![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
10. Jāgariyasuttavaṇṇanā
[47] Dasame jāgaroti jāgarako vigataniddo jāgariyaṃ anuyutto, rattindivaṃ
kammaṭṭhānamanasikāre yuttappayuttoti attho. Vuttañhetaṃ:-
"kathañca bhikkhave bhikkhu pubbarattāpararattaṃ
jāgariyānuyogamanuyutto hoti, idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya
āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena
nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ
@Footnote: 1 khu.su. 25/439-442/416, khu.mahā. 29/134/114 (syā)
@2 Ma.u. 14/280/250, khu.jā. 28/121/137 (syā)
Yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya
sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ
yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ
parisodheti. Evaṃ bhikkhu pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyutto
hotī"ti 1-
casaddo sampiṇḍanattho, tena vakkhamāne satādibhāve sampiṇḍeti.
Assāti siyā, bhaveyyāti attho. "jāgaro ca bhikkhu vihareyyā"ti ca paṭhanti.
Sabbattha sabbadā ca kammaṭṭhānāvijahanavasena satiavippavāsena sato.
Sampajānoti sattaṭṭhāniyassa catubbidhassapi sampajaññassa vasena sampajāno.
Samāhitoti upacārasamādhinā appanāsamādhinā ca samāhito ekaggacitto.
Pamuditoti paṭipattiyā ānisaṃsadassanena uttaruttarivisesādhigamena vīriyārambhassa
ca amoghabhāvadassanena pamudito pāmojjabahulo. Vippasannoti tato eva
paṭipattibhūtāsu tīsu sikkhāsu paṭipattidesake ca satthari saddhābahulatāya suṭṭhu
pasanno. Sabbattha assāti sambandho vihareyyāti vā.
Tattha kālavipassī ca kusalesu dhammesūti tasmiṃ kāle vipassako, tattha
vā kammaṭṭhānānuyoge kālavipassī kālānurūpaṃ vipassako. Kiṃ vuttaṃ hoti?
vipassanaṃ paṭṭhapetvā kalāpasammasanādivasena sammasanto āvāsādike satta
asappāye vajjetvā sappāye sevanto antarā vosānaṃ anāpajjitvā
pahitatto cittassa samāhitākāraṃ sallakkhento sakkaccaṃ nirantaraṃ aniccānupassanādiṃ
pavattento yasmiṃ kāle vipassanācittaṃ līnaṃ hoti, tasmiṃ dhammavicayavīriyapīti-
saṅkhātesu, yasmiṃ pana kāle cittaṃ uddhataṃ hoti, tasmiṃ
@Footnote: 1 abhi.vi. 35/519/300
Passaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātesu kusalesu anavajjesu bojjhaṅgadhammesūti evaṃ tattha
tasmiṃ tasmiṃ kāle, tasmiṃ vā kammaṭṭhānānuyoge kālānurūpaṃ vipassako assāti.
Satisambojjhaṅgo pana sabbattheva icchitabbo. Vuttañhetaṃ "satiñca khvāhaṃ
bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī"ti 1- ettāvatā puggalādhiṭṭhānāya desanāya jāgariyaṃ
dassetvā yehi dhammehi jāgariyānuyogo sampajjati, te pakāseti.
Evaṃ bhagavā āraddhavipassakassa bhikkhuno saṅkhepeneva saddhiṃ
upakārakadhammehi sammasanacāraṃ dassetvā idāni tathā paṭipajjantassa paṭipattiyā
avañjhābhāvaṃ dassento "jāgarassa bhikkhave bhikkhuno"tiādimāha. Tattha
jāgariyānuyoge satisampajaññasamādānāni sabbatthakāni sammodapasādāvahāni,
tattha kālavipassanā nāma vipassanāya gabbhaggahaṇaṃ paripākagataṃ.
Upakkilesavinimutte hi vīthipaṭipanne vipassanāñāṇe tikkhe sūre vahante yogino
uḷāraṃ pāmojjaṃ pasādo ca hoti, tehi ca visesādhigamassa santikeyeva.
Vuttañhetaṃ:-
"yato yato sammasati khandhānaṃ udayabbayaṃ
labhati pītipāmojjaṃ amataṃ taṃ vijānataṃ.
Pāmojjabahulo bhikkhu pasanno buddhasāsane
adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhan"ti. 2-
Gāthāsu jāgarantā suṇāthetanti etaṃ mama vacanaṃ ekanteneva
pamādaniddāya avijjāniddāya pabodhanatthaṃ 3- jāgarantā satisampajaññādi-
dhammasamāyogena jāgariyaṃ anuyuttā suṇātha. Ye suttā te pabujjhathāti ye
yathāvuttaniddāya suttā supanaṃ upagatā, te tumhe jāgariyānuyogavasena
@Footnote: 1 saṃ.mahā. 19/234/102 2 khu.dha. 25/374,381/82-3 3 Ma. sambodhanatthaṃ
Indriyabalabojjhaṅge saṅkaḍḍhitvā vipassanaṃ ussukkāpentā appamādapaṭipattiyā
tato pabujjhatha. Atha vā jāgarantāti jāgaranimittā. "suṇāthetan"ti ettha
"etan"ti vuttaṃ, kiṃ taṃ vacananti āha "ye suttā te pabujjhathā"tiādiṃ.
Tattha ye suttāti ye kilesaniddāya suttā, te tumhe ariyamaggapaṭibodhena
pabujjhatha. Suttā jāgaritaṃ seyyoti idaṃ pabodhassa kāraṇavacanaṃ. Yasmā
yathāvuttasupato vuttappakāraṃ jāgaritaṃ jāgaraṇaṃ atthakāmassa kulaputtassa seyyo
pāsaṃsataro hitasukhāvaho, tasmā pabujjhatha. Natthi jāgarato bhayanti idaṃ tattha
ānisaṃsadassanaṃ. Yo hi saddhādīhi jāgaraṇadhammehi samannāgamena jāgaro
jaggati, pamādaniddaṃ na upagacchati, tassa attānuvādabhayaṃ parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ
duggatibhayaṃ jātiādinimittaṃ sabbampi vaṭṭabhayaṃ natthi.
Kālenāti āvāsasappāyādīnaṃ laddhakālena. Soti nipātamattaṃ. Sammā
dhammaṃ parivīmaṃsamānoti vipassanāya ārammaṇabhūtaṃ tebhūmakadhammaṃ sammā ñāyena
yathā nibbindanavirajjanādayo sambhavanti, evaṃ parito vīmaṃsanto, sabbākārena
vipassantoti attho. Ekodibhūtoti eko seṭṭho hutvā udetīti ekodi,
samādhi. So ekodibhūto jāto uppanno etassāti ekodibhūto.
Aggiāhitādisaddānaṃ viya ettha bhūtasaddassa padavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekodiṃ vā
bhūto pattoti ekodibhūto. Ettha ca ekodīti maggasamādhi adhippeto,
"samāhito"ti ettha pana pādakajjhānasamādhinā saddhiṃ vipassanāsamādhi. Atha
vā kālenāti maggapaṭivedhakālena. Sammā dhammaṃ parivīmaṃsamānoti sammadeva
catusaccadhammaṃ pariññābhisamayādivasena vīmaṃsanto, ekābhisamayena abhisamento.
Ekodibhūtoti eko seṭṭho asahāyo vā hutvā udetīti ekodi, catukiccasādhako
sammappadhāno. So ekodi bhūto jātoti sabbaṃ purimasadisameva. Vihane tamaṃ
Soti so evaṃbhūto ariyasāvako arahattamaggena avijjātamaṃ anavasesato vihaneyya
samucchindeyya.
Iti bhagavā paṭipattiyā amoghabhāvaṃ dassetvā idāni tattha daḷhaṃ
niyojento "tasmā have"ti osānagāthamāha. Tattha tasmāti yasmā jāgarato
satiavippavāsādinā samathavipassanābhāvanā pāripūriṃ gacchati, anukkamena ariyamaggo
pātubhavati, tato cassa sabbaṃ vaṭṭabhayaṃ natthi, tasmā. Haveti ekaṃsena daḷhaṃ vā.
Bhajethāti bhajeyya. Evaṃ jāgariyaṃ bhajanto ca ātāpibhāvādiguṇayutto bhikkhu
saṃyojanāni bhinditvā aggaphalañāṇasaṅkhātaṃ anuttaraṃ uttararahitaṃ sambodhiṃ phuse
sampāpuṇeyya. Sesaṃ vuttanayameva.
Dasamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
--------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 27 page 196-200.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=27&A=4337
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=27&A=4337
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=25&i=225
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=25&A=5316
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=25&A=5393
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=25&A=5393
Contents of The Tipitaka Volume 25
http://84000.org/tipitaka/read/?index_25
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]