|
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
11. Sādhinarājajātakaṃ.
Abbhūto vata lokasminti idaṃ satthā jetavane viharanto
uposathike upāsake ārabbha kathesi.
Tadā hi satthā upāsakā porāṇakapaṇḍitā attano
uposathakammaṃ nissāya manussasarīreneva devalokaṃ gantvā ciraṃ vasiṃsūti
vatvā atītaṃ āhari
atīte mithilānagare sādhinonāma rājā dhammena rajjaṃ kāresi
so catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāreti cha dānasālāyo
kāretvā sakalajambūdīpaṃ unnaṅgalaṃ katvā mahādānaṃ pavattesi.
Devasikaṃ cha satasahassāni valañjanakaṃ dhanaṃ gacchati. Pañca
---------------------------------------------------------------------------------------------
page355.
Sīlāni rakkhati uposathaṃ upavasati. Raṭṭhavāsinopi tassa ovāde
ṭhatvā dānādīni puññāni katvā matamatā devanagareyeva nibbattiṃsu
sudhammadevasabhaṃ pūretvā nisinnā devā rañño sīlādiguṇameva
vaṇṇayanti. Taṃ sutvā sesadevā rājānaṃ daṭṭhukāmāva ahesuṃ.
Sakko devarājā tesaṃ manaṃ viditvā āha sādhinarājānaṃ daṭṭhukāmāti.
Āma devāti. So mātaliṃ āṇāpesi gaccha vejayantarathaṃ yojetvā
sādhinarājānaṃ ānehīti. So sādhūti sampaṭicchitvā rathaṃ yojetvā
vedeharaṭṭhaṃ agamāsi. Tadā puṇṇamīdivaso hoti. Mātali
manussānaṃ sāyamāsaṃ bhuñjitvā dvāre sukhakathāya sannisinnakāle
candamaṇḍalena saddhiṃ rathaṃ pesesi. Manussā dve candā
uṭṭhitāti vadantā pana candamaṇḍalaṃ ohāya rathaṃ āgacchantaṃ
disvā nāyaṃ cando eso ratho devaputtopi paññāyati kassetaṃ
manomayasindhavayuttaṃ dibbarathaṃ āneti na aññassa amhākaṃ rañño
bhavissati rājā hi no dhammiko dhammarājāti somanassajātā hutvā
añjaliṃ paggayha ṭhitā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu
abbhūto vata lokasmiṃ uppajji lomahaṃsano
dibbo ratho pāturahu vedehassa yasassinoti.
Tassattho abbhūto vata tesaṃ amhākaṃ rājā lokasmiṃ lomahaṃsano
uppajji yassa dibbo ratho pāturahosi vedehassa yasassinoti.
Mātali rathaṃ ānetvā manussesu mālādīni pūjentesu tikkhattuṃ
nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā rañño nivesanadvāraṃ gantvā rathaṃ nivattetvā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page356.
Pacchābhāgena sīhapañjaraummāre ṭhapetvā ārohaṇasajjaṃ katvā
aṭṭhāsi. Taṃ divasampi rājā dānasālaṃ oloketvā iminā niyāmeneva
dānaṃ dethāti āṇāpetvā uposathaṃ samādāya divasaṃ vītināmetvā
amaccagaṇaparivuto alaṅkatamahātale pācīnasīhapañjarābhimukho dhammayuttaṃ
kathaṃ kathento nisinno hoti. Atha naṃ mātali rathābhirūhaṇatthaṃ
nimantetvā ādāya agamāsi.
Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā abhāsi
devaputto mahiddhiko mātali devasārathi
nimantayittha rājānaṃ vedehaṃ mithilaggahaṃ
ehimaṃ rathamāruyha rāja seṭṭha disampati
devā dassanakāmā te tāvatiṃsā saindakā
dassamānā hi te devā sudhammāyaṃ samacchare.
Tato ca rājā sādhino pamukho rathamāruhi
sahassayuttaṃ abhiruyha agā devāna santike
sahassayuttaṃ hayavāhiṃ dibbayānamadhiṭṭhito
yāyamāno mahārājā addasa devasabhaṃ idaṃ.
Taṃ devā paṭinandiṃsu disvā rājānamāgataṃ
svāgatante mahārāja atho te adurāgataṃ
nisīdadāni rājisi devarājassa santike.
Sakkopi paṭinandittha vedehaṃ mithilaggahaṃ
nimantayittha kāmehi āsanena ca vāsavo
---------------------------------------------------------------------------------------------
page357.
Sādhu khosi anuppatto āvāsaṃ vasavattinaṃ
vasa devesu rājisi sabbakāmasamiddhisu
tāvatiṃsesu devesu bhuñja kāme amānuseti.
Tattha samacchareti acchanti. Agā devāna santiketi devānaṃ
santikaṃ agamāsi tasmiṃ hi rathaṃ abhirūhitvā ṭhite ratho ākāsaṃ
pakkhandi so mahājanassa olokentasseva antaradhāyi mātali rājānaṃ
devalokaṃ ānesi taṃ disvā devatā ca sakko ca haṭṭhatuṭṭhā paccuggamanaṃ
katvā paṭisanthāraṃ kariṃsu tamatthaṃ dassetuṃ taṃ devātiādi vuttaṃ.
Tattha paṭinandiṃsūti punappunaṃ nandiṃsu. Āsanena cāti rājānaṃ
āliṅgitvā idha nisīdāti attano paṇḍukambalasilāsanena ca kāmehi
ca nimantesi upaḍḍharajjaṃ datvā ekāsane nisīdāpesi.
Tassa sakkena devaraññā dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ aḍḍhatiyā
ca devaccharakoṭiyo vejayantapāsādañca majjhe bhinditvā dinnaṃ
sampattiṃ anubhavantassa manussagaṇanāya satta vassasatāni atikkantāni.
Tena attabhāvena devaloke vasati. Puññānaṃ khīṇakāle
anabhirati uppannā tasmā sakkena saddhiṃ sallapanto gāthamāha
ahaṃ pure saggagato ramāmi
naccehi gītehi ca vāditehi
sodānipajja na ramāmi sagge
āyunnu khīṇaṃ maraṇassa santike
udāhu muḷhosmi janindaseṭṭhāti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page358.
Tattha āyunnu khīṇanti kiṃ nu mama sarīre jīvitindriyaṃ khīṇaṃ udāhu
upacchedakakammavasena maraṇasanti ke jātanti pucchi. Janindaseṭṭhāti
janindānaṃ devānaṃ seṭṭhāti.
Atha naṃ sakko āha
na tāyu khīṇo maraṇañca dūre
na cāpi muḷho naravīra seṭṭha
tuyhañca puññāni parittakāni
yesaṃ vipākaṃ idha vedayittho
vasa devānubhāvena rāja seṭṭha disampati
tāvatiṃsesu devesu bhuñja kāme amānuseti.
Tattha parittakānīti idaṃ tena attabhāvena devaloke
vipākadāyakāni puññāni sandhāya vuttaṃ itarāni pana tassa puññāni
paṭhaviyaṃ paṃsuviya appamāṇāni. Vasa devānubhāvenāti ahaṃ te attano
puññāni majjhe bhinditvā dassāmi mamānubhāvena vasāti.
Taṃ samassāsento āha
sādhu khosi anuppatto āvāsaṃ vasavattinaṃ
vasa devesu rājisi sabbakāmasamiddhisu
tāvatiṃsesu devesu bhuñja kāme amānuseti.
Atha naṃ paṭikkhipanto mahāsatto āha
yathā yācittakaṃ yānaṃ yathā yācittakaṃ dhanaṃ
evaṃ sampadamevetaṃ yaṃ parato dānapaccayā
---------------------------------------------------------------------------------------------
page359.
Na cāhametaṃ icchāmi yaṃ parato dānapaccayā
sayaṃ katāni puññāni taṃ me āveṇiyaṃ dhanaṃ
sohaṃ gantvā manussesu kāhāmi kusalaṃ bahuṃ
dānena samacariyāya saṃyamena damena ca
yaṃ katvā sukhito hoti na ca pacchānutappatīti.
Tattha yaṃ parato dānapaccayāti yaṃ parena dinnattā labbhati taṃ
yācittakasadisameva hoti yācittakaṃ hi tuṭṭhakāle denti kuddhakāle
acchinditvā gaṇhantīti. Samacariyāyāti kāyādīhi pāpassa
akaraṇena. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Damenāti indriyadamanena.
Yaṃ katvāti yaṃ karitvā sukhitoceva hoti na ca pacchānutappati
tathārūpameva kammaṃ karissāmīti.
Athassa vacanaṃ sutvā sakko mātaliṃ āṇāpesi gaccha
sādhinarājānaṃ mithilaṃ netvā uyyāne otārehīti. So tathā
akāsi. Rājā tasmiṃyeva uyyāne caṅkamati. Atha naṃ uyyānapālo
disvā taṃ upasaṅkamitvā vanditvā pucchitvā taṃ sañjānitvā
gantvā nāradassa rañño ārocesi. So ca rañño āgamanabhāvaṃ
sutvā uyyānapāla tvaṃ purato gantvā uyyānaṃ sajjitvā tassa
ca mayhañca dve āsanāni paññāpehīti taṃ uyyānapālaṃ uyyojesi.
So tathā akāsi. Atha naṃ rājā pucchi kassa dve āsanāni
paññāpesīti. Ekaṃ tumhākaṃ ekaṃ amhākaṃ raññoti āha.
Atha rājā ko añño satto mama santike āsane nisīdissatīti
---------------------------------------------------------------------------------------------
page360.
Vatvā ekasmiṃ nisīditvā ekasmiṃ pāde ṭhapesi. Nāradarājā
āgantvā tassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdi. So kirassa
sattamova nattā. Tadā kirassa satāyukakālova ahosi. Mahāsatto
pana attano puññabalena ettakaṃ kālaṃ vītināmesi. So nāradassa
rañño hatthe gahetvā uyyāne vicaranto tisso gāthā abhāsi
imāni tāni khettāni imaṃ nikkhaṃ sukuṇḍalaṃ
imā tā haritānupā imā najjā savantiyo
imā tā pokkharaṇiyo rammā cākavākūpakujjitā
maṇḍālakehi sañchannā padumuppalakehi ca
yassimāni mamāyiṃsu kataraṃ nu te disaṃ gatā.
Tāni khettāni so bhūmibhāgo
te me ārāmavanūpacārā
tameva mayhaṃ janataṃ apassato
suññañca me nārada khāyate disāti.
Tattha khettānīti bhūmibhāge sandhāyāha. Imaṃ nikkhanti imaṃ tādisameva
udakaniddhamanaṃ. Sukuṇḍalanti sobhaṇena musalapavesanakuṇḍalena samannāgataṃ.
Haritānupāti udakaniddhamanassa ubhosu passesu haritatiṇasañchannā
anupā bhūmiyo. Yassimāni mamāyiṃsūti tāta nārada ye mama
upaṭṭhākā ca orodhā ca imasmiṃ uyyāne mahantena yasena
mayā saddhiṃ vicarantā imāni ṭhānāni mamāyiṃsu piyāyiṃsu.
Kataraṃ nu te disaṃ gatāti kattha ṭhāne te pesitā.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page361.
Tāni khettānīti imasmiṃ uyyāne tāneva etāni uparopakā-
virūhaṇaṭṭhānāni. Te me ārāmavanūpacārāti ime teyeva
ārāmavanūpacārā vihārabhūmiyoti attho.
Atha naṃ nārado āha
deva tumhākaṃ devalokaṃ
gatānaṃ idāni satta vassasatāni
ahaṃ vo sattamo nattā
tumhākaṃ upaṭṭhākā sabbe
maraṇamukhaṃ pattā idaṃ vo
attano santakaṃ rajjaṃ anubhavathāti.
Rājā tāta nārada nāhaṃ idhāgacchanto rajjatthāya āgato puñña-
karaṇatthāyamhi āgato ahaṃ puññameva karissāmīti vatvā gāthā āha
diṭṭhā mayā vimānā obhāsentā catuddisā
sammukhā devarājassa tidasānañca sammu khā.
Vutthaṃ me bhavanaṃ dibyaṃ bhuttā kāmā amānusā
tāvatiṃsesu devesu sabbakāmasamiddhisu.
Sohaṃ etādisaṃ hitvā puññāyamhi idhāgato
puññañceva carissāmi nāhaṃ rajjena atthiko.
Adaṇḍāvacaraṃ maggaṃ sammāsambuddhadesitaṃ
taṃ maggaṃ paṭipajjissaṃ yena gacchanti subbatāti.
---------------------------------------------------------------------------------------------
page362.
Tattha vutthaṃ me bhavanaṃ dibyanti vejayantaṃ sandhāyāha.
Sohaṃ etādisanti tāta nārada sohaṃ buddhañāṇena aparichindiyaṃ
evarūpaṃ kāmaguṇasampattiṃ pahāya puññakaraṇatthāya idhāgato.
Adaṇḍāvacaranti adaṇḍehi nikkhittadaṇḍasatthehi avacaritabbaṃ
sammādiṭṭhipurekkhāraṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ. Subbatāti yena maggena
subbatā sabbaññū buddhā gacchanti ahampi agatapubbaṃ disaṃ gantuṃ
bodhitale nisīditvā tameva maggaṃ paṭipajjissāmīti.
Evaṃ bodhisatto imā gāthā sabbaññutañāṇe khipitvā
kathesi. Atha naṃ nārado punapi āha rajjaṃ yeva anusāsāti.
Tāta na me rajjenattho satta vassasatāni niṭṭhitadānaṃ sattāheneva
dātukāmomhīti. Nārado sādhūti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā
mahādānaṃ paṭiyādesi. Rājā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattame
divase kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavaneyeva nibbatti.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā evaṃ upāsakā vasitabbayuttakaṃ
uposathakammannāmāti dassetvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ
samodhānesi (saccapariyosāne tesu uposathikesu keci sotāpattiphale
keci sakadāgāmiphale keci anāgāmiphale keci arahattaphale patiṭṭhahiṃsu)
tadā nāradarājā sārīputto mātali ānando ahosi sakko
anuruddho sesaparisā buddhaparisā sādhinarājā pana ahamevāti.
Sādhinarājajātakaṃ ekādasamaṃ.
---------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 40 page 354-362.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=40&A=7226&pagebreak=1
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=40&A=7226&pagebreak=1
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=27&i=1994
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=27&A=7758
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=27&A=8152
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=27&A=8152
Contents of The Tipitaka Volume 27
http://84000.org/tipitaka/read/?index_27
        |
|
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]