บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
ThaiVersion PaliThai PaliRoman |
Suttantapiṭake khuddakanikāyassa jātakaṃ dutiyo bhāgo --------- paññāsanipātaṃ 1 naḷinikājātakaṃ [1] Uddayhate 1- janapado raṭṭhañcāpi vinassati ehi naḷinike gaccha taṃ me brāhmaṇamānaya. [2] Nāhaṃ dukkhakkhamā rāja nāhaṃ addhānakovidā kathaṃ ahaṃ gamissāmi vanaṃ kuñjarasevitaṃ. [3] |3.1| Phītaṃ janapadaṃ gantvā hatthinā ca rathena ca dārusaṅghāṭayānena evaṃ gaccha naḷinike. |3.2| Hatthī assā rathā 2- pattī gacchevādāya khattiye taveva vaṇṇarūpena vasaṃ tamānayissasi. [4] |4.1| Kadaliddhajapaññāṇo ābhujiparivārito eso padissati rammo isisiṅgassa assamo. |4.2| Eso aggissa saṅkhāto eso dhūmo padissati maññe no aggiṃ hāpeti isisiṅgo mahiddhiko. @Footnote: 1 Sī. Yu. uḍḍayhate . 2 Ma. hatthiassarathe. [5] |5.1| Tañca disvāna āyantiṃ āmuttamaṇikuṇḍalaṃ isisiṅgo pāvisi bhīto assamaṃ paṇṇachādanaṃ. |5.2| Assamassa ca sā dvāre geṇḍukenassa kīḷati vidaṃsayantī aṅgāni guyhaṃ pakāsitāni ca. |5.3| Tañca disvāna kīḷantiṃ paṇṇasālagato jaṭī assamā nikkhamitvāna idaṃ vacanamabravi. [6] Ambho ko nāma so rukkho yassa tevaṃ gataṃ phalaṃ dūrepi khittaṃ pacceti na taṃ ohāya gacchati. [7] Assamassa mama brahme samīpe gandhamādane bahavo 1- tādisā rukkhā yassa tevaṃ gataṃ phalaṃ dūrepi khittaṃ pacceti na maṃ ohāya gacchati. [8] Etu bhavaṃ assamimaṃ adetu pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu ito bhavaṃ mūlaphalāni bhuñjatu 2-. [9] Kinte idaṃ ūrūnamantarasmiṃ supicchitaṃ kaṇharivappakāsati akkhāhi me pucchito etamatthaṃ kose nu te uttamaṅgaṃ paviṭṭhaṃ. [10] |10.1| Ahaṃ vane mūlaphalesanaṃ caraṃ @Footnote: 1 Sī. pabbate . 2 Sī. khādatu. Asādayiṃ acchaṃ sughorarūpaṃ so maṃ patitvā sahasajjhappatto panujja maṃ abbuhi uttamaṅgaṃ. |10.2| Svāyaṃ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati sabbañca kālaṃ na labhāmi sātaṃ paho bhavaṃ kaṇḍumimaṃ vinetuṃ kurutaṃ bhavaṃ yācito brāhmaṇatthaṃ. [11] Gambhīrarūpo te vaṇo salohito apūtiko pannagandho 1- mahā ca karomi te kiñci kasāyayogaṃ yathā bhavaṃ paramasukhī bhaveyya. [12] Na mantayogā na kasāyayogā na osadhā brahmacāri kamanti ghaṭṭe mudukena aṅgena 2- vinehi kaṇḍuṃ 3- yathā ahaṃ paramasukhī bhaveyyaṃ. [13] Ito nu bhoto katamena assamo kacci bhavaṃ abhiramasi araññe kacci nu te mūlaphalaṃ pahūtaṃ kacci bhavantaṃ na vihiṃsanti vāḷā. @Footnote: 1 Sī. pakkagandho. Ma. vaṇagandho . 2 Sī. yaṃ te mudu tena . 3 Yu. kaṇḍūkaṃ. [14] |14.1| Ito ujuṃ uttarāyaṃ disāyaṃ khemā nadī himavantā pabhāti tassā tīre assamo mayha rammo aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe. |14.2| Ambā ca sālā tilakā 1- ca jambuyo uddālakā pāṭaliyo ca phullā samantato kiṃpurisābhigītaṃ aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe. |14.3| Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha vaṇṇena gandhena upetarūpaṃ taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ aho bhavaṃ assamaṃ mayha passe. |14.4| Phalā ca mūlā ca pahūtamettha vaṇṇena gandhena rasenupetā āyanti ca luddakā taṃ padesaṃ mā me tato mūlaphalaṃ ahāsuṃ. [15] Pitā mama mūlaphalesanaṃ gato idāni āgacchati sāyakāle ubhova gacchāmase assamantaṃ @Footnote: 1 tiṇḍukātipi. Yāva pitā mūlaphalato etu. [16] Aññe bahū isayo sādhurūpā rājīsayo anumagge vasanti teyeva pucchesi mamassamantaṃ te taṃ nayissanti mamaṃ sakāse. [17] |17.1| Na te kaṭṭhāni bhinnāni na te udakamābhataṃ aggipi te na hāpito kinnu mandova jhāyasi. |17.2| Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi tapanīpi te samitā brahmacārī pīṭhañca mayhaṃ udakañca hoti ramasi tuvaṃ brahmabhūto puratthā. |17.3| Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako ahāsitaggīsi asiddhabhojano na me tuvaṃ ālapasi mamajja naṭṭhaṃ nu kiṃ cetasikañca dukkhaṃ. [18] |18.1| Idhāgamā jaṭilo brahmacārī sudassaneyyo sutanū vineti nevātidīgho na panātirasso sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto. |18.2| Amassujāto apurāṇavaṇṇī ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe dve yamā 1- gaṇḍā ure sujātā 2- suvaṇṇatiṇḍusannibhā 3- pabhassarā. |18.3| Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṃ kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā te jotare carato māṇavassa suttañca yaṃ saṃyamānaṃ jaṭānaṃ |18.4| aññā ca tassa saṃyamāni catasso nīlā pītā lohitakā ca setā tā saṃsare carato māṇavassa tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi. |18.5| Na mekhalaṃ muñjamayaṃ dhāreti na santhare no pana pabbajassa tā jotare jaṅghanantare 4- vilaggā sateritā 5- vijjurivantalikkhe. |18.6| Akhilakāni ca avaṇṭakāni heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni aghaṭṭitā niccakīḷaṃ karonti hantāta kiṃ rukkhaphalāni tāni. @Footnote: 1 Sī. dvepassa. Yu. dvāssa. 2 Ma. uresu jātā . 3 Ma. suvaṇṇatindukanibhā. @Yu. sovaṇṇapiṇḍūpanibhā . 4 Ma. jaghanantare . 5 Ma. sateratā. |18.7| Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā parosataṃ vellitaggā sugandhā dvedhāsiro sādhuvibhattarūpo aho nukho mayha tathā jaṭāssu. |18.8| Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo vaṇṇena gandhena upetarūpā nīluppalaṃ vātasameritaṃva tatheva saṃvāyati 1- panassamo ayaṃ. |18.9| Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo netādiso yādiso mayha kāyo 2- so vāyati erito mālutena vanaṃ yathā aggagimhe suphullaṃ. |18.10| Nihanti so rukkhaphalaṃ paṭhabyā sucittarūpaṃ ruciraṃ dassaneyyaṃ khittañca tassa punareti hatthaṃ hantāta kiṃ rukkhaphalaṃ nukho taṃ. |18.11| Dantā ca tassa bhusadassaneyyā suddhā samā saṅkhavarūpapannā mano pasādenti vivariyamānā na hi 3- nūna so sākamakhādi tehi. @Footnote: 1 Ma. saṃvāti . 2 Ma. mayhaṃ kāye . 3 Sī. Yu. sabbattha na ha.... |18.12| Akakkasaṃ aggaḷitaṃ muhuṃ muduṃ ujuṃ anuddhataṃ acapalamassa bhāsitaṃ rudaṃ manuññaṃ karavīkasussaraṃ hadayaṅgamaṃ rañjayateva me mano. |18.13| Bindussaro nātivissaṭṭhavākyo 1- na nūna sajjhāyamatippayutto icchāmi kho 2- taṃ punadeva daṭṭhuṃ mittañhi 3- me māṇavāhu 4- puratthā. |18.14| Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṃ vaṇaṃ puthu sujātaṃ kharapattasannibhaṃ teneva maṃ uttariyāna māṇavo vivariya ūraṃ jaghanena pīḷayi. |18.15| Tapanti ābhanti virocare ca sateritā 5- vijjurivantalikkhe bāhā mudū añjanalomasadisā vicitravaṭṭaṅgulikassa sobhare. |18.16| Akakkasaṅgo na ca dīghalomo nakhassa dīghā api lohitaggā mudūhi bāhāhi palissajanto kalyāṇarūpo ramayaṃ upaṭṭhahi. @Footnote: 1 Ma. nātivisaḷavākyo . 2 Ma. bho . 3 Ma. mitto hi . 4 Ma. māṇavohu. @5 Ma. sateratā. |18.17| Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā suvaṇṇakambūtalavaṭṭasucchavī hatthā mudū tehi maṃ saṃphusitvā ito gato tena maṃ dahanti tāta. |18.18| Na nūna so khārividhaṃ ahāsi na nūna so kaṭṭhāni sayaṃ abhañji na nūna so hanti dume kuṭhāriyā napissa hatthesu khilāni atthi. |18.19| Acchova kho tassa vaṇaṃ akāsi so maṃ bravī sukhitaṃ maṃ karohi tāhaṃ kariṃ tena mamāpi 1- sokhyaṃ so ca bravī sukhitosmīti brahme. |18.20| Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca kilantarūpā udake ramitvā punappunaṃ paṇṇakuṭiṃ vajāma. |18.21| Na majja mantā paṭibhanti tāta na aggihuttaṃ napi yañña tatra 2- na cāpi te mūlaphalāni bhuñje @Footnote: 1 Ma. mamāsi . 2 Sī. yaññatantraṃ. Ma. yaññatantaṃ. Yāva na passāmi taṃ brahmacāriṃ. |18.22| Addhā pajānāsi tuvaṃpi tāta yassaṃ disāyaṃ 1- vasate brahmacārī taṃ maṃ disaṃ pāpaya tāta khippaṃ mā te ahaṃ amarimassamamhi. |18.23| Vicitraphullañhi 2- vanaṃ sutaṃ mayā dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṅghasevitaṃ taṃ maṃ vanaṃ pāpaya tāta khippaṃ purā te pāṇaṃ vijahāmi assame. [19] |19.1| Imasmāhaṃ jotirase vanamhi gandhabbadevaccharasaṅghasevite isīnamāvāse sanantanamhi netādisaṃ aratiṃ pāpuṇetha. |19.2| Bhavanti mittāni atho na honti ñātīsu mittesu karonti pemaṃ ayañca jammo kissa divā 3- niviṭṭho yo neva jānāti kutomhi āgato. |19.3| Saṃvāsena hi mittāni sandhiyanti punappunaṃ sveva mitto 4- asaṅgantu asaṃvāsena jīrati. @Footnote: 1 Ma. disaṃ. 2 Sī.Yu. vicitarapupphaṃ . 3 Sī. rivā. Ma. vā . 4 Yu. sā ca metti. |19.4| Sace tuvaṃ dakkhasi brahmacāriṃ sace tuvaṃ sallape 1- brahmacārinā sampannasassaṃva mahodakena tapoguṇaṃ khippamimaṃ pahassasi. |19.5| Punapi ce dakkhasi brahmacāriṃ punapi ce sallape 2- brahmacārinā sampannasassaṃva mahodakena usmāgataṃ khippamimaṃ pahassasi. |19.6| Bhūtāni hetāni caranti tāta virūparūpena manussaloke na tāni sevetha naro sapañño āsajjanaṃ 3- nassati brahmacārīti. Naḷinikājātakaṃ paṭhamaṃ. -------------- Ummādantījātakaṃ [20] |20.1| Nivesanaṃ kassa nudaṃ sunanda pākārena paṇḍumayena guttaṃ kā dissati aggisikhāva dūre vehāyasaṃ 4- pabbataggeva acci. @Footnote: 1-2 Yu. sallapi . 3 Ma. āsajja naṃ . 4 Sī. Yu. vehāsayaṃ. |20.2| Dhītā nvāyaṃ kassa sunanda hoti suṇisā nvāyaṃ kassa athopi bhariyā akkhāhi me khippamidheva puṭṭho avāvatā yadi vā atthi bhattā. [21] |21.1| Ahaṃ hi jānāmi janinda etaṃ matyā ca petyā ca athopi assā taveva so puriso bhūmipāla rattindivaṃ appamatto tavatthe. |21.2| Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca amacco ca te aññataro janinda tadseva sā bhariyā abhipārakassa ummādantīti nāmadheyyena rāja. [22] Ambho ambho nāmamidaṃ imissā matyā ca petyā ca kataṃ susādhu tathāhi mayhaṃ avalokayantī ummattakaṃ ummādantī akāsi. [23] |23.1| Yā puṇṇamāse migamandalocanā upāvisī puṇḍarīkattacaṅgī dve puṇṇamāyo tadahū amaññiṃ disvāna pārāvaṭarattavāsiniṃ. |23.2| Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi palobhayantī maṃ yadā udikkhati vijamhamānā 1- harateva me mano jātā vane kiṃpurisīva pabbate. |23.3| Tadā hi brahatī sāmā āmuttamaṇikuṇḍalā ekaccavasanā nārī migī bhantāvudikkhati. |23.4| Kadāssu maṃ tambanakhā sulomā bāhāmudū candanasāralittā vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā nārī upaññissati sīsato subhā. |23.5| Kadāssu maṃ kāñcanajāluracchadā dhītā tirīṭissa vilākamajjhā 2- mudūhi bāhāhi palissajissati brahāvane jātadumaṃva māluvā. |23.6| Kadāssu maṃ 3- lākhārasarattasucchavī bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī mukhaṃ mukhena upanāmayissati soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṃ. |23.7| Yadāddasaṃ taṃ tiṭṭhantiṃ sabbagattaṃ 4- manoramaṃ @Footnote: 1 Ma. vijmbhamānā. 2 Ma. vilaggamajjhā . 3 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 4 Ma. sabbabhaddaṃ. Tato sakassa cittassa nāvabodhāmi kañci naṃ. |23.8| Ummādantī mayā diṭṭhā 1- āmuttamaṇikuṇḍalā na suppāmi divārattiṃ sahassaṃva parājito. |23.9| Sakko ce 2- me varaṃ dajjā so ca labbhetha me varo ekarattaṃ dvirattaṃ vā bhaveyya 3- abhipārako ummādantyā ramitvāna sīvirājā tato siyā 4-. [24] Bhūtāni me bhūtapatī namassato āgamma yakkho idametadabravi rañño mano ummādantyā niviṭṭho dadāmi te taṃ paricārayassu. [25] Puññā ca dhaṃse 5- amaro na camhi jano ca me pāpamidañca jaññā bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā 6-. [26] Janinda nāññatra tayā mayā vā sabbāpi kammassa katassa jaññā yante mayā ummādantī padinnā bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi. [27] |27.1| Yo pāpakaṃ kamma karaṃ manusso @Footnote: 1 Ma. ummādantimahaṃ diṭṭhā . 2 Sī. Yu. ca . 3 Ma. bhaveyyaṃ . 4 Ma. siyaṃ. @5 Ma. Yu. puññā vidhaṃse. 6 Ma. adaṭṭhā. ito paraṃ īdisameva. So maññati māyidaṃ 1- maññiṃsu aññe passanti bhūtāni karontametaṃ yuttā ca ye honti narā paṭhabyā. |27.2| Añño nu te koci naro paṭhabyā saddheyya 2- lokasmi na me piyāti bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā. [28] Addhā piyā mayha janinda esā na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla gaccheva tvaṃ ummādantiṃ bhaddante 3- sīhova selassa guhaṃ upeti. [29] Na pīḷitā attadukkhena dhīrā sukhapphalaṃ kamma pariccajanti sammohitā vāpi sukhena mattā na pāpakammañca samācaranti. [30] Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṃ bhattā patī posako devatā ca dāso ahaṃ tuyha saputtadāro yathāsukhaṃ sīvi 4- karohi kāmaṃ. [31] Yo issaromhīti karoti pāpaṃ @Footnote: 1 Ma. māyida . 2 Sī. Ma. saddaheyya. ito paraṃ īdisameva . 3 Ma. bhadante. @4 Ma. sāmi. Katvā ca so nuttapate 1- paresaṃ na tena so jīvati dīghamāyuṃ 2- devāpi pāpena samekkhare naṃ. [32] Aññātakaṃ sāmikehi padinnaṃ dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṃ paṭicchakā dāyakā cāpi tattha sukhapphalaññeva karonti kammaṃ. [33] Añño nu te koci naro paṭhabyā saddheyya lokasmi na me piyāti bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā. [34] Addhā piyā mayha janinda esā na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla yante mayā ummādantī padinnā bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi. [35] Yo attadukkhena parassa dukkhaṃ sukhena vā attasukhaṃ dahati 3- yathevidaṃ mayha tathā paresaṃ yo evaṃ pajānāti sa vedi dhammaṃ. [36] Añño nu te koci paro paṭhabyā @Footnote: 1 nuttasatetipi . 2 Ma. dīghamāyu . 3 Ma. dahāti. Saddheyya lokasmi na me piyāti bhuso ca tyassa manaso vighāto datvā piyaṃ ummādantiṃ adiṭṭhā. [37] Janinda jānāsi piyā mamesā na sā mamaṃ appiyā bhūmipāla piyena te dammi piyaṃ janinda piyadāyino deva piyaṃ labhanti. [38] So nūnāhaṃ vadhissāmi attānaṃ kāmahetukaṃ na hi dhammaṃ adhammena ahaṃ vadhitumussahe. [39] Sace tuvaṃ mayha satiṃ janinda na kāmayāsi naravīra seṭṭha cajāmi naṃ sabbajanassa majjhe 1- mayā pamuttaṃ tato avhayesi naṃ. [40] Adūsiyañce abhipāraka tuvaṃ cajāsi katte ahitāya tyassa mahā ca te upavādopi assa na cāpi tyassa nagaramhi pakkho. [41] |41.1| Ahaṃ sahissaṃ upavādametaṃ nindaṃ pasaṃsaṃ garahañca sabbaṃ mametamāgacchatu bhūmipāla @Footnote: 1 Yu. sibbayā. Yathāsukhaṃ sīvi 1- karohi kāmaṃ. |41.2| Yo neva nindaṃ na punappasaṃsaṃ 2- ādiyati garahaṃ nopi pūjaṃ sirī ca lakkhī ca apeti tamhā āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā. |41.3| Yaṅkiñci dukkhañca sukhañca etto dhammātisārañca manovighātaṃ urasā ahaṃ paṭicchissāmi 3- sabbaṃ paṭhavī yathā thāvarānaṃ tasānaṃ. [42] Dhammātisārañca manovighātaṃ dukkhañca nicchāmi ahaṃ paresaṃ ekopimaṃ tārayissāmi 4- bhāraṃ dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto. [43] Saggūpagaṃ puññakammaṃ janinda mā me tuvaṃ antarāyaṃ akāsi dadāmi te ummādantiṃ pasanno rājāva yaññe dhanaṃ brāhmaṇānaṃ. [44] Addhā tuvaṃ katte hitosi mayhaṃ sakhā mamaṃ ummādantī tuvañca nindeyyu devā pitaro ca sabbe @Footnote: 1 Yu. sibba . 2 Ma. panappasaṃsaṃ . 3 Ma. paccuttarissāmi. Yu. paccupadissāmi. @4 Ma. hārayissāmi. Pāpañca passaṃ abhisamparāyaṃ. [45] Na hetaṃ dhammaṃ 1- sīvirāja vajjuṃ sanegamā jānapadā ca sabbe yante mayā ummādantī padinnā bhusehi rājā vanathaṃ sajāhi. [46] Addhā tuvaṃ katte hitosi mayhaṃ sakhā mamaṃ ummādantī tuvañca satañca dhammāni sukittitāni samuddavelāva duraccayāni. [47] Āhuneyyo mesi hitānukampī dhātā vidhātā casi kāmapālo tayī hutā rāja mahapphalā hi 2- kāmena me ummādantiṃ paṭiccha. [48] Addhā hi sabbaṃ abhipāraka tuvaṃ dhammaṃ acārī mama kattuputta añño nu te ko idha sotthikattā dvipado naro aruṇe jīvaloke. [49] Tvaṃ nu seṭṭho tvamanuttarosi tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho so dhammagutto cirameva jīva @Footnote: 1 Ma. na hetadhammaṃ . 2 Yu. mahapphalā hi me. Dhammañca me desaya dhammapāla. [50] |50.1| Tadiṅgha abhipāraka suṇohi vacanaṃ mama dhammante desayissāmi sataṃ āsevitaṃ ahaṃ. |50.2| Sādhu dhammarucī rājā sādhu paññāṇavā naro sādhu mittānamaddubbho pāpassākaraṇaṃ sukhaṃ. |50.3| Akkodhanassa vijite ṭhitadhammassa rājino sukhaṃ manussā āsetha sītacchāyāya saṅghare. |50.4| Na cāhametaṃ abhirocayāmi kammaṃ asamekkhakataṃ asādhu yevāpi ñatvāna sayaṃ karonti upamā imā mayha tuvaṃ suṇohi. |50.5| Gavañce taramānānaṃ jimhaṃ gacchati puṅgavo sabbā tā jimhaṃ gacchanti nette jimhaṃ gate sati. |50.6| Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so ce adhammaṃ carati pageva itarā pajā sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti rājā ce hoti adhammiko. |50.7| Gavañce taramānānaṃ ujuṃ gacchati puṅgavo sabbā tā ujuṃ gacchanti nette ujuṃ gate sati. |50.8| Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so cepi 1- dhammaṃ carati pageva itarā pajā @Footnote: 1 Ma. sace. Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti rājā ce hoti dhammiko. |50.9| Na cāpāhaṃ adhammena amarattamabhipatthaye imaṃ vā paṭhaviṃ sabbaṃ vijetuṃ abhipāraka. |50.10| Yañhi kiñci manussesu ratanaṃ idha vijjati gāvo dāso hiraññañca vatthiyaṃ haricandanaṃ. |50.11| Assitthiyo ca ratanaṃ maṇikañca yañcāpime candasuriyā abhipālayanti na tassa hetu visamaṃ careyya majjhe sivīnaṃ usabhosmi jāto. |50.12| Netā hitā 1- uggato raṭṭhapālo dhammaṃ sivīnaṃ apacāyamāno so dhammamevānuvicintayanto tasmā sake cittavase na vatto. [51] |51.1| Addhā tuvaṃ mahārāja niccaṃ abyasanaṃ sivaṃ karissasi ciraṃ rajjaṃ paññā hi tava tādisī. |51.2| Etante anumodāma yaṃ dhammaṃ nappamajjasi dhammaṃ pamajja khattiyo raṭṭhā 2- cavati issaro. |51.3| Dhammañcara 3- mahārāja mātāpitūsu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.4| Dhammañcara mahārāja puttadāresu khattiya @Footnote: 1 Yu. pitā . 2 Sī. ṭhānā . 3 Ma. sabbattha dhammaṃ care.... Idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.5| Dhammañcara mahārāja mittāmaccesu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.6| Dhammañcara mahārāja vāhanesu balesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.7| Dhammañcara mahārāja gāmesu nigamesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.8| Dhammañcara mahārāja raṭṭhesu janapadesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.9| Dhammañcara mahārāja samaṇe brāhmaṇesu ca idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.10| Dhammañcara mahārāja migapakkhīsu khattiya idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.11| Dhammañcara mahārāja dhammo ciṇṇo sukhāvaho idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. |51.12| Dhammañcara mahārāja indā devā sabrahmakā suciṇṇena divaṃ pattā mā dhammaṃ rāja pāmadoti. Ummādantījātakaṃ dutiyaṃ. --------- 3 Mahābodhijātakaṃ [52] Kinnu daṇḍaṃ kimājinaṃ kiṃ chattaṃ kiṃ upāhanaṃ kiṃ aṅkusañca pattañca saṅghāṭiñcāpi brāhmaṇa taramānarūpo gaṇhāsi kinnu patthayase disaṃ. [53] |53.1| Dvādasetāni vassāni vasitāni tavantike nābhijānāmi soṇena piṅgalenābhikūjitaṃ. |53.2| Svāyaṃ dittova nadati sukkadāṭhaṃ vidaṃsayaṃ tava sutvā sabhariyassa vītasaddhassa maṃ pati. [54] Ahu esa kato doso yathā bhāsasi brāhmaṇa esa bhiyyo pasīdāmi vasa brāhmaṇa mā gamā. [55] |55.1| Sabbaseto pure āsi tatopi sabalo ahu sabbalohitakodāni kālo pakkamituṃ mama. |55.2| Abbhantaraṃ pure āsi tato majjhe tato bahi purā niddhamanā hoti sayameva vajāmahaṃ. |55.3| Vītasaddhaṃ na seveyya udapānaṃvanodakaṃ sacepi naṃ anukhaṇe vārikaddamagandhikaṃ. |55.4| Pasannameva seveyya appasannaṃ vivajjaye pasannaṃ payirupāseyya rahadaṃvudakatthiko. |55.5| Bhaje bhajantaṃ purisaṃ abhajantaṃ na bhajjaye asappurisadhammo so yo bhajantaṃ na bhajjati. |55.6| Yo bhajantaṃ na bhajati sevamānaṃ na sevati save manussapāpiṭṭho migo sākhassito yathā. |55.7| Accābhikkhaṇasaṃsaggā asamo saraṇena ca etena mittā jīranti akāle yācanāya ca. |55.8| Tasmā nābhikkhaṇaṃ gacche na ca gacche cirāciraṃ kālena yācaṃ yāceyya evaṃ mittā na jirare 1-. |55.9| Aticiraṃ nivāsena piyo bhavati appiyo āmanta kho taṃ gacchāma purā te homa appiyā. [56] Evaṃ ce yācamānānaṃ añjaliṃ nāvabujjhasi paricārikānaṃ sattānaṃ 2- vacanaṃ na karosi no evantaṃ abhiyācāma puna kayirāsi pariyāyaṃ. [57] Evañce no viharataṃ antarāyo na hessati tuyha vāpi 3- mahārāja mayha vā 4- raṭṭhavaḍḍhana appeva nāma passema ahorattānamaccaye. [58] |58.1| Udīraṇā ce saṅgatyā bhāvāyamanuvattati. Akāmā akaraṇīyaṃ vā karaṇīyaṃ vāpi krubbati 5- akāmakaraṇīyasmiṃ kavidha pāpena limpati 6-. |58.2| So ce attho ca dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako bhoto ce vacanaṃ saccaṃ suhato vānaro mayā. |58.3| Attano ce hi vādassa aparādhaṃ vijāniya 7- @Footnote: 1 Ma. jīyare . 2 Ma. paricārakānaṃ sataṃ . 3 Sī. tumhañcāpi. Yu. tuyhañcāpi. @4 Sī. amhaṃ vā. Yu. mayhañca . 5 Ma. kubbati . 6 Ma. lippati. ito paraṃ @īdisameva. 7 Ma. vijāniyā. Na maṃ tvaṃ garaheyyāsi bhoto vādo hi tādiso. [59] |59.1| Issaro sabbalokassa sace kappeti jīvitaṃ iddhiṃ byasanabhāvañca kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ niddesakārī puriso issaro tena limpati. |59.2| So ce attho ca dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako bhoto ce vacanaṃ saccaṃ suhato vānaro mayā. Attano ce hi vādassa aparādhaṃ vijāniya 1- na maṃ tvaṃ garaheyyāsi bhoto vādo hi tādiso. [60] |60.1| Sace pubbekatahetu sukhadukkhaṃ nigacchati porāṇakaṃ kataṃ pāpaṃ tameso muñcate iṇaṃ porāṇakaiṇamokkho kvidha pāpena limpati. |60.2| So ce attho ca dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako bhoto ce vacanaṃ saccaṃ suhato vānaro mayā. |60.3| Attano ce hi vādassa aparādhaṃ vijāniya na maṃ tvaṃ garaheyyāsi bhoto vādo hi tādiso. [61] |61.1| Catunnaṃyevupādāya rūpaṃ sambhoti pāṇinaṃ yato ca rūpaṃ sambhoti tatthevānupagacchati. |61.2| Idheva jīvati jīvo pecca pecca vinassati ucchijjati ayaṃ loko ye bālā ye ca paṇḍitā ucchijjamāne lokasmiṃ kvidha pāpena limpati. @Footnote: 1 Ma. vijāniyā. ito paraṃ īdisameva. |61.3| So ce attho ca dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako bhoto ce vacanaṃ saccaṃ suhato vānaro mayā. |61.4| Attano ce hi vādassa aparādhaṃ vijāniya na maṃ tvaṃ garaheyyāsi bhoto vādo hi tādiso. [62] Āhu khattavidhā 1- loke bālā paṇḍitamānino mātaraṃ pitaraṃ haññe atho jeṭṭhaṃpi bhātaraṃ haneyya puttadāre ca attho ce tādiso siyā. [63] |63.1| Yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā na tassa sākhaṃ bhañjeyya mittadubbho 2- hi pāpako. |63.2| Atha atthe samuppanne samūlamapi abbhuhe attho me sambalenāpi suhato vānaro mayā. |63.3| So ce attho ca dhammo ca kalyāṇo na ca pāpako bhoto ce vacanaṃ saccaṃ suhato vānaro mayā. |63.4| Attano ce hi vādassa aparādhaṃ vijāniya na maṃ tvaṃ garaheyyāsi bhoto vādo hi tādiso. [64] |64.1| Ahetuvādo puriso yo ca issarakuttiko pubbekatī ca ucchedī yo ca khattavidho 3- naro. |64.2| Ete asappurisā loke bālā paṇḍitamānino kareyya tādiso pāpaṃ atho aññampi kāraye @Footnote: 1 Ma. khattavidā . 2 Yu. mittadūbhī . 3 Ma. khattavido. Asappurisasaṃsaggo dukkhanto 1- kaṭukudrayo. [65] |65.1| Urabbharūpena bakāsu 2- pubbe asaṅkito ajayūthaṃ upeti hantvā uraṇiṃ ajiyaṃ 3- ajañca hantvā sayitvā 4- yenakāmaṃ paleti. |65.2| Tathāvidheke samaṇabrāhmaṇāse chadanaṃ katvā vañcayanti manusse anāsakā thaṇḍilaseyyakā ca rajojallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ pariyāyabhattañca apānakattā pāpācārā arahanto vadānā. |65.3| Ete asappurisā loke bālā paṇḍitamānino kareyya tādiso pāpaṃ atho aññampi kāraye asappurisasaṃsaggo dukkhanto kaṭukudrayo. |65.4| Yamāhu natthi vīriyanti hetuñca apavadanti 5- ye parakāraṃ attakārañca ye tucchaṃ samavaṇṇayuṃ. |65.5| Ete asappurisā loke bālā paṇḍitamānino kareyya tādiso pāpaṃ atho aññampi kāraye asappurisasaṃsaggo dukkhanto kaṭukudrayo. |65.6| Sace hi vīriyaṃ nāssa kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ @Footnote: 1 Sī. dukkaṭo. ito paraṃ īdisameva . 2 Ma. vakassu. Yu. vakāsu . 3 Ma. @ajikaṃ . 4 Ma. utrāsayitvā . 5 Ma. ahetuñca pavadanti. Na bhare vaḍḍhakiṃ rājā napi yantāni kāraye. |65.7| Yasmā ca vīriyaṃ atthi kammaṃ kalyāṇapāpakaṃ tasmā yantāni kāreti rājā bharati vaḍḍhakiṃ. |65.8| Yadi vassasataṃ devo na vasse na himaṃ pate ucchijjeyya ayaṃ loko vinasseyya ayaṃ pajā. |65.9| Yasmā ca vassatī devo himañcānuphusīyati 1- tasmā sassāni paccanti raṭṭhañca pālayate ciraṃ. |65.10| Gavañce taramānānaṃ jimhaṃ gacchati puṅgavo sabbā tā jimhaṃ gacchanti nette jimhaṃ gate sati. |65.11| Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so ce adhammaṃ carati pageva itarā pajā sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti rājā ce hoti adhammiko. |65.12| Gavañce taramānānaṃ ujuṃ gacchati puṅgavo sabbā tā 2- ujuṃ gacchanti 3- nette ujuṃ gate sati. |65.13| Evameva manussesu yo hoti seṭṭhasammato so cepi dhammaṃ carati pageva itarā pajā sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti rājā ce hoti dhammiko. |65.14| Mahārukkhassa phalino āmaṃ chindati yo phalaṃ rasañcassa na jānāti bījañcassa vinassati. @Footnote: 1 Ma. himañcānuphusāyati . 2 Ma. gāvī . 3 Ma. yanti. |65.15| Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ adhammena yo pasāsati rasañcassa na jānāti raṭṭhañcassa vinassati. |65.16| Mahārukkhassa phalino pakkaṃ chindati yo phalaṃ rasañcassa vijānāti bījañcassa na nassati. |65.17| Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ dhammena yo pasāsati rasañcassa vijānāti raṭṭhañcassa na nassati. |65.18| Yo ca rājā janapadaṃ adhammena pasāsati sabbosadhībhi so rājā viruddho hoti khattiyo. |65.19| Tatheva negame hiṃsaṃ ye yuttā kayavikkaye ojadānabalīkāre sa kosena virujjhati. |65.20| Pahāravarakhettaññū saṅgāme katanissame ussite hiṃsayaṃ rājā sa balena virujjhati. |65.21| Tatheva isayo hiṃsaṃ saṃyame brahmacāriye 1- adhammacārī khattiyo so saggena virujjhati. |65.22| Yo ca rājā adhammaṭṭho bhariyaṃ hanti adūsakaṃ 2- luddaṃ pasavate ṭhānaṃ 3- puttehi ca virujjhati |65.23| dhammaṃ care jānapade negamesu 4- balesu ca isayo ca na hiṃseyya puttadāre samañcare. |65.24| Sa tādiso bhūmipati raṭṭhapālo akodhano @Footnote: 1 Sī. brahmacārino. Ma. saññate brahmacāriyo . 2 Ma. adūsikaṃ . 3 Sī. pāpaṃ. @4 Sī. nigamesu. Sāmante 1- sampakampeti indova asurādhipoti. Mahābodhijātakaṃ tatiyaṃ. ----------- Tassuddānaṃ. Saniḷīnikamavhayano paṭhamo dutiyo pana saummadantīvaro tatiyo pana bodhisirīvhayano kathitā pana tīṇi jinena subhā. Paññāsanipātaṃ niṭṭhitaṃ. -------- @Footnote: 1 Ma. sapatte. Saṭṭhinipātaṃ 1 soṇakajātakaṃ [66] |66.1| Kassa sutvā sataṃ dammi sahassaṃ diṭṭhasoṇakaṃ 1- ko me soṇakamakkhāti sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ. |66.2| Atha bravi māṇavako daharo pañcacūḷako mayhaṃ sutvā sataṃ dehi sahassaṃ diṭṭhasoṇakaṃ 2- ahaṃ te 3- soṇakamakkhissaṃ sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ. [67] Katarasmiṃ so janapade raṭṭhesu nigamesu ca kattha soṇakamaddakkhi 4- taṃ me akkhāhi pucchito. [68] |68.1| Taveva deva vijite tavevuyyānabhūmiyā ujuvaṃsā mahāsālā nīlobhāsā manoramā. |68.2| Tiṭṭhanti meghasamānā rammā aññoññanissitā tesaṃ mūlasmi soṇako jhāyati anupādino upādānesu lokesu ḍayhamānesu nibbuto. [69] |69.1| Tato ca rājā pāyāsi senāya caturaṅgiyā kārāpetvā samaṃ maggaṃ agamā yena soṇako. |69.2| Uyyānabhūmiṃ gantvāna vicaranto brahāvane @Footnote: 1-2 Sī. Yu. daṭṭhu-. 3 Sī. Yu. ayaṃ pāṭho natthi . 4 Sī. Yu. kattha te soṇako @diṭṭho. Āsīnaṃ soṇakaṃ dakkhi ḍayhamānesu nibbutaṃ. [70] Kapaṇo vatāyaṃ 1- bhikkhu muṇḍo saṅghāṭipāruto amātiko apitiko rukkhamūlasmi jhāyati. [71] |71.1| Imaṃ vākyaṃ nisāmetvā soṇako etadabravi na rāja kapaṇo hoti dhammaṃ kāyena phassayaṃ. |71.2| Yodha 2- dhammaṃ niraṅkatvā adhammaṃ anuvattati sa rāja kapaṇo hoti pāpo pāpaparāyano. [72] Arindamoti me nāmaṃ kāsirājāti maṃ vidū kacci bhoto sukhaseyyā idha pattassa soṇaka. [73] |73.1| Sadāpi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno na tesaṃ koṭṭhe openti na kumbhe na kaḷopiyā pariniṭṭhitamesānā tena yāpenti subbatā. |73.2| Dutiyampi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno anavajjapiṇḍo bhottabbo na ca kocūparodhati. |73.3| Tatiyampi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno nibbuto piṇḍo bhottabbo na ca kocūparodhati. |73.4| Catutthampi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno muttassa raṭṭhe carato saṅgo yassa na vijjati. |73.5| Pañcamampi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno nagaramhi ḍayhamānamhi nāssa kiñci aḍayhatha. @Footnote: 1 Ma. vatayaṃ . 2 Ma. yo ca. |73.6| Chaṭṭhampi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno raṭṭhe vilumpamānamhi nāssa kañci ahāratha 1-. |73.7| Sattamampi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno corehi rakkhitaṃ maggaṃ ye caññe paripanthikā pattacīvaramādāya sotthiṃ gacchati subbato. |73.8| Aṭṭhamampi bhadramadhanassa anāgārassa bhikkhuno yaṃ yaṃ disaṃ pakkamati anapekkhova gacchati. [74] |74.1| Bahūpi bhadrā etesaṃ 2- yo tvaṃ bhikkhu pasaṃsasi ahañca giddho kāmesu kathaṃ kāhāmi soṇaka. |74.2| Piyā me mānusā kāmā atho dibyāpi me piyā atha kena nu vaṇṇena ubho loke labhāmase. [75] |75.1| Kāme 3- giddhā kāmaratā kāmesu adhimucchitā narā pāpāni katvāna upapajjanti duggatiṃ. |75.2| Ye ca kāme pahantvāna 4- nikkhantā akutobhayā ekodibhāvādhigatā na te gacchanti duggatiṃ. |75.3| Upamante karissāmi taṃ suṇohi arindama upamāya midhekacce 5- atthaṃ jānanti paṇḍitā. |75.4| Gaṅgāya kuṇapaṃ divā vuyhamānaṃ mahaṇṇave vāyaso samacintesi appapañño acetaso. @Footnote: 1 Ma. ahīratha . 2 Sī. bahūni samaṇabhadrāni. Yu. bahūpi bhadrakā ete. @3 Sī. Yu. kāmesu . 4 Sī. Yu. pahatvāna . 5 Sī. Yu. pidhekacce. |75.5| Yānañca vatidaṃ laddhaṃ bhakkho cāyaṃ anappako tattha rattiṃ tattha divā tattheva nirato mano. |75.6| Khādaṃ nāgassa maṃsāni pivaṃ bhāgīrasodakaṃ sampassaṃ vanacetyāni na palettha vihaṅgamo. |75.7| Tañca otaraṇī gaṅgā pamattaṃ kuṇape rataṃ samuddaṃ ajjhagāhāsi agatī yattha pakkhinaṃ. |75.8| So ca bhakkhaparikkhīṇo udapatvā 1- vihaṅgamo na pacchato na purato nuttaraṃ nopi dakkhiṇaṃ. |75.9| Dīpaṃ so najjhagā gañchi agatī yattha pakkhinaṃ so ca tattheva pāpattha yathā dubbalako tathā. |75.10| Tañca sāmuddikā macchā kumbhīlā makarā susū pasayhakārā khādiṃsu phandamānaṃ vipakkhikaṃ 2-. |75.11| Evameva tuvaṃ rāja ye caññe kāmabhogino giddhā ce na vamissanti kākapaññāya 3- te vidū. |75.12| Esā te upamā rāja atthasandassanī katā tvañca paññāyase tena yadi kāhasi vā na vā. [76] Ekavācaṃpi dvivācaṃ bhaṇeyya anukampako tatuttariṃ na bhāseyya dāso vayyassa 4- santike. [77] Idaṃ vatvāna pakkāmi soṇako amitabuddhimā vehāse antalikkhasmiṃ anusāsitvāna khattiyaṃ. @Footnote: 1 Sī. uppatitvā. Yu. udāpatvā . 2 Ma. vipakkhakaṃ. Sī. Yu. vipakkhinaṃ. @3 kākapaññāva . 4 Sī. dāso ayyassa . Yu. dāso ayirassa. [78] |78.1| Ko nume rājakattāro sūtā veyyattimāgatā 1- rajjaṃ niyyādayissāmi nāhaṃ rajjena matthiko. |78.2| Ajjeva pabbajissāmi ko jaññā maraṇaṃ suve nāhaṃ kākova dummedho kāmānaṃ vasamanvagā 2-. [79] Atthi te daharo putto dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano taṃ rajje abhisiñcassu so no rājā bhavissati. [80] Khippaṃ kumāraṃ ānetha dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ taṃ rajje abhisiñcassu so vo rājā bhavissati. [81] |81.1| Tato kumāramānesuṃ dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ taṃ disvā ālapi rājā ekaputtaṃ manoramaṃ. |81.2| Saṭṭhī gāmasahassāni paripuṇṇāni sabbaso te putta paṭipajjassu rajjaṃ niyyādayāmi te. |81.3| Ajjeva pabbajissāmi ko jaññā maraṇaṃ suve māhaṃ kākova dummedho kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |81.4| Saṭṭhī nāgasahassāni sabbālaṅkārabhūsitā suvaṇṇakacchā mātaṅgā hemakappanavāsasā. |81.5| Ārūḷhā gāmaṇīyebhi tomaraṅkusapāṇibhi te putta paṭipajjassu rajjaṃ niyyādayāmi te. |81.6| Ajjeva pabbajissāmi ko jaññā maraṇaṃ suve māhaṃ kākova dummedho kāmānaṃ vasamanvagaṃ. @Footnote: 1 Ma. suddā veyyattamāgatā . 2 Ma. vasamanvagaṃ. ito paraṃ īdisameva. |81.7| Saṭṭhī assasahassāni sabbālaṅkārabhūsitā ājānīyā ca 1- jātiyā sindhavā sīghavāhanā |81.8| ārūḷhā gāmaṇīyebhi indiyācāpadhāribhi te putta paṭipajjassu rajjaṃ niyyādayāmi te. |81.9| Ajjeva pabbajissāmi ko jaññā maraṇaṃ suve māhaṃ kākova dummedho kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |81.10| Saṭṭhī rathasahassāni sannaddhā ussitaddhajā dīpā athopi veyyagghā sabbālaṅkārabhūsitā. |81.11| Ārūḷhā gāmaṇīyebhi cāpahatthehi cammibhi 2- te putta paṭipajjassu rajjaṃ niyyādayāmi te. |81.12| Ajjeva pabbajissāmi ko jaññā maraṇaṃ suve māhaṃ kākova dummedho kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |81.13| Saṭṭhī dhenusahassāni rohaññā puṅgavūsabhā tā putta paṭipajjassu rajjaṃ niyyādayāmi te. |81.14| Ajjeva pabbajissāmi ko jaññā maraṇaṃ suve māhaṃ kākova dummedho kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |81.15| Soḷasitthīsahassāni sabbālaṅkārabhūsitā vicitravatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā tā putta paṭipajjassu rajjaṃ niyyādayāmi te. |81.16| Ajjeva pabbajissāmi ko jaññā maraṇaṃ suve @Footnote: 1 Ma. va . 2 Ma. vammibhi. Māhaṃ kākova dummedho kāmānaṃ vasamanvagaṃ. [82] |82.1| Daharasseva me tāta mātā matāti me sutaṃ tayā vinā ahaṃ tāta jīvituṃpi na ussahe. |82.2| Yathā āraññakaṃ nāgaṃ poto anveti pacchato jessantaṃ giriduggesu samesu visamesu ca. |82.3| Evantaṃ anugacchāmi puttamādāya 1- pacchato subharo te bhavissāmi na te hessāmi dubbharo. [83] Yathā sāmuddikaṃ nāvaṃ vāṇijānaṃ dhanesinaṃ vohāro tattha gaṇheyya vāṇijā byasanī siyā evamevāyaṃ puttaka 2- antarāyakaro mama. [84] Imaṃ kumāraṃ pāpetha pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ tattha kambusahatthāyo yathā sakkaṃva accharā tā naṃ tattha ramissanti 3- tāhi ceso 4- ramissati. [85] |85.1| Tato kumāraṃ pāpesuṃ pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ taṃ disvā avacuṃ kaññā dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ. |85.2| Devatā nusi gandhabbo ādū sakko purindado ko vā tvaṃ kassa vā putto kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ. [86] Namhi devo na gandhabbo napi sakko purindado kāsirañño ahaṃ putto dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano mamaṃ bharatha bhaddaṃ vo ahaṃ bhattā bhavāmi vo. @Footnote: 1 Ma. pattamādāya . 2 Ma. puttakali . 3 ma ramessanti . 4 Yu. meso. [87] Taṃ tattha avacuṃ kaññā dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ kuhiṃ rājā anuppatto ito rājā kuhiṃ gato. [88] |88.1| Paṅkaṃ rājā atikkanto thale rājā patiṭṭhito akaṇṭakaṃ agahanaṃ paṭipanno mahāpathaṃ. |88.2| Ahañca paṭipannosmi maggaṃ duggatigāminaṃ sakaṇṭakaṃ sagahanaṃ yena gacchanti duggatiṃ. [89] Tassa te svāgataṃ rāja sīhasseva giribbajaṃ anusāsa mahārāja tvaṃ no sabbāsamissaroti. Soṇakajātakaṃ paṭhamaṃ. -------- 2 Saṅkiccajātakaṃ [90] |90.1| Disvā nisinnaṃ rājānaṃ brahmadattaṃ rathesabhaṃ athassa paṭivedesi yassāsi anukampako. |90.2| Saṅkiccāyaṃ anuppatto isīnaṃ sādhusammato taramānarūpo niyyāhi khippaṃ passa mahesinaṃ. |90.3| Tato ca rājā taramāno yuttamāruyha sandanaṃ mittāmaccaparibyūḷho 1- agamāsi rathesabho. |90.4| Nikkhippa pañca kakudhāni kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano vālavījanimuṇhīsaṃ khaggaṃ chattañcupāhanaṃ. |90.5| Oruyha rājā yānamhā ṭhapayitvā paṭicchadaṃ @Footnote: 1 Sī. Yu. -paribbūḷho. Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ saṅkiccamupasaṅkami. |90.6| Upasaṅkamitvā so rājā sammodi isinā saha taṃ kathaṃ vītisāretvā ekamantaṃ upāvisi. |90.7| Ekamantaṃ nisinnova atha kālaṃ amaññatha tato pāpāni kammāni pucchituṃ paṭipajjatha. |90.8| Isiṃ pucchāma 1- saṅkiccaṃ isīnaṃ sādhusammataṃ āsīnaṃ dāyapassasmiṃ isisaṅghapurakkhataṃ. |90.9| Kaṃ gatiṃ pecca gacchanti narā dhammāticārino aticiṇṇo mayā dhammo taṃ me akkhāhi pucchito. [91] |91.1| Isi avaca saṅkicco kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ āsīnaṃ dāyapassasmiṃ mahārāja suṇohi me. |91.2| Uppathena vajantassa yo maggamanusāsati tassa ce vacanaṃ kayirā nāssa maggeyya kaṇṭako. |91.3| Adhammaṃ paṭipannassa yo dhammamanusāsati tassa ce vacanaṃ kayirā na so gaccheyya duggatiṃ. [92] |92.1| Dhammo patho mahārāja adhammo pana uppatho adhammo nirayaṃ neti dhammo pāpeti suggatiṃ. |92.2| Adhammacārino rāja narā visamajīvino yaṃ gatiṃ pecca gacchanti niraye te suṇohi me. |92.3| Sañjīvo kāḷasutto ca saṅghāṭo 2- dve ca roruvā @Footnote: 1 Sī. Yu. pucchāmi . 2 Ma. saṅghāto. Athāparo mahāvīci tāpano ca patāpano. |92.4| Iccete aṭṭha nirayā akkhātā dūratikkamā ākiṇṇā luddakammehi paccekā soḷasussadā. |92.5| Kadariyā tāpanā 1- ghorā accimanto 2- mahabbhayā lomahaṃsanarūpā ca bhesmā paṭibhayā dukhā. |92.6| Catukkaṇṇā 3- catudvārā vibhattā bhāgaso mitā ayopākārapariyantā ayasā paṭikujjitā. |92.7| Tesaṃ ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā samantā yojanasataṃ phuṭā tiṭṭhanti sabbadā. |92.8| Ete patanti niraye uddhaṃpādā avaṃsirā isīnaṃ ativattāro saññatānaṃ tapassinaṃ. |92.9| Te bhūnahuno paccanti macchā bilakatā yathā saṃvacchare asaṅkheyye narā kibbisakārino. |92.10| Ḍayhamānena gattena niccaṃ santarabāhiraṃ nirayā nādhigacchanti dvāraṃ nikkhamanesino. |92.11| Puratthimena dhāvanti tato dhāvanti pacchato uttarenapi dhāvanti tato dhāvanti dakkhiṇaṃ yaṃ yañhi dvāraṃ gacchanti tantadeva pithiyyare 4-. |92.12| Bahūni satasahassāni janā nirayagāmino bāhā paggayha kandanti patvā dukkhaṃ anappakaṃ. @Footnote: 1 Sī. Yu. kadarīyatapanā. Ma. kadariyatāpanā . 2 Yu. accimantā . 3 catukkoṇātipi. @4 Ma. pidhīyare. Sī. pithiyyati. |92.13| Āsīvisaṃva kuppitaṃ tejasiṃ dūratikkamaṃ na sādhurūpe āsīde saññatānaṃ tapassinaṃ. |92.14| Atikāyo mahissāso ajjuno kekakādhipo sahassabāhu ucchinno isimāsajja gotamaṃ. |92.15| Arajaṃ rajasā vacchaṃ kīsaṃ avakrīya 1- daṇḍakī tālova mūlato chinno sa rājā vibhavaṅgato. |92.16| Upahacca manaṃ mejjho 2- mātaṅgasmiṃ yasassine sapārisajjo ucchinno mejjhāraññaṃ 3- tadā ahu. |92.17| Kaṇhadīpāyanāsajja isiṃ andhakavendayo 4- aññamaññaṃ musale 5- hantvā sampattā yamasādhanaṃ. |92.18| Athāyaṃ isinā satto antalikkhacaro pure pāvekkhi paṭhaviṃ cecco hīnatto kālapariyāyaṃ. |92.19| Tasmā hi chandāgamanaṃ nappasaṃsanti paṇḍitā aduṭṭhacitto bhāseyya giraṃ saccūpasañhitaṃ. |92.20| Manasā ce paduṭṭhena yo naro pekkhate muniṃ vijjācaraṇasampannaṃ gantvā so nirayaṃ adho. |92.21| Ye vuḍḍhe paribhāsanti pharusūpakkamā janā anapaccā adāyādā tālavatthū 6- bhavanti te. |92.22| Yo ca pabbajitaṃ hanti katakiccaṃ mahesinaṃ sa kāḷasutte niraye ciraṃ rattāya paccati. @Footnote: 1 Ma. avakiriya . 2 Ma. majjho . 3 Ma. majjhāraññaṃ . 4 Sī. Yu. andhakaveṇhuyo. @Ma. -veṇḍayo . 5 Ma. aññoññaṃ musalā . 6 Ma. tālavatthu. Yu. tālāvatthu. |92.23| Yo ca rājā adhammaṭṭho raṭṭhaviddhaṃsano mato 1- tāpayitvā janapadaṃ tāpane pecca paccati. |92.24| So ca vassasahassānaṃ 2- sataṃ dibyāni paccati accisaṅghapareto so dukkhaṃ vedeti vedanaṃ. |92.25| Tassa aggisikhā kāyā niccharanti pabhassarā tejobhakkhassa gattāni lomaggehi 3- nakhehi ca. |92.26| Ḍayhamānena gattena niccaṃ santarabāhiraṃ dukkhābhitunno nadati nāgo tuṇḍaṭṭito 4- yathā. |92.27| Yo lobhā pitaraṃ hanti dosā vā purisādhamo sa kāḷasutte niraye ciraṃ rattāya paccati. |92.28| Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṃ pakkañca sattīhi hananti nittacaṃ andhaṃ karitvā muttakarīsabhakkhaṃ khāre nimujjanti tathāvidhaṃ naraṃ. |92.29| Tattaṃ pakkuṭṭhitamayoguḷañca dīghe ca phāle cirarattatāpite vikkhambhamādāya vibhajja 5- rajjubhi vivaṭe mukhe saṃsavayanti 6- rakkhasā. |92.30| Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā kākolasaṅghā ca dijā ayomukhā @Footnote: 1 Sī. cto. Ma. mago . 2 Ma. -sahassāni . 3 Ma. lomehi ca. @4 Sī. tuttaddito. Ma. tuttaṭṭito . 5 Sī. vibaddha. Ma. vibandha . 6 Sī. Yu. @saṃcavayanti. Ma. sampavisanti. Saṅgamma khādanti viphandamānaṃ jivhaṃ vibhajja vighāsaṃ salohitaṃ. |92.31| Taṃ daḍḍhatālaṃ paribhinnagattaṃ nippothayantā anuvicaranti rakkhasā ratī hi tesaṃ dukhino panītare etādisasmiṃ niraye vasanti yekeci loke idha pettighātino. |92.32| Putto ca mātaraṃ hantvā ito gantvā yamakkhayaṃ bhusamāpajjate dukkhaṃ attakammaphalūpago. |92.33| Amanussā atibālā hantāraṃ janayantiyā ayomayehi vālehi pīḷayanti punappunaṃ. |92.34| Taṃ passavaṃ 1- sakā gattā rudhiraṃ 2- attasambhavaṃ tambalohavilīnaṃva tattaṃ pāyenti mattighaṃ. |92.35| Jigucchaṃ kuṇapaṃ pūtiṃ duggandhaṃ gūthakaddamaṃ pubbalohitasaṅkāsaṃ rahadoggayha 3- tiṭṭhati. |92.36| Tamenaṃ kimiyo 4- tattha atikāyā ayomukhā chaviṃ bhetvāna 5- khādanti pagiddhā 6- maṃsalohite. |92.37| So ca taṃ nirayaṃ patto nimuggo sataporisaṃ pūtikaṃ kuṇapaṃ vāti samantā satayojanaṃ. |92.38| Cakkhumāpi hi cakkhūni 7- tena gandhena jiyyati @Footnote: 1 Ma. tamassavaṃ. Yu. taṃ passutaṃ . 2 Ma. ruhiraṃ . 3 Ma. rahadamogayha. @4 Ma. kimayo . 5 Sī. Yu. chetvāna . 6 Ma. saṃgiddhā . 7 Ma. cakkhūhi. Etādisaṃ brahmadatta mātugho labhate dukhaṃ. |92.39| Khuradhāramanukkamma tikkhaṃ dūrabhisambhavaṃ patanti gabbhapātiniyo 1- duggaṃ vettaraṇiṃ nadiṃ. |92.40| Ayomayā simbaliyo soḷasaṅgulikaṇṭakā ubhato mabhilambanti duggaṃ vettaraṇiṃ nadiṃ. |92.41| Te accimanto tiṭṭhanti aggikkhandhāva ārakā ādittā jātavedena uddhaṃ yojanamuggatā. |92.42| Ete pajjanti 2- niraye tatte tikhiṇakaṇṭake nāriyo ca aticāriniyo 3- narā ca paradāragū. |92.43| Te patanti adhokkhandhā vivattā vihatā puthū sayanti vinividdhaṅgā dīghaṃ jagganti sabbadā 4-. |92.44| Tato ratyā vivasane 5- mahatiṃ pabbatūpamaṃ lohakumbhiṃ pavajjanti tattaṃ aggisamūdakaṃ. |92.45| Evaṃ divā ca ratto ca dussīlā mohapārutā anubhonti sakaṃ kammaṃ pubbe dukkaṭamattano. |92.46| Yā ca bhariyā dhanakkītā sāmikaṃ atimaññati sassuṃ vā sassuraṃ vāpi jeṭṭhaṃ vāpi nanandanaṃ 6- |92.47| tassā vaṅkena jivhaggaṃ nibbahanti sabandhanaṃ. Sa byāmamattaṃ kiminaṃ jivhaṃ passati attano 7- @Footnote: 1 Ma. gabbhapātiyo . 2 Ma. vajanti. Sī. Yu. sajanti . 3 Ma. aticārā. @4 Sī. Yu. saṃvariṃ . 5 Ma. vivasāne . 6 Ma. nanandaraṃ . 7 Ma. attani. Viññāpetuṃ na sakkoti tāpane pecca paccati. |92.48| Orabbhikā sūkarikā macchikā migabandhakā corā goghātakā luddā avaṇṇe vaṇṇakārakā. |92.49| Sattīhi lohakūṭehi nettiṃsehi usūhi ca haññamānā khāranadiṃ papatanti avaṃsirā. |92.50| Sāyaṃ pāto kūṭakārī ayokūṭehi haññati tato vantaṃ durattānaṃ paresaṃ bhuñjate 1- sadā. |92.51| Dhaṅkā bheraṇḍakā gijjhā kākolā ca ayomukhā vipphandamānaṃ khādanti naraṃ kibbisakārakaṃ. |92.52| Ye migena migaṃ hanti pakkhiṃ vā pana pakkhinā asanto rajasā channā gantvā 2- te nirayussadaṃ 3-. [93] Santova 4- uddhaṃ gacchanti suciṇṇenīdha kammunā suciṇṇassa phalaṃ passa sindā 5- devā sabrahmakā tantaṃ brūmi mahārāja dhammaṃ raṭṭhapatī cara tathā tathā 6- rāja carāhi dhammaṃ yathā taṃ suciṇṇaṃ nānutappeyya pacchāti. Saṅkiccajātakaṃ dutiyaṃ. ------------ Tassuddānaṃ. Atha saṭṭhinipātamhi suṇātha mama bhāsitaṃ @Footnote: 1 Ma. bhuñjare . 2 Ma. gantā . 3 Yu. nirayaṃ adho . 4 Ma. -ca. @5 Ma. saindā . 6 Ma. ayaṃ pāṭho natthi. Jātakasavhayano pavaro soṇakaarindamasavhayano tathāvuttarathesabhasaṅkiccavaro. Saṭṭhinipātaṃ niṭṭhitaṃ. ------- Sattatinipātaṃ 1 kusajātakaṃ [94] Idante raṭṭhaṃ sadhanaṃ sayoggaṃ sakāyuraṃ sabbakāmūpapannaṃ idante rajjaṃ anusāsa amma gacchāmahaṃ yattha piyā pabhāvatī. [95] Anujubhūtena haraṃ mahantaṃ divā ca ratto ca nisīthakāle paṭigaccha tvaṃ khippaṃ kusāvatiṃ [1]- nicchāmi dubbaṇṇamahaṃ vasantaṃ. [96] |96.1| Nāhaṃ gamissāmi ito kusāvatiṃ pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava ramāmi maddassa niketaramme hitvāna raṭṭhaṃ tava dassane rato. |96.2| Pabhāvatī vaṇṇapalobhito tava sammūḷharūpo vicarāmi medaniṃ 2- disaṃ na jānāmi kutomhi āgato tayimhi matto migamandalocane |96.3| sovaṇṇacīravasane jātarūpasumekhale @Footnote: 1 Ma. kusa . 2 Ma. mediniṃ. Sussoṇi tava kāmā hi nāhaṃ rajjena matthiko. [97] Abhūti tassa bho hoti yo anicchantamicchati akāmaṃ rāja kāmehi 1- akanto kantamicchasi 2-. [98] Akāmaṃ vā sakāmaṃ vā yo naro labhate piyaṃ lābhamettha pasaṃsāma alābho tattha pāpako. [99] Pāsāṇasāraṃ khaṇasi kaṇikārassa dārunā vātaṃ jālena bādhesi yo anicchantamicchasi. [100] |100.1| Pāsāṇo nūna te hadaye ohito mudulakkhaṇe yo te sātaṃ na vindāmi tirojanapadāgato. |100.2| Yadā maṃ bhakuṭiṃ 3- katvā rājaputtī udikkhati 4- āḷāriko tadā homi rañño maddassantepure 5-. |100.3| Yadā umhayamānā maṃ rājaputtī udikkhati 4- nāḷāriko tadā homi rājā homi tadā kuso. [101] Sace hi vacanaṃ saccaṃ nemittānaṃ bhavissati neva me tvaṃ patī assa kāmaṃ chindantu sattadhā. [102] Sace hi vacanaṃ saccaṃ aññesaṃ yadi vā mamaṃ neva tuyhaṃ patī atthi añño sīhassarā kusā. [103] |103.1| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ patvā khujje kusāvatiṃ sace maṃ nāganāsūruṃ olokeyya pabhāvatī. @Footnote: 1 Ma. kāmesi . 2 Ma. akantaṃ kantumicchasi . 3 Sī. Yu. bhūkuṭiṃ . 4 Sī. Yu. @rājaputti adikkhasi . 5 Sī. Yu. maddassa thīpure. |103.2| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ patvā khujje kusāvatiṃ sace maṃ nāganāsūruṃ ālapeyya pabhāvatī. |103.3| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ patvā khujje kusāvatiṃ sace maṃ nāganāsūruṃ umhāyeyya pabhāvatī. |103.4| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ patvā khujje kusāvatiṃ sace maṃ nāganāsūruṃ pamhāyeyya pabhāvatī. |103.5| Nekkhaṃ gīvaṃ te kāressaṃ patvā khujje kusāvatiṃ sace maṃ nāganāsūruṃ pāṇībhi upasaṃphuse. [104] Na hi nūnāyaṃ rājaputtī kuse sātaṃpi vindati āḷārike bhate pose vettanena anatthike. [105] Na hi nūna ayaṃ khujjā labhati jivhāya chedanaṃ sunisitena satthena evaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ. [106] |106.1| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī mahāyasoti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.2| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī 1- mahaddhanoti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.3| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī mahabbaloti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.4| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī mahāraṭṭhoti katvāna karassu rucire piyaṃ. @Footnote: 1 Yu. pabhāvati. ito paraṃ īdisameva. |106.5| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī mahārājāti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.6| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī sīhassaroti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.7| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī vaggussaroti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.8| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī bindussaroti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.9| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī mañjussaroti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.10| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī madhurassaroti 1- katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.11| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī satasippoti katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.12| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī khattiyotipi katvāna karassu rucire piyaṃ. |106.13| Mā naṃ rūpena pāmesi ārohena pabhāvatī kusarājāti katvāna karassu rucire piyaṃ. [107] Ete nāgā upatthaddhā sabbe tiṭṭhanti vammikā 2- purā maddanti pākāraṃ ānetetaṃ pabhāvatiṃ. @Footnote: 1 Ma. madhussaroti . 2 Ma. vammitā. [108] Satta bile 1- karitvāna ahametaṃ pabhāvatiṃ khattiyānaṃ padassāmi ye maṃ hantuṃ idhāgatā. [109] Avuṭṭhahi rājaputtī sāmā koseyyavāsinī assupuṇṇehi nettehi dāsīgaṇapurakkhatā. [110] |110.1| Taṃ nūna kakkūpanisevitaṃ mukhaṃ ādāsadantātharupaccavekkhitaṃ subhaṃ sunettaṃ virajaṃ anaṅgaṇaṃ chuḍḍaṃ vane ṭhassati khattiyehi. |110.2| Te nūna me asite vellitagge kese mudū candanasāralitte samākule sīvathikāya majjhe pādehi gijjhā parikaḍḍhayanti 2-. |110.3| Tā nūna me tambanakhā sulomā bāhā mudū candanasāralittā chinnā vane ujjhitā khattiyehi gayha dhaṅko 3- gacchati yena kāmaṃ. |110.4| Te nūna tālūpanibhe alambe nisevite kāsikacandanena thanesu me lambissati sigālo mātūva putto taruṇo tanujo. @Footnote: 1 Sī. Yu. khaṇḍe . 2 ma parikaḍḍhissanti . 3 Yu. vako. |110.5| Taṃ nūna soṇiṃ puthulaṃ sukoṭṭitaṃ nisevitaṃ kañcanamekhalāhi chinnaṃ vane khattiyehi avatthaṃ sigālasaṅghā parikaḍḍhayanti 1-. |110.6| Soṇā dhaṅkā 2- sigālā ca ye caññe santi dāṭhino ajarā nūna hessanti bhakkhayitvā pabhāvatiṃ. |110.7| Sace maṃsāni hariṃsu khattiyā dūragāmino aṭṭhīni amma yācitvā anupanthe dahātha naṃ. |110.8| Khettāni amma kāretvā kaṇikārettha ropaye 3- yadā te pupphitā assu hemantānaṃ himaccaye sareyyātha mamaṃ amma evaṃvaṇṇā pabhāvatī. [111] Tassā mātā udaṭṭhāsi khattiyā devavaṇṇinī disvā asiñca sūnañca rañño maddassantepure. [112] Iminā nūna asinā susaññaṃ tanumajjhimaṃ dhītaraṃ madda 4- hantvāna khattiyānaṃ padassasi 5-. [113] |113.1| Na me akāsi vacanaṃ atthakāmāya puttike sājja lohitasañchannā gacchasi yamasādhanaṃ. |113.2| Evamāpajjati poso pāpiyañca nigacchati yo ce 6- hitānaṃ vacanaṃ na karoti atthadassinaṃ. |113.3| Saceva ajja dhāresi kumāraṃ cārudassanaṃ @Footnote: 1 Ma. parikaḍḍhissanti . 2 Yu. vakā . 3 Ma. ropaya . 4 Yu. maddo. @5 Yu. padassati . 6 Ma. ve. Kusena jātaṃ khattiyaṃ suvaṇṇamaṇimekhalaṃ. |113.4| Pūjitaṃ 1- ñātisaṅghehi na gacchasi yamakkhayaṃ yatthassu bherī nadati kuñjaro ca nikūjati khattiyānaṃ kule bhadde kiṃ nu sukhataraṃ tato. |113.5| Asso hasiyati 2- dvāre kumāro uparodati khattiyānaṃ kule bhadde kiṃ nu sukhataraṃ tato. |113.6| Mayūrakoñcābhirude kokilābhinikūjite khattiyānaṃ kule bhadde kiṃ nu sukhataraṃ tato. [114] Kahaṃ nu so sattumaddano pararaṭṭhappamaddano kuso soḷārapaññāṇo yo no dukkhā pamocaye. [115] Idheva so sattumaddano pararaṭṭhappamaddano kuso soḷārapaññāṇo yo ne sabbe vadhissati 3-. [116] Ummattikā nu bhaṇasi andhabālā pabhāsasi kuso ce āgato assa kiṃ nu 4- jānemu taṃ mayaṃ. [117] Eso āḷāriko poso kumārīpuramantare daḷhaṃ katvāna saṃvellaṃ 5- kumbhiṃ dhovati onato. [118] Veṇī tvamasi caṇḍālī ādūsi kulagandhinī kathaṃ maddakule jātā dāsaṃ kayirāsi kāmukaṃ. [119] Namhi veṇī na caṇḍālī na camhi kulagandhinī okkākaputto bhaddante tvaṃ nu dāsoti maññasi. @Footnote: 1 Yu. pūjitā . 2 Ma. asso ca sisati . 3 Sī. yo no dukkhā pamocaye. @4 Ma. na . 5 Ma. velliṃ. [120] |120.1| Yo brāhmaṇasahassāni sadā bhojeti viṃsati 1- okkākaputto bhaddante tvaṃ nu dāsoti maññasi. |120.2| Yassa nāgasahassāni sadā yojenti vīsati okkākaputto bhaddante tvaṃ nu dāsoti maññasi. |120.3| Yassa assasahassāni sadā yojenti vīsati okkākaputto bhaddante tvaṃ nu dāsoti maññasi. |120.4| Yassa rathasahassāni sadā yojenti vīsati okkākaputto bhaddante tvaṃ nu dāsoti maññasi. [2]- |120.5| Yassa dhenusahassāni sadā dūhanti vīsati okkākaputto bhaddante tvaṃ nu dāsoti maññasi. [121] Taggha te dukkaṭaṃ bāle yaṃ khattiyaṃ mahabbalaṃ nāgaṃ maṇḍūkavaṇṇena na naṃ akkhāsi māgataṃ 3-. [122] Aparādhaṃ mahārāja tvaṃ no khama rathesabha yaṃ tvaṃ 4- aññātavesena naññāsimhā idhāgataṃ. [123] Mādisassa na taṃ channaṃ yohaṃ āḷāriko bhave tvaññeva me pasīdassu natthi te deva dukkaṭaṃ. [124] Gaccha bāle khamāpehi kusarājaṃ mahabbalaṃ khamāpito kusarājā so te dassati jīvitaṃ. [125] Pitussa vacanaṃ sutvā devavaṇṇī pabhāvatī sirasā aggahī pāde kusarājaṃ mahabbalaṃ. @Footnote: 1 Ma. vīsatiṃ. ito paraṃ īdisameva. @2 Sī. Yu. yassa usabhasahassāni sadā yojenti vīsatiṃ. @ okkāka ... ... ... ... ... ... ... dāsoti maññasi. @3 Ma. na naṃ akkhāsidhāgataṃ . 4 Ma. taṃ. [126] |126.1| Yāva 1- ratyo atikkantā tāmā deva tayā vinā vande te sirasā pāde mā me kujjha rathesabha. |126.2| Saccante 2- paṭijānāmi mahārāja suṇohi me na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ kareyyāmi ahaṃ puna. |126.3| Evañca yācamānāya vacanaṃ me na kāhasi idāni maṃ tāto hantvā khattiyānaṃ padassati. [127] |127.1| Evante yācamānāya kiṃ na kāhāmi te vaco vikuddho tyasmi kalyāṇī mā tvaṃ bhāyi pabhāvatī. |127.2| Saccante 2- paṭijānāmi rājaputtī suṇohi me na cāpi appiyaṃ tuyhaṃ kareyyāmi ahaṃ puna. |127.3| Tava kāmā hi sussoṇi bahudukkhaṃ titikkhisaṃ bahumaddakulaṃ hantvā nayituṃ taṃ pabhāvatī. [128] |128.1| Yojayantu rathe asse nānācitte samāhite atha dakkhatha me vegaṃ vidhamentassa 3- sattavo. |128.2| Tañca tattha udikkhiṃsu rañño maddassantepure 4- vijambhamānaṃ sīhaṃva poṭhentaṃ diguṇaṃ bhujaṃ. [129] |129.1| Hatthikkhandhañca āruyha āropetvā pabhāvatiṃ saṅgāmaṃ otaritvāna sīhanādaṃ nadī kuso. |129.2| Tassa taṃ nadato sutvā sīhassevītare migā @Footnote: 1 Ma. yāmā . 2 Ma. sabbaṃ te . 3 Ma. vidhamantassa . 4 Sī. maddassa thīpure. Khattiyā vipalāyiṃsu kusasaddabhayaṭṭitā 1-. |129.3| Hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārakā aññamaññassa chindanti kusasaddabhayaṭṭitā. |129.4| Tasmiṃ saṅgāmasīsasmiṃ passitvā haṭṭhamānaso 2- kusassa rañño devindo adā verocanaṃ maṇiṃ. |129.5| So taṃ vijitvā saṅgāmaṃ laddhā verocanaṃ maṇiṃ hatthikkhandhagato rājā pāvekkhi nagaraṃ puraṃ. |129.6| Jīvaggāhaṃ gahetvāna bandhitvā satta khattiye sassurassūpanāmesi ime te deva sattavo. |129.7| Sabbeva te vasaṃ gatā amittā vihatā tava kāmaṃ karohi te tayā muñca vā te hanassu vā. [130] Tuyheva sattavo ete nahi te mayha sattavo tvaññeva no mahārāja muñca vā te hanassu vā. [131] Imā te dhītaro satta devakaññūpamā subhā dadāhi nesaṃ ekekaṃ hontu jāmātaro tava. [132] Amhākañceva tāsañca tvaṃ no sabbesamissaro tvaññeva no mahārāja dehi nesaṃ yadicchasi. [133] |133.1| Ekamekassa ekekaṃ adā sīhassaro kuso khattiyānaṃ tadā tesaṃ rañño maddassa dhītaro. |133.2| Pīṇitā tena lābhena tuṭṭhā sīhassare kuse @Footnote: 1 Yu. kusasaddabhayaṭṭhitā . 2 Sī. tuṭṭhamānaso. Sakaraṭṭhāni pāyiṃsu khattiyā satta tāvade. |133.3| Pabhāvatiñca ādāya maṇiṃ verocanaṃ subhaṃ 1- kusāvatiṃ kuso rājā agamāsi mahabbalo. |133.4| Tyassu ekarathe yantā pavisantā kusāvatiṃ samānā vaṇṇarūpena nāññamaññātirocisuṃ 2-. |133.5| Mātā puttena saṅgañchi ubhayo ca jayampatī samaggā te tadā āsuṃ phītaṃ dharaṇimāvasunti. Kusajātakaṃ paṭhamaṃ. -------- 2 Soṇanandajātakaṃ [134] Devatā nusi gandhabbo ādū 3- sakko purindado manussabhūto iddhimā kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ. [135] Namhi 4- devo na gandhabbo namhi 5- sakko purindado manussabhūto iddhimā evaṃ jānāhi bhāratha. [136] |136.1| Katarūpamidaṃ bhoto 6- veyyāvaccaṃ anappakaṃ devamhi vassanāmamhi anovassaṃ bhavaṃ akā. |136.2| Tato vātātape ghore sītacchāyaṃ bhavaṃ akā. Tato amittamajjhesu saratāṇaṃ bhavaṃ akā. |136.3| Tato phītāni raṭṭhāni vasino te bhavaṃ akā tato ekasataṃ khatye anuyante 7- bhavaṃ akā. @Footnote: 1 Yu. tadā . 2 Sī. nāññamaññamatirocayuṃ . 3 Ma. adu. Sī. Yu. ād. @4-5 Ma. nāpi . 6 Sī. Yu. bhotā . 7 Yu. anuyutte. ito paraṃ īdisameva. |136.4| Patitāssu mayaṃ bhoto vara taṃ bhuñjamicchasi hatthiyānaṃ assarathaṃ nāriyo ca alaṅkatā nivesanāni rammāni mayaṃ bhoto dadāmase. |136.5| Athavaṅge vā magadhe mayaṃ bhoto dadāmase athavā assakāvantiṃ sumanā damma te mayaṃ. |136.6| Upaḍḍhaṃ vāpi rajjassa mayaṃ bhoto dadāmase sace te attho rajjena anusāsa yadicchasi. [137] Na me atthopi rajjena nagarena dhanena vā athopi janapadena attho mayhaṃ na vijjati. [138] |138.1| Bhotova raṭṭhe vijite araññe atthi assamo pitā mayhaṃ janettī ca ubho sammanti assame. |138.2| Tesāhaṃ pubbācariyesu puññaṃ na labhāmi kātave bhavantaṃ ajjhāvaraṃ katvā soṇaṃ yācemu saṃvaraṃ. [139] Karomi te taṃ vacanaṃ yaṃ maṃ bhaṇasi brāhmaṇa etañca kho no akkhāhi kīvanto hontu yācakā. [140] Parosataṃ jānapadā mahāsālā ca brāhmaṇā ime ca khattiyā sabbe abhijātā yasassino bhavañca rājā manojo alaṃ hessanti yācakā. [141] Hatthī asse ca yojentu rathaṃ sannayha sārathi ābandhanāni gaṇhātha pādāsussārayaddhaje 1- @Footnote: 1 Sī. pādesussārayaṃ dhaje. Assamantaṃ gamissāmi yattha sammati kosiyo. [142] Tato ca rājā pāyāsi senāya caturaṅginī agamāsi assamaṃ rammaṃ yattha sammati kosiyo. [143] Kassa kādambayo kājo vehāsaṃ caturaṅgulaṃ aṃsaṃ asaṃphusaṃ eti udahārassa 1- gacchato. [144] |144.1| Ahaṃ soṇo mahārāja tāpaso sahitabbato bharāmi mātāpitaro rattindivamatandito. |144.2| Vanaphalañca mūlañca āharitvā disampati posemi mātāpitaro pubbekatamanussaraṃ. [145] Icchāma assamaṃ gantuṃ yattha sammati kosiyo maggaṃ no soṇa akkhāhi yena gacchemu 2- assamaṃ. [146] Ayaṃ ekapadī rāja yenetaṃ meghasannibhaṃ kovilārehi sañchannaṃ ettha sammati kosiyo. [147] |147.1| Idaṃ vatvāna pakkāmi taramāno mahāisi vehāse antalikkhasmiṃ anusāsetvāna khattiye. |147.2| Assamaṃ parimajjitvā paññapetvāna 3- āsanaṃ paṇṇasālaṃ pavisitvā pitaraṃ paṭibodhayi. |147.3| Ime āyanti rājāno abhijātā yasassino assamā nikkhamitvāna nisīda tvaṃ 4- mahāise. |147.4| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā taramāno mahāisi @Footnote: 1 Ma. udahārāya . 2 Sī. gacchāma . 3 Ma. paññāpetvāna . 4 Sī. nisīdāhi. Assamā nikkhamitvāna sadvāramhi upāvisi. [148] |148.1| Tañca disvāna āyantaṃ jalantaṃriva tejasā khattasaṅghaparibyūḷhaṃ kosiyo etadabravi. |148.2| Kassa bherī mudiṅgā ca saṅkhā paṇavadindimā 1- purato paṭipannāni hāsayantā rathesabhaṃ. |148.3| Kassa kañcanapaṭṭena puthunā vijjuvaṇṇinā yuvā kalāpasannaddho ko eti siriyā jalaṃ. |148.4| Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva khadiraṅgārasannibhaṃ mukhañca rucirābhāti ko eti siriyā jalaṃ. |148.5| Kassa paggahitaṃ chattaṃ sasalākaṃ manoramaṃ ādiccaraṃsāvaraṇaṃ ko eti siriyā jalaṃ. |148.6| Kassa aṅgaṃ pariggayha vālavījanimuttamaṃ caranti varapuññassa 2- hatthikkhandhena āyato. |148.7| Kassa setāni chattāni ājānīyā ca vammikā 3- samantā parikiranti ko eti siriyā jalaṃ. |148.8| Kassa ekasataṃ khatyā anuyantā yasassino samantā anupariyanti ko eti siriyā jalaṃ. |148.9| Hatthiassarathapatti- senā ca caturaṅginī samantā anupariyanti ko eti siriyā jalaṃ. |148.10| Kassesā mahatī senā piṭṭhito anuvattati @Footnote: 1 Sī. Yu. paṇavadeṇḍimā . 2 Sī. Yu. varapaññassa . 3 Ma. vammitā. Akkhobhinī 1- apariyantā sāgarasseva ūmiyo. [149] |149.1| Rājābhirājā manojo indova jayataṃ pati nandassajjhāvaraṃ eti assamaṃ brahmacārinaṃ. |149.2| Tassesā mahatī senā piṭṭhito anuvattati akkhobhinī apariyantā sāgarasseva ūmiyo. [150] Anulittā candanena kāsikuttamadhārino 2- sabbe pañjalikā hutvā isīnaṃ ajjhupāgamuṃ. [151] |151.1| Kacci nu bhoto kusalaṃ kacci bhoto anāmayaṃ kacci uñchena yāpetha kacci mūlaphalā bahū. |151.2| Kacci ḍaṃsā makasā ca appameva siriṃsapā 3- vane bāḷamigākiṇṇe kacci hiṃsā na vijjati. [152] |152.1| Kusalañceva no rāja atho rāja anāmayaṃ atho uñchena yāpema atho mūlaphalā bahū. |152.2| Atho ḍaṃsā makasā ca appameva siriṃsapā vane bāḷamigākiṇṇe hiṃsā mayhaṃ na vijjati. |152.3| Bahūni vassapūgāni assame sammataṃ 4- idha nābhijānāmi uppannaṃ ābādhaṃ amanoramaṃ. |152.4| Svāgatante mahārāja atho te adurāgataṃ issarosi anuppatto yaṃ idhatthi pavedaya. |152.5| Tiṇḍukāni piyālāni madhuke kāsamāriyo 5- @Footnote: 1 Sī. akkhobhanī. ito paraṃ īdisameva. Ma. akkhobhaṇī . 2 Yu. kāsivatthadhārino. @3 Ma. sarīsapā. ito paraṃ īdisameva. 4 Sī. vasato idha . 5 Ma. kāsumāriyo. Phalāni khuddakappāni bhuñja rāja varaṃ varaṃ. |152.6| Idaṃpi pāniyaṃ sītaṃ ābhataṃ girigabbharā tato piva mahārāja sace tvaṃ abhikaṅkhasi. [153] |153.1| Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ sabbassa agghiyaṃ kataṃ nandassāpi nisāmetha vacanaṃ so 1- pavakkhati. |153.2| Ajjhāvaramhā nandassa bhoto santikamāgatā suṇātu me 2- bhavaṃ vacanaṃ nandassa parisāya ca. [154] |154.1| Parosataṃ jānapadā mahāsālā ca brāhmaṇā ime ca khattiyā sabbe abhijātā yasassino bhavañca rājā manojo anumaññantu me vaco. |154.2| Ye ca santi 3- samitāro yakkhāni idhamassame araññe bhūtabhabyāni suṇantu vacanaṃ mama. |154.3| Namo katvāna bhūtānaṃ isiṃ vakkhāmi subbataṃ so tyāhaṃ dakkhiṇā bāha tava kosiya sammato. |154.4| Pitaraṃ me janettiṃ ca bhattukāmassa me sato vīra puññamidaṃ ṭhānaṃ mā maṃ kosiya vāraya. |154.5| Sabbhihetaṃ upaññātaṃ mametaṃ upanissaja uṭṭhānapāricariyāya dīgharattaṃ tayā kataṃ mātāpitūsu puññāni mama lokadado bhava. |154.6| Tatheva santi manujā dhamme dhammapadaṃ vidū @Footnote: 1 Sī. yaṃ. Yu. yaṃ so . 2 Ma. ayaṃ pāṭho natthi . 3 Sī. ye vasanti. @Yu. ye hi santi. Maggo saggassa lokassa yathā jānāsi tvaṃ ise. |154.7| Uṭṭhānapāricariyāya mātāpitusukhāvahaṃ taṃ maṃ puññāni vāreti ariyamaggāvaro naro. [155] |155.1| Suṇantu bhonto vacanaṃ bhāturajjhāvarā mama kulavaṃsaṃ mahārāja porāṇaṃ parihāpayaṃ adhammacārī jeṭṭhesu 1- nirayaṃ so upapajjati 2-. |155.2| Ye ca dhammassa kusalā porāṇassa disaṃpati cārittena ca sampannā na te gacchanti duggatiṃ. |155.3| Mātā pitā ca bhātā ca bhaginī ñātibandhavā sabbe jeṭṭhassa te bhārā evaṃ jānāhi bhāratha 3-. |155.4| Ādiyitvā garuṃ bhāraṃ nāviko viya ussahe dhammañca nappamajjāmi jeṭṭho casmi rathesabha. [156] |156.1| Adhigatamhā tame ñāṇaṃ jālaṃva jātavedato evameva no bhavaṃ dhammaṃ kosiyo pavidaṃsayi. |156.2| Yathā udayamādicco vāsudevo pabhaṅkaro pāṇīnaṃ pavidaṃseti rūpaṃ kalyāṇapāpakaṃ evameva no bhavaṃ dhammaṃ kosiyo pavidaṃsayi. [157] Evaṃ me yācamānassa añjaliṃ nāvabujjhatha tava paṭṭhacaro 4- hessaṃ vuṭṭhito paricārako. [158] |158.1| Addhā nanda vijānāsi saddhammaṃ sabbhidesitaṃ @Footnote: 1 Sī. yo jeṭṭho . 2 Ma. sopapajjati . 3 Ma. bhāradha . 4 Ma. paddhacaro. @Yu. baddhañcaro. Ariyo ariyasamācāro bāḷhaṃ tvaṃ mama ruccasi. |158.2| Bhavantaṃ vadāmi bhotiñca suṇātha vacanaṃ mama nāyaṃ bhāro bhāramatto 1- ahu mayhaṃ kudācanaṃ. |158.3| Taṃ maṃ upaṭṭhitaṃ santaṃ mātāpitusukhāvahaṃ nando ajjhāvaraṃ katvā upaṭṭhānāya yācati. |158.4| Yo ce 2- icchati kāmena santānaṃ brahmacārinaṃ nandaṃ vo varatha 3- eko kaṃ nando upatiṭṭhatu. [159] Tayā tāta anuññātā soṇa taṃ nissitā mayaṃ upaghātuṃ labhe nandaṃ muddhani brahmacārinaṃ. [160] |160.1| Assatthasseva taruṇaṃ pavālaṃ 4- māluteritaṃ cirassaṃ nandaṃ disvāna hadayaṃ me pavedhati. |160.2| Yadā suttāpi suppante 5- nandaṃ passāmi āgataṃ udaggā sumanā homi nando no āgato ayaṃ. |160.3| Yadā ca paṭibujjhitvā nandaṃ passāmi nāgataṃ bhiyyo āvisati soko domanassañcanappakaṃ. |160.4| Sāhaṃ ajja cirassaṃpi nandaṃ passāmi āgataṃ bhattu ca mayhañca piyo nando no pāvisī gharaṃ. |160.5| Pitu ca 6- nando suppiyo yaṃ nando nappavase gharaṃ 7- labhatu tāta nando taṃ maṃ nando upatiṭṭhatu. @Footnote: 1 Ma. bhāramato . 2 Ma. ve . 3 Yu. nandaṃ va vadatha . 4 Ma. pavāḷaṃ. @5 Ma. supine . 6 Ma. pitupi . 7 Ma. gharā. [161] |161.1| Anukampakā patiṭṭhā ca pubbe rasadadī ca no maggo saggassa lokassa mātā taṃ varate ise. |161.2| Pubbe rasadadī gottī mātā puññūpasañhitā maggo saggassa lokassa mātā taṃ varate ise. [162] |162.1| Ākaṅkhamānā puttaphalaṃ devatāya namassati nakkhattāni ca pucchati utusaṃvaccharāni ca. |162.2| Tassā utusi 1- nhātāya hoti gabbhassavakkamo 2- tena dohaḷinī hoti suhadā tena vuccati. |162.3| Saṃvaccharaṃ vā ūnaṃ vā pariharitvā vijāyati tena sā janayantīti janettī tena vuccati. |162.4| Thanakkhīrena gītena aṅgapāvuraṇena ca rodantaṃ puttaṃ toseti tosentī tena vuccati. |162.5| Tato vātātape ghore mammaṃ katvā udikkhati dārakaṃ appajānantaṃ posentī tena vuccati. |162.6| Yañca mātu dhanaṃ hoti yañca hoti pituddhanaṃ ubhayampetassa gopeti api puttassa no siyā. |162.7| Evaṃ putta aduṃ putta iti mātā vihaññati pamattaṃ paradāresu nissive 3- pattayobbane sāyaṃ puttaṃ anāyantaṃ iti mātā vihaññati. @Footnote: 1 Ma. utumhi . 2 Ma. gabbhassavokkamo . 3 Ma. nisīthe. |162.8| Evaṃ kicchābhato poso mātu aparicārako mātari micchācaritvāna nirayaṃ so upapajjati 1-. |162.9| Evaṃ kicchābhato poso pitu aparicārako pitari micchācaritvāna nirayaṃ so upapajjati. |162.10| Dhanampi 2- dhanakāmānaṃ nassati iti me sutaṃ mātaraṃ aparicaritvāna kicchaṃ vā so nigacchati. |162.11| Dhanampi 3- dhanakāmānaṃ nassati iti me sutaṃ pitaraṃ aparicaritvāna kicchaṃ vā so nigacchati. |162.12| Ānando ca pamodo ca sadā hasitakīḷitaṃ mātaraṃ paricaritvāna labbhametaṃ vijānato. |162.13| Ānando ca pamodo ca sadā hasitakīḷitaṃ pitaraṃ paricaritvāna labbhametaṃ vijānato. |162.14| Dānañca piyavācañca 4- atthacariyā ca yā idha samānattatā ca dhammesu tattha tattha yathārahaṃ. |162.15| Ete kho saṅgahā loke rathassāṇīva yāyato ete ca saṅgahā nāssu na mātā puttakāraṇā labhetha mānaṃ pūjaṃ vā pitā vā puttakāraṇā. |162.16| Yasmā ca saṅgahā ete samavekkhanti 5- paṇḍitā tasmā mahattaṃ papponti pāsaṃsā ca bhavanti te. |162.17| Brahmāti mātāpitaro pubbācariyāti vuccare @Footnote: 1 Ma. sopapajjati. ito paraṃ īdisameva . 2-3 Ma. dhanāpi . 4 Ma. peyyavajjañca. @5 Ma. sammavekkhanti. Āhuneyyā ca puttānaṃ pajāya anukampakā. |162.18| Tasmā hi te namasseyya sakkareyya ca paṇḍito annena atho pānena vatthena sayanena ca ucchādanena nhānena pādānaṃ dhovanena ca. |162.19| Tāya naṃ pāricariyāya 1- mātāpitūsu paṇḍitā idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti. Soṇanandajātakaṃ dutiyaṃ. -------- Tassuddānaṃ atha sattatimamhi nipātavare sabhāvantukusāvatirājavaro atha soṇasunandavaro ca puna abhivāsita sattatimamhi sute. Sattatinipātaṃ niṭṭhitaṃ. -------- @Footnote: 1 Yu. paricariyāya. Asītinipātaṃ 1 cullahaṃsajātakaṃ [163] Sumukha anupacinantā pakkamanti vihaṅgamā gaccha tuvaṃpi mā kaṅkhi natthi bandhe 1- sahāyatā. [164] |164.1| Gacche vāhaṃ na vā gacche na tena amaro siyaṃ sukhitantaṃ upāsitvā dukkhitantaṃ kathaṃ jahe. |164.2| Maraṇaṃ vā tayā saddhiṃ jīvitaṃ vā tayā vinā tadeva maraṇaṃ seyyo yañce jīve tayā vinā. |164.3| Nesa dhammo mahārāja yantaṃ evaṃ gataṃ jahe yā gati tuyhaṃ sā mayhaṃ ruccate vihagādhipa. [165] |165.1| Kā nu pāsena bandhassa 2- gati aññā mahānasā sā kathaṃ cetayānassa muttassa tava ruccati. |165.2| Kaṃ vā tvaṃ passase atthaṃ mama tuyhañca pakkhima ñātīnaṃvāvasiṭṭhānaṃ ubhinnaṃ jīvitakkhaye. |165.3| Yanna kañcanadvepiccha 3- andhena tamasā kataṃ tādise sañcajaṃ pāṇaṃ kimatthamabhijotaye 4-. [166] |166.1| Kathaṃ nu patataṃ seṭṭha dhamme atthaṃ na bujjhasi dhammo apacito santo atthaṃ dasseti pāṇinaṃ. |166.2| Sohaṃ dhammaṃ apekkhāno dhammā catthaṃ samuṭṭhitaṃ @Footnote: 1 Ma. baddhe . 2 Ma. baddhassa . 3 Ma. kañcanadepiñcha . 4 Ma. kamattha .... Bhattiñca tayi sampassaṃ nāvakaṅkhāmi jīvitaṃ. |166.3| Addhā eso sataṃ dhammo yo mitto mittamāpade na caje jīvitassāpi hetu dhammamanussaraṃ. [167] |167.1| Svāyaṃ dhammo ca te ciṇṇo bhatti ca viditā mayi kāmaṃ karassu mayhetaṃ gacchevānumato mayā. |167.2| Apitvevaṃ gate kāle yaṃ khaṇḍaṃ 1- ñātinaṃ mayā tayā taṃ buddhisampanna 2- assa paramasaṃvutaṃ. [168] |168.1| Iccevaṃ mantayantānaṃ ariyānaṃ ariyavuttinaṃ paccadissatha nesādo āturānamivantako. |168.2| Te sattumabhisañcikkha dīgharattaṃ hitā dijā tuṇhī māsittha ubhayo na sañcalesumāsanā. |168.3| Dhataraṭṭhe ca disvāna samuḍḍente tato tato abhikkamatha vegena dijasattu dijādhipe. |168.4| So ca vegenabhikkamma āsajja parame dije paccakampittha 3- nesādo bandhā iti vicintayaṃ. |168.5| Ekañca bandhamāsīnaṃ abandhañca punāparaṃ āsajja bandhamāsīnaṃ pekkhamānamadīnavaṃ. |168.6| Tato so vimatoyeva paṇḍare ajjhabhāsatha pavaḍḍhakāye āsīne dijasaṅghagaṇādhipe. |168.7| Yannu pāsena mahatā bandho na kurute disaṃ @Footnote: 1 Sī. baddhaṃ. Yu. bandhaṃ . 2 Ma. buddhisampannaṃ . 3 Ma. paccakamittha. Atha kasmā abandho tvaṃ balī pakkhī na gacchasi. |168.8| Kiṃ nu tyāyaṃ dijo hoti mutto bandhaṃ upāsasi ohāya sakuṇā yanti kiṃ eko avahīyasi. [169] Rājā me so dijāmitta sakhā pāṇasamo ca me neva naṃ vijahissāmi yāva kālapariyāyaṃ 1-. [170] Kathaṃ panāyaṃ vihaṅgo nāddasa pāsamoḍḍitaṃ padaṃ hetaṃ mahantānaṃ boddhumarahanti āpadaṃ. [171] Yadā parābhavo hoti poso jīvitasaṅkhaye atha jālañca pāsañca āsajjāpi na bujjhati. [172] Api tveva mahāpañña pāsā bahuvidhā katā guyhamāsajja 2- bajjhanti athevaṃ jīvitakkhaye. [173] Api nāyaṃ tayā saddhiṃ saṃvāsassa 3- sukhudrayo api no anumaññāsi api no jīvitaṃ dade. [174] Na ceva me tvaṃ bandhosi napi icchāmi te vadhaṃ kāmaṃ khippamito gantvā jīva tvaṃ anigho ciraṃ. [175] |175.1| Nevāhametamicchāmi aññatretassa jīvitā sace ekena tuṭṭhosi muñcetaṃ mañca bhakkhaya. |175.2| Ārohapariṇāhena tulyasmā vayasā ubho na te lābhena jinatthi 4- etena niminā tuvaṃ. @Footnote: 1 kālaparissayantipi . 2 Sī. Yu. gūḷhamāsajja . 3 Sī. Yu. sambhāsassa. @4 Ma. jīvatthi. onatātipi. |175.3| Tadiṅgha samapekkhassu 1- hotu giddhi tavasmasu 2- maṃ pubbe bandhapāsena pacchā muñca dijādhipaṃ. |175.4| Tāvadeva ca te lābho katassa 3- yācanāya ca mitti ca dhataraṭṭhehi yāva jīvāya te siyā. [176] |176.1| Passantu no mahāsaṅghā tayā muttaṃ ito gataṃ mittāmaccā ca bhaccā ca puttadārā ca bandhavā. |176.2| Na ca te tādisā mittā bahūnaṃ idha vijjare yathā tvaṃ dhataraṭṭhassa pāṇasādhāraṇo sakhā. |176.3| So te sahāyaṃ muñcāmi hoti rājā tavānugo kāmaṃ khippamito gantvā ñātimajjhe virocatha. [177] |177.1| So patīto pamuttena bhattunā bhattugāravo ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ |177.2| evaṃ luddaka nandassu saha sabbehi ñātibhi yathāhamajja nandāmi muttaṃ disvā dijādhipaṃ. [178] |178.1| Ehi taṃ anusikkhāmi yathā tvamapi lacchase lābhaṃ tavāyaṃ dhataraṭṭho pāpaṃ kiñci na dakkhati. |178.2| Khippamantepuraṃ gantvā 4- rañño dassehi no ubho abandhe pakatībhūte kāje ubhayato ṭhite. |178.3| Dhataraṭṭhā mahārāja haṃsādhipatino ime @Footnote: 1 Sī. Yu. samavekkhassu . 2 Ma. tavamhasu . 3 Ma. katāssa . 4 Ma. netvā. Ayaṃ hi rājā haṃsānaṃ ayaṃ senāpatītaro. |178.4| Asaṃsayaṃ imaṃ disvā haṃsarājaṃ narādhipo patīto sumano vitto bahuṃ dassati te dhanaṃ. [179] |179.1| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā kammunā upapādayi khippamantepuraṃ gantvā rañño haṃse adassayi abandhe pakatībhūte kāje ubhayato ṭhite. |179.2| Dhataraṭṭhā mahārāja haṃsādhipatino ime ayaṃ hi rājā haṃsānaṃ ayaṃ senāpatītaro. [180] Kathaṃ panime vihaṅgā tava hatthatthamāgatā 1- kathaṃ luddo mahantānaṃ issare idha ajjhagā. [181] |181.1| Vihitā santime pāsā pallalesu janādhipa yaṃ yadāyatanaṃ maññe dijānaṃ pāṇarodhanaṃ. |181.2| Tādisaṃ pāsamāsajja haṃsarājā abajjhatha taṃ abandho upāsīno mamāyaṃ ajjhabhāsatha. |181.3| Sudukkaraṃ anariyehi dahate bhāvamuttamaṃ bhatturatthe parakkanto dhammayutto vihaṅgamo. |181.4| Attanoyaṃ 2- cajitvāna jīvitaṃ jīvitāraho anutthunanto āsīno bhattu yācittha jīvitaṃ. |181.5| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā pasādamahamajjhagā tato naṃ pāmuciṃ pāsā anuññāsiṃ sukhena ca. @Footnote: 1 Ma. hatthattamāgatā . 2 Ma. attanāyaṃ. |181.6| So patīto pamuttena bhattunā bhattugāravo ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ. |181.7| Evaṃ luddaka nandassu saha sabbehi ñātibhi yathāhamajja nandāmi muttaṃ disvā dijādhipaṃ. |181.8| Ehi taṃ anusikkhāmi yathā tvamapi lacchase lābhaṃ tyāyaṃ 1- dhataraṭṭho pāpaṃ kiñci na dakkhati. |181.9| Khippamantepuraṃ gantvā 2- rañño dassehi no ubho abandhe pakatībhūte kāje ubhayato ṭhite. |181.10| Dhataraṭṭhā mahārāja haṃsādhipatino ime ayañhi rājā haṃsānaṃ ayaṃ senāpatītaro. |181.11| Asaṃsayaṃ imaṃ disvā haṃsarājaṃ narādhipo patīto sumano vitto bahuṃ dassati te dhanaṃ. |181.12| Evametassa vacanā ānītāme ubho mayā ettheva hi ime assu 3- ubho anumatā mayā. |181.13| Soyaṃ evaṅgato pakkhī dijo paramadhammiko mādisassa hi luddassa janayeyyātha maddavaṃ. |181.14| Upayānañca te deva nāññaṃ passāmi edisaṃ sabbasākuṇikagāme 4- taṃ passa manujādhipa. [182] |182.1| Disvā nisinnaṃ rājānaṃ pīṭhe sovaṇṇaye subhe ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ. @Footnote: 1 Ma. tavāyaṃ . 2 Ma. netvā . 3 Ma. āsuṃ . 4 Ma...kuṇikāgāme. |182.2| Kacci nu bhoto kusalaṃ kacci bhoto anāmayaṃ kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ dhammena manusāsasi. [183] Kusalañceva me haṃsa atho haṃsa anāmayaṃ atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ dhammena manusāsahaṃ. [184] Kacci nu te 1- amaccesu doso koci na vijjati kacci ca te tavatthesu nāvakaṅkhanti jīvitaṃ. [185] Athopi me amaccesu doso koci na vijjati athopi te mamatthesu nāvakaṅkhanti jīvitaṃ. [186] Kacci te sādisī bhariyā assavā piyabhāṇinī puttarūpayasūpetā tava chandavasānugā. [187] Atho me sādisī bhariyā assavā piyabhāṇinī puttarūpayasūpetā mama chandavasānugā. [188] |188.1| Bhavannu 2- kacci nu mahā- sattuhatthatthataṃ 3- gato dukkhamāpajja 4- vipulaṃ tasmiṃ paṭhamamāpade. |188.2| Kacci yannāpatitvāna daṇḍena samapothayi evametesaṃ jammānaṃ pātikaṃ bhavati tāvade. [189] |189.1| Khemamāsi mahārāja evamāpariyāsati 5- na cāyaṃ kiñcirasmāsu sattūva samapajjatha. |189.2| Paccakampittha 6- nesādo pubbeva ajjhabhāsatha tadāyaṃ sumukhoyeva paṇḍito paccabhāsatha. @Footnote: 1 Ma. kacci bhoto . 2 Ma. bhavantaṃ. Sī. Yu. bhavaṃ tu . 3 Ma. ...sattuhatthattaṃ. @4 Ma. dukkhamāpajji . 5 Ma. evamāpadiyā sati . Sī. Yu. evamāpadi saṃsati. @6 Ma. paccakamittha. |189.3| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā pasādamayamajjhagā tato maṃ pāmuci pāsā anuññāsi sukhena ca. |189.4| Idañca sumukheneva etadatthāya cintitaṃ bhoto sakāse āgamanaṃ etassa dhanamicchatā. [190] Svāgatañcevidaṃ bhavataṃ patīto casmi dassanā eso cāpi bahuvittaṃ labhataṃ yāvadicchati. [191] Santappayitvā nesādaṃ bhogehi manujādhipo ajjhabhāsatha vaṅkaṅgo 1- vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ. [192] |192.1| Yaṃ khalu dhammamādhīnaṃ vaso vattati kiñci naṃ 2- sabbatthissariyaṃ bhavataṃ pasāsatha yadicchatha. |192.2| Dānatthaṃ upabhottuṃ vā yañcaññaṃ upakappati etaṃ dadāmi vo vittaṃ issariyaṃ vissajāmi vo. [193] Yathā ca myāyaṃ sumukho ajjhabhāseyya paṇḍito kāmasā buddhisampanno tamassa 3- paramappiyaṃ. [194] |194.1| Ahaṃ khalu mahārāja nāgarājārivantaraṃ paṭivattuṃ na sakkomi na me so vinayo siyā. |194.2| Amhākañceva so 4- seṭṭho tvañca uttamasattavo bhūmipālo manussindo pūjā bahūhi hetubhi. |194.3| Tesaṃ ubhinnaṃ bhaṇataṃ vattamāne vinicchaye nantaraṃ 5- paṭivattabbaṃ pessena manujādhipa. @Footnote: 1 Ma. vakukaṅgaṃ . 2 Ma. kiñcanaṃ . 3 Ma. taṃ myāssa . 4 Sī. Yu. yo. @5 Sī. Yu. nāntaraṃ. [195] |195.1| Dhammena kira nesādo paṇḍito aṇḍajo iti na heva akatattassa nayo etādiso siyā. |195.2| Evaṃ aggapakatimā evaṃ uttamasattavo yāvatatthi mayā diṭṭhā nāññaṃ passāmi edisaṃ. |195.3| Tuṭṭhosmi vo pakatiyā vākyena madhurena ca eso cāpi mamacchando ciraṃ passeyya vo ubho. [196] |196.1| Yaṃ kiccaṃ parame mitte katamasmāsu taṃ tayā pattā nissaṃsayaṃ tyamhā bhattirasmāsu yā tava. |196.2| Aduñca nūna sumahā- ñātisaṅghassamantaraṃ adassanena asmākaṃ dukkhaṃ bahūsu pakkhisu. |196.3| Tesaṃ sokavighātāya tayā anumatā mayaṃ taṃ padakkhiṇato katvā ñātī passemurindama. |196.4| Addhāhaṃ vipulaṃ pītiṃ bhavataṃ vindāmi dassanā eso vāpi mahāattho ñātivissāsanā siyā. [197] |197.1| Idaṃ vatvā dhataraṭṭho haṃsarājā narādhipaṃ uttamaṃ javamanvāya ñātisaṅghamupāgamuṃ. |197.2| Te aroge anuppatte disvāna parame dije kekātimakaruṃ haṃsā puthusaddo ajāyatha. |197.3| Te patītā pamuttena bhattunā bhattugāravā samantā parikariṃsu 1- aṇḍajā laddhapaccayā. @Footnote: 1 Ma. parikiriṃsu. [198] Evaṃ mittavataṃ atthā sabbe honti padakkhiṇā haṃsā yathā dhataraṭṭhā ñātisaṅghamupāgamunti. Cullahaṃsajātakaṃ paṭhamaṃ. ----------- 2 Mahāhaṃsajātakaṃ [199] |199.1| Ete haṃsā pakkamanti vaṅkaṅgā bhayameritā harittaca hemavaṇṇa kāmaṃ sumukha pakkama. |199.2| Ohāya maṃ ñātigaṇā ekaṃ pāsavasaṃ gataṃ anapekkhamānā gacchanti kiṃ eko avahīyasi. |199.3| Pateva patataṃ seṭṭha natthi bandhe 1- sahāyatā mā anīghāya hāpesi kāmaṃ sumukha pakkama. [200] |200.1| Nāhaṃ dukkhaparetopi dhataraṭṭha tuvaṃ jahe jīvitaṃ maraṇaṃ vā me tayā saddhiṃ bhavissati. |200.2| Nāhaṃ dukkhaparetopi dhataraṭṭha tuvaṃ jahe na maṃ anariyasaṃyutte kamme yojetumarahasi. |200.3| Sakumāro sakhā tyasmi sacittesmi 2- te ṭhito ñāto senāpati tyāhaṃ haṃsānaṃ pavaruttama |200.4| kathamahaṃ vikatthissaṃ 3- ñātimajjhe ito gato taṃ hitvā patataṃ seṭṭha kinte vakkhāmito gato idha pāṇaṃ cajissāmi nānariyaṃ kattumussahe. @Footnote: 1 Ma. baddhe . 2 Ma. sacitte casmi . 3 Yu. vikattissaṃ. [201] |201.1| Eso hi dhammo sumukha yaṃ tvaṃ ariyapathe ṭhito yo bhattāraṃ sakhāraṃ maṃ na pariccattumussahe. |201.2| Tañhi me pekkhamānassa bhayaṃ natveva jāyati adhigacchasi tvaṃ mayhaṃ evaṃbhūtassa jīvitaṃ. [202] |202.1| Iccevaṃ mantayantānaṃ ariyānaṃ ariyavuttinaṃ daṇḍamādāya nesādo āpatī turito bhusaṃ. |202.2| Tamāpatantaṃ disvāna sumukho atibrūhayi 1- aṭṭhāsi purato rañño haṃso vissāsayaṃ byathaṃ. |202.3| Mā bhāyi patataṃ seṭṭha na hi bhāyanti tādisā ahaṃ yogaṃ payuñjissaṃ yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ tena pariyāpadānena khippaṃ pāsā pamokkhasi. [203] |203.1| Tassa taṃ vacanaṃ sutvā sumukhassa subhāsitaṃ pahaṭṭhalomo nesādo añjalissūpanāmayi 2-. |203.2| Na me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā bhāsanto mānusiṃ dijo ariyaṃ brūhanto 3- vaṅkaṅgo cajanto mānusiṃ giraṃ. |203.3| Kinnu tāyaṃ dijo hoti mutto bandhaṃ 4- upāsasi ohāya sakuṇā yanti kiṃ eko avahīyasi. [204] |204.1| Rājā me so dijāmitta senāpaccassa kārayiṃ tamāpade pariccattuṃ nussahe vihagādhipaṃ. |204.2| Mahāgaṇāyaṃ 5- bhattā me mā eko byasanaṃ agā @Footnote: 1 Sī. Yu. aparibrūhayi . 2 Ma. añjalissa paṇāmayi . 3 Ma. bruvāno. @4 Ma. baddhaṃ. ito paraṃ īdisameva . 5 Ma. mahāgaṇāya. Yathā taṃ samma nesāda bhattāyaṃ abhito rame. [205] Ariyavutti 1- vaṅkaṅga yo piṇḍamapacāyasi cajāmi te taṃ bhattāraṃ gacchathūbho yathāsukhaṃ. [206] |206.1| Sace attappayogena ohito haṃsapakkhinaṃ paṭiggaṇhāma te samma etaṃ abhayadakkhiṇaṃ. |206.2| No ce attappayogena ohito haṃsapakkhinaṃ anissaro muñcaṃ amhe theyyaṃ kayirāsi luddaka. [207] Yassa tvaṃ bhatako rañño kāmaṃ tasseva pāpaya tassa 2- saṃyamano rājā yathābhiññaṃ karissati. [208] |208.1| Iccevaṃ vutto nesādo hemavaṇṇe harittace ubho hatthehi paggayha 3- pañjare ajjhavodahi. |208.2| Te pañjaragate pakkhī ubho bhassaravaṇṇine sumukhaṃ dhataraṭṭhañca luddo ādāya pakkami. [209] |209.1| Hariyamāno dhataraṭṭho sumukhaṃ etadabravi bāḷhaṃ bhāyāmi sumukha sāmāya lakkhaṇūruyā asmākaṃ vadhamaññāya athattānaṃ vadhissati. |209.2| Pākahaṃsā ca sumukha suhemā hemasuttacā koñcī samuddatīreva kapaṇā nūna ruccati. [210] |210.1| Evaṃ mahanto lokassa appameyyo mahāgaṇī ekitthimanusoceyya nayidaṃ paññavatomiva. @Footnote: 1 Ma. ariyavattasi . 2 Ma. tattha . 3 Ma. saṅgayha. |210.2| Vātova gandhamādeti ubhayaṃ chekapāpakaṃ bālo āmakapakkaṃva lolo andhova āmisaṃ. |210.3| Avinicchayaññū atthesu mandova paṭibhāsi maṃ kiccākiccaṃ na jānāsi sampatto kālapariyāyaṃ. |210.4| Aḍḍhummatto udīresi yo seyyo maññasitthiyo bahusādhāraṇā hetā soṇḍānaṃva surāgharaṃ. |210.5| Māyā cetā marīcīva sokā rogā cupaddavā kharāva bandhanā cetā maccupāsā guhāsayā tāsu yo vissase poso so naresu narādhamo. [211] |211.1| Yaṃ vuḍḍhehi upaññātaṃ ko taṃ ninditumarahati mahābhūtitthiyo nāma lokasmiṃ upapajjisuṃ. |211.2| Khiḍḍā paṇihitā tāsu rati tāsu patiṭṭhitā vījāni tāsu rūhanti yadidaṃ sattā pajāyare tāsu ko nibbije 1- poso pāṇamāsajja pāṇibhi. |211.3| Tvameva nāñño sumukha thīnaṃ atthesu yuñjasi tassa tyajja bhaye jāte bhītena jāyate mati. |211.4| Sabbo hi saṃsayaṃ patto bhayaṃ bhīru titikkhati paṇḍitā hi mahantāno atthe yuñjanti duyyuje. |211.5| Etadatthāya rājāno sūramicchanti mantinaṃ paṭibāhati yaṃ sūro āpadaṃ attapariyāyaṃ. @Footnote: 1 Ma. nibbide. |211.6| Mā no ajja vikantiṃsu rañño sūdā mahānase tathāhi vaṇṇo pattānaṃ phalaṃ veḷuṃva taṃ vadhi. |211.7| Muttopi necchasi uḍḍetuṃ sayaṃ bandhaṃ upāgami sopajja saṃsayaṃ patto atthaṃ gaṇhāhi mā mukhaṃ. [212] So tvaṃ 1- yogaṃ payuñjassu yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ tava pariyāpadānena mama pāṇesanaṃ cara. [213] Mā bhāyi patataṃ seṭṭha na hi bhāyanti tādisā ahaṃ yogaṃ payuñjissaṃ yuttaṃ dhammūpasañhitaṃ mama pariyāpadānena khippaṃ pāsā pamokkhasi. [214] So luddo haṃsakājena rājadvāraṃ upāgami paṭivedetha maṃ rañño dhataraṭṭhāyamāgato. [215] |215.1| Te disvā puññasaṅkāse ubho lakkhaṇasammate 2- khalu saññamano rājā amacce ajjhabhāsatha. |215.2| Detha luddassa vatthāni annaṃ pānañca bhojanaṃ kāmaṅkaro hiraññassa yāvanto esa icchati. [216] |216.1| Disvā luddaṃ pasannattaṃ kāsirājetadabravi 3- yadāyaṃ 4- samma khemaka puṇṇā haṃsehi tiṭṭhati. |216.2| Kathaṃ rucimajjhagataṃ pāsahattho upāgami okiṇṇaṃ ñātisaṅghehi nimmajjhimaṃ kathaṃ gahi. [217] |217.1| Ajja me sattamā ratti ādānāni 5- upāsato @Footnote: 1 Ma. taṃ . 2 Sī. Yu. lakkhaññāsammate . 3 Ma. kāsirājā tadabravi . 4 yadyāyaṃ. @5 Ma. adanāni. Padametassa anvesaṃ appamatto ghaṭassito. |217.2| Athassa padamaddakkhiṃ carato ādanesanaṃ tatthāhaṃ odahiṃ pāsaṃ evantaṃ dijamaggahiṃ. [218] Ludda dve ime sakuṇā atha ekoti bhāsasi cittaṃ nu te vipariyattaṃ 1- ādū kinnu jigiṃsasi. [219] |219.1| Yassa lohitakā tālā tapaneyyānibhā 2- subhā uraṃ saṃhacca tiṭṭhanti so me bandhaṃ upāgami. |219.2| Athāyaṃ bhassaro pakkhī abandho bandhamāturaṃ ariyaṃ brūhanto 3- aṭṭhāsi vadanto 4- mānusiṃ giraṃ. [220] Kathannudāni 5- sumukha hanuṃ saṃhacca tiṭṭhasi ādū me parisaṃ patto bhayā bhīto na bhāsasi. [221] Nāhaṃ kāsipati bhīto oggayha parisaṃ tava nāhaṃ bhayā na bhāsissaṃ vākyaṃ atthasmi tādise. [222] |222.1| Na te abhissaraṃ passe na rathe napi pattike nāssa cammaṃ va kīṭaṃ vā vammine 6- ca dhanuggahe. |222.2| Na hiraññaṃ suvaṇṇaṃ vā nagaraṃ vā sumāpitaṃ okiṇṇaparikhaṃ duggaṃ daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ yattha paviṭṭho sumukha bhāyitabbaṃ na bhāyasi. [223] |223.1| Na me abhissarenattho nagarena dhanena vā apathena pathaṃ yāma antalikkhe carā mayaṃ. @Footnote: 1 vipallatthantipi . 2 Ma. tapanīyanibhā . 3 Ma. bruvāno . 4 Ma. cajanto. @5 Ma. atha kiṃ dāni. Sī. Yu. atha kinnu . 6 Ma. vammite. |223.2| Sutā ca paṇḍitātyamhā nipuṇā catthacintakā 1- bhāsematthavatiṃ vācaṃ sacce cassa patiṭṭhito. |223.3| Kiñca tuyhaṃ asaccassa anariyassa karissati musāvādissa luddassa bhaṇitaṃpi subhāsitaṃ. [224] |224.1| Taṃ brāhmaṇānaṃ vacanā imaṃ khemamakārayi abhayañca tayā ghuṭṭhaṃ imāyo dasadhā disā. |224.2| Oggayha te pokkharaṇiṃ vippasannodakaṃ suciṃ pahūtaṃ khādanaṃ 2- tattha ahiṃsā cettha pakkhinaṃ. |224.3| Idaṃ sutvāna nigghosaṃ āgatamhā tavantike te te bandhasmā pāsena etante bhāsitaṃ musā. |224.4| Musāvādaṃ purakkhatvā icchālobhañca pāpakaṃ ubhosandhiṃ atikkamma asātaṃ upapajjati. [225] |225.1| Nāparajjhāma sumukha napi lobhāva maggahiṃ sutā ca paṇḍitātyattha nipuṇā catthacintakā 3-. |225.2| Appevatthavatiṃ vācaṃ byāhareyyuṃ 4- idhāgatā tathātaṃ samma nesādo vutto sumukha maggahi. [226] |226.1| Neva bhūtā 5- kāsipati upanītasmi jīvite bhāsematthavatiṃ vācaṃ sampattā kālapariyāyaṃ. |226.2| Yo migena migaṃ hanti pakkhīnaṃ 6- pana pakkhinā sutena vā sutaṃ kilyā 7- kiṃ anariyataraṃ tato. @Footnote: 1-3 Ma. atthacintakā . 2 Ma. cādanaṃ . 4 Sī. Yu. byākareyyuṃ . 5 Ma. bhītā. @6 Ma. pakkhiṃ vā . 7 Ma. kiṇyā. Sī. Yu. kiṇe. kīlye itipi. |226.3| Yo cāriyarudaṃ bhāse anariyadhammavassito ubho so dhaṃsate lokā idha ceva parattha ca. |226.4| Na majjetha yasaṃ patto na byādhe 1- pattasaṃsayaṃ vāyametheva kiccesu saṃvare vivarāni ca. |226.5| Ye vuḍḍhā abbhatikkantā sampattā kālapariyāyaṃ idha dhammaṃ caritvāna evaṃ te 2- tidivaṅgatā. |226.6| Idaṃ sutvā kāsipati dhammamattani pālaya dhataraṭṭhañca muñcāhi haṃsānaṃ pavaruttamaṃ. [227] |227.1| Āharantūdakaṃ pajjaṃ āsanañca mahārahaṃ pañjarato pamokkhāmi dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ. |227.2| Tañca senāpatiṃ dhīraṃ nipuṇaṃ atthacintakaṃ yo sukhe sukhito rañño 3- dukkhite hoti dukkhito. |227.3| Ediso kho arahati piṇḍamasnātu bhattuno yathāyaṃ sumukho rañño pāṇasādhāraṇo sakhā. [228] |228.1| Pīṭhañca sabbasovaṇṇaṃ aṭṭhapādaṃ manoramaṃ maṭṭhaṃ kāsikavatthinaṃ 4- dhataraṭṭho upāvisi. |228.2| Kocchañca sabbasovaṇṇaṃ veyyagghaparisibbitaṃ sumukho ajjhapāvekkhi 5- dhataraṭṭhassanantarā. |228.3| Tesaṃ kāñcanapattehi puthū ādāya kāsiyo haṃsānaṃ abhihāresuṃ aggaṃ rañño pavāsitaṃ. @Footnote: 1 Sī. Yu. byathe. 2 Sī. Yu. evete. 3 Ma. raññe. 4 Sī. kāsikapatthiṇṇaṃ. @Ma. kāsikamatthannaṃ. 5 Ma. ajjhupāvekkhi. [229] |229.1| Disvā abhihataṃ aggaṃ kāsirājena pesitaṃ kusalo khattadhammānaṃ tato pucchi anantarā. |229.2| Kacci nu bhoto kusalaṃ kacci bhoto anāmayaṃ kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ dhammena anusāsasi 1-. [230] Kusalañceva me haṃsa atho haṃsa anāmayaṃ atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ dhammena anusāsahaṃ. [231] Kacci bhoto amaccesu doso koci na vijjati kacci ca te tavatthesu nāvakaṅkhanti jīvitaṃ. [232] Athopi me amaccesu doso koci na vijjati athopi te mamatthesu nāvakaṅkhanti jīvitaṃ. [233] Kacci te sādisī bhariyā assavā piyabhāṇinī puttarūpayasūpetā tava chandavasānugā. [234] Atho me sādisī bhariyā assavā piyabhāṇinī puttarūpayasūpetā mama chandavasānugā. [235] Kacci raṭṭhaṃ anuppīḷaṃ akutociupaddavaṃ asāhasena dhammena samena anusāsasi. [236] Atho raṭṭhaṃ anuppīḷaṃ akutociupaddavaṃ asāhasena dhammena samena anusāsahaṃ. [237] Kacci santo apacitā asanto parivajjitā no ca 2- dhammaṃ niraṅkatvā adhammamanuvattasi. @Footnote: 1 Ma. manusāsasi. 2 Ma. ce. [238] Santo ca me apacitā asanto parivajjitā dhammamevānuvattāmi adhammo me niraṅkato. [239] Kacci nunāgataṃ 1- dīghaṃ samavekkhasi khattiya kacci matto madanīye paralokaṃ na santasi. [240] |240.1| Ahaṃ anāgataṃ dīghaṃ samavekkhāmi pakkhima ṭhito dasasu dhammesu paralokaṃ na santasiṃ 2-. |240.2| Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ ājjavaṃ maddavaṃ tapaṃ akkodhaṃ avihiṃsañca khantiñca avirodhanaṃ. |240.3| Iccete kusale dhamme ṭhite passāmi attani tato me jāyate pīti somanassañcanappakaṃ. |240.4| Sumukho ca acintetvā visajji 3- pharusaṃ giraṃ bhāvadosamanaññāya asmākāyaṃ vihaṅgamo. |240.5| So kuddho pharusaṃ vācaṃ nicchāresi ayoniso yānasmāsu 4- na vijjanti nayidaṃ paññavatāmiva. [241] |241.1| Atthi me taṃ atisāraṃ vegena manujādhipa dhataraṭṭhe ca bandhasmiṃ dukkhaṃ me vipulaṃ ahu. |241.2| Tvaṃ no pitāva puttānaṃ bhūtānaṃ dharaṇīriva asmākaṃ adhipannānaṃ khamassu rājakuñjara. [242] Evante 5- anumodāma yaṃ bhāvaṃ na nigūhasi khīlaṃ pabhindasi pakkhi ujukosi vihaṅgama. @Footnote: 1 Ma. nānāgataṃ. 2 Ma. santase. 3 Sī. Yu. vissaji. 4 Ma. yānasmesu. @5 Ma. etaṃ te. [243] |243.1| Yaṅkiñci ratanaṃ atthi kāsirājanivesane rajataṃ jātarūpañca muttā veḷuriyā bahū. |243.2| Maṇayo saṅkhamuttañca vatthikaṃ 1- haricandanaṃ ajinaṃ dantabhaṇḍañca lohaṃ kāḷāyasaṃ bahuṃ etaṃ dadāmi vo vittaṃ issaraṃ 2- vissajāmi vo. [244] |244.1| Addhā apacitā tyamhā sakkatā ca rathesabha dhammesu vattamānānaṃ tvaṃ no ācariyo bhava. |244.2| Ācariya samanuññātā tayā anumatā mayaṃ taṃ padakkhiṇato katvā ñātī 3- passemurindama. [245] Sabbarattiṃ cintayitvā mantayitvā yathātathaṃ kāsirājā anuññāsi haṃsānaṃ pavaruttamaṃ. [246] Tato ratyā vivasane suriyassuggamanaṃ pati pekkhato kāsirājassa bhavanato 4- vigāhisuṃ. [247] |247.1| Te aroge anuppatte disvāna parame dije kekātimakaruṃ haṃsā puthusaddo ajāyatha. |247.2| Te patītā pamuttena bhattunā bhattugāravā samantā parikariṃsu 5- aṇḍajā laddhapaccayā. [248] Evaṃ mittavataṃ atthā sabbe honti padakkhiṇā haṃsā yathā dhataraṭṭhā ñātisaṅghamupāgamunti. Mahāhaṃsajātakaṃ dutiyaṃ. @Footnote: 1 Ma. vatthakaṃ. 2 Ma. issariyaṃ. 3 Ma. ñātī. 4 Ma. bhavanā te. @5 Ma. parikiriṃsu. sabbattha īdisameva. 3 Sudhābhojanajātakaṃ [249] Neva kīṇāmi na 1- vikkiṇāmi na cāpi me sannicayo idhatthi 2- sukiccharūpaṃ vatidaṃ parittaṃ patthodano nālamayaṃ duvinnaṃ. [250] |250.1| Appamhā appakaṃ dajjā anumajjhato majjhakaṃ bahumhā bahukaṃ dajjā adānaṃ nupapajjati. |250.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya dehi dānāni bhuñja ca ariyamaggaṃ samāruha 3- nekāsī labhate sukhaṃ. [251] |251.1| Moghañcassa hutaṃ hoti moghañcāpi samīhitaṃ atithismiṃ yo nisinnasmiṃ eko bhuñjati bhojanaṃ. |251.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya dehi dānāni bhuñja ca ariyamaggaṃ samāruha nekāsī labhate sukhaṃ. [252] |252.1| Saccaṃ tassa hutaṃ hoti saccañcāpi samīhitaṃ atithismiṃ yo nisinnasmiṃ neko bhuñjati bhojanaṃ. |252.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya dehi dānāni bhuñja ca ariyamaggaṃ samāruha nekāsī labhate sukhaṃ. [253] |253.1| Sarañca juhati poso bahukāya gayāya ca doṇe timbarutitthasmiṃ sīghasote mahāvahe. |253.2| Atra cassa hutaṃ hoti atra cassa samīhitaṃ @Footnote: 1 Ma. napi. 2 Ma. ca atthi. 3 Ma. samārūha. Sī. Yu. ariyaṃ maggaṃ. ito paraṃ @īdisameva. Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ neko bhuñjati bhojanaṃ. |253.3| Taṃ taṃ vadāmi kosiya dehi dānāni bhuñja ca ariyamaggaṃ samāruha nekāsī labhate sukhaṃ. [254] |254.1| Balisaṃ hi so nigilati 1- dīghasuttaṃ sabandhanaṃ atithismiṃ yo nisinnasmiṃ eko bhuñjati bhojanaṃ. |254.2| Taṃ taṃ vadāmi kosiya dehi dānāni bhuñja ca ariyamaggaṃ samāruha nekāsī labhate sukhaṃ. [255] Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime ayañca vo sunakho kissa hetu uccāvacaṃ vaṇṇanibhaṃ vikubbati akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe. [256] Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā ayaṃ pana mātali devasārathi sakkohamasmī tidasānamindo eso ca kho pañcasikhoti vuccati. [257] Pāṇissarā mudiṅgā ca murajālambarāni ca suttamenaṃ pabodhenti paṭibuddho ca nandati. [258] |258.1| Yekecime maccharino kadariyā paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ idheva nikkhippa sarīradehaṃ @Footnote: 1 Sī. Yu. niggilati. Kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti. |258.2| Yekecime sugatimāsasānā 1- dhamme ṭhitā saṃyame saṃvibhāge idheva nikkhippa sarīradehaṃ kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti. [259] Tvaṃ no 2- ñāti purimāsu jātisu so maccharī kosiyo 3- pāpadhammo taveva atthāya idhāgatamhā mā pāpadhammo nirayaṃ apattha 4-. [260] |260.1| Addhā hi me te 5- hitakāmā yaṃ maṃ samanusāsatha sohaṃ tathā karissāmi sabbaṃ vuttaṃ hitesibhi. |260.2| Esohamajjeva upāramāmi na cāpihaṃ kiñci kareyya pāpaṃ na cāpi me kiñci adeyyamatthi na cāpidatvā udakaṃ pivāmi 6-. |260.3| Evañca me dadato sabbakālaṃ bhogāpi me 7- vāsava khīyissanti tato ahaṃ pabbajissāmi sakka hitvā kāmāni yathodhikāni. [261] |261.1| Naguttame girivare gandhamādane @Footnote: 1 Ma. suggatimāsamānā . 2 Ma. nosi . 3 Ma. rosako . 4 Ma. gamittha. @5 Ma. maṃ vo . 6 Sī. udakampahaṃ pibe . 7 Ma. bhogā ime. Modanti tā devavarābhipālitā athāgamā isivaro sabbalokagū supupphitaṃ dumavarasākhamādiya. |261.2| Suciṃ sugandhaṃ tidasehi sakkataṃ pupphuttamaṃ amaravarebhi sevitaṃ aladdhamaññehi va dānavehi 1- aññatra devehi tadārahaṃ hitaṃ 2-. |261.3| Tato catasso kanakattacūpamā uṭṭhāya nāriyo pamadādhipā muniṃ āsā ca saddhā ca sirī tato hirī iccabravuṃ nāradaṃ devabrāhmaṇaṃ. |261.4| Sace anuddiṭṭhaṃ tayā mahāmuni pupphaṃ idaṃ pārichattassa brahme dadāhi no sabbā gati te ijjhatu tvaṃpi no hohi yatheva vāsavo. |261.5| Taṃ yācamānābhisamekkha nārado iccābravī saṅkalahaṃ udīrayi na mayhamatthatthi imehi koci naṃ yāyeva vo seyyasi sā pilandhatu. [262] Tvaṃ nottamevābhisamekkha nārada @Footnote: 1 Ma. aladdha maccehi va dānavehi vā . 2 Ma. hidaṃ. Yassicchasi tassamanuppavecchasu yassā hi no nārada tvaṃ padassasi sāyeva no hehiti seṭṭhasammatā. [263] Akallametaṃ vacanaṃ sugatte ko brāhmaṇo ko kalahaṃ 1- udīraye gantvāna bhūtādhipameva pucchatha sace na jānātha idhuttamadhammaṃ. [264] Tā nāradena paramappakopitā udīritā vaṇṇamadena mattā sakāsaṃ 2- gantvāna sahassacakkhuno pucchiṃsu bhūtādhipaṃ kā nu seyyasi. [265] Tā disvā āyattamanā purindado iccābravī devavaro katañjalī sabbāva vo hotha subhagge 3- sādisī ko neva 4- bhadde kalahaṃ adīrayi. [266] Yo sabbalokañcarako 5- mahāmuni dhamme ṭhito nārado saccanikkamo so no bravī girivare gandhamādane gantvāna bhūtādhipameva pucchatha sace na jānātha idhuttamadhammaṃ. @Footnote: 1 Ma. saṅkalahaṃ . 2 Ma. sakāse . 3 Ma. sugatte . 4 ko nedha itipi. @5 Ma. sabbalokaccarito. [267] Asū brahāraññacaro mahāmuni nādatvā bhattaṃ varagatte bhuñjati viceyya dānāni dadāti kosiyo yassā hi so dassati sāva seyyasi. [268] Asū hi so sammati dakkhiṇaṃ disaṃ gaṅgāya tīre himavantapassini 1- sa kosiyo dullabhapānabhojano tassa sudhaṃ pāpaya devasārathi. [269] So mātali devavarena pesito sahassayuttaṃ abhiruyha sandanaṃ sukhippameva upagamma assamaṃ adissamāno munino sudhaṃ adā. [270] |270.1| Udaggihuttaṃ upatiṭṭhato hi me pabhaṅkaraṃ lokatamonuduttamaṃ sabbāni bhūtāni adhicca 2- vāsavo ko neva me pāṇisu kiṃ sudhodahi. |270.2| Saṅkhūpamaṃ setamatulyadassanaṃ suciṃ sugandhaṃ piyarūpamabbhutaṃ adiṭṭhapubbaṃ mama jātacakkhubhi 3- kā devatā pāṇisu kiṃ sudhodahi. @Footnote: 1 Ma. -passani. Sī. Yu. -pasmani . 2 Sī. Yu. aticca . 3 Ma. jātu cakkhubhi. [271] |271.1| Ahaṃ mahindena mahesi pesito sudhābhihāsiṃ turito mahāmuni jānāsi maṃ mātali devasārathi bhuñjassu bhattuttamaṃ mābhivārayi 1-. |271.2| Bhuttā ca sā dvādasa hanti pāpake khuddaṃ pipāsaṃ aratiṃ darathaṃ kilaṃ 2- kodhūpanāhañca vivādapesuṇaṃ sītuṇhatandiñca rasuttamaṃ idaṃ. [272] Na kappati mātali mayha bhuñjituṃ pubbe adatvā iti me vatuttamaṃ na cāpi ekāsanamarīyapūjitaṃ 3- asaṃvibhāgī ca sukhaṃ na vindati. [273] |273.1| Thīghātakā yekecime 4- paradārikā mittadduno ye ca sapanti subbate sabbeva 5- te maccharipañcamādhamā tasmā adatvā udakampi nāsmiye 6-. |273.2| Sohitthiyā vā purisassa vā pana dassāmi dānaṃ vidusampavaṇṇitaṃ saddhā vadaññū idha vītamaccharā @Footnote: 1 Sī. Yu. mā vicārayi . 2 sabbattha potthake khamanti khāyati. Ma. daraklamaṃ. @3 Sī. Yu. ekāsanaṃ ariyapūkhitaṃ . 4 Ma. ye cime . 5 Ma. ca . 6 Ma. nāsniye. Bhavanti hete sucisaccasammatā. [274] |274.1| Ato matā devavarena pesitā kaññā catasso kanakattacūpamā āsā ca saddhā ca sirī tato hirī taṃ assamaṃ āgamu 1- yattha kosiyo. |274.2| Tā disvā sabbā paramappamoditā 2- subhena vaṇṇena sikhārivaggino kaññā catasso caturo catuddisā iccābravī mātalinova 3- sammukhā. |274.3| Purimaṃ disaṃ kā tvaṃ pabhāsi devate alaṅkatā tāravarāva osadhī pucchāmi taṃ kañcanavelliviggahe ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā. [275] |275.1| Sirāha devī manujesu 4- pūjitā apāpasattūpanisevinī sadā sudhāvivādena tavantimāgatā taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya. |275.2| Yassāhamicchāmi sudhaṃ mahāmuni so sabbakāmehi naro pamodati sirīti maṃ jānāhi jūhatuttama @Footnote: 1 Sī. Yu. āgamuṃ . 2 Ma. sabbo paramappamodito . 3 Ma. ca . 4 Ma. manujebhi. Taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya. [276] |276.1| Sippena vijjācaraṇena buddhiyā narā upetā paguṇā sakammunā tayā vihīnā na labhanti kiñci naṃ 1- tayidaṃ na sādhu yadidaṃ yatā kataṃ. |276.2| Passāmi posaṃ alasaṃ mahagghasaṃ sudukkulīnaṃpi arūpimaṃ naraṃ tayānugutto siri jātimāmapi peseti dāsaṃ viya bhogavā sukhī. |276.3| Tantaṃ asaccaṃ avibhajjaseviniṃ jānāmi muḷhaṃ vidurānupātiniṃ na tādisī arahati āsanūdakaṃ kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi. [277] |277.1| Kā sukkadāṭhā paṭimuttakuṇḍalā cittaṅgadā kambuvimaṭṭhadhārinī osittavaṇṇaṃ paridayha sobhati 2- kusaggirattaṃ apiḷayha mañjariṃ. |277.2| Migīva bhantā saracāpadhārinā virādhitā mandamiva udikkhasi ko te dutiyo idha mandalocane @Footnote: 1 Ma. kiñcanaṃ . 2 Ma. sobhasi. Na bhāyasi ekikā kānane vane. [278] Na me dutiyo idhamatthi kosiya masakkasārappabhavamhi devatā āsā sudhāsāya tavantimāgatā taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya. [279] |279.1| Āsāya yanti vaṇijā dhanesino nāvaṃ samāruyha parenti aṇṇave te tattha sīdanti athopi ekadā jinādhanā enti vinaṭṭhapābhatā. |279.2| Āsāya khettāni kasanti kassakā vapanti bījāni karontupāyaso ītīnipātena avuṭṭhitāya vā 1- na kiñci vindanti tato phalāgamaṃ. |279.3| Athattakārāni karonti bhattusu āsaṃ purakkhatva narā sukhesino te bhatturatthā atigāḷhitā puna disā panassanti aladdha kiñci naṃ 2-. |279.4| Jahitva 3- dhaññañca dhanañca ñātake āsāya saggādhimanā sukhesino @Footnote: 1 Sī. Yu. avaṭṭhikāya vā . 2 Ma. kiñcanaṃ . 3 Ma. hitvāna. Tapanti lūkhaṃpi tapaṃ cirattaraṃ kummaggamāruyha parenti duggatiṃ. |279.5| Āsā visaṃvādikasammatā ime āse sudhāya 1- vinayassu attani na tādisī arahati āsanūdakaṃ kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi. [280] Daddallamānā yasasā yasassinī jighaññanāmavhayanaṃ disaṃpati pucchāmi taṃ kañcanavelliviggahe ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā. [281] Saddhāha devī manujesu 2- pūjitā apāpasattūpanisevinī sadā sudhāvivādena tavantimāgatā taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya. [282] |282.1| Dānaṃ damaṃ cāgamathopi saṃyamaṃ ādāya saddhāya karonti hekadā theyyaṃ musā kūṭamathopi pesuṇaṃ karonti heke puna viccutā tayā. |282.2| Bhariyāsu poso sadisīsu pekkhavā sīlūpapannāsu patibbatāsupi @Footnote: 1 Ma. sudhāsaṃ . 2 Ma. -manujehi. ito paraṃ īdisameva. Vinetvā 1- chandaṃ kulitthiyāsupi 2- karoti saddhaṃ puna kumbhadāsiyā. |282.3| Tvameva saddhe paradārasevinī pāpaṃ karosī kusalaṃ niriñcasi 3- na tādisī arahati āsanūdakaṃ kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi. [283] |283.1| Jighaññarattiṃ aruṇasmimūhate yā dissati uttamarūpavaṇṇinī tathūpamā maṃ paṭibhāsi devate ācikkha me tvaṃ katamāsi accharā. |283.2| Kāḷā nidāgheriva aggijāriva 4- anileritā lohitapattamālinī kā tiṭṭhasī mandamigāva lokayaṃ 5- bhāsesamānāva giraṃ na muñcasi. [284] Hirāha devī manujesu pūjitā apāpasattūpanisevinī sadā sudhāvivādena tavantimāgatā sāhaṃ na sakkomi sudhaṃpi yācituṃ kopinarūpā viya yācanitthiyā. [285] |285.1| Dhammena ñāyena sugatte lacchasi @Footnote: 1 Ma. vinetvāna . 2 Sī. Yu. kuladhītiyāsupi . 3 Ma. kusalampi riñcasi. @4 Sī. aggajātiva. Yu. aggijātiva . 5 Sī. Yu. mandamivāvalokayaṃ. Eso hi dhammo na hi yācanā sudhā taṃ taṃ ayācantimahaṃ nimantaye sudhaṃ yaṃ 1- yañcicchasi taṃpi dammi te. |285.2| Sā tvaṃ mayā ajja sakamhi assame nimantitā kañcanavelliviggahe tuvañhi me sabbarasehi pūjitā taṃ pūjayitvāna sudhaṃpi asmiye. [286] |286.1| Sā kosiyenānumatā jutīmatā addhā hirī rammaṃ pāvisiyassamaṃ udakavantaṃ phalamariyapūjitaṃ apāpasattūpanisevinī 2- sadā. |286.2| Rukkhaggahanā bahukettha pupphitā ambā piyālā panasā ca kiṃsukā sobhañjanā loddamathopi padmakā ketakā ca bhaṅgā tilakā ca pupphitā. |286.3| Sālā karerī bahukettha jambuyo assatthanigrodhamadhukā ca vedisā 3- uddālakā pātali sinduvāritā 4- manuññagandhā muccalindaketakā. |286.4| Hareṇukā velukā veṇutiṇḍukā 5- @Footnote: 1 Ma. sudhāya . 2 Ma. -nisevitaṃ . 3 Ma. assatthanigrodhamadhukavetasā. @4 Ma. -vārakā . 5 Ma. keṇutindukā. Sāmākanivāramathopi cīnakā mocā kadalī bahukettha sāliyo pavīhayo ābhujino ca taṇḍulā. |286.5| Tassa ca uttarapassena 1- jātā pokkharaṇī sivā akakkasā apabbhārā sādhu appaṭigandhikā. |286.6| Tattha macchā sanniratā khemino bahubhojanā siṅgusavaṅkā sakulā 2- satavaṅkā ca rohitā āligaggarakākiṇṇā pāṭinā kākamacchakā. |286.7| Tattha pakkhī sanniratā khemino bahubhojanā haṃsā koñcā mayūrā ca cākavākā 3- ca kukkuhā kuṇālakā bahū citrā sikhaṇḍī jīvajīvakā. |286.8| Tattha pāṇā samāyanti nānāmigagaṇā bahū sīhā byagghā varāhā ca acchakokataracchayo. |286.9| Palasadā ca gavajā 4- mahisā rohitā rurū eṇeyyā ca varāhā ca gaṇino nīkasūkarā. Kadalimigā bahūkettha viḷārā sasakaṇṇikā chamāgirī pupphavicitrasanthatā dijābhighuṭṭhā dijasaṅghasevitā. [287] |287.1| Sā suttacā nīladumābhilambitā vijjumahāmegharivānupajjatha @Footnote: 1 Ma. tassevuttarapassena . 2 Ma. saṅkulā . 3 Ma. cakkavākā. @4 Ma. palāsādā gavajā ca. Tassā susambandhasiraṃ kusāmayaṃ suciṃ sugandhaṃ ajinūpasevitaṃ atricchakocchaṃ 1- hirimetadabravi nisīda kalyāṇi sukhayidamāsanaṃ. |287.2| Tassā tadā kocchagatāya kosiyo yadicchamānāya jaṭājutindharo 2- navehi pattehi sayaṃ sahūdakaṃ sudhābhihāsī turito mahāmuni. |287.3| Sā taṃ paṭiggayha ubhohi pāṇibhi iccābravī attamanā jaṭādharaṃ handāhaṃ etarahi pūjitā tayā gaccheyyaṃ brahme tidivaṃ jitāvinī. |287.4| Sā kosiyenānumatā jutīmatā udīritā vaṇṇamadena mattā sakāse gantvāna sahassacakkhuno ayaṃ sudhā vāsava dehi me jayaṃ. |287.5| Tamenaṃ sakkopi tadā apūjayi sahindadevā 3- surakaññamuttamaṃ sā pañjalī devamanussapūjitā navamhi kocchamhi yadā upāvisi. @Footnote: 1 Ma. atricca kocchaṃ . 2 Ma. jaṭājinandharo . 3 Sī. Yu. sahindā ca devā. [288] Tameva asaṃsī punadeva mātaliṃ sahassanetto tidasānamindo gantvāna vākyaṃ mama brūhi kosiyaṃ āsāya saddhāya siriyā ca kosiya hirī sudhaṃ kenamalattha hetunā. [289] |289.1| Taṃ suplavatthaṃ udatārayī rathaṃ daddallamānaṃ upakrīyasādisaṃ jambonadīsaṃ tapaneyyasannibhaṃ alaṅkataṃ kañcanacittasanthataṃ. |289.2| Suvaṇṇacandettha bahū nipātitā hatthī gavassā kiṃpurisabyagghadīpiyo eṇeyyakā laṅghamayettha pakkhino migettha veḷuriyamayā yūthāyutā. |289.3| Tatthassarājahariyo ayojayuṃ dasasatāni susunāgasādise alaṅkate kañcanajāluracchade āveline saddagame asaṅgite. |289.4| Taṃ yānaseṭṭhaṃ abhiruyha mātali dasa disā imā abhinādayittha nabhañca selañca vanappatiñca Sasāgaraṃ pabyatayittha 1- medaniṃ. |289.5| Sa khippameva upagamma assamaṃ pāvāramekaṃsakato katañjalī bahussutaṃ vuḍḍhaṃ vinītavattaṃ iccabravī mātali devabrāhmaṇaṃ. |289.6| Indassa vākyaṃ nisāmehi kosiya dūto ahaṃ pucchati taṃ purindado āsāya saddhāya siriyā ca kosiya hirī sudhaṃ kenamalattha hetunā. [290] Addhā sirī maṃ paṭibhāti mātali saddhā aniccā pana devasārathi āsā visaṃvādikasammatā hi me hirī ca ariyamhi guṇe patiṭṭhitā. [291] |291.1| Kumāriyo yācimā gottarakkhitā jiṇṇā ca yā ca 2- sabhattuitthiyo tā chandarāgaṃ purisesu uggataṃ hiriyā nivārenti sacittamattano. |291.2| Saṅgāmasīse sarasattisaṃyute parājitānaṃ patataṃ palāyinaṃ hiriyā nivattanti jahitvāna jīvitaṃ @Footnote: 1 Ma. pabyadhayittha. Sī. Yu. pabyāthayittha . 2 Ma. yā yā ca. Te sampaṭicchanti puna hirīmanā. |291.3| Velā yathā sāgaravegavāriṇī ayaṃ hirī 1- pāpajanaṃ nivāriṇī taṃ sabbaloke hirimarīyapūjitaṃ indassa taṃ vedaya devasārathi. [292] Ko te imaṃ kosiya diṭṭhimodahi brahmā mahindo athavā pajāpati hirāya devesupi seṭṭhasammatā dhītā mahindassa mahesi jāyatha. [293] Handehidāni tidivaṃ apakkama rathaṃ samāruyha mamāyitaṃ idaṃ 2- indo ca taṃ indasagotta kaṅkhati ajjeva tvaṃ indasahabyataṃ vaja. [294] Evaṃ visujjhanti 3- apāpakammino atho suciṇṇassa phalaṃ na nassati yekeci addakkhuṃ sudhābhojanaṃ 4- sabbeva te indasahabyataṃ gatāti. [295] *- hirī uppalavaṇṇāsi kosiyo dānapati bhikkhu anuruddho pañcasikho ānando āsi mātali suriyo kassapo bhikkhu moggallānosi candimā @Footnote: 1 Ma. hirāya hi. 2 Ma. imaṃ . 3 Sī.Yu. samijjhanti. 4 Ma. maddakkhu sudhāya bhojanaṃ. Nārado sārīputtosi sambuddho āsi vāsavoti *-. Sudhābhojanajātakaṃ tatiyaṃ. -------- 4 Kuṇālajātakaṃ [296] Evamakkhāyati evamanusuyyati sabbosadhadharaṇīdhare nekapupphamālyavitate gajagavayamahisarurucāmaripasadakhaggagokaṇṇa- sīhabyagghadīpiacchakokataracchauddārakadalimigaviḷārasasakaṇṇikānucarite ākiṇṇanelamaṇḍalamahāvarāhanāgakulakareṇusaṅghādhivutthe issamigasākhamigasarabhamigaeṇimigavātamigapasadamigapurisālukiṃpurisayakkharakkhasanisevite amajjavamañjaridharapahaṭṭhapupphaphusitaggānekapādapagaṇavitate kururacaṅkoravāraṇamayūraparābhūtajīvajīvakacelāvaka 1- (balāka) bhiṅkārakaravikamattavihaṅgasatasaṅghuṭṭhe 2- añjanamanosilāharitālahiṅgulakahemarajatakanakānekadhātusatavinaddhapaṭimaṇḍitappadese evarūpe khalu bho ramme vanasaṇḍe kuṇālo nāma sakuṇo paṭivasati ativiya citto ativiya cittapattachadano. {296.1} Tasseva khalu bho kuṇālassa sakuṇassa aḍḍhuḍḍhāni itthīsahassāni paricārikā dijakaññāyo . atha khalu bho dve dijakaññāyo kaṭṭhaṃ mukhena ḍaṃsitvā taṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ majjhe nisīdāpetvā uḍḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthāti 4-. Pañcasatā dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato ḍenti sacāyaṃ @Footnote:* idaṃ maramma potthakeyeva dissati . 1 Ma. -jīvañjīvaka- . 2 Ma. satatasampaghuṭṭhe. Kuṇālo sakuṇo āsanā paripatissati mayaṃ taṃ pakkhehi paṭiggahessāmāti. Pañcasatā dijakaññāyo uparūpari ḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ ātāpo paritāpesīti . pañcasatā pañcasatā dijakaññāyo ubhato passena ḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusīti . pañcasatā dijakaññāyo purato purato ḍenti mā naṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kathalāya 1- vā pāṇinā vā (pāsāṇena vā) leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṃ adaṃsu māyaṃ kuṇālo sakuṇo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgāmesīti 2-. {296.2} Pañcasatā dijakaññāyo pacchato pacchato ḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo māyaṃ kuṇālo sakuṇo āsane pariyukkaṇṭhīti . pañcasatā dijakaññāyo disodisaṃ ḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo māyaṃ kuṇālo sakuṇo khuddāya parikilamitthāti . atha khalu bho tā dijakaññāyo taṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ ārāmeneva ārāmaṃ uyyāneneva uyyānaṃ nadītittheneva nadītitthaṃ pabbatasikhareneva pabbatasikharaṃ ambavaneneva ambavanaṃ jambūvaneneva jambūvanaṃ labujavaneneva labujavanaṃ nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriṃ 3- khippameva @Footnote: 1 Ma. kaṭhalena vā . 2 Ma. saṅgamesīti . 3 Ma. nāḷikerasañcāriyaṃ. Abhisambhonti ratitthāya . atha khalu bho kuṇālo sakuṇo tāhi dijakaññāhi divasaṃ paribyūḷho evaṃ apasādeti nassatha tumhe vasaliyo vinassatha tumhe vasaliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṅgamāyoti. [297] Tasseva khalu bho himavato pabbatarājassa puratthime disābhāge susukhumasunipuṇagiripabhavā haritupayantiyo . uppalapaduma- kumudanaḷinasatapattasogandhikamandālakasampativirūḷhasucigandhamanuññamanāpakappadese kuravakamucalindaketakavedisavañjulapunnāgabakulatilakapiyakahasanasāla- salaḷacampakaasokanāgarukkhatiriṭibhujapattaloddacandanoghavane kālāgarupadumapiyaṅgudevadārukacocagahane kakudhakuṭajaaṅkolakaccikārakaṇikāra- kaṇaverakoraṇḍakoviḷārakiṃsukayodhikavanamallikamanaṅgaṇamanavajjabhaṇḍisurucibhaginimāla- malyadhare jātisumanamadhugandhikadhanutakkāritālisatagarausīrakoṭṭhagacchavitate adhimuttikasaṃkusumitalatāvitatapaṭimaṇḍitappadese haṃsapilavakādambakāraṇḍakābhinādite vijjādharasiddhasamaṇatāpasagaṇādhivutthe naradevayakkharakkhasadānavagandhabbakinnaramahoragānuciṇṇappadese evarūpe khalu bho ramme vanasaṇḍe puṇṇamukho nāma pussakokilo paṭivasati ativiya madhuragiro vilāsitanayanamattakkho. {297.1} Tasseva khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa aḍḍhuḍḍhāni itthīsatāni paricārikā dijakaññāyo . atha khalu bho dve dijakaññāyo kaṭṭhaṃ mukhena ḍaṃsitvā taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ majjhe nisīdāpetvā Uḍḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ addhānapariyāyapathe kilamatho ubbāhetthāti . paññāsa dijakaññāyo heṭṭhato heṭṭhato ḍenti sacāyaṃ puṇṇamukho pussakokilo āsanā paripatissati mayaṃ taṃ pakkhehi paṭiggahessāmāti . paññāsa dijakaññāyo uparūpari ḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ ātāpo paritāpesīti . paññāsa paññāsa dijakaññāyo ubhato passena ḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā vāto vā ussāvo vā upapphusīti. {297.2} Paññāsa dijakaññāyo purato purato ḍenti mā naṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ gopālakā vā pasupālakā vā tiṇahārakā vā kaṭṭhahārakā vā vanakammikā vā kaṭṭhena vā kathalāya 1- vā pāṇinā vā (pāsāṇena vā) leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā sakkharāhi vā pahāraṃ adaṃsu māyaṃ puṇṇamukho pussakokilo gacchehi vā latāhi vā rukkhehi vā sākhāhi vā thambhehi vā pāsāṇehi vā balavantehi vā pakkhīhi saṅgāmesīti . paññāsa dijakaññāyo pacchato pacchato ḍenti saṇhāhi sakhilāhi mañjūhi madhurāhi vācāhi samudācarantiyo māyaṃ puṇṇamukho pussakokilo āsane pariyukkaṇṭhīti . paññāsa dijakaññāyo disodisaṃ ḍenti anekarukkhavividhavikatiphalamāharantiyo māyaṃ puṇṇamukho pussakokilo khuddāya parikilamitthāti . atha khalu bho tā dijakaññāyo taṃ puṇṇamukhaṃ @Footnote: 1 Ma. kaṭhalena vā. Pussakokilaṃ ārāmeneva ārāmaṃ uyyāneneva uyyānaṃ nadītittheneva nadītitthaṃ pabbatasikhareneva pabbatasikharaṃ ambavaneneva ambavanaṃ jambūvaneneva jambūvanaṃ labujavaneneva labujavanaṃ nāḷikerasañcāriyeneva nāḷikerasañcāriṃ khippameva abhisambhonti ratitthāya . atha khalu bho puṇṇamukho pussakokilo tāhi dijakaññāhi divasaṃ paribyūḷho evaṃ pasaṃsati sādhu sādhu bhaginiyo etaṃ kho bhaginiyo tumhākaṃ paṭirūpaṃ kuladhītānaṃ yaṃ tumhe bhattāraṃ paricareyyāthāti. [298] Atha khalu bho puṇṇamukho pussakokilo yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami . addasaṃsu kho kuṇālassa sakuṇassa paricārikā dijakaññāyo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna yena puṇṇamukho pussakokilo tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ etadavocuṃ ayaṃ samma puṇṇamukha kuṇālo sakuṇo ativiya pharuso ativiya pharusavāco appevanāma tuvaṃpi āgamma piyavācaṃ labheyyāmāti. Appevanāma bhaginiyoti vatvā yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā kuṇālena sakuṇena saddhiṃ paṭisammoditvā ekamantaṃ nisīdi . ekamantaṃ nisinno kho puṇṇamukho pussakokilo taṃ kuṇālaṃ sakuṇaṃ etadavoca kissa tvaṃ samma kuṇāla itthīnaṃ sujātānaṃ kuladhītānaṃ sammāpaṭipannānaṃ micchāpaṭipannosi amanāpabhāṇīnaṃpi kira samma kuṇāla itthīnaṃ manāpabhāṇinā bhavitabbaṃ kimaṅgaṃ pana Manāpabhāṇīnanti . evaṃ vutte kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ evaṃ apasādesi nassa tvaṃ samma jamma vasala vinassa tvaṃ samma jamma vasala ko nu tayā viyatto jāyājinenāti. Evaṃ apasādito ca pana puṇṇamukho pussakokilo tatoyeva paṭinivatti. [299] Atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa aparena samayena acirasseva accayena kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā bāḷhā vedanā vattanti maraṇantikā . atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa paricārikānaṃ dijakaññānaṃ etadahosi ābādhiko kho ayaṃ puṇṇamukho pussakokilo appevanāma imamhā ābādhā vuṭṭhaheyyāti. Taṃ 1- ekakaṃ 2- adutiyaṃ ohāya yena kuṇālo sakuṇo tenupasaṅkamiṃsu . addasā kho kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo dūratova āgacchantiyo disvāna tā dijakaññāyo etadavoca kahaṃ pana tumhaṃ vasaliyo bhattāti . ābādhiko kho samma kuṇāla puṇṇamukho pussakokilo appevanāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyāti. {299.1} Evaṃ vutte kuṇālo sakuṇo tā dijakaññāyo evaṃ apasādesi nassatha tumhe vasaliyo vinassatha tumhe vasaliyo coriyo dhuttiyo asatiyo lahucittāyo katassa appaṭikārikāyo anilo viya yenakāmaṅgamāyoti vatvā yena puṇṇamukho pussakokilo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā @Footnote: 1 Ma. tantisaddo natthi . 2 Ma. ekaṃ. Taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ etadavoca haṃ samma puṇṇamukhāti. Haṃ samma kuṇālāti. Atha khalu bho kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ pakkhehi ca mukhatuṇḍena ca pariggahetvā vuṭṭhāpetvā nānābhesajjāni pāyāpesi . atha khalu bho puṇṇamukhassa pussakokilassa so ābādho paṭipassambhīti. [300] Atha khalu bho kuṇālo sakuṇo taṃ puṇṇamukhaṃ pussakokilaṃ gilānā vuṭṭhitaṃ aciravuṭṭhitaṃ gelaññā etadavoca diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha kaṇhā dvepitikā pañcapatikāya chaṭṭhe purise cittaṃ paṭibaddhantiyā yadidaṃ kabandhe pīṭhasappimhi. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ athajjuno nakulo bhīmaseno yudhiṭṭhilo sahadevo ca rājā ete patī pañcamaticca nārī akāsi khujjavāmanakena pāpanti. Diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha pañcatapāvī 1- nāma samaṇī susānamajjhe vasantī catutthabhattaṃ pariṇāmayamānā surādhuttakena pāpamakāsi . Diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha kākavatī nāma devī samuddamajjhe vasantī bhariyā venateyyassa naṭakuverena pāpamakāsi . diṭṭhā mayā samma puṇṇamukha kuruṅgadevī nāma lomasundarī eḷakakumāraṃ kāmayamānā chaḷaṅgakumāradhanantevāsinā pāpamakāsi. @Footnote: 1 Ma. saccatapāpi. Evañhetaṃ mayā ñātaṃ brahmadattassa mātukā ohāya kosalarājaṃ pañcālacaṇḍena pāpamakāsi. |300.1| Etā ca aññā ca akaṃsu pāpaṃ tasmāhaṃ itthīnaṃ na vissase nappasaṃse mahī yathā jagati samānarattā vasundharā itarītarānaṃ 1- patiṭṭhā sabbassahā aphandanā akuppā tathitthiyo tāyo na vissase naro |300.2| sīho yathā lohitamaṃsabhojano vāḷamigo pañcāvudho suruddho pasayha khādī parahiṃsane rato tathitthiyo tāyo na vissase naro. Na khalu bho samma puṇṇamukha vesiyo nāriyo gamaniyo nahetā bandhakiyo nāma vadhikāyo nāma etāyo yadidaṃ vesiyo nāriyo gamaniyoti. Corā 2- viya veṇikatā madirā viya visaduṭṭhā 3- vāṇijo viya vācāsanthutiyo issasiṅgamiva viparivattāyo uragamiva dujivhāyo sobbhamiva paṭicchannā pātālamiva duppūrā rakkhasī viya duttosā yamovekantahāriyo sikhīriva sabbabhakkhā nadīriva sabbavāhanī 4- anilo viya yenakāmaṃcarā neru viya avisesakarā visarukkho viya niccaphalitāyo 5-. Bhavati ca panuttarettha vākyaṃ @Footnote: 1 Ma. itarītarāpatiṭṭhā . 2 Ma. coro viya . 3 Ma. madirāva diddhā. @4 Ma. sabbavāhī . 5 Ma. -yoti. |300.3| Yathā coro yathā duṭṭho 1- vāṇijova vikatthanī issasiṅgamiva parivattā 2- dujivhā urago yathā. |300.4| Sobbhamiva paṭicchannā pātālamiva duppurā rakkhasī viya duttosā yamovekantahāriyo. |300.5| Yathā sikhī nadī vāho 3- anilo kāmapāravā 4- nerūva avisesā ca visarukkhova niccaphalī 5- nāsayanti ghare bhogaṃ ratanānantakaritthiyoti.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 28 page 1-114. https://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=28&item=1&items=1269 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item.php?book=28&item=1&items=1269&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- https://84000.org/tipitaka/read/pali_item.php?book=28&item=1&items=1269 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- https://84000.org/tipitaka/read/byitem.php?book=28&item=1&items=1269 Study Atthakatha :- https://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=28&i=1 Contents of The Tipitaka Volume 28 https://84000.org/tipitaka/read/?index_28 https://84000.org/tipitaka/english/?index_28
|
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]