![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
TIPITAKA Volume 1 : PALI ROMAN Vinaya Pitaka Vol 1 : Vinaya. Mahāvi (1)
Ekādasamasaṅghādisesaṃ [602] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe . tena kho pana samayena devadatto saṅghabhedāya parakkamati cakkabhedāya . bhikkhū evamāhaṃsu adhammavādī devadatto avinayavādī devadatto kathaṃ hi nāma devadatto saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyāti . evaṃ vutte kokāliko kaṭamorakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto te bhikkhū etadavocuṃ mā āyasmanto evaṃ avacuttha dhammavādī devadatto vinayavādī devadatto amhākañca devadatto chandañca ruciñca ādāya voharati jānāti no bhāsati amhākampetaṃ khamatīti . ye te bhikkhū appicchā .pe. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti vaggavādakāti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakāti . saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ .pe. kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti vaggavādakā Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya .pe. evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {602.1} tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo vā te evaṃ vadeyyuṃ mā āyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha dhammavādī ceso bhikkhu vinayavādī ceso bhikkhu amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati jānāti no bhāsati amhākampetaṃ khamatīti . te bhikkhū bhikkhūhi evamassu vacanīyā mā āyasmanto evaṃ avacuttha na ceso bhikkhu dhammavādī na ceso bhikkhu vinayavādī mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha sametāyasmantānaṃ saṅghena samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatīti . evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya . yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjeyyuṃ saṅghādisesoti. [603] Tasseva kho panāti tassa saṅghabhedakassa bhikkhuno . Bhikkhū hontīti aññe bhikkhū honti . anuvattakāti yaṃdiṭṭhiko hoti yaṃkhantiko yaṃruciko tepi taṃdiṭṭhikā honti taṃkhantikā taṃrucikā . Vaggavādakāti tassa vaṇṇāya pakkhāya ṭhitā honti . eko vā dve vā tayo vāti eko vā hoti dve vā tayo vā te evaṃ vadeyyuṃ mā āyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha dhammavādī Ceso bhikkhu vinayavādī ceso bhikkhu amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati jānāti no bhāsati amhākampetaṃ khamatīti. [604] Te bhikkhūti ye te anuvattakā bhikkhū. Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi . ye passanti ye suṇanti tehi vattabbā mā āyasmanto evaṃ avacuttha na ceso bhikkhu dhammavādī na ceso bhikkhu vinayavādī mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha sametāyasmantānaṃ saṅghena samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatīti . dutiyampi vattabbā tatiyampi vattabbā . sace paṭinissajjanti iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjanti āpatti dukkaṭassa . sutvā na vadanti āpatti dukkaṭassa . te bhikkhū saṅghamajjhaṃpi ākaḍḍhitvā vattabbā mā āyasmanto evaṃ avacuttha na ceso bhikkhu dhammavādī na ceso bhikkhu vinayavādī mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha sametāyasmantānaṃ saṅghena samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatīti . dutiyampi vattabbā tatiyampi vattabbā . Sace paṭinissajjanti iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjanti āpatti dukkaṭassa. [605] Te bhikkhū bhikkhūhi samanubhāsitabbā . evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbā . byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo {605.1} suṇātu me bhante saṅgho itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā Vaggavādakā . te taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjanti . Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. {605.2} Suṇātu me bhante saṅgho itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā . te taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjanti . saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya . Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {605.3} Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi .pe. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vagga vādakā . te taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjanti . saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya . Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {605.4} Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū tassa vatthussa paṭinissaggāya . khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti. [606] Ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccayā Kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa . saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantānaṃ ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti . dve tayo ekato samanubhāsitabbā taduttari na samanubhāsitabbā. Saṅghādisesoti .pe. Tenapi vuccati saṅghādisesoti. [607] Dhammakamme dhammakammasaññī nappaṭinissajjanti āpatti saṅghādisesassa . dhammakamme vematikā nappaṭinissajjanti āpatti saṅghādisesassa . dhammakamme adhammakammasaññī nappaṭinissajjanti āpatti saṅghādisesassa . adhammakamme dhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa . adhammakamme vematikā āpatti dukkaṭassa . adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. [608] Anāpatti asamanubhāsantānaṃ paṭinissajjantānaṃ ummattakānaṃ khittacittānaṃ vedanaṭṭānaṃ ādikammikānanti. Ekādasamasaṅghādisesaṃ niṭṭhitaṃ. ------------- Dvādasamasaṅghādisesaṃ [609] Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṃ ācarati . bhikkhū evamāhaṃsu mā āvuso channa evarūpaṃ akāsi netaṃ kappatīti. So evaṃ vadesi kiṃ nu kho nāma tumhe āvuso maṃ vattabbaṃ maññatha ahaṃ kho nāma tumhe vadeyyaṃ amhākaṃ buddho amhākaṃ dhammo amhākaṃ ayyaputtena dhammo abhisamito seyyathāpi nāma mahāvāto vāyanto tiṇakaṭṭhapaṇṇasaṭaṃ 1- ekato ussādeyya 2- seyyathāpi vā pana nadī pabbateyyā saṅkhasevālapaṇakaṃ ekato ussādeyya evameva tumhe nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā ekato ussāditā 3- kiṃ nu kho nāma tumhe āvuso maṃ vattabbaṃ maññatha ahaṃ kho nāma tumhe vadeyyaṃ amhākaṃ buddho amhākaṃ dhammo amhākaṃ ayyaputtena dhammo abhisamitoti . ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karissatīti . athakho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . athakho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe @Footnote: 1 Yu. Ma. tiṇakaṭṭhapaṇṇakasaṭaṃ. 2 ussāreyya. 3 Yu. Ma. ussāritā. Bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ channaṃ paṭipucchi saccaṃ kira tvaṃ channa bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karosīti . Saccaṃ bhagavāti . vigarahi buddho bhagavā ananucchavikaṃ moghapurisa .pe. Akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karissasi netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya .pe. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha {609.1} bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā viramathāyasmanto mama vacanāyāti . so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi vacanīyameva āyasmā attānaṃ karotu āyasmāpi bhikkhū vadetu sahadhammena bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena evaṃ saṃvaḍḍhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenāti . Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjeyya saṅghādisesoti. [610] Bhikkhu paneva dubbacajātiko hotīti dubbaco hoti Dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ . uddesapariyāpannesu sikkhāpadesūti pātimokkhapariyāpannesu sikkhāpadesu . bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi . sahadhammikaṃ nāma yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ etaṃ sahadhammikaṃ nāma . tena vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā viramathāyasmanto mama vacanāyāti. [611] So bhikkhūti yo so dubbacajātiko bhikkhu . bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi . ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi vacanīyameva āyasmā attānaṃ karotu āyasmāpi bhikkhū vadetu sahadhammena bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena evaṃ saṃvaḍḍhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenāti . dutiyampi vattabbo tatiyampi vattabbo . sace paṭinissajjati iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjati āpatti dukkaṭassa . sutvā na vadanti āpatti dukkaṭassa . so bhikkhu saṅghamajjhaṃpi ākaḍḍhitvā vattabbo mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi vacanīyameva āyasmā attānaṃ karotu āyasmāpi bhikkhū vadetu sahadhammena bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena evaṃ saṃvaḍḍhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ Aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenāti . dutiyampi vattabbo tatiyampi vattabbo . sace paṭinissajjati iccetaṃ kusalaṃ no ce paṭinissajjati āpatti dukkaṭassa. [612] So bhikkhu samanubhāsitabbo . evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbo. Byattena bhikkhunā baṭibalena saṅgho ñāpetabbo {612.1} suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti. So taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti. {612.2} Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti. So taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya . Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {612.3} Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi .pe. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti. So taṃ vatthuṃ nappaṭinissajjati. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yasmāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya So tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. {612.4} Samanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti. [613] Ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccayā kammavācāpariyosāne āpatti saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti . Saṅghādisesoti .pe. Tenapi vuccati saṅghādisesoti. [614] Dhammakamme dhammakammasaññī nappaṭinissajjati āpatti saṅghādisesassa . dhammakamme vematiko nappaṭinissajjati āpatti saṅghādisesassa . dhammakamme adhammakammasaññī nappaṭinissajjati āpatti saṅghādisesassa . adhammakamme dhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa . adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa . adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. [615] Anāpatti asamanubhāsantassa paṭinissajjantassa ummattakassa ādikammikassāti. Dvādasamasaṅghādisesaṃ niṭṭhitaṃ. ---------- Terasamasaṅghādisesaṃ [616] Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma kiṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū . Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi siñcantipi siñcāpentipi ocinantipi ocināpentipi ganthentipi ganthāpentipi ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi vidhutikaṃ karontipi kārāpentipi vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi āveḷaṃ karontipi kārāpentipi uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. {616.1} Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārikānaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi mañjārikaṃ harantipi harāpentipi vidhutikaṃ harantipi harāpentipi vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi āveḷaṃ harantipi harāpentipi uracchadaṃ harantipi harāpentipi . te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjanti ekathālakepi pivanti ekāsanepi nisīdanti ekamañcepi tuvaṭṭenti ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti vikālepi bhuñjanti majjaṃpi pivanti mālāgandhavilepanaṃpi dhārenti naccantipi gāyantipi Vādentipi lāsentipi naccantiyāpi naccanti naccantiyāpi gāyanti naccantiyāpi vādenti naccantiyāpi lāsenti gāyantiyāpi naccanti gāyantiyāpi gāyanti gāyantiyāpi vādenti gāyantiyāpi lāsenti vādentiyāpi naccanti vādentiyāpi gāyanti vādentiyāpi vādenti vādentiyāpi lāsenti lāsentiyāpi naccanti lāsentiyāpi gāyanti lāsentiyāpi vādenti lāsentiyāpi lāsenti aṭṭhapadepi kīḷanti dasapadepi kīḷanti ākāsepi kīḷanti parihārapathepi kīḷanti santikāyapi kīḷanti khalikāyapi kīḷanti ghaṭikāyapi 1- kīḷanti salākahatthenapi kīḷanti akkhenapi kīḷanti paṅkacīrenapi 2- kīḷanti vaṅkakenapi kīḷanti mokkhacikāyapi kīḷanti ciṅgulakenapi kīḷanti pattāḷhakenapi kīḷanti rathakenapi kīḷanti dhanukenapi kīḷanti akkharikāyapi kīḷanti manesikāyapi kīḷanti yathāvajjenapi kīḷanti hatthismimpi sikkhanti assasmimpi sikkhanti rathasmimpi sikkhanti dhanusmimpi sikkhanti tharusmimpi sikkhanti hatthissapi purato dhāvanti assassapi purato dhāvanti rathassapi purato dhāvanti dhāvantipi ādhāvantipi usseḷhentipi apphoṭentipi 3- nibbujjhantipi muṭṭhīhipi yujjhanti raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccantiṃ 4- evaṃ vadenti 5- idha bhagini naccassūti nalāṭikaṃpi denti vividhampi anācāraṃ ācaranti. [617] Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃ vuttho @Footnote: 1 Yu. Ma. Rā. ghaṭikenapi. 2 Yu. Ma. paṅgacīrenapi. @3 Yu. appoṭhentipi. 4 Yu. naccakiṃ. 5 Yu. Ma. Rā. vadanti. Sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kiṭāgiri tadavasari . Athakho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kiṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno . Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu kvāyaṃ abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya ko imassa upagatassa piṇḍakaṃpi dassati amhākaṃ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino tesaṃ kho nāma piṇḍo dātabboti. {617.1} Addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ kiṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca api bhante piṇḍo labbhatīti . na kho āvuso piṇḍo labbhatīti . ehi bhante gharaṃ gamissāmāti . Athakho so upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca kahaṃ bhante ayyo gamissatīti . sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyāti . tenahi bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda evañca vadehi duṭṭho bhante kiṭāgirismiṃ āvāso assajipunabbasukā nāma kiṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi siñcantipi siñcāpentipi ocinantipi ocināpentipi ganthentipi Ganthāpentipi ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi .pe. vividhampi anācāraṃ ācaranti yepi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū sādhu bhante bhagavā kiṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṃ kiṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyāti . evamāvusoti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā 1- yena sāvatthī tena pakkāmi anupubbena yena sāvatthī jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.The Pali Tipitaka in Roman Character Volume 1 page 405-418. http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=1&item=602&items=16 Classified by [Item Number] :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_item_s.php?book=1&item=602&items=16&mode=bracket Compare with The Pali Tipitaka in Thai Character :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_item_s.php?book=1&item=600&items=16 Compare with The Royal Version of Thai Tipitaka :- http://84000.org/tipitaka/read/byitem_s.php?book=1&item=600&items=16 Study Atthakatha :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=1&i=600 The Pali Atthakatha in Thai :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=2&A=2616 The Pali Atthakatha in Roman :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=2&A=2616 Contents of The Tipitaka Volume 1 http://84000.org/tipitaka/read/?index_1
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๑๔ พฤศจิกายน พ.ศ. ๒๕๖๐. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากพระไตรปิฎกฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]