃ.
    |148.10| Kassesā mahatī senā      piṭṭhito anuvattati
@Footnote: 1 Sī. Yu. paṇavadeṇḍimā .   2 Sī. Yu. varapaññassa .  3 Ma. vammitā.
                     Akkhobhinī 1- apariyantā  sāgarasseva ūmiyo.
     [149] |149.1| Rājābhirājā manojo indova jayataṃ pati
                     nandassajjhāvaraṃ eti       assamaṃ brahmacārinaṃ.
       |149.2| Tassesā mahatī senā        piṭṭhito anuvattati
                     akkhobhinī apariyantā       sāgarasseva ūmiyo.
     [150] Anulittā candanena              kāsikuttamadhārino 2-
                     sabbe pañjalikā hutvā   isīnaṃ ajjhupāgamuṃ.
     [151] |151.1| Kacci nu bhoto kusalaṃ kacci bhoto anāmayaṃ
                     kacci uñchena yāpetha       kacci mūlaphalā bahū.
       |151.2| Kacci ḍaṃsā makasā ca         appameva siriṃsapā 3-
                     vane bāḷamigākiṇṇe       kacci hiṃsā na vijjati.
     [152] |152.1| Kusalañceva no rāja   atho rāja anāmayaṃ
                     atho uñchena yāpema       atho mūlaphalā bahū.
       |152.2| Atho ḍaṃsā makasā ca         appameva siriṃsapā
                     vane bāḷamigākiṇṇe      hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
       |152.3| Bahūni vassapūgāni            assame sammataṃ 4- idha
                     nābhijānāmi uppannaṃ      ābādhaṃ amanoramaṃ.
       |152.4| Svāgatante mahārāja       atho te adurāgataṃ
                     issarosi anuppatto       yaṃ idhatthi pavedaya.
       |152.5| Tiṇḍukāni piyālāni       madhuke kāsamāriyo 5-
@Footnote: 1 Sī. akkhobhanī. ito paraṃ īdisameva. Ma. akkhobhaṇī .  2 Yu. kāsivatthadhārino.
@3 Ma. sarīsapā. ito paraṃ īdisameva. 4 Sī. vasato idha .  5 Ma. kāsumāriyo.
                     Phalāni khuddakappāni       bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
       |152.6| Idaṃpi pāniyaṃ sītaṃ             ābhataṃ girigabbharā
                     tato piva mahārāja           sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
     [153] |153.1| Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ   sabbassa agghiyaṃ kataṃ
                     nandassāpi nisāmetha       vacanaṃ so 1- pavakkhati.
       |153.2| Ajjhāvaramhā nandassa    bhoto santikamāgatā
                     suṇātu me 2- bhavaṃ vacanaṃ     nandassa parisāya ca.
     [154] |154.1| Parosataṃ jānapadā     mahāsālā ca brāhmaṇā
                     ime ca khattiyā sabbe      abhijātā yasassino
                     bhavañca rājā manojo       anumaññantu me vaco.
       |154.2| Ye ca santi 3- samitāro    yakkhāni idhamassame
                     araññe bhūtabhabyāni       suṇantu vacanaṃ mama.
       |154.3| Namo katvāna bhūtānaṃ        isiṃ vakkhāmi subbataṃ
                     so tyāhaṃ dakkhiṇā bāha  tava kosiya sammato.
       |154.4| Pitaraṃ me janettiṃ ca           bhattukāmassa me sato
                     vīra puññamidaṃ ṭhānaṃ          mā maṃ kosiya vāraya.
       |154.5| Sabbhihetaṃ upaññātaṃ       mametaṃ upanissaja
                     uṭṭhānapāricariyāya         dīgharattaṃ tayā kataṃ
                     mātāpitūsu puññāni      mama lokadado bhava.
       |154.6| Tatheva santi manujā           dhamme dhammapadaṃ vidū
@Footnote: 1 Sī. yaṃ. Yu. yaṃ so .  2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi .  3 Sī. ye vasanti.
@Yu. ye hi santi.
                     Maggo saggassa lokassa    yathā jānāsi tvaṃ ise.
       |154.7| Uṭṭhānapāricariyāya         mātāpitusukhāvahaṃ
                     taṃ maṃ puññāni vāreti      ariyamaggāvaro naro.
     [155] |155.1| Suṇantu bhonto vacanaṃ   bhāturajjhāvarā mama
                     kulavaṃsaṃ mahārāja             porāṇaṃ parihāpayaṃ
                     adhammacārī jeṭṭhesu 1-    nirayaṃ so upapajjati 2-.
       |155.2| Ye ca dhammassa kusalā       porāṇassa disaṃpati
                    cārittena ca sampannā      na te gacchanti duggatiṃ.
       |155.3| Mātā pitā ca bhātā ca     bhaginī ñātibandhavā
                    sabbe jeṭṭhassa te bhārā  evaṃ jānāhi bhāratha 3-.
       |155.4| Ādiyitvā garuṃ bhāraṃ         nāviko viya ussahe
                    dhammañca nappamajjāmi     jeṭṭho casmi rathesabha.
     [156] |156.1| Adhigatamhā tame ñāṇaṃ  jālaṃva jātavedato
                     evameva no bhavaṃ dhammaṃ       kosiyo pavidaṃsayi.
       |156.2| Yathā udayamādicco         vāsudevo pabhaṅkaro
                     pāṇīnaṃ pavidaṃseti            rūpaṃ kalyāṇapāpakaṃ
                     evameva no bhavaṃ dhammaṃ       kosiyo pavidaṃsayi.
     [157] Evaṃ me yācamānassa       añjaliṃ nāvabujjhatha
                     tava paṭṭhacaro 4- hessaṃ    vuṭṭhito paricārako.
     [158] |158.1| Addhā nanda vijānāsi   saddhammaṃ sabbhidesitaṃ
@Footnote: 1 Sī. yo jeṭṭho .  2 Ma. sopapajjati .  3 Ma. bhāradha .  4 Ma. paddhacaro.
@Yu. baddhañcaro.
                     Ariyo ariyasamācāro         bāḷhaṃ tvaṃ mama ruccasi.
       |158.2| Bhavantaṃ vadāmi bhotiñca      suṇātha vacanaṃ mama
                     nāyaṃ bhāro bhāramatto 1-  ahu mayhaṃ kudācanaṃ.
       |158.3| Taṃ maṃ upaṭṭhitaṃ santaṃ           mātāpitusukhāvahaṃ
                     nando ajjhāvaraṃ katvā     upaṭṭhānāya yācati.
       |158.4| Yo ce 2- icchati kāmena   santānaṃ brahmacārinaṃ
                     nandaṃ vo varatha 3- eko     kaṃ nando upatiṭṭhatu.
     [159] Tayā tāta anuññātā   soṇa taṃ nissitā mayaṃ
                     upaghātuṃ labhe nandaṃ          muddhani brahmacārinaṃ.
     [160] |160.1| Assatthasseva taruṇaṃ  pavālaṃ 4- māluteritaṃ
                     cirassaṃ nandaṃ disvāna        hadayaṃ me pavedhati.
       |160.2| Yadā suttāpi suppante 5-  nandaṃ passāmi āgataṃ
                     udaggā sumanā homi       nando no āgato ayaṃ.
       |160.3| Yadā ca paṭibujjhitvā      nandaṃ passāmi nāgataṃ
                     bhiyyo āvisati soko       domanassañcanappakaṃ.
       |160.4| Sāhaṃ ajja cirassaṃpi          nandaṃ passāmi āgataṃ
                     bhattu ca mayhañca piyo     nando no pāvisī gharaṃ.
       |160.5| Pitu ca 6- nando suppiyo  yaṃ nando nappavase gharaṃ 7-
                     labhatu tāta nando taṃ         maṃ nando upatiṭṭhatu.
@Footnote: 1 Ma. bhāramato .  2 Ma. ve .  3 Yu. nandaṃ va vadatha .  4 Ma. pavāḷaṃ.
@5 Ma. supine .   6 Ma. pitupi .   7 Ma. gharā.
     [161] |161.1| Anukampakā patiṭṭhā ca   pubbe rasadadī ca no
                     maggo saggassa lokassa    mātā taṃ varate ise.
       |161.2| Pubbe rasadadī gottī         mātā puññūpasañhitā
                     maggo saggassa lokassa     mātā taṃ varate ise.
     [162] |162.1| Ākaṅkhamānā puttaphalaṃ   devatāya namassati
                     nakkhattāni ca pucchati        utusaṃvaccharāni ca.
       |162.2| Tassā utusi 1- nhātāya hoti gabbhassavakkamo 2-
                     tena dohaḷinī hoti           suhadā tena vuccati.
       |162.3| Saṃvaccharaṃ vā ūnaṃ vā           pariharitvā vijāyati
                     tena sā janayantīti          janettī tena vuccati.
       |162.4| Thanakkhīrena gītena            aṅgapāvuraṇena ca
                     rodantaṃ puttaṃ toseti       tosentī tena vuccati.
       |162.5| Tato vātātape ghore        mammaṃ katvā udikkhati
                     dārakaṃ appajānantaṃ        posentī tena vuccati.
       |162.6| Yañca mātu dhanaṃ hoti        yañca hoti pituddhanaṃ
                     ubhayampetassa gopeti      api puttassa no siyā.
       |162.7| Evaṃ putta aduṃ putta         iti mātā vihaññati
                     pamattaṃ paradāresu            nissive 3- pattayobbane
                     sāyaṃ puttaṃ anāyantaṃ       iti mātā vihaññati.
@Footnote: 1 Ma. utumhi .    2 Ma. gabbhassavokkamo .    3 Ma. nisīthe.
       |162.8| Evaṃ kicchābhato poso      mātu aparicārako
                     mātari micchācaritvāna     nirayaṃ so upapajjati 1-.
       |162.9| Evaṃ kicchābhato poso      pitu aparicārako
                     pitari micchācaritvāna       nirayaṃ so upapajjati.
       |162.10| Dhanampi 2- dhanakāmānaṃ  nassati iti me sutaṃ
                     mātaraṃ aparicaritvāna        kicchaṃ vā so nigacchati.
       |162.11| Dhanampi 3- dhanakāmānaṃ  nassati iti me sutaṃ
                     pitaraṃ aparicaritvāna          kicchaṃ vā so nigacchati.
       |162.12| Ānando ca pamodo ca   sadā hasitakīḷitaṃ
                     mātaraṃ paricaritvāna          labbhametaṃ vijānato.
       |162.13| Ānando ca pamodo ca   sadā hasitakīḷitaṃ
                     pitaraṃ paricaritvāna            labbhametaṃ vijānato.
       |162.14| Dānañca piyavācañca 4-   atthacariyā ca yā idha
                     samānattatā ca dhammesu   tattha tattha yathārahaṃ.
       |162.15| Ete kho saṅgahā loke  rathassāṇīva yāyato
                     ete ca saṅgahā nāssu    na mātā puttakāraṇā
                     labhetha mānaṃ pūjaṃ vā         pitā vā puttakāraṇā.
       |162.16| Yasmā ca saṅgahā ete  samavekkhanti 5- paṇḍitā
                     tasmā mahattaṃ papponti  pāsaṃsā ca bhavanti te.
       |162.17| Brahmāti mātāpitaro  pubbācariyāti vuccare
@Footnote: 1 Ma. sopapajjati. ito paraṃ īdisameva .  2-3 Ma. dhanāpi .  4 Ma. peyyavajjañca.
@5 Ma. sammavekkhanti.
                     Āhuneyyā ca puttānaṃ    pajāya anukampakā.
       |162.18| Tasmā hi te namasseyya sakkareyya ca paṇḍito
                     annena atho pānena       vatthena sayanena ca
                     ucchādanena nhānena     pādānaṃ dhovanena ca.
       |162.19| Tāya naṃ pāricariyāya 1-  mātāpitūsu paṇḍitā
                     idheva naṃ pasaṃsanti            pecca sagge pamodatīti.
                     Soṇanandajātakaṃ dutiyaṃ.
                                 --------
                             Tassuddānaṃ
                  atha sattatimamhi nipātavare
                  sabhāvantukusāvatirājavaro
                  atha soṇasunandavaro ca puna
                  abhivāsita sattatimamhi sute.
                     Sattatinipātaṃ niṭṭhitaṃ.
                                  --------
@Footnote: 1 Yu. paricariyāya.
                                     Asītinipātaṃ
                                1 cullahaṃsajātakaṃ
     [163] Sumukha anupacinantā               pakkamanti vihaṅgamā
                gaccha tuvaṃpi mā kaṅkhi               natthi bandhe 1- sahāyatā.
     [164] |164.1| Gacche vāhaṃ na vā gacche     na tena amaro siyaṃ
                     sukhitantaṃ upāsitvā         dukkhitantaṃ kathaṃ jahe.
       |164.2| Maraṇaṃ vā tayā saddhiṃ         jīvitaṃ vā tayā vinā
                     tadeva maraṇaṃ seyyo           yañce jīve tayā vinā.
       |164.3| Nesa dhammo mahārāja        yantaṃ evaṃ gataṃ jahe
                     yā gati tuyhaṃ sā mayhaṃ      ruccate vihagādhipa.
     [165] |165.1| Kā nu pāsena bandhassa 2-   gati aññā mahānasā
                     sā kathaṃ cetayānassa         muttassa tava ruccati.
       |165.2| Kaṃ vā tvaṃ passase atthaṃ     mama tuyhañca pakkhima
                     ñātīnaṃvāvasiṭṭhānaṃ          ubhinnaṃ jīvitakkhaye.
       |165.3| Yanna kañcanadvepiccha 3- andhena tamasā kataṃ
                     tādise sañcajaṃ pāṇaṃ       kimatthamabhijotaye 4-.
     [166] |166.1| Kathaṃ nu patataṃ seṭṭha  dhamme atthaṃ na bujjhasi
                     dhammo apacito santo       atthaṃ dasseti pāṇinaṃ.
       |166.2| Sohaṃ dhammaṃ apekkhāno     dhammā catthaṃ samuṭṭhitaṃ
@Footnote: 1 Ma. baddhe .   2 Ma. baddhassa .  3 Ma. kañcanadepiñcha .  4 Ma. kamattha ....
                     Bhattiñca tayi sampassaṃ     nāvakaṅkhāmi jīvitaṃ.
       |166.3| Addhā eso sataṃ dhammo    yo mitto mittamāpade
                     na caje jīvitassāpi           hetu dhammamanussaraṃ.
     [167] |167.1| Svāyaṃ dhammo ca te ciṇṇo    bhatti ca viditā mayi
                     kāmaṃ karassu mayhetaṃ         gacchevānumato mayā.
       |167.2| Apitvevaṃ gate kāle          yaṃ khaṇḍaṃ 1- ñātinaṃ mayā
                     tayā taṃ buddhisampanna 2-  assa paramasaṃvutaṃ.
     [168] |168.1| Iccevaṃ mantayantānaṃ      ariyānaṃ ariyavuttinaṃ
                     paccadissatha nesādo       āturānamivantako.
       |168.2| Te sattumabhisañcikkha        dīgharattaṃ hitā dijā
                     tuṇhī māsittha ubhayo      na sañcalesumāsanā.
       |168.3| Dhataraṭṭhe ca disvāna         samuḍḍente tato tato
                     abhikkamatha vegena            dijasattu dijādhipe.
       |168.4| So ca vegenabhikkamma       āsajja parame dije
                     paccakampittha 3- nesādo   bandhā iti vicintayaṃ.
       |168.5| Ekañca bandhamāsīnaṃ       abandhañca punāparaṃ
                     āsajja bandhamāsīnaṃ        pekkhamānamadīnavaṃ.
       |168.6| Tato so vimatoyeva          paṇḍare ajjhabhāsatha
                     pavaḍḍhakāye āsīne      dijasaṅghagaṇādhipe.
       |168.7| Yannu pāsena mahatā       bandho na kurute disaṃ
@Footnote: 1 Sī. baddhaṃ. Yu. bandhaṃ .  2 Ma. buddhisampannaṃ .      3 Ma. paccakamittha.
                     Atha kasmā abandho tvaṃ     balī pakkhī na gacchasi.
       |168.8| Kiṃ nu tyāyaṃ dijo hoti       mutto bandhaṃ upāsasi
                     ohāya sakuṇā yanti       kiṃ eko avahīyasi.
     [169] Rājā me so dijāmitta          sakhā pāṇasamo ca me
                     neva naṃ vijahissāmi           yāva kālapariyāyaṃ 1-.
     [170] Kathaṃ panāyaṃ vihaṅgo               nāddasa pāsamoḍḍitaṃ
              padaṃ hetaṃ mahantānaṃ                boddhumarahanti āpadaṃ.
     [171] Yadā parābhavo hoti              poso jīvitasaṅkhaye
              atha jālañca pāsañca             āsajjāpi na bujjhati.
     [172] Api tveva mahāpañña           pāsā bahuvidhā katā
               guyhamāsajja 2- bajjhanti     athevaṃ jīvitakkhaye.
     [173] Api nāyaṃ tayā saddhiṃ            saṃvāsassa 3- sukhudrayo
               api no anumaññāsi            api no jīvitaṃ dade.
     [174] Na ceva me tvaṃ bandhosi          napi icchāmi te vadhaṃ
               kāmaṃ khippamito gantvā         jīva tvaṃ anigho ciraṃ.
     [175] |175.1| Nevāhametamicchāmi  aññatretassa jīvitā
                     sace ekena tuṭṭhosi         muñcetaṃ mañca bhakkhaya.
       |175.2| Ārohapariṇāhena           tulyasmā vayasā ubho
                     na te lābhena jinatthi 4-   etena niminā tuvaṃ.
@Footnote: 1 kālaparissayantipi .   2 Sī. Yu. gūḷhamāsajja .    3 Sī. Yu. sambhāsassa.
@4 Ma. jīvatthi. onatātipi.
       |175.3| Tadiṅgha samapekkhassu 1-    hotu giddhi tavasmasu 2-
                     maṃ pubbe bandhapāsena      pacchā muñca dijādhipaṃ.
       |175.4| Tāvadeva ca te lābho        katassa 3- yācanāya ca
                     mitti ca dhataraṭṭhehi           yāva jīvāya te siyā.
     [176] |176.1| Passantu no mahāsaṅghā   tayā muttaṃ ito gataṃ
                     mittāmaccā ca bhaccā ca   puttadārā ca bandhavā.
       |176.2| Na ca te tādisā mittā     bahūnaṃ idha vijjare
                     yathā tvaṃ dhataraṭṭhassa         pāṇasādhāraṇo sakhā.
       |176.3| So te sahāyaṃ muñcāmi     hoti rājā tavānugo
                     kāmaṃ khippamito gantvā    ñātimajjhe virocatha.
     [177] |177.1| So patīto pamuttena   bhattunā bhattugāravo
                     ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo       vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ
       |177.2| evaṃ luddaka nandassu       saha sabbehi ñātibhi
                     yathāhamajja nandāmi        muttaṃ disvā dijādhipaṃ.
     [178] |178.1| Ehi taṃ anusikkhāmi  yathā tvamapi lacchase
                     lābhaṃ tavāyaṃ dhataraṭṭho      pāpaṃ kiñci na dakkhati.
       |178.2| Khippamantepuraṃ gantvā 4-   rañño dassehi no ubho
                     abandhe pakatībhūte           kāje ubhayato ṭhite.
       |178.3| Dhataraṭṭhā mahārāja          haṃsādhipatino ime
@Footnote: 1 Sī. Yu. samavekkhassu .  2 Ma. tavamhasu .  3 Ma. katāssa .  4 Ma. netvā.
                     Ayaṃ hi rājā haṃsānaṃ         ayaṃ senāpatītaro.
       |178.4| Asaṃsayaṃ imaṃ disvā           haṃsarājaṃ narādhipo
                     patīto sumano vitto         bahuṃ dassati te dhanaṃ.
     [179] |179.1| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā  kammunā upapādayi
                     khippamantepuraṃ gantvā    rañño haṃse adassayi
                     abandhe pakatībhūte           kāje ubhayato ṭhite.
       |179.2| Dhataraṭṭhā mahārāja          haṃsādhipatino ime
                     ayaṃ hi rājā haṃsānaṃ         ayaṃ senāpatītaro.
     [180] Kathaṃ panime vihaṅgā               tava hatthatthamāgatā 1-
              kathaṃ luddo mahantānaṃ             issare idha ajjhagā.
     [181] |181.1| Vihitā santime pāsā  pallalesu janādhipa
                     yaṃ yadāyatanaṃ maññe       dijānaṃ pāṇarodhanaṃ.
       |181.2| Tādisaṃ pāsamāsajja        haṃsarājā abajjhatha
                     taṃ abandho upāsīno        mamāyaṃ ajjhabhāsatha.
       |181.3| Sudukkaraṃ anariyehi            dahate bhāvamuttamaṃ
                     bhatturatthe parakkanto      dhammayutto vihaṅgamo.
       |181.4| Attanoyaṃ 2- cajitvāna     jīvitaṃ jīvitāraho
                     anutthunanto āsīno       bhattu yācittha jīvitaṃ.
       |181.5| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā         pasādamahamajjhagā
                     tato naṃ pāmuciṃ pāsā       anuññāsiṃ sukhena ca.
@Footnote: 1 Ma. hatthattamāgatā .  2 Ma. attanāyaṃ.
       |181.6| So patīto pamuttena         bhattunā bhattugāravo
                     ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo        vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ.
       |181.7| Evaṃ luddaka nandassu        saha sabbehi ñātibhi
                     yathāhamajja nandāmi        muttaṃ disvā dijādhipaṃ.
       |181.8| Ehi taṃ anusikkhāmi           yathā tvamapi lacchase
                     lābhaṃ tyāyaṃ 1- dhataraṭṭho  pāpaṃ kiñci na dakkhati.
       |181.9| Khippamantepuraṃ gantvā 2- rañño dassehi no ubho
                     abandhe pakatībhūte            kāje ubhayato ṭhite.
       |181.10| Dhataraṭṭhā mahārāja        haṃsādhipatino ime
                        ayañhi rājā haṃsānaṃ    ayaṃ senāpatītaro.
       |181.11| Asaṃsayaṃ imaṃ disvā         haṃsarājaṃ narādhipo
                        patīto sumano vitto      bahuṃ dassati te dhanaṃ.
       |181.12| Evametassa vacanā         ānītāme ubho mayā
                        ettheva hi ime assu 3-  ubho anumatā mayā.
       |181.13| Soyaṃ evaṅgato pakkhī      dijo paramadhammiko
                        mādisassa hi luddassa    janayeyyātha maddavaṃ.
       |181.14| Upayānañca te deva       nāññaṃ passāmi edisaṃ
                        sabbasākuṇikagāme 4-  taṃ passa manujādhipa.
     [182] |182.1| Disvā nisinnaṃ rājānaṃ     pīṭhe sovaṇṇaye subhe
                        ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo       vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ.
@Footnote: 1 Ma. tavāyaṃ .  2 Ma. netvā .  3 Ma. āsuṃ .  4 Ma...kuṇikāgāme.
       |182.2| Kacci nu bhoto kusalaṃ          kacci bhoto anāmayaṃ
                        kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ         dhammena manusāsasi.
            [183] Kusalañceva me haṃsa         atho haṃsa anāmayaṃ
                        atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ          dhammena manusāsahaṃ.
            [184] Kacci nu te 1- amaccesu  doso koci na vijjati
                        kacci ca te tavatthesu       nāvakaṅkhanti jīvitaṃ.
            [185] Athopi me amaccesu        doso koci na vijjati
                        athopi te mamatthesu       nāvakaṅkhanti jīvitaṃ.
            [186] Kacci te sādisī bhariyā     assavā piyabhāṇinī
                       puttarūpayasūpetā            tava chandavasānugā.
            [187] Atho me sādisī bhariyā     assavā piyabhāṇinī
                        puttarūpayasūpetā          mama chandavasānugā.
     [188] |188.1| Bhavannu 2- kacci nu mahā-  sattuhatthatthataṃ 3- gato
                        dukkhamāpajja 4- vipulaṃ   tasmiṃ paṭhamamāpade.
       |188.2| Kacci yannāpatitvāna       daṇḍena samapothayi
                     evametesaṃ jammānaṃ          pātikaṃ bhavati tāvade.
     [189] |189.1| Khemamāsi mahārāja  evamāpariyāsati 5-
                     na cāyaṃ kiñcirasmāsu        sattūva samapajjatha.
       |189.2| Paccakampittha 6- nesādo pubbeva ajjhabhāsatha
                     tadāyaṃ sumukhoyeva             paṇḍito paccabhāsatha.
@Footnote: 1 Ma. kacci bhoto .  2 Ma. bhavantaṃ. Sī. Yu. bhavaṃ tu .  3 Ma. ...sattuhatthattaṃ.
@4 Ma. dukkhamāpajji .  5 Ma. evamāpadiyā sati .  Sī. Yu. evamāpadi saṃsati.
@6 Ma. paccakamittha.
       |189.3| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā          pasādamayamajjhagā
                     tato maṃ pāmuci pāsā        anuññāsi sukhena ca.
       |189.4| Idañca sumukheneva            etadatthāya cintitaṃ
                     bhoto sakāse āgamanaṃ      etassa dhanamicchatā.
     [190] Svāgatañcevidaṃ bhavataṃ            patīto casmi dassanā
                     eso cāpi bahuvittaṃ         labhataṃ yāvadicchati.
     [191] Santappayitvā nesādaṃ          bhogehi manujādhipo
                      ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo 1-  vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ.
     [192] |192.1| Yaṃ khalu dhammamādhīnaṃ   vaso vattati kiñci naṃ 2-
                        sabbatthissariyaṃ bhavataṃ      pasāsatha yadicchatha.
          |192.2| Dānatthaṃ upabhottuṃ vā    yañcaññaṃ upakappati
                        etaṃ dadāmi vo vittaṃ      issariyaṃ vissajāmi vo.
     [193] Yathā ca myāyaṃ sumukho             ajjhabhāseyya paṇḍito
                kāmasā buddhisampanno         tamassa 3- paramappiyaṃ.
     [194] |194.1| Ahaṃ khalu mahārāja    nāgarājārivantaraṃ
                     paṭivattuṃ na sakkomi          na me so vinayo siyā.
       |194.2| Amhākañceva so 4- seṭṭho    tvañca uttamasattavo
                     bhūmipālo manussindo       pūjā bahūhi hetubhi.
       |194.3| Tesaṃ ubhinnaṃ bhaṇataṃ           vattamāne vinicchaye
                     nantaraṃ 5- paṭivattabbaṃ     pessena manujādhipa.
@Footnote: 1 Ma. vakukaṅgaṃ .  2 Ma. kiñcanaṃ .  3 Ma. taṃ myāssa .  4 Sī. Yu. yo.
@5 Sī. Yu. nāntaraṃ.
     [195] |195.1| Dhammena kira nesādo  paṇḍito aṇḍajo iti
                     na heva akatattassa           nayo etādiso siyā.
       |195.2| Evaṃ aggapakatimā            evaṃ uttamasattavo
                     yāvatatthi mayā diṭṭhā       nāññaṃ passāmi edisaṃ.
       |195.3| Tuṭṭhosmi vo pakatiyā       vākyena madhurena ca
                     eso cāpi mamacchando      ciraṃ passeyya vo ubho.
     [196] |196.1| Yaṃ kiccaṃ parame mitte  katamasmāsu taṃ tayā
                     pattā nissaṃsayaṃ tyamhā   bhattirasmāsu yā tava.
       |196.2| Aduñca nūna sumahā-          ñātisaṅghassamantaraṃ
                     adassanena asmākaṃ          dukkhaṃ bahūsu pakkhisu.
       |196.3| Tesaṃ sokavighātāya            tayā anumatā mayaṃ
                     taṃ padakkhiṇato katvā        ñātī passemurindama.
       |196.4| Addhāhaṃ vipulaṃ pītiṃ            bhavataṃ vindāmi dassanā
                     eso vāpi mahāattho      ñātivissāsanā siyā.
     [197] |197.1| Idaṃ vatvā dhataraṭṭho   haṃsarājā narādhipaṃ
                     uttamaṃ javamanvāya            ñātisaṅghamupāgamuṃ.
       |197.2| Te aroge anuppatte        disvāna parame dije
                     kekātimakaruṃ haṃsā             puthusaddo ajāyatha.
       |197.3| Te patītā pamuttena         bhattunā bhattugāravā
                     samantā parikariṃsu 1-         aṇḍajā laddhapaccayā.
@Footnote: 1 Ma. parikiriṃsu.
     [198] Evaṃ mittavataṃ atthā              sabbe honti padakkhiṇā
              haṃsā yathā dhataraṭṭhā                ñātisaṅghamupāgamunti.
                     Cullahaṃsajātakaṃ paṭhamaṃ.
                             -----------
                       2 Mahāhaṃsajātakaṃ
     [199] |199.1| Ete haṃsā pakkamanti  vaṅkaṅgā bhayameritā
                     harittaca hemavaṇṇa           kāmaṃ sumukha pakkama.
       |199.2| Ohāya maṃ ñātigaṇā        ekaṃ pāsavasaṃ gataṃ
                     anapekkhamānā gacchanti    kiṃ eko avahīyasi.
            |199.3| Pateva patataṃ seṭṭha        natthi bandhe 1- sahāyatā
                     mā anīghāya hāpesi         kāmaṃ sumukha pakkama.
     [200] |200.1| Nāhaṃ dukkhaparetopi  dhataraṭṭha tuvaṃ jahe
                     jīvitaṃ maraṇaṃ vā me             tayā saddhiṃ bhavissati.
       |200.2| Nāhaṃ dukkhaparetopi           dhataraṭṭha tuvaṃ jahe
                     na maṃ anariyasaṃyutte           kamme yojetumarahasi.
       |200.3| Sakumāro sakhā tyasmi        sacittesmi 2- te ṭhito
                     ñāto senāpati tyāhaṃ     haṃsānaṃ pavaruttama
       |200.4| kathamahaṃ vikatthissaṃ 3-        ñātimajjhe ito gato
                     taṃ hitvā patataṃ seṭṭha        kinte vakkhāmito gato
                     idha pāṇaṃ cajissāmi          nānariyaṃ kattumussahe.
@Footnote: 1 Ma. baddhe .  2 Ma. sacitte casmi .  3 Yu. vikattissaṃ.
     [201] |201.1| Eso hi dhammo sumukha  yaṃ tvaṃ ariyapathe ṭhito
                     yo bhattāraṃ sakhāraṃ maṃ         na pariccattumussahe.
       |201.2| Tañhi me pekkhamānassa    bhayaṃ natveva jāyati
                     adhigacchasi tvaṃ mayhaṃ          evaṃbhūtassa jīvitaṃ.
     [202] |202.1| Iccevaṃ mantayantānaṃ   ariyānaṃ ariyavuttinaṃ
                     daṇḍamādāya nesādo     āpatī turito bhusaṃ.
       |202.2| Tamāpatantaṃ disvāna         sumukho atibrūhayi 1-
                     aṭṭhāsi purato rañño       haṃso vissāsayaṃ byathaṃ.
       |202.3| Mā bhāyi patataṃ seṭṭha         na hi bhāyanti tādisā
                     ahaṃ yogaṃ payuñjissaṃ          yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ
                     tena pariyāpadānena         khippaṃ pāsā pamokkhasi.
     [203] |203.1| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā sumukhassa subhāsitaṃ
                     pahaṭṭhalomo nesādo       añjalissūpanāmayi 2-.
       |203.2| Na me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā       bhāsanto mānusiṃ dijo
                     ariyaṃ brūhanto 3- vaṅkaṅgo  cajanto mānusiṃ giraṃ.
       |203.3| Kinnu tāyaṃ dijo hoti        mutto bandhaṃ 4- upāsasi
                     ohāya sakuṇā yanti        kiṃ eko avahīyasi.
     [204] |204.1| Rājā me so dijāmitta  senāpaccassa kārayiṃ
                     tamāpade pariccattuṃ           nussahe vihagādhipaṃ.
       |204.2| Mahāgaṇāyaṃ 5- bhattā me  mā eko byasanaṃ agā
@Footnote: 1 Sī. Yu. aparibrūhayi .  2 Ma. añjalissa paṇāmayi .  3 Ma. bruvāno.
@4 Ma. baddhaṃ. ito paraṃ īdisameva .  5 Ma. mahāgaṇāya.
                     Yathā taṃ samma nesāda       bhattāyaṃ abhito rame.
     [205] Ariyavutti 1- vaṅkaṅga             yo piṇḍamapacāyasi
                 cajāmi te taṃ bhattāraṃ             gacchathūbho yathāsukhaṃ.
     [206] |206.1| Sace attappayogena   ohito haṃsapakkhinaṃ
                     paṭiggaṇhāma te samma     etaṃ abhayadakkhiṇaṃ.
       |206.2| No ce attappayogena       ohito haṃsapakkhinaṃ
                     anissaro muñcaṃ amhe       theyyaṃ kayirāsi luddaka.
     [207] Yassa tvaṃ bhatako rañño          kāmaṃ tasseva pāpaya
                tassa 2- saṃyamano rājā          yathābhiññaṃ karissati.
     [208] |208.1| Iccevaṃ vutto nesādo   hemavaṇṇe harittace
                     ubho hatthehi paggayha 3-  pañjare ajjhavodahi.
       |208.2| Te pañjaragate pakkhī          ubho bhassaravaṇṇine
                     sumukhaṃ dhataraṭṭhañca    luddo ādāya pakkami.
     [209] |209.1| Hariyamāno dhataraṭṭho    sumukhaṃ etadabravi
                     bāḷhaṃ bhāyāmi sumukha        sāmāya lakkhaṇūruyā
                     asmākaṃ vadhamaññāya        athattānaṃ vadhissati.
       |209.2| Pākahaṃsā ca sumukha             suhemā hemasuttacā
                     koñcī samuddatīreva          kapaṇā nūna ruccati.
     [210] |210.1| Evaṃ mahanto lokassa   appameyyo mahāgaṇī
                     ekitthimanusoceyya          nayidaṃ paññavatomiva.
@Footnote: 1 Ma. ariyavattasi .    2 Ma. tattha .  3 Ma. saṅgayha.
       |210.2| Vātova gandhamādeti         ubhayaṃ chekapāpakaṃ
                     bālo āmakapakkaṃva         lolo andhova āmisaṃ.
       |210.3| Avinicchayaññū atthesu      mandova paṭibhāsi maṃ
                     kiccākiccaṃ na jānāsi       sampatto kālapariyāyaṃ.
       |210.4| Aḍḍhummatto udīresi      yo seyyo maññasitthiyo
                     bahusādhāraṇā hetā        soṇḍānaṃva surāgharaṃ.
       |210.5| Māyā cetā marīcīva          sokā rogā cupaddavā
                     kharāva bandhanā cetā        maccupāsā guhāsayā
                     tāsu yo vissase poso      so naresu narādhamo.
     [211] |211.1| Yaṃ vuḍḍhehi upaññātaṃ  ko taṃ ninditumarahati
                     mahābhūtitthiyo nāma         lokasmiṃ upapajjisuṃ.
       |211.2| Khiḍḍā paṇihitā tāsu      rati tāsu patiṭṭhitā
                     vījāni tāsu rūhanti           yadidaṃ sattā pajāyare
                     tāsu ko nibbije 1- poso  pāṇamāsajja pāṇibhi.
       |211.3| Tvameva nāñño sumukha      thīnaṃ atthesu yuñjasi
                     tassa tyajja bhaye jāte     bhītena jāyate mati.
       |211.4| Sabbo hi saṃsayaṃ patto      bhayaṃ bhīru titikkhati
                     paṇḍitā hi mahantāno   atthe yuñjanti duyyuje.
       |211.5| Etadatthāya rājāno       sūramicchanti mantinaṃ
                     paṭibāhati yaṃ sūro            āpadaṃ attapariyāyaṃ.
@Footnote: 1 Ma. nibbide.
       |211.6| Mā no ajja vikantiṃsu        rañño sūdā mahānase
                     tathāhi vaṇṇo pattānaṃ     phalaṃ veḷuṃva taṃ vadhi.
       |211.7| Muttopi necchasi uḍḍetuṃ   sayaṃ bandhaṃ upāgami
                     sopajja saṃsayaṃ patto         atthaṃ gaṇhāhi mā mukhaṃ.
     [212] So tvaṃ 1- yogaṃ payuñjassu     yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ
                 tava pariyāpadānena              mama pāṇesanaṃ cara.
     [213] Mā bhāyi patataṃ seṭṭha          na hi bhāyanti tādisā
                 ahaṃ yogaṃ payuñjissaṃ             yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ
                 mama pariyāpadānena             khippaṃ pāsā pamokkhasi.
     [214] So luddo haṃsakājena            rājadvāraṃ upāgami
              paṭivedetha maṃ rañño               dhataraṭṭhāyamāgato.
     [215] |215.1| Te disvā puññasaṅkāse   ubho lakkhaṇasammate 2-
                     khalu saññamano rājā       amacce ajjhabhāsatha.
       |215.2| Detha luddassa vatthāni     annaṃ pānañca bhojanaṃ
                     kāmaṅkaro hiraññassa       yāvanto esa icchati.
     [216] |216.1| Disvā luddaṃ pasannattaṃ    kāsirājetadabravi 3-
                     yadāyaṃ 4- samma khemaka      puṇṇā haṃsehi tiṭṭhati.
       |216.2| Kathaṃ rucimajjhagataṃ               pāsahattho upāgami
                     okiṇṇaṃ ñātisaṅghehi      nimmajjhimaṃ kathaṃ gahi.
     [217] |217.1| Ajja me sattamā ratti     ādānāni 5- upāsato
@Footnote: 1 Ma. taṃ .   2 Sī. Yu. lakkhaññāsammate .  3 Ma. kāsirājā tadabravi .  4 yadyāyaṃ.
@5 Ma. adanāni.
                    Padametassa anvesaṃ           appamatto ghaṭassito.
       |217.2| Athassa padamaddakkhiṃ          carato ādanesanaṃ
                     tatthāhaṃ odahiṃ pāsaṃ        evantaṃ dijamaggahiṃ.
     [218] Ludda dve ime sakuṇā          atha ekoti bhāsasi
                cittaṃ nu te vipariyattaṃ 1-         ādū kinnu jigiṃsasi.
     [219] |219.1| Yassa lohitakā tālā    tapaneyyānibhā 2- subhā
                     uraṃ saṃhacca tiṭṭhanti          so me bandhaṃ upāgami.
       |219.2| Athāyaṃ bhassaro pakkhī         abandho bandhamāturaṃ
                     ariyaṃ brūhanto 3- aṭṭhāsi    vadanto 4- mānusiṃ giraṃ.
     [220] Kathannudāni 5- sumukha            hanuṃ saṃhacca tiṭṭhasi
                ādū me parisaṃ patto             bhayā bhīto na bhāsasi.
     [221] Nāhaṃ kāsipati bhīto               oggayha parisaṃ tava
                nāhaṃ bhayā na bhāsissaṃ           vākyaṃ atthasmi tādise.
     [222] |222.1| Na te abhissaraṃ passe   na rathe napi pattike
                nāssa cammaṃ va kīṭaṃ vā          vammine 6- ca dhanuggahe.
      |222.2| Na hiraññaṃ suvaṇṇaṃ vā      nagaraṃ vā sumāpitaṃ
                    okiṇṇaparikhaṃ duggaṃ          daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ
                    yattha paviṭṭho sumukha           bhāyitabbaṃ na bhāyasi.
     [223] |223.1| Na me abhissarenattho     nagarena dhanena vā
                    apathena pathaṃ yāma            antalikkhe carā mayaṃ.
@Footnote: 1 vipallatthantipi .  2 Ma. tapanīyanibhā .  3 Ma. bruvāno .  4 Ma. cajanto.
@5 Ma. atha kiṃ dāni. Sī. Yu. atha kinnu .  6 Ma. vammite.
       |223.2| Sutā ca paṇḍitātyamhā  nipuṇā catthacintakā 1-
                    bhāsematthavatiṃ vācaṃ            sacce cassa patiṭṭhito.
       |223.3| Kiñca tuyhaṃ asaccassa       anariyassa karissati
                    musāvādissa luddassa       bhaṇitaṃpi subhāsitaṃ.
     [224] |224.1| Taṃ brāhmaṇānaṃ vacanā    imaṃ khemamakārayi
                    abhayañca tayā ghuṭṭhaṃ         imāyo dasadhā disā.
       |224.2| Oggayha te pokkharaṇiṃ    vippasannodakaṃ suciṃ
                    pahūtaṃ khādanaṃ 2- tattha       ahiṃsā cettha pakkhinaṃ.
       |224.3| Idaṃ sutvāna nigghosaṃ       āgatamhā tavantike
                    te te bandhasmā pāsena   etante bhāsitaṃ musā.
       |224.4| Musāvādaṃ purakkhatvā       icchālobhañca pāpakaṃ
                    ubhosandhiṃ atikkamma        asātaṃ upapajjati.
     [225] |225.1| Nāparajjhāma sumukha    napi lobhāva maggahiṃ
                    sutā ca paṇḍitātyattha     nipuṇā catthacintakā 3-.
       |225.2| Appevatthavatiṃ vācaṃ          byāhareyyuṃ 4- idhāgatā
                    tathātaṃ samma nesādo       vutto sumukha maggahi.
     [226] |226.1| Neva bhūtā 5- kāsipati     upanītasmi jīvite
                    bhāsematthavatiṃ vācaṃ           sampattā kālapariyāyaṃ.
       |226.2| Yo migena migaṃ hanti        pakkhīnaṃ 6- pana pakkhinā
                    sutena vā sutaṃ kilyā 7-    kiṃ anariyataraṃ tato.
@Footnote: 1-3 Ma. atthacintakā .  2 Ma. cādanaṃ .  4 Sī. Yu. byākareyyuṃ .  5 Ma. bhītā.
@6 Ma. pakkhiṃ vā .  7 Ma. kiṇyā. Sī. Yu. kiṇe. kīlye itipi.
       |226.3| Yo cāriyarudaṃ bhāse           anariyadhammavassito
                    ubho so dhaṃsate lokā         idha ceva parattha ca.
       |226.4| Na majjetha yasaṃ patto        na byādhe 1- pattasaṃsayaṃ
                    vāyametheva kiccesu            saṃvare vivarāni ca.
       |226.5| Ye vuḍḍhā abbhatikkantā sampattā kālapariyāyaṃ
                    idha dhammaṃ caritvāna            evaṃ te 2- tidivaṅgatā.
       |226.6| Idaṃ sutvā kāsipati          dhammamattani pālaya
                    dhataraṭṭhañca muñcāhi        haṃsānaṃ pavaruttamaṃ.
     [227] |227.1| Āharantūdakaṃ pajjaṃ  āsanañca mahārahaṃ
                    pañjarato pamokkhāmi        dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ.
       |227.2| Tañca senāpatiṃ dhīraṃ           nipuṇaṃ atthacintakaṃ
                    yo sukhe sukhito rañño 3-  dukkhite hoti dukkhito.
      |227.3| Ediso kho arahati              piṇḍamasnātu bhattuno
                    yathāyaṃ sumukho rañño         pāṇasādhāraṇo sakhā.
     [228] |228.1| Pīṭhañca sabbasovaṇṇaṃ   aṭṭhapādaṃ manoramaṃ
                     maṭṭhaṃ kāsikavatthinaṃ 4-      dhataraṭṭho upāvisi.
       |228.2| Kocchañca sabbasovaṇṇaṃ  veyyagghaparisibbitaṃ
                    sumukho ajjhapāvekkhi 5-    dhataraṭṭhassanantarā.
       |228.3| Tesaṃ kāñcanapattehi       puthū ādāya kāsiyo
                    haṃsānaṃ abhihāresuṃ             aggaṃ rañño pavāsitaṃ.
@Footnote: 1 Sī. Yu. byathe. 2 Sī. Yu. evete. 3 Ma. raññe. 4 Sī. kāsikapatthiṇṇaṃ.
@Ma. kāsikamatthannaṃ. 5 Ma. ajjhupāvekkhi.
     [229] |229.1| Disvā abhihataṃ aggaṃ kāsirājena pesitaṃ
                     kusalo khattadhammānaṃ          tato pucchi anantarā.
       |229.2| Kacci nu bhoto kusalaṃ          kacci bhoto anāmayaṃ
                     kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ            dhammena anusāsasi 1-.
     [230] Kusalañceva me haṃsa                atho haṃsa anāmayaṃ
                atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ                 dhammena anusāsahaṃ.
     [231] Kacci bhoto amaccesu             doso koci na vijjati
                kacci ca te tavatthesu               nāvakaṅkhanti jīvitaṃ.
     [232] Athopi me amaccesu               doso koci na vijjati
                athopi te mamatthesu               nāvakaṅkhanti jīvitaṃ.
     [233] Kacci te sādisī bhariyā           assavā piyabhāṇinī
                puttarūpayasūpetā                  tava chandavasānugā.
     [234] Atho me sādisī bhariyā           assavā piyabhāṇinī
                puttarūpayasūpetā                  mama chandavasānugā.
     [235] Kacci raṭṭhaṃ anuppīḷaṃ              akutociupaddavaṃ
                asāhasena dhammena                samena anusāsasi.
     [236] Atho raṭṭhaṃ anuppīḷaṃ               akutociupaddavaṃ
                asāhasena dhammena                samena anusāsahaṃ.
     [237] Kacci santo apacitā             asanto parivajjitā
                no ca 2- dhammaṃ niraṅkatvā       adhammamanuvattasi.
@Footnote: 1 Ma. manusāsasi. 2 Ma. ce.
     [238] Santo ca me apacitā             asanto parivajjitā
                dhammamevānuvattāmi              adhammo me niraṅkato.
     [239] Kacci nunāgataṃ 1- dīghaṃ           samavekkhasi khattiya
                kacci matto madanīye              paralokaṃ na santasi.
     [240] |240.1| Ahaṃ anāgataṃ dīghaṃ    samavekkhāmi pakkhima
                    ṭhito dasasu dhammesu            paralokaṃ na santasiṃ 2-.
       |240.2| Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ          ājjavaṃ maddavaṃ tapaṃ
                     akkodhaṃ avihiṃsañca          khantiñca avirodhanaṃ.
       |240.3| Iccete kusale dhamme        ṭhite passāmi attani
                   tato me jāyate pīti           somanassañcanappakaṃ.
       |240.4| Sumukho ca acintetvā       visajji 3- pharusaṃ giraṃ
                   bhāvadosamanaññāya          asmākāyaṃ vihaṅgamo.
       |240.5| So kuddho pharusaṃ vācaṃ         nicchāresi ayoniso
                   yānasmāsu 4- na vijjanti   nayidaṃ paññavatāmiva.
     [241] |241.1| Atthi me taṃ atisāraṃ vegena manujādhipa
                     dhataraṭṭhe ca bandhasmiṃ         dukkhaṃ me vipulaṃ ahu.
       |241.2| Tvaṃ no pitāva puttānaṃ     bhūtānaṃ dharaṇīriva
                   asmākaṃ adhipannānaṃ          khamassu rājakuñjara.
     [242] Evante 5- anumodāma         yaṃ bhāvaṃ na nigūhasi
               khīlaṃ pabhindasi pakkhi                 ujukosi vihaṅgama.
@Footnote: 1 Ma. nānāgataṃ. 2 Ma. santase. 3 Sī. Yu. vissaji. 4 Ma. yānasmesu.
@5 Ma. etaṃ te.
     [243] |243.1| Yaṅkiñci ratanaṃ atthi    kāsirājanivesane
                     rajataṃ jātarūpañca              muttā veḷuriyā bahū.
       |243.2| Maṇayo saṅkhamuttañca        vatthikaṃ 1- haricandanaṃ
                      ajinaṃ dantabhaṇḍañca       lohaṃ kāḷāyasaṃ bahuṃ
                      etaṃ dadāmi vo vittaṃ        issaraṃ 2- vissajāmi vo.
     [244] |244.1| Addhā apacitā tyamhā    sakkatā ca rathesabha
                     dhammesu vattamānānaṃ       tvaṃ no ācariyo bhava.
       |244.2| Ācariya samanuññātā     tayā anumatā mayaṃ
                      taṃ padakkhiṇato katvā      ñātī 3- passemurindama.
     [245] Sabbarattiṃ cintayitvā           mantayitvā yathātathaṃ
             kāsirājā anuññāsi             haṃsānaṃ pavaruttamaṃ.
     [246] Tato ratyā vivasane               suriyassuggamanaṃ pati
              pekkhato kāsirājassa              bhavanato 4- vigāhisuṃ.
     [247] |247.1| Te aroge anuppatte     disvāna parame dije
                     kekātimakaruṃ haṃsā           puthusaddo ajāyatha.
      |247.2| Te patītā pamuttena         bhattunā bhattugāravā
                    samantā parikariṃsu 5-         aṇḍajā laddhapaccayā.
     [248] Evaṃ mittavataṃ atthā             sabbe honti padakkhiṇā
                haṃsā yathā dhataraṭṭhā             ñātisaṅghamupāgamunti.
                    Mahāhaṃsajātakaṃ dutiyaṃ.
@Footnote: 1 Ma. vatthakaṃ. 2 Ma. issariyaṃ. 3 Ma. ñātī. 4 Ma. bhavanā te.
@5 Ma. parikiriṃsu. sabbattha īdisameva.
                             3 Sudhābhojanajātakaṃ
             [249] Neva kīṇāmi na 1- vikkiṇāmi
                        na cāpi me sannicayo idhatthi 2-
                        sukiccharūpaṃ vatidaṃ parittaṃ
                        patthodano nālamayaṃ duvinnaṃ.
     [250] |250.1| Appamhā appakaṃ dajjā   anumajjhato majjhakaṃ
                     bahumhā bahukaṃ dajjā      adānaṃ nupapajjati.
       |250.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya           dehi dānāni bhuñja ca
                     ariyamaggaṃ samāruha 3-      nekāsī labhate sukhaṃ.
     [251] |251.1| Moghañcassa hutaṃ hoti  moghañcāpi samīhitaṃ
                     atithismiṃ yo nisinnasmiṃ    eko bhuñjati bhojanaṃ.
       |251.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya           dehi dānāni bhuñja ca
                     ariyamaggaṃ samāruha           nekāsī labhate sukhaṃ.
     [252] |252.1| Saccaṃ tassa hutaṃ hoti   saccañcāpi samīhitaṃ
                     atithismiṃ yo nisinnasmiṃ     neko bhuñjati bhojanaṃ.
      |252.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya            dehi dānāni bhuñja ca
                     ariyamaggaṃ samāruha           nekāsī labhate sukhaṃ.
     [253] |253.1| Sarañca juhati poso bahukāya gayāya ca
                     doṇe timbarutitthasmiṃ      sīghasote mahāvahe.
       |253.2| Atra cassa hutaṃ hoti         atra cassa samīhitaṃ
@Footnote: 1 Ma. napi. 2 Ma. ca atthi. 3 Ma. samārūha. Sī. Yu. ariyaṃ maggaṃ. ito paraṃ
@īdisameva.
                     Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ    neko bhuñjati bhojanaṃ.
      |253.3| Taṃ taṃ vadāmi kosiya            dehi dānāni bhuñja ca
                    ariyamaggaṃ samāruha            nekāsī labhate sukhaṃ.
     [254] |254.1| Balisaṃ hi so nigilati 1-   dīghasuttaṃ sabandhanaṃ
                     atithismiṃ yo nisinnasmiṃ    eko bhuñjati bhojanaṃ.
       |254.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya           dehi dānāni bhuñja ca
                     ariyamaggaṃ samāruha          nekāsī labhate sukhaṃ.
             [255] Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime
                        ayañca vo sunakho kissa hetu
                        uccāvacaṃ vaṇṇanibhaṃ vikubbati
                        akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe.
             [256] Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā
                        ayaṃ pana mātali devasārathi
                        sakkohamasmī tidasānamindo
                        eso ca kho pañcasikhoti vuccati.
     [257] Pāṇissarā mudiṅgā ca          murajālambarāni ca
               suttamenaṃ pabodhenti             paṭibuddho ca nandati.
     [258] |258.1| Yekecime maccharino kadariyā
                  paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ
                  idheva nikkhippa sarīradehaṃ
@Footnote: 1 Sī. Yu. niggilati.
                  Kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti.
    |258.2| Yekecime sugatimāsasānā 1-
                  dhamme ṭhitā saṃyame saṃvibhāge
                  idheva nikkhippa sarīradehaṃ
                  kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti.
              [259] Tvaṃ no 2- ñāti purimāsu jātisu
                         so maccharī kosiyo 3- pāpadhammo
                         taveva atthāya idhāgatamhā
                         mā pāpadhammo nirayaṃ apattha 4-.
     [260] |260.1| Addhā hi me te 5- hitakāmā   yaṃ maṃ samanusāsatha
                  sohaṃ tathā karissāmi     sabbaṃ vuttaṃ hitesibhi.
    |260.2| Esohamajjeva upāramāmi
                  na cāpihaṃ kiñci kareyya pāpaṃ
                  na cāpi me kiñci adeyyamatthi
                  na cāpidatvā udakaṃ pivāmi 6-.
    |260.3| Evañca me dadato sabbakālaṃ
                  bhogāpi me 7- vāsava khīyissanti
                  tato ahaṃ pabbajissāmi sakka
                  hitvā kāmāni yathodhikāni.
     [261] |261.1| Naguttame girivare gandhamādane
@Footnote: 1 Ma. suggatimāsamānā .  2 Ma. nosi .  3 Ma. rosako .  4 Ma. gamittha.
@5 Ma. maṃ vo .   6 Sī. udakampahaṃ pibe .   7 Ma. bhogā ime.
                  Modanti tā devavarābhipālitā
                  athāgamā isivaro sabbalokagū
                  supupphitaṃ dumavarasākhamādiya.
    |261.2| Suciṃ sugandhaṃ tidasehi sakkataṃ
                  pupphuttamaṃ amaravarebhi sevitaṃ
                  aladdhamaññehi va dānavehi 1-
                  aññatra devehi tadārahaṃ hitaṃ 2-.
    |261.3| Tato catasso kanakattacūpamā
                  uṭṭhāya nāriyo pamadādhipā muniṃ
                  āsā ca saddhā ca sirī tato hirī
                  iccabravuṃ nāradaṃ devabrāhmaṇaṃ.
    |261.4| Sace anuddiṭṭhaṃ tayā mahāmuni
                  pupphaṃ idaṃ pārichattassa brahme
                  dadāhi no sabbā gati te ijjhatu
                  tvaṃpi no hohi yatheva vāsavo.
    |261.5| Taṃ yācamānābhisamekkha nārado
                  iccābravī saṅkalahaṃ udīrayi
                  na mayhamatthatthi imehi koci naṃ
                  yāyeva vo seyyasi sā pilandhatu.
     [262] Tvaṃ nottamevābhisamekkha nārada
@Footnote: 1 Ma. aladdha maccehi va dānavehi vā .   2 Ma. hidaṃ.
                   Yassicchasi tassamanuppavecchasu
                   yassā hi no nārada tvaṃ padassasi
                   sāyeva no hehiti seṭṭhasammatā.
     [263] Akallametaṃ vacanaṃ sugatte
                   ko brāhmaṇo ko kalahaṃ 1- udīraye
                   gantvāna bhūtādhipameva pucchatha
                   sace na jānātha idhuttamadhammaṃ.
     [264] Tā nāradena paramappakopitā
                   udīritā vaṇṇamadena mattā
                   sakāsaṃ 2- gantvāna sahassacakkhuno
                   pucchiṃsu bhūtādhipaṃ kā nu seyyasi.
     [265] Tā disvā āyattamanā purindado
                   iccābravī devavaro katañjalī
                   sabbāva vo hotha subhagge 3- sādisī
                   ko neva 4- bhadde kalahaṃ adīrayi.
     [266] Yo sabbalokañcarako 5- mahāmuni
                   dhamme ṭhito nārado saccanikkamo
                   so no bravī girivare gandhamādane
                   gantvāna bhūtādhipameva pucchatha
                   sace na jānātha idhuttamadhammaṃ.
@Footnote: 1 Ma. saṅkalahaṃ .   2 Ma. sakāse .  3 Ma. sugatte .  4 ko nedha itipi.
@5 Ma. sabbalokaccarito.
     [267] Asū brahāraññacaro mahāmuni
                   nādatvā bhattaṃ varagatte bhuñjati
                   viceyya dānāni dadāti kosiyo
                   yassā hi so dassati sāva seyyasi.
     [268] Asū hi so sammati dakkhiṇaṃ disaṃ
                   gaṅgāya tīre himavantapassini 1-
                   sa kosiyo dullabhapānabhojano
                   tassa sudhaṃ pāpaya devasārathi.
     [269] So mātali devavarena pesito
                   sahassayuttaṃ abhiruyha sandanaṃ
                   sukhippameva upagamma assamaṃ
                   adissamāno munino sudhaṃ adā.
     [270] |270.1| Udaggihuttaṃ upatiṭṭhato hi me
                   pabhaṅkaraṃ lokatamonuduttamaṃ
                   sabbāni bhūtāni adhicca 2- vāsavo
                   ko neva me pāṇisu kiṃ sudhodahi.
     |270.2| Saṅkhūpamaṃ setamatulyadassanaṃ
                   suciṃ sugandhaṃ piyarūpamabbhutaṃ
                   adiṭṭhapubbaṃ mama jātacakkhubhi 3-
                   kā devatā pāṇisu kiṃ sudhodahi.
@Footnote: 1 Ma. -passani. Sī. Yu. -pasmani .  2 Sī. Yu. aticca .  3 Ma. jātu cakkhubhi.
     [271] |271.1| Ahaṃ mahindena mahesi pesito
                      sudhābhihāsiṃ turito mahāmuni
                      jānāsi maṃ mātali devasārathi
                      bhuñjassu bhattuttamaṃ mābhivārayi 1-.
            |271.2| Bhuttā ca sā dvādasa hanti pāpake
                      khuddaṃ pipāsaṃ aratiṃ darathaṃ kilaṃ 2-
                      kodhūpanāhañca vivādapesuṇaṃ
                      sītuṇhatandiñca rasuttamaṃ idaṃ.
     [272] Na kappati mātali mayha bhuñjituṃ
                      pubbe adatvā iti me vatuttamaṃ
                      na cāpi ekāsanamarīyapūjitaṃ 3-
                      asaṃvibhāgī ca sukhaṃ na vindati.
     [273] |273.1| Thīghātakā yekecime 4- paradārikā
                      mittadduno ye ca sapanti subbate
                      sabbeva 5- te maccharipañcamādhamā
                      tasmā adatvā udakampi nāsmiye 6-.
           |273.2| Sohitthiyā vā purisassa vā pana
                      dassāmi dānaṃ vidusampavaṇṇitaṃ
                      saddhā vadaññū idha vītamaccharā
@Footnote: 1 Sī. Yu. mā vicārayi .  2 sabbattha potthake khamanti khāyati. Ma. daraklamaṃ.
@3 Sī. Yu. ekāsanaṃ ariyapūkhitaṃ .  4 Ma. ye cime .  5 Ma. ca .  6 Ma. nāsniye.
                      Bhavanti hete sucisaccasammatā.
     [274] |274.1| Ato matā devavarena pesitā
                      kaññā catasso kanakattacūpamā
                      āsā ca saddhā ca sirī tato hirī
                      taṃ assamaṃ āgamu 1- yattha kosiyo.
            |274.2| Tā disvā sabbā paramappamoditā 2-
                      subhena vaṇṇena sikhārivaggino
                      kaññā catasso caturo catuddisā
                      iccābravī mātalinova 3- sammukhā.
            |274.3| Purimaṃ disaṃ kā tvaṃ pabhāsi devate
                      alaṅkatā tāravarāva osadhī
                      pucchāmi taṃ kañcanavelliviggahe
                      ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā.
     [275] |275.1| Sirāha devī manujesu 4- pūjitā
                      apāpasattūpanisevinī sadā
                      sudhāvivādena tavantimāgatā
                      taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya.
          |275.2| Yassāhamicchāmi sudhaṃ mahāmuni
                      so sabbakāmehi naro pamodati
                      sirīti maṃ jānāhi jūhatuttama
@Footnote: 1 Sī. Yu. āgamuṃ .  2 Ma. sabbo paramappamodito .  3 Ma. ca .  4 Ma. manujebhi.
                      Taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya.
     [276] |276.1| Sippena vijjācaraṇena buddhiyā
                      narā upetā paguṇā sakammunā
                      tayā vihīnā na labhanti kiñci naṃ 1-
                      tayidaṃ na sādhu yadidaṃ yatā kataṃ.
         |276.2| Passāmi posaṃ alasaṃ mahagghasaṃ
                      sudukkulīnaṃpi arūpimaṃ naraṃ
                      tayānugutto siri jātimāmapi
                      peseti dāsaṃ viya bhogavā sukhī.
         |276.3| Tantaṃ asaccaṃ avibhajjaseviniṃ
                      jānāmi muḷhaṃ vidurānupātiniṃ
                      na tādisī arahati āsanūdakaṃ
                      kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi.
     [277] |277.1| Kā sukkadāṭhā paṭimuttakuṇḍalā
                      cittaṅgadā kambuvimaṭṭhadhārinī
                      osittavaṇṇaṃ paridayha sobhati 2-
                      kusaggirattaṃ apiḷayha mañjariṃ.
          |277.2| Migīva bhantā saracāpadhārinā
                      virādhitā mandamiva udikkhasi
                      ko te dutiyo idha mandalocane
@Footnote: 1 Ma. kiñcanaṃ .  2 Ma. sobhasi.
                      Na bhāyasi ekikā kānane vane.
             [278] Na me dutiyo idhamatthi kosiya
                      masakkasārappabhavamhi devatā
                      āsā sudhāsāya tavantimāgatā
                      taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya.
     [279] |279.1| Āsāya yanti vaṇijā dhanesino
                      nāvaṃ samāruyha parenti aṇṇave
                      te tattha sīdanti athopi ekadā
                      jinādhanā enti vinaṭṭhapābhatā.
           |279.2| Āsāya khettāni kasanti kassakā
                      vapanti bījāni karontupāyaso
                      ītīnipātena avuṭṭhitāya vā 1-
                      na kiñci vindanti tato phalāgamaṃ.
           |279.3| Athattakārāni karonti bhattusu
                      āsaṃ purakkhatva narā sukhesino
                      te bhatturatthā atigāḷhitā puna
                      disā panassanti aladdha kiñci naṃ 2-.
           |279.4| Jahitva 3- dhaññañca dhanañca ñātake
                      āsāya saggādhimanā sukhesino
@Footnote: 1 Sī. Yu. avaṭṭhikāya vā .  2 Ma. kiñcanaṃ .  3 Ma. hitvāna.
                      Tapanti lūkhaṃpi tapaṃ cirattaraṃ
                      kummaggamāruyha parenti duggatiṃ.
            |279.5| Āsā visaṃvādikasammatā ime
                      āse sudhāya 1- vinayassu attani
                      na tādisī arahati āsanūdakaṃ
                      kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi.
             [280] Daddallamānā yasasā yasassinī
                        jighaññanāmavhayanaṃ disaṃpati
                        pucchāmi taṃ kañcanavelliviggahe
                      ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā.
             [281] Saddhāha devī manujesu 2- pūjitā
                      apāpasattūpanisevinī sadā
                      sudhāvivādena tavantimāgatā
                      taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya.
     [282] |282.1| Dānaṃ damaṃ cāgamathopi saṃyamaṃ
                      ādāya saddhāya karonti hekadā
                      theyyaṃ musā kūṭamathopi pesuṇaṃ
                      karonti heke puna viccutā tayā.
          |282.2| Bhariyāsu poso sadisīsu pekkhavā
                      sīlūpapannāsu patibbatāsupi
@Footnote: 1 Ma. sudhāsaṃ .  2 Ma. -manujehi. ito paraṃ īdisameva.
                      Vinetvā 1- chandaṃ kulitthiyāsupi 2-
                      karoti saddhaṃ puna kumbhadāsiyā.
          |282.3| Tvameva saddhe paradārasevinī
                      pāpaṃ karosī kusalaṃ niriñcasi 3-
                      na tādisī arahati āsanūdakaṃ
                      kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi.
     [283] |283.1| Jighaññarattiṃ aruṇasmimūhate
                      yā dissati uttamarūpavaṇṇinī
                      tathūpamā maṃ paṭibhāsi devate
                      ācikkha me tvaṃ katamāsi accharā.
            |283.2| Kāḷā nidāgheriva aggijāriva 4-
                      anileritā lohitapattamālinī
                      kā tiṭṭhasī mandamigāva lokayaṃ 5-
                      bhāsesamānāva giraṃ na muñcasi.
     [284] Hirāha devī manujesu pūjitā
                      apāpasattūpanisevinī sadā
                      sudhāvivādena tavantimāgatā
                      sāhaṃ na sakkomi sudhaṃpi yācituṃ
                      kopinarūpā viya yācanitthiyā.
     [285] |285.1| Dhammena ñāyena sugatte lacchasi
@Footnote: 1 Ma. vinetvāna .  2 Sī. Yu. kuladhītiyāsupi .  3 Ma. kusalampi riñcasi.
@4 Sī. aggajātiva. Yu. aggijātiva .  5 Sī. Yu. mandamivāvalokayaṃ.
                      Eso hi dhammo na hi yācanā sudhā
                      taṃ taṃ ayācantimahaṃ nimantaye
                      sudhaṃ yaṃ 1- yañcicchasi taṃpi dammi te.
        |285.2| Sā tvaṃ mayā ajja sakamhi assame
                      nimantitā kañcanavelliviggahe
                      tuvañhi me sabbarasehi pūjitā
                      taṃ pūjayitvāna sudhaṃpi asmiye.
     [286] |286.1| Sā kosiyenānumatā jutīmatā
                      addhā hirī rammaṃ pāvisiyassamaṃ
                      udakavantaṃ phalamariyapūjitaṃ
                      apāpasattūpanisevinī 2- sadā.
        |286.2| Rukkhaggahanā bahukettha pupphitā
                      ambā piyālā panasā ca kiṃsukā
                      sobhañjanā loddamathopi padmakā
                      ketakā ca bhaṅgā tilakā ca pupphitā.
        |286.3| Sālā karerī bahukettha jambuyo
                      assatthanigrodhamadhukā ca vedisā 3-
                      uddālakā pātali sinduvāritā 4-
                      manuññagandhā muccalindaketakā.
        |286.4| Hareṇukā velukā veṇutiṇḍukā 5-
@Footnote: 1 Ma. sudhāya .  2 Ma. -nisevitaṃ .  3 Ma. assatthanigrodhamadhukavetasā.
@4 Ma. -vārakā .  5 Ma. keṇutindukā.
                   Sāmākanivāramathopi cīnakā
                   mocā kadalī bahukettha sāliyo
                   pavīhayo ābhujino ca taṇḍulā.
       |286.5| Tassa ca uttarapassena 1-  jātā pokkharaṇī sivā
                     akakkasā apabbhārā       sādhu appaṭigandhikā.
       |286.6| Tattha macchā sanniratā      khemino bahubhojanā
                     siṅgusavaṅkā sakulā 2-      satavaṅkā ca rohitā
                     āligaggarakākiṇṇā       pāṭinā kākamacchakā.
      |286.7| Tattha pakkhī sanniratā         khemino bahubhojanā
                    haṃsā koñcā mayūrā ca       cākavākā 3- ca kukkuhā
                    kuṇālakā bahū citrā         sikhaṇḍī jīvajīvakā.
      |286.8| Tattha pāṇā samāyanti      nānāmigagaṇā bahū
                    sīhā byagghā varāhā ca     acchakokataracchayo.
       |286.9| Palasadā ca gavajā 4-        mahisā rohitā rurū
                     eṇeyyā ca varāhā ca      gaṇino nīkasūkarā.
                     Kadalimigā bahūkettha         viḷārā sasakaṇṇikā
                   chamāgirī pupphavicitrasanthatā
                   dijābhighuṭṭhā dijasaṅghasevitā.
     [287] |287.1| Sā suttacā nīladumābhilambitā
                        vijjumahāmegharivānupajjatha
@Footnote: 1 Ma. tassevuttarapassena .  2 Ma. saṅkulā .  3 Ma. cakkavākā.
@4 Ma. palāsādā gavajā ca.
                        Tassā susambandhasiraṃ kusāmayaṃ
                        suciṃ sugandhaṃ ajinūpasevitaṃ
                        atricchakocchaṃ 1- hirimetadabravi
                        nisīda kalyāṇi sukhayidamāsanaṃ.
          |287.2| Tassā tadā kocchagatāya kosiyo
                         yadicchamānāya jaṭājutindharo 2-
                         navehi pattehi sayaṃ sahūdakaṃ
                        sudhābhihāsī turito mahāmuni.
          |287.3| Sā taṃ paṭiggayha ubhohi pāṇibhi
                         iccābravī attamanā jaṭādharaṃ
                        handāhaṃ etarahi pūjitā tayā
                        gaccheyyaṃ brahme tidivaṃ jitāvinī.
         |287.4| Sā kosiyenānumatā jutīmatā
                        udīritā vaṇṇamadena mattā
                        sakāse gantvāna sahassacakkhuno
                        ayaṃ sudhā vāsava dehi me jayaṃ.
         |287.5| Tamenaṃ sakkopi tadā apūjayi
                       sahindadevā 3- surakaññamuttamaṃ
                       sā pañjalī devamanussapūjitā
                       navamhi kocchamhi yadā upāvisi.
@Footnote: 1 Ma. atricca kocchaṃ .  2 Ma. jaṭājinandharo .  3 Sī. Yu. sahindā ca devā.
             [288] Tameva asaṃsī punadeva mātaliṃ
                        sahassanetto tidasānamindo
                        gantvāna vākyaṃ mama brūhi kosiyaṃ
                        āsāya saddhāya siriyā ca kosiya
                        hirī sudhaṃ kenamalattha hetunā.
     [289] |289.1| Taṃ suplavatthaṃ udatārayī rathaṃ
                        daddallamānaṃ upakrīyasādisaṃ
                        jambonadīsaṃ tapaneyyasannibhaṃ
                        alaṅkataṃ kañcanacittasanthataṃ.
          |289.2| Suvaṇṇacandettha bahū nipātitā
                         hatthī gavassā kiṃpurisabyagghadīpiyo
                         eṇeyyakā laṅghamayettha pakkhino
                         migettha veḷuriyamayā yūthāyutā.
          |289.3| Tatthassarājahariyo ayojayuṃ
                         dasasatāni susunāgasādise
                         alaṅkate kañcanajāluracchade
                         āveline saddagame asaṅgite.
           |289.4| Taṃ yānaseṭṭhaṃ abhiruyha mātali
                         dasa disā imā abhinādayittha
                         nabhañca selañca vanappatiñca
                         Sasāgaraṃ pabyatayittha 1- medaniṃ.
            |289.5| Sa khippameva upagamma assamaṃ
                           pāvāramekaṃsakato katañjalī
                          bahussutaṃ vuḍḍhaṃ vinītavattaṃ
                          iccabravī mātali devabrāhmaṇaṃ.
             |289.6| Indassa vākyaṃ nisāmehi kosiya
                           dūto ahaṃ pucchati taṃ purindado
                           āsāya saddhāya siriyā ca kosiya
                           hirī sudhaṃ kenamalattha hetunā.
     [290] Addhā sirī maṃ paṭibhāti mātali
                   saddhā aniccā pana devasārathi
                   āsā visaṃvādikasammatā hi me
                   hirī ca ariyamhi guṇe patiṭṭhitā.
     [291] |291.1| Kumāriyo yācimā gottarakkhitā
                         jiṇṇā ca yā ca 2- sabhattuitthiyo
                         tā chandarāgaṃ purisesu uggataṃ
                         hiriyā nivārenti sacittamattano.
           |291.2| Saṅgāmasīse sarasattisaṃyute
                         parājitānaṃ patataṃ palāyinaṃ
                         hiriyā nivattanti jahitvāna jīvitaṃ
@Footnote: 1 Ma. pabyadhayittha. Sī. Yu. pabyāthayittha .  2 Ma. yā yā ca.
                          Te sampaṭicchanti puna hirīmanā.
            |291.3| Velā yathā sāgaravegavāriṇī
                          ayaṃ hirī 1- pāpajanaṃ nivāriṇī
                          taṃ sabbaloke hirimarīyapūjitaṃ
                          indassa taṃ vedaya devasārathi.
     [292] Ko te imaṃ kosiya diṭṭhimodahi
                   brahmā mahindo athavā pajāpati
                   hirāya devesupi seṭṭhasammatā
                   dhītā mahindassa mahesi jāyatha.
     [293] Handehidāni tidivaṃ apakkama
                   rathaṃ samāruyha mamāyitaṃ idaṃ 2-
                   indo ca taṃ indasagotta kaṅkhati
                   ajjeva tvaṃ indasahabyataṃ vaja.
     [294] Evaṃ visujjhanti 3- apāpakammino
                   atho suciṇṇassa phalaṃ na nassati
                   yekeci addakkhuṃ sudhābhojanaṃ 4-
                   sabbeva te indasahabyataṃ gatāti.
     [295] *- hirī uppalavaṇṇāsi     kosiyo dānapati bhikkhu
                  anuruddho pañcasikho      ānando āsi mātali
                  suriyo kassapo bhikkhu       moggallānosi candimā
@Footnote: 1 Ma. hirāya hi. 2 Ma. imaṃ .  3 Sī.Yu. samijjhanti. 4 Ma. maddakkhu sudhāya bhojanaṃ.
                 Nārado sārīputtosi     sambuddho āsi vāsavoti *-.
                   Sudhābhojanajātakaṃ tatiyaṃ.
                              --------
                      4 Kuṇālajātakaṃ
     [296]      Evamakkhāyati     evamanusuyyati     sabbosadhadharaṇīdhare
nekapupphamālyavitate gajagavayamahisarurucāmaripasadakhaggagokaṇṇa-
sīhabyagghadīpiacchakokataracchauddārakadalimigaviḷārasasakaṇṇikānucarite
ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhanāgakulakareṇusaṅghādhivutthe
issamigasākhamigasarabhamigaeṇimigavātamigapasadamigapurisālukiṃpurisayakkharakkhasanisevite
amajjavamañjaridharapahaṭṭhapupphaphusitaggānekapādapagaṇavitate
kururacaṅkoravāraṇamayūraparābhūtajīvajīvakacelāvaka        1-        (balāka)
bhiṅkārakaravikamattavihaṅgasatasaṅghuṭṭhe 2-
añjanamanosilāharitālahiṅgulakahemarajatakanakānekadhātusatavinaddhapaṭimaṇḍitappadese
evarūpe  khalu  bho  ramme  vanasaṇḍe  kuṇālo nāma sakuṇo paṭivasati ativiya
citto ativiya cittapattachadano.
     {296.1}   Tasseva   khalu   bho  kuṇālassa  sakuṇassa  aḍḍhuḍḍhāni
itthīsahassāni  paricārikā  dijakaññāyo  .  atha  khalu bho dve dijakaññāyo
kaṭṭhaṃ  mukhena  ḍaṃsitvā   taṃ  kuṇālaṃ  sakuṇaṃ  majjhe  nisīdāpetvā uḍḍenti
mā  naṃ  kuṇālaṃ  sakuṇaṃ  addhānapariyāyapathe  kilamatho  ubbāhetthāti 4-.
Pañcasatā     dijakaññāyo    heṭṭhato    heṭṭhato    ḍenti    sacāyaṃ
@Footnote:* idaṃ maramma potthakeyeva dissati .  1 Ma. -jīvañjīvaka- .  2 Ma. satatasampaghuṭṭhe.
Kuṇālo  sakuṇo  āsanā  paripatissati  mayaṃ  taṃ pakkhehi paṭiggahessāmāti.
Pañcasatā  dijakaññāyo  uparūpari  ḍenti  mā  naṃ  kuṇālaṃ  sakuṇaṃ  ātāpo
paritāpesīti  .  pañcasatā  pañcasatā  dijakaññāyo  ubhato  passena ḍenti
mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā
upapphusīti  .  pañcasatā  dijakaññāyo  purato  purato  ḍenti mā naṃ kuṇālaṃ
sakuṇaṃ  gopālakā  vā  pasupālakā  vā  tiṇahārakā  vā  kaṭṭhahārakā vā
vanakammikā  vā  kaṭṭhena vā kathalāya 1- vā pāṇinā vā (pāsāṇena vā)
leḍḍunā  vā  daṇḍena  vā  satthena  vā sakkharāhi vā pahāraṃ adaṃsu māyaṃ
kuṇālo  sakuṇo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā
pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgāmesīti 2-.
     {296.2}  Pañcasatā  dijakaññāyo  pacchato  pacchato ḍenti saṇhāhi
sakhilāhi  mañjūhi  madhurāhi  vācāhi  samudācarantiyo  māyaṃ  kuṇālo  sakuṇo
āsane   pariyukkaṇṭhīti   .   pañcasatā   dijakaññāyo   disodisaṃ   ḍenti
anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo    māyaṃ    kuṇālo    sakuṇo   khuddāya
parikilamitthāti  .  atha khalu bho tā dijakaññāyo taṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ ārāmeneva
ārāmaṃ   uyyāneneva  uyyānaṃ  nadītittheneva  nadītitthaṃ  pabbatasikhareneva
pabbatasikharaṃ   ambavaneneva  ambavanaṃ  jambūvaneneva  jambūvanaṃ  labujavaneneva
labujavanaṃ    nāḷikerasañcāriyeneva    nāḷikerasañcāriṃ    3-   khippameva
@Footnote: 1 Ma. kaṭhalena vā .   2 Ma. saṅgamesīti .  3 Ma. nāḷikerasañcāriyaṃ.
Abhisambhonti  ratitthāya  .  atha  khalu  bho  kuṇālo sakuṇo tāhi dijakaññāhi
divasaṃ  paribyūḷho  evaṃ  apasādeti  nassatha  tumhe vasaliyo vinassatha tumhe
vasaliyo  coriyo  dhuttiyo  asatiyo  lahucittāyo  katassa  appaṭikārikāyo
anilo viya yenakāmaṅgamāyoti.
     [297]  Tasseva  khalu  bho himavato pabbatarājassa puratthime disābhāge
susukhumasunipuṇagiripabhavā        haritupayantiyo        .       uppalapaduma-
kumudanaḷinasatapattasogandhikamandālakasampativirūḷhasucigandhamanuññamanāpakappadese
kuravakamucalindaketakavedisavañjulapunnāgabakulatilakapiyakahasanasāla-
salaḷacampakaasokanāgarukkhatiriṭibhujapattaloddacandanoghavane
kālāgarupadumapiyaṅgudevadārukacocagahane kakudhakuṭajaaṅkolakaccikārakaṇikāra-
kaṇaverakoraṇḍakoviḷārakiṃsukayodhikavanamallikamanaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucibhaginimāla-
malyadhare jātisumanamadhugandhikadhanutakkāritālisatagarausīrakoṭṭhagacchavitate
adhimuttikasaṃkusumitalatāvitatapaṭimaṇḍitappadese haṃsapilavakādambakāraṇḍakābhinādite
vijjādharasiddhasamaṇatāpasagaṇādhivutthe
naradevayakkharakkhasadānavagandhabbakinnaramahoragānuciṇṇappadese
evarūpe   khalu   bho   ramme   vanasaṇḍe  puṇṇamukho  nāma  pussakokilo
paṭivasati ativiya madhuragiro vilāsitanayanamattakkho.
     {297.1}  Tasseva  khalu  bho  puṇṇamukhassa  pussakokilassa aḍḍhuḍḍhāni
itthīsatāni  paricārikā  dijakaññāyo  .  atha  khalu  bho  dve dijakaññāyo
kaṭṭhaṃ   mukhena   ḍaṃsitvā   taṃ  puṇṇamukhaṃ  pussakokilaṃ  majjhe  nisīdāpetvā
Uḍḍenti   mā   naṃ   puṇṇamukhaṃ   pussakokilaṃ  addhānapariyāyapathe  kilamatho
ubbāhetthāti   .   paññāsa   dijakaññāyo  heṭṭhato  heṭṭhato  ḍenti
sacāyaṃ   puṇṇamukho   pussakokilo   āsanā  paripatissati  mayaṃ  taṃ  pakkhehi
paṭiggahessāmāti   .   paññāsa   dijakaññāyo  uparūpari  ḍenti  mā  naṃ
puṇṇamukhaṃ   pussakokilaṃ   ātāpo   paritāpesīti   .   paññāsa   paññāsa
dijakaññāyo  ubhato  passena  ḍenti  mā  naṃ  puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ sītaṃ vā
uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusīti.
     {297.2}   Paññāsa  dijakaññāyo  purato  purato  ḍenti  mā  naṃ
puṇṇamukhaṃ   pussakokilaṃ  gopālakā  vā  pasupālakā  vā  tiṇahārakā  vā
kaṭṭhahārakā  vā  vanakammikā  vā kaṭṭhena vā kathalāya 1- vā pāṇinā vā
(pāsāṇena  vā)  leḍḍunā  vā  daṇḍena  vā satthena vā sakkharāhi vā
pahāraṃ   adaṃsu   māyaṃ  puṇṇamukho  pussakokilo  gacchehi  vā  latāhi  vā
rukkhehi  vā  sākhāhi  vā  thambhehi  vā  pāsāṇehi  vā balavantehi vā
pakkhīhi   saṅgāmesīti  .  paññāsa  dijakaññāyo  pacchato  pacchato  ḍenti
saṇhāhi  sakhilāhi  mañjūhi  madhurāhi  vācāhi  samudācarantiyo māyaṃ puṇṇamukho
pussakokilo   āsane   pariyukkaṇṭhīti   .  paññāsa  dijakaññāyo  disodisaṃ
ḍenti   anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo   māyaṃ   puṇṇamukho  pussakokilo
khuddāya  parikilamitthāti  .  atha  khalu  bho  tā  dijakaññāyo  taṃ puṇṇamukhaṃ
@Footnote: 1 Ma. kaṭhalena vā.
Pussakokilaṃ   ārāmeneva  ārāmaṃ  uyyāneneva  uyyānaṃ  nadītittheneva
nadītitthaṃ  pabbatasikhareneva  pabbatasikharaṃ  ambavaneneva  ambavanaṃ jambūvaneneva
jambūvanaṃ  labujavaneneva  labujavanaṃ  nāḷikerasañcāriyeneva  nāḷikerasañcāriṃ
khippameva  abhisambhonti  ratitthāya  .  atha  khalu  bho puṇṇamukho pussakokilo
tāhi  dijakaññāhi  divasaṃ paribyūḷho evaṃ pasaṃsati sādhu sādhu bhaginiyo etaṃ kho
bhaginiyo tumhākaṃ paṭirūpaṃ kuladhītānaṃ yaṃ tumhe bhattāraṃ paricareyyāthāti.
     [298]  Atha  khalu  bho  puṇṇamukho  pussakokilo  yena kuṇālo sakuṇo
tenupasaṅkami  .  addasaṃsu  kho  kuṇālassa  sakuṇassa  paricārikā dijakaññāyo
taṃ   puṇṇamukhaṃ   pussakokilaṃ  dūratova  āgacchantaṃ  disvāna  yena  puṇṇamukho
pussakokilo  tenupasaṅkamiṃsu  upasaṅkamitvā  taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ etadavocuṃ
ayaṃ samma puṇṇamukha kuṇālo sakuṇo ativiya pharuso ativiya pharusavāco appevanāma
tuvaṃpi  āgamma  piyavācaṃ  labheyyāmāti. Appevanāma bhaginiyoti vatvā yena
kuṇālo   sakuṇo   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā  kuṇālena  sakuṇena  saddhiṃ
paṭisammoditvā   ekamantaṃ   nisīdi  .  ekamantaṃ  nisinno  kho  puṇṇamukho
pussakokilo  taṃ  kuṇālaṃ  sakuṇaṃ  etadavoca  kissa  tvaṃ  samma kuṇāla itthīnaṃ
sujātānaṃ   kuladhītānaṃ   sammāpaṭipannānaṃ   micchāpaṭipannosi  amanāpabhāṇīnaṃpi
kira    samma   kuṇāla   itthīnaṃ   manāpabhāṇinā   bhavitabbaṃ   kimaṅgaṃ   pana
Manāpabhāṇīnanti    .   evaṃ   vutte   kuṇālo   sakuṇo   taṃ   puṇṇamukhaṃ
pussakokilaṃ  evaṃ  apasādesi  nassa  tvaṃ  samma jamma vasala vinassa tvaṃ samma
jamma  vasala  ko  nu tayā viyatto jāyājinenāti. Evaṃ apasādito ca pana
puṇṇamukho pussakokilo tatoyeva paṭinivatti.
     [299] Atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa aparena samayena acirasseva
accayena kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā bāḷhā vedanā vattanti
maraṇantikā  .  atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa paricārikānaṃ dijakaññānaṃ
etadahosi  ābādhiko  kho  ayaṃ puṇṇamukho pussakokilo appevanāma imamhā
ābādhā vuṭṭhaheyyāti. Taṃ 1- ekakaṃ 2- adutiyaṃ ohāya yena kuṇālo sakuṇo
tenupasaṅkamiṃsu  .  addasā  kho  kuṇālo  sakuṇo  tā dijakaññāyo dūratova
āgacchantiyo  disvāna  tā  dijakaññāyo  etadavoca kahaṃ pana tumhaṃ vasaliyo
bhattāti  .  ābādhiko  kho samma kuṇāla puṇṇamukho pussakokilo appevanāma
tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyāti.
     {299.1} Evaṃ vutte kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo evaṃ apasādesi
nassatha  tumhe  vasaliyo  vinassatha  tumhe  vasaliyo coriyo dhuttiyo asatiyo
lahucittāyo   katassa   appaṭikārikāyo   anilo  viya  yenakāmaṅgamāyoti
vatvā    yena    puṇṇamukho   pussakokilo   tenupasaṅkami   upasaṅkamitvā
@Footnote: 1 Ma. tantisaddo natthi .  2 Ma. ekaṃ.
Taṃ  puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ etadavoca haṃ samma puṇṇamukhāti. Haṃ samma kuṇālāti.
Atha  khalu  bho kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ pakkhehi ca mukhatuṇḍena ca
pariggahetvā  vuṭṭhāpetvā  nānābhesajjāni  pāyāpesi  .  atha khalu bho
puṇṇamukhassa pussakokilassa so ābādho paṭipassambhīti.
     [300]  Atha  khalu  bho  kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ gilānā
vuṭṭhitaṃ  aciravuṭṭhitaṃ  gelaññā  etadavoca  diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha kaṇhā
dvepitikā  pañcapatikāya  chaṭṭhe  purise  cittaṃ  paṭibaddhantiyā yadidaṃ kabandhe
pīṭhasappimhi. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ
                   athajjuno nakulo bhīmaseno
                   yudhiṭṭhilo sahadevo ca rājā
                   ete patī pañcamaticca nārī
                   akāsi khujjavāmanakena pāpanti.
Diṭṭhā  mayā  samma  puṇṇamukha  pañcatapāvī 1- nāma samaṇī susānamajjhe vasantī
catutthabhattaṃ  pariṇāmayamānā  surādhuttakena  pāpamakāsi . Diṭṭhā mayā samma
puṇṇamukha  kākavatī  nāma  devī  samuddamajjhe  vasantī  bhariyā  venateyyassa
naṭakuverena  pāpamakāsi  .  diṭṭhā  mayā  samma  puṇṇamukha kuruṅgadevī nāma
lomasundarī  eḷakakumāraṃ kāmayamānā chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā pāpamakāsi.
@Footnote: 1 Ma. saccatapāpi.
Evañhetaṃ   mayā   ñātaṃ   brahmadattassa   mātukā  ohāya  kosalarājaṃ
pañcālacaṇḍena pāpamakāsi.
    |300.1| Etā ca aññā ca akaṃsu pāpaṃ
                   tasmāhaṃ itthīnaṃ na vissase nappasaṃse
                   mahī yathā jagati samānarattā
                   vasundharā itarītarānaṃ 1- patiṭṭhā
                   sabbassahā aphandanā akuppā
                   tathitthiyo tāyo na vissase naro
     |300.2| sīho yathā lohitamaṃsabhojano
                   vāḷamigo pañcāvudho suruddho
                   pasayha khādī parahiṃsane rato
                   tathitthiyo tāyo na vissase naro.
Na  khalu  bho  samma puṇṇamukha vesiyo nāriyo gamaniyo nahetā bandhakiyo nāma
vadhikāyo  nāma etāyo yadidaṃ vesiyo nāriyo gamaniyoti. Corā 2- viya
veṇikatā  madirā  viya visaduṭṭhā 3- vāṇijo viya vācāsanthutiyo issasiṅgamiva
viparivattāyo   uragamiva   dujivhāyo   sobbhamiva   paṭicchannā  pātālamiva
duppūrā   rakkhasī   viya  duttosā  yamovekantahāriyo  sikhīriva  sabbabhakkhā
nadīriva  sabbavāhanī  4-  anilo  viya  yenakāmaṃcarā  neru viya avisesakarā
visarukkho viya niccaphalitāyo 5-. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ
@Footnote: 1 Ma. itarītarāpatiṭṭhā .   2 Ma. coro viya .    3 Ma. madirāva diddhā.
@4 Ma. sabbavāhī .  5 Ma. -yoti.
        |300.3| Yathā coro yathā duṭṭho 1-   vāṇijova vikatthanī
                     issasiṅgamiva parivattā 2-   dujivhā urago yathā.
        |300.4| Sobbhamiva paṭicchannā        pātālamiva duppurā
                       rakkhasī viya duttosā          yamovekantahāriyo.
         |300.5| Yathā sikhī nadī vāho 3-      anilo kāmapāravā 4-
                       nerūva avisesā ca              visarukkhova niccaphalī 5-
                       nāsayanti ghare bhogaṃ          ratanānantakaritthiyoti.



             The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 28 page 1-114. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=28&item=1&items=1269              Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=28&item=1&items=1269&mode=bracket              Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=28&item=1&items=1269              Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=28&item=1&items=1269              Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=1              Contents of The Tipitaka Volume 28 https://84000.org/tipitaka/read/?index_28 https://84000.org/tipitaka/english/?index_28

แสดงหมายเลขหน้า
ในกรณี :- 
   บรรทัดแรกของแต่ละหน้าNext itemLast item chage to ENGLISH letter

บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]