ขอนอบน้อมแด่
พระผู้มีพระภาคอรหันตสัมมาสัมพุทธเจ้า
                      พระองค์นั้น
บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ
first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter
Atthakatha Book 54 : PALI ROMAN Vibhaṅga.A. (sammoha.)

                         7. Satipaṭṭhānavibhaṅga
                   1. Suttantabhājanīya uddesavāravaṇṇanā
     [355] Idāni tadanantare satipaṭṭhānavibhaṅge cattāroti gaṇanaparicchedo,
tena na tato heṭṭhā na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti
tayo satipaṭṭhānā:- satigocaropi tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunaya-
vītivattatāpi satipi. "catunnaṃ bhikkhave satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca
desissāmi, taṃ suṇātha. Ko ca bhikkhave kāyassa samudayo. Āhārasamudayā
kāyassa samudayo"tiādīsu 1- hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā "kāyo
upaṭṭhānaṃ, no sati. Sati upaṭṭhānañceva sati cā"tiādīsu. 2- Tassattho:-
patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ,
padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ, satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaṃ
assaṭṭhānantiādīni 3- viya.
     "tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanu-
sāsitumarahatī"ti 4- ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā
satipaṭṭhānanti vuttā. Tassattho:- paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti
attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? satiyā, satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. "cattāro
satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī"tiādīsu 5- pana
satiyeva satipaṭṭhānanti vuccati. Tassattho:- patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti
okkantitvā pakkhanditvā pavattatīti 6- attho. Satiyeva paṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānaṃ.
Athavā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/408/161              2 khu.paṭi. 31/727/623 (syā)
@3 cha.Ma. hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni       4 Ma.u. 14/304/279
@5 Ma.u. 14/147/130              6 cha.Ma. vattatīti
Satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Yadi evaṃ kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacanaṃ
katanti? satiyā bahuttā. Ārammaṇabhedena hi bahudhā katā 1- satiyoti.
     Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā anūnā anadhikāti?
veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena
dvidhā pavattesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhi-
maggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassapi mandassa
nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ
dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ
paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ.
Vipassanāyānikassāpi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa
atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā anūnā anadhikāti.
     Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho, tattha ca
subhavipallāsavipallaṭṭhā 2- sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa
pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ niccaṃ attāti gahitesupi ca vedanādīsu
vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā, etesu ca sukhaniccaattabhāva-
vipallāsavipallaṭṭhā 2- sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ
pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ
vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā. Na kevalañca vipallāsap-
pahānatthameva, athakho caturoghayogāsavaganthaupādānaagatippahānatthampi catubbidhāhāra-
pariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.
     Aṭṭhakathāyaṃ pana "saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva
satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāro"ti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre
nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā
@Footnote: 1 cha.Ma. bahukā tā          2 cha.Ma.....vipallatthā
Pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato, pacchimato, uttarato āgacchantā
uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti. Evaṃ
sampadamidaṃ veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ, dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko
lokuttaramaggo, pācīnadisādayo viya kāyādayo.
     Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā
pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā
cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena
ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā dakkhiṇato āgacchantā
dakkhiṇadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti,
evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā
vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti.
Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pacchimadvārena
nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena
cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena
ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ
bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena
āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāva-
nibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osarantīti evaṃ saraṇavasena ceva
ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattārova 1-
vuttāti veditabbā.
     Idha bhikkhūti ettha kiñcāpi bhagavatā devaloke nisīditvā ayaṃ
satipaṭṭhānavibhaṅgo kathito, ekabhikkhupi tattha bhagavato santike nisinnako nāma natthi.
Evaṃ santepi yasmā ime cattāro satipaṭṭhāne bhikkhū bhāventi. Bhikkhugocarā
@Footnote: 1 cha.Ma. cattāroti
Hi ete, tasmā idha bhikkhūti ālapati. Kiṃ panete satipaṭṭhāne bhikkhūyeva
bhāventi na bhikkhunīādayoti? bhikkhunīādayopi bhāventi, bhikkhū pana aggaparisā.
Iti aggaparisattā idha bhikkhūti ālapati. Paṭipattiyā vā bhikkhubhāvadassanato
evamāha. Yo hi imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hoti. Paṭipannako
hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchateva. 1- Yathāha:-
                 "alaṅkato cepi samañcareyya
                  santo danto niyato brahmacārī
                  sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ
                  so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū"ti. 2-
                  Kāyānupassanāuddesavaṇṇanā
     ajjhattanti niyakajjhattaṃ adhippetaṃ, tasmā ajjhattaṃ kāyeti attano kāyeti
attho. Tattha kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca
dhammānaṃ samūhaṭṭhena hatthikāyaassakāyarathakāyādayo viya kāyoti adhippeto. Yathā
ca samūhaṭṭhena, evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ kesādīnaṃ 3-
āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatrāyaṃ vacanattho:- āyanti tatoti
āyo. Ke āyanti? kucchitā kesādayo, iti kucchitānaṃ kesādīnaṃ āyoti kāyo.
     Kāyānupassīti kāyaṃ anupassanasīlo 4- kāyaṃ vā anupassamāno. Kāyeti
ca vatvāpi puna kāyānupassīti dutiyakāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghana-
vinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāyeyeva 5- vedanānupassī
cittadhammānupassī vā, athakho kāye kāyānupassīyevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ
kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā
@Footnote: 1 cha.Ma. saṅkhaṃ gacchatiyeva      2 khu.dha. 25/142/42     3 cha.Ma. so
@4 cha.Ma. kāyānupassana...          5 cha. kāye
Na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthī-
purisānupasSī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthāpi
na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī, athakho rathasambhārānupassako viya
aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī,
kadalikkhandhapattavaṭṭivinibhuñjako viya ca rittamuṭṭhivinivedhako 1- viya ca bhūtupādāya-
samūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavaseneva kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena
ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā
itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati, yathāvuttadhammassa
samūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā:-
            "yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ         yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati
             apassaṃ bajjhate muḷho        bajjhamāno na muccatī"ti.
     Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ, ādisaddena cettha ayampi attho
veditabbo:- ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupasSī.
Kiṃ vuttaṃ hoti? yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti. Na evaṃ
Aniccadukkhānattāsubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī, athakho
kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhākārasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. Athavā yvāyaṃ
mahāsatipaṭṭhāne "idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā .pe. So satova
assasatī"tiādinā 2- nayena assāsapassāsādicuṇṇakajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo
vutto, yo ca "idhekacco paṭhavīkāyaṃ aniccato anupassati, tathā āpokāyaṃ, tejokāyaṃ,
vāyokāyaṃ, kesakāyaṃ, lomakāyaṃ, chavikāyaṃ, cammakāyaṃ, maṃsakāyaṃ, ruhirakāyaṃ, 3-
nahārukāyaṃ, aṭṭhikāyaṃ, aṭṭhimiñjakāyan"ti paṭisambhidāyaṃ 4- kāyo vutto, tassa
sabbassa imasmiṃyeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo
@Footnote: 1 cha.Ma.....viniveṭhako       2 dī.Ma. 10/374/248, Ma.mū. 12/107/77
@3 cha.Ma. rudhirakāyaṃ           4 khu.paṭi. 31/727/623 (syā)
     Athavā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa kassaci
ananupassanatopi, 1- tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa
anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhāte kāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo.
Apica "imasmiṃ kāye aniccato anupassati no niccato"tiādinā anukkamena
paṭisambhidāyaṃ 2- āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa
kāyassa anupassanatopi kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo.
    Tathā hi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ
aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati no
niccato, dukkhato anupassati no sukhato, anattato anupassati no attato,
nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, 3-
paṭinissajjati no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati,
dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ
pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento
samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti 2- veditabbo.
     Viharatīti catūsu iriyāpathavihāresu aññataravihārasamāyogaparidīpanametaṃ, ekaṃ
iriyāpathabādhanaṃ aññatarena 4- iriyāpathena vicchinditvā apatamānaṃ attabhāvaṃ
harati pavattetīti attho.
     Bahiddhā kāyeti parassa kāye. Ajjhattabahiddhā kāyeti kālena attano
kāye, kālena parassa kāye. Paṭhamanayena hi attano kāye kāyapariggaho vutto,
dutiyanayena parassa kāye, tatiyanayena kālena attano, kālena parassa kāye.
Ajjhattabahiddhā pana ghaṭitārammaṇaṃ nāma natthi, paguṇakammaṭṭhānassa pana aparāparaṃ
sañcaraṇakālo ettha kathito. Ātāpīti kāyapariggāhakaviriyasamāyogaparidīpanametaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. pi-saddo na dissati        2 khu.paṭi. 31/727/623 (syā)
@3 ka. samudāneti                4 cha.Ma. aparena
So hi yasmā tasmiṃ samaye yantaṃ viriyaṃ tīsu bhavesu kilesānaṃ ātāpanato
ātāpoti vuccati, tena samannāgato hoti, tasmā ātāpīti vuccati.
     Sampajānoti kāyapariggāhakena sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato.
Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ
pariggahetvā paññāya anupassati. Na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi.
Tenevāha "satiñca khvāhaṃ bhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī"ti. 1- Tasmā ettha "kāye
kāyānupassī viharatī"ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānakammaṭṭhānaṃ vuttaṃ
hoti. Athavā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno
upāyapariggahe ca asamatthova hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati.
Tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati, tesaṃ dassanatthaṃ "ātāpī
sampajāno satimā"ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.
     Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañca dassetvā idāni pahānaṅgaṃ
dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena
vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi ettha yvāyaṃ ajjhattādibhedo
kāyo pariggahito, sveva idha loko nāma. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ
vinayitvāti attho. Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena
byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena
nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.
     Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa
domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā
domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ
subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/234/102
Apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca
dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa, hadayaṃ 1- anurodhavirodhavippamutto aratiratisaho
abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho
abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanento yogasamattho hotīti.
     Aparo nayo:- "kāye kāyānupassī"ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ
vuttaṃ. "viharatī"ti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyassa pariharaṇaṃ. 2-
"ātāpī"tiādīsu ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthikaṃ kammaṭṭhānaṃ
kammaṭṭhānapariharaṇupāyo vā. Satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho,
sampajaññena vipassanā, abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ.
Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.
                     Vedanānupassanādiuddesavaṇṇanā
     vedanānupassanāsatipaṭṭhānuddesādīsupi ajjhattādīni vuttanayeneva veditabbāni.
Etesupi hi attano vedanādīsu, parassa vedanādīsu, kālena attano
kālena parassa vedanādīsūti tividho pariggaho vutto. Vedanāsu vedanānupassīti-
ādīsu ca vedanādīnaṃ puna vacane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva
veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassī, citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti
ettha pana vedanāti tisso vedanā, tā ca lokiyāeva. Cittampi lokiyaṃ, tathā
dhammā. Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panidha yathā vedanā
anupassitabbā, tathā anupassanto "vedanāsu vedanānupassī"ti veditabbo.
Esa nayo cittadhammesu. Kathañca vedanā anupassitabbāti? sukhā tāva vedanā
Dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha:-
@Footnote: 1 Sī. yadayaṃ, cha. yadidaṃ       2 cha.Ma. kāyapariharaṇaṃ
            "yo sukhaṃ dukkhato adda         dukkhamaddakkhi sallato
             adukkhamasukhaṃ santaṃ             addakkhi naṃ aniccato
             save sammaddaso bhikkhu      *- upasanto carissatī"ti. 1-
     Sabbāeva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañhetaṃ yaṅkiñci vedayitaṃ,
taṃ dukkhasminti vadāmī"ti. 2- Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā. Yathāha "sukhā kho
āvuso visākha vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā"ti 3- sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica
aniccādisattānupassanānaṃ vasenāpi 4- anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva
pākaṭaṃ bhavissati.
     Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānatta-
bhedānaṃ aniccādianupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena
anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatādhammassa aniccādisattā-
nupassanānaṃ niddesavāre āgatasantāsantādibhedānañca vasena anupassitabbā.
Sesaṃ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ
pahīnaṃ, tassa vedanādilokesupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇika-
satipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ,
sesesupi pahīnaṃ hoti. Tenevassa tattha pahānadassanatthampi evaṃ vuttanti
veditabbanti.
                      Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
                           ----------
                      Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā
     [356] Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañja-
caṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kātukāmo ekaṃ mahāveḷuṃ labhitvā
@Footnote: 1 saṃ.saḷā. 18/368/257 (syā)     2 saṃ.saḷā. 18/391/268 (syā)
@3 Ma.mū. 12/465/414             4 khu.paṭi. 31/728/624 (syā)
@* pāli. parijānāti vedanā
Catudhā chinditvā tato ekekaṃ veḷukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ
kareyya, yathā vā pana cheko suvaṇṇakāro nānāvihitaṃ pilandhanavikatiṃ kattukāmo
suparisuddhaṃ suvaṇṇaghaṭikaṃ labhitvā catudhā chinditvā tato ekekaṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā
taṃ taṃ pilandhanaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ
nānāvisesādhigamaṃ 1- kattukāmo ekameva sammāsatiṃ "cattāro satipaṭṭhānā, idha
bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharatī"tiādinā nayena ārammaṇavasena
catudhā chinditvā 2- tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā vibhajanto kathañca bhikkhu
ajjhattaṃ kāyetiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.
     Tattha kathañcātiādi vitthāretuṃ kathetukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha
saṅkhepattho:- kena ca ākārena kena pakārena bhikkhu ajjhattaṃ kāye
kāyānupassī viharatīti. Sesapucchāvāresupi eseva nayo. Idha bhikkhūti imasmiṃ
sāsane bhikkhu. Ayañhettha idhasaddo ajjhattādivasena sabbappakārakāyānupassanā-
nibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāva-
paṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ "idheva bhikkhave samaṇo .pe. Suññā parappavādā
samaṇehi aññehī'. Ti' 3- tena vuttaṃ "imasmiṃ sāsane bhikkhū"ti.
     Ajjhattaṃ kāyanti attano kāyaṃ. Uddhaṃ pādatalāti pādatalato upari.
Adho kesamatthakāti kesaggato heṭṭhā. Tacapariyantanti tiriyaṃ tacaparicchinnaṃ.
Pūrannānappakārassa asucino paccavekkhatīti nānappakārakesādiasucibharito ayaṃ
kāyoti passati. Kathaṃ.? atthi imasmiṃ kāye kesā lomā .pe. Muttanti.
Tattha atthīti saṃvijjanti. Imasminti yvāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā
tiriyaṃ tacapariyanto pūro nānappakārassa asucinoti vuccati, tasmiṃ. Kāyeti sarīre.
Sarīrañhi asucisañcayato kucchitānaṃ kesādīnañceva cakkhurogādīnañca rogasatānaṃ
āyabhūtato kāyoti vuccati.
@Footnote: 1 cha.Ma. visesādhigamaṃ    2 cha.Ma. bhinditvā     3 aṅ.catukka. 21/241/265
     Kesā lomāti ete kesādayo dvattiṃsākāRā. Tattha atthi imasmiṃ
kāye kesā, atthi imasmiṃ kāye lomāti evaṃ sambandho veditabbo. Imasmiñhi
pādatalato paṭṭhāya upari, kesamatthakā paṭṭhāya heṭṭhā, tacato paṭṭhāya
pariyantatoti ettake byāmamatte kaḷevare sabbākārenapi vicinanto na koci
kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ vā agaruṃ vā kuṅkumaṃ vā kappūraṃ vā
vāsacuṇṇādīni 1- vā aṇumattampi sucibhāvaṃ passati, athakho paramaduggandhajegucchaṃ
assirīkadassanaṃ nānappakāraṃ kesalomādibhedaṃ asuciṃyeva passati. Tena vuttaṃ atthi
imasmiṃ kāye kesā lomā .pe. Muttanti. Ayamettha padasambandhato vaṇṇanā.
     Imaṃ pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pāpuṇitukāmena kulaputtena
āditova catubbidhaṃ sīlaṃ sodhetvā suparisuddhasīle patiṭṭhitena yvāyaṃ dasasu
palibodhesu palibodho atthi, taṃ upacchinditvā paṭikūlamanasikārakammaṭṭhānabhāvanāya
paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ
anāgāmiphalādīsu vā aññataraṃ pattassa sabbantimena paricchedena sāṭṭhakathāya
pāliyā kataparicayassa tantiācariyassāpi kalyāṇamittassa santike uggahetabbaṃ.
Visuddhaṃ tathārūpaṃ kalyāṇamittaṃ ekavihāre alabhantena tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā
uggahetabbaṃ. Tattha catubbidhasīlavisodhanañceva 2- palibodho ca palibodhupacchedo
ca 3- ācariyassa santikaṃ upasaṅkamanavidhānañca 3- sabbampi visuddhimagge vitthārato
kathitaṃ. Tasmā taṃ tattha kathitanayeneva veditabbaṃ.
     Ācariyena pana kammaṭṭhānaṃ kathentena tividhena kathetabbaṃ. Eko bhikkhu
pakatiyā uggahitakammaṭṭhāno hoti, tassa ekaṃ dve nisajjavāre sajjhāyaṃ
kāretvā kathetabbaṃ. Eko santike vasitvā uggaṇhitukāmo hoti, tassa
āgatāgatavelāya kathetabbaṃ. Eko uggahitvā aññattha gantukāmo hoti, tassa
@Footnote: 1 cha.Ma. vāsacuṇṇādiṃ       2 visuddhi. 1/44 sīlaniddesa
@3 visuddhi. 1/112 kammaṭṭhānaggahaṇaniddesa
Nātipapañcaṃ nātisaṅkhepaṃ katvā nijjaṭaṃ niggaṇṭhiṃ 1- kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ.
Kathentena kiṃ ācikkhitabbanti. Sattadhā uggahakosallaṃ dasadhā ca manasikārakosallaṃ
ācikkhitabbaṃ.
     Tattha vacasā manasā vaṇṇato saṇṭhānato disato okāsato paricchedatoti
evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Imasmiñhi paṭikūlamanasikārakammaṭṭhāne
yopi tipiṭako hoti, tenāpi manasikārakāle paṭhamaṃ vācāya sajjhāyo kātabbo.
Ekassa 2- hi sajjhāyaṃ karontasseva kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti malayavāsīmahādevattherassa
santike uggahitakammaṭṭhānānaṃ dvinnaṃ therānaṃ viya. Thero kira tehi
kammaṭṭhānaṃ yācito "cattāro māse imaṃ evaṃ sajjhāyaṃ karothā"ti dvattiṃsākārapāliṃ
adāsi. Te kiñcāpi tesaṃ dve tayo nikāyā paguṇā, padakkhiṇaggāhitāya pana
cattāro māse dvattiṃsākāraṃ sajjhāyantāva sotāpannā ahesuṃ.
     Tasmā kammaṭṭhānaṃ kathentena ācariyena antevāsiko vattabbo "paṭhamaṃ
tāva vācāya sajjhāyaṃ karohī"ti. Karontena ca tacapañcakādīni paricchinditvā
anulomapaṭilomavasena sajjhāyo kātabbo. "kesā lomā nakhā dantā taco"ti
hi vatvā puna paṭilomato "taco dantā nakhā lomā kesā"ti vattabbaṃ. Tadanantaraṃ
vakkapañcake "maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkan"ti vatvā puna paṭilomato
"vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā"ti vattabbaṃ.
Tato papphāsapañcake "hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsan"ti vatvā puna
paṭilomato "papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru
maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā"ti vattabbaṃ.
     Tato imaṃ tantiṃ anāruḷhampi paṭisambhidāmagge 3- āgataṃ matthaluṅgaṃ
karīsāvasāne tantiṃ āropetvā imasmiṃ matthaluṅgapañcake "antaṃ antaguṇaṃ
udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅgan"ti vatvā puna paṭilomato "matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. niggaṇṭhikaṃ       2 cha.Ma. ekaccassa         3 khu. paṭi. 31/6/9 (syā)
Antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru
maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā"ti vattabbaṃ.
     Tato medachakke "pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo"ti vatvā
puna paṭilomato "medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ
udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ
aṭṭhi nahāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā"ti vattabbaṃ.
     Tato muttachakke "assu vasā kheḷo siṅghānikā lasikā muttan"ti vatvā
puna paṭilomato "muttaṃ lasikā siṅghānikā kheḷo vasā assu medo sedo
lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ
pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru maṃsaṃ taco dantā
nakhā lomā kesā"ti evaṃ kālasatampi kālasahassampi kālasatasahassampi vācāya
sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyena hi kammaṭṭhānatanti paguṇā hoti, na
ito cito ca cittaṃ vidhāvati, koṭṭhāsā pākaṭā honti. Hatthasaṅkhalikā viya
khāyanti, vatipādapanti viya ca khāyanti. Yathā ca pana vacasā, tatheva manasāpi
sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyopi 1- hi manasā sajjhāyassa paccayo hoti,
manasā sajjhāyo lakkhaṇapaṭivedhassa paccayo hoti, lakkhaṇapaṭivedho maggaphalapaṭivedhassa
paccayo hoti.
     Vaṇṇatoti kesādīnaṃ vaṇṇo vavatthapetabbo. Saṇṭhānatoti tesaṃyeva
saṇṭhānaṃ vavatthapetabbaṃ. Disatoti imasmiṃ sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā,
adho heṭṭhimā disā. Tasmā "ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma disāyā"ti disā
vavatthapetabbā. Okāsatoti "ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ nāma okāse patiṭṭhito"ti
evaṃ tassa tassa okāso vavatthapetabbo. Paricchedatoti sabhāgaparicchedo
visabhāgaparicchedoti dve paricchedā. Tattha "ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā ca upari
@Footnote: 1 cha. sajjhāyo
Ca tiriyañca iminā nāma paricchinno"ti evaṃ sabhāgaparicchedo veditabbo.
"kesā na lomā, lomāpi na kesā"ti evaṃ amissīkatavasena visabhāgaparicchedo
veditabbo.
     Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhantena pana "idaṃ kammaṭṭhānaṃ
asukasmiṃ sutte paṭikūlavasena kathitaṃ, asukasmiṃ dhātuvasenā"ti ñatvā ācikkhitabbaṃ.
Idañhi mahāsatipaṭṭhāne 1- paṭikūlavaseneva kathitaṃ, mahāhatthipadopamamahārāhulovāda-
dhātuvibhaṅgesu 2- dhātuvasena kathitaṃ. Kāyagatāsatisutte 3- pana yassa vaṇṇato upaṭṭhāti,
taṃ sandhāya cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha dhātuvasena kathitaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ
hoti, paṭikūlavasena kathitaṃ samathakammaṭṭhānaṃ. Tadetaṃ idha samathakammaṭṭhānaṃ avisesato
sabbasādhāraṇavasena kathitanti keci 4- vadantiyevāti.
     Evaṃ sattadhā uggahakosallaṃ ācikkhitvā "anupubbato nātisīghato
nātisaṇikato vikkhepapaṭibāhanato paṇṇattisamatikkamanato anupubbamuñcanato appanāto
tayo ca suttantā"ti evaṃ dasadhā manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Tattha anupubbatoti
idañhi sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā manasikātabbaṃ, na ekantarikāya.
Ekantarikāya hi manasikaronto yathā nāma akusalo puriso dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ
ekantarikāya ārohanto kilantakāyo patati, na ārohanaṃ sampādeti. Evameva
bhāvanāsampattivasena adhigantabbassa assādassa anadhigamā kilantacitto patati,
na bhāvanaṃ sampādeti.
     Anupubbato manasikarontenāpi ca nātisīghato manasikātabbaṃ. Atisīghato
manasikaroto hi yathā nāma tiyojanaṃ maggaṃ paṭipajjitvā okkamanavissajjanaṃ
asallakkhetvā sīghena javena sattakkhattumpi gamanāgamanaṃ karoto purisassa
kiñcāpi addhānaṃ parikkhayaṃ gacchati, athakho muñcitvāva 5- gantabbaṃ hoti. Evameva
@Footnote: 1 dī.Ma. 10/372/248, Ma.mū. 12/105/77
@2 Ma.mū. 12/300/262, Ma.Ma. 13/113/91, Ma.u. 14/342/304  3 Ma.u. 14/153/137
@4 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati  5 cha.Ma. pucchitvāva
Kevalaṃ kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ pāpuṇāti, avibhūtaṃ pana hoti, na visesaṃ āvahati.
Tasmā nātisīghato manasikātabbaṃ.
     Yathā ca nātisīghato, evaṃ nātisaṇikatopi. Atisaṇikato manasikaroto hi
yathā nāma tadaheva tiyojanaṃ maggaṃ gantukāmassa purisassa antarāmagge rukkhapabbata-
gahanādīsu vilambamānassa maggo parikkhayaṃ na gacchati, dvīhatīhena pariyosāpetabbo
hoti. Evameva kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati. Visesādhigamassa paccayo
na hoti.
     Vikkhepapaṭibāhanatoti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe
cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Appaṭibāhato hi yathā nāma ekapadikaṃ papātamaggaṃ
paṭipannassa purisassa akkamanapadaṃ asallakkhetvā ito cito ca vilokayato
padavāro virajjhati, tato sataporise papāte patitabbaṃ hoti. Evameva bahiddhā
vikkhepe sati kammaṭṭhānaṃ parihāyati paridhaṃsati. Tasmā vikkhepapaṭibāhanato
manasikātabbaṃ.
     Paṇṇattisamatikkamanatoti yā ayaṃ "kesā lomā"tiādikā paṇṇatti, taṃ
atikkamitvā "paṭikūlan"ti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Yathā hi udakadullabhakāle manussā
araññe udakaṭṭhānaṃ 1- disvā tattha tālapaṇṇādikaṃ kiñcideva saññāṇaṃ bandhitvā
tena saññāṇena āgantvā nahāyanti ceva pivanti ca, yadā ca pana tesaṃ
abhiṇhasañcārena āgatāgatapadaṃ pākaṭaṃ hoti, tadā saññāṇena kiccaṃ na hoti.
Icchiticchitakkhaṇe gantvā nahāyanti ceva pivanti ca, evameva pubbabhāge
kesā lomāti paṇṇattivasena manasikaroto paṭikūlabhāvo pākaṭo hoti. Atha kesā
lomāti paṇṇattiṃ samatikkamitvā paṭikūlabhāveyeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.
     Anupubbamuñcanatoti yo yo koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ muñcantena
anupubbamuñcanato manasikātabbaṃ. Ādikammikassa hi kesāti manasikaroto manasikāro
@Footnote: 1 cha.Ma. udapānaṃ
Gantvā muttanti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati. Muttanti ca
manasikaroto manasikāro gantvā kesāti imaṃ ādikoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati.
Athassa manasikaroto keci koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, keci na upaṭṭhahanti. Tena
ye ye upaṭṭhahanti, tesu tesu tāva kammaṃ kātabbaṃ, yāva dvīsu upaṭṭhitesu
tesampi eko suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati. Evaṃ upaṭṭhitaṃ pana tameva punappunaṃ
manasikarontena appanā uppādetabbā.
     Tatrāyaṃ upamā:- yathā hi dvattiṃsatālake tālavane vasantaṃ makkaṭaṃ
gahetukāmo luddho 1- ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiṃ
kareyya, athakho so makkaṭo paṭipāṭiyā tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā pariyantatālameva
gaccheyya, tatthapi gantvā luddhena tatheva kate puna teneva nayena āditālaṃ
āgaccheyya, so evaṃ punappunaṃ paṭipāṭiyā gacchamāno ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāneyeva
uṭṭhahitvā puna anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tasseva 2- vemajjhe
makulatālapaṇṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānopi na uṭṭhaheyya. Evaṃ sampadamidaṃ
daṭṭhabbaṃ.
     Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ:- yathā hi tālavane dvattiṃsa tālā, evaṃ
imasmiṃ kāye dvattiṃsa koṭṭhāsā. Makkaṭo viya cittaṃ. Luddho viya yogāvacaro.
Makkaṭassa dvattiṃsatālake tālavane nivāso viya yogino cittassa dvattiṃsa-
koṭṭhāsake kāye ārammaṇavasena anusañcaraṇaṃ. Luddhena ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ
sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiyā katāya makkaṭassa tasmiṃ tasmiṃ tāle patitvā
pariyantatālagamanaṃ viya yoginā 3- kesāti manasikāre āraddhe paṭipāṭiyā gantvā
pariyosānakoṭṭhāseeva cittassa saṇṭhānaṃ. Puna paccāgamanepi eseva nayo. Punappunaṃ
paṭipāṭiyā gacchamānassa makkaṭassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānaṃ viya punappunaṃ
manasikaroto kesuci kesuci upaṭṭhitesu anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu
@Footnote: 1 cha.Ma. luddo           2 cha.Ma. tassa         3 cha.Ma. yogino
Parikammakaraṇaṃ. Anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tasseva vemajjhe makulatālapaṇṇasūciṃ
daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānassāpi anuṭṭhānaṃ viya avasāne dvīsu
upaṭṭhitesu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti, tameva punappunaṃ manasikaritvā appanāya
uppādanaṃ.
     Aparāpi upamā:- yathā nāma piṇḍapātiko bhikkhu dvattiṃsakulaṃ gāmaṃ
upanissāya vasanto paṭhamageheeva dve bhikkhā labhitvā parato ekaṃ vissajjeyya,
punadivase tisso labhitvā parato dve vissajjeyya, tatiyadivase ādimhiyeva
pattapūraṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā paribhuñjeyya, evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
Dvattiṃsakulagāmo viya hi dvattiṃsākāro. Piṇḍapātiko viya yogāvacaro. Tassa taṃ
gāmaṃ upanissāya vāso viya yogino dvattiṃsākāre parikammakaraṇaṃ. Paṭhamagehe
dve bhikkhā labhitvā parato ekissā vissajjanaṃ viya dutiyadivase tisso labhitvā
parato dvinnaṃ vissajjanaṃ viya ca manasikaroto manasikaroto anupaṭṭhahante
anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu upaṭṭhitesu yāva koṭṭhāsadvaye
parikammakaraṇaṃ. Tatiyadivase ādimhiyeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā
paribhogo viya dvīsu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhahati, tameva punappunaṃ manasikaritvā
appanāya uppādanaṃ.
     Appanātoti appanākoṭṭhāsato, kesādīsu ekekasmiṃ koṭṭhāse appanā
hotīti veditabboti ayamettha adhippāyo.
     Tayo ca suttantāti adhicittaṃ sītibhāvo bojjhaṅgakosallanti ime tayo
suttantā viriyasamādhiyojanatthaṃ veditabbāti ayamettha adhippāyo. Tattha:-
             adhicittamanuyuttena bhikkhave bhikkhunā tīṇi nimittāni
          kālena kālaṃ manasikātabbāni. Kālena kālaṃ samādhinimittaṃ
          manasikātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ, kālena
          Kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ. Sace bhikkhave adhicittamanuyutto
          bhikkhu ekantaṃ samādhinimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ
          kosajjāya saṃvatteyya. Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu
          ekantaṃ paggahanimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya
          saṃvatteyya. Sace bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu ekantaṃ
          upekkhānimittaṃyeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammā
          samādhiyeyya āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho bhikkhave adhicittamanuyutto
          bhikkhu kālena kālaṃ samādhinimittaṃ, paggahanimittaṃ, upekkhānimittaṃ
          manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammanīyañca pabhassarañca, na
          ca pabhaṅgu, sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.
             Seyyathāpi bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī
          vā ukkaṃ bandhati, 1- ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeti, 2-
          ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe
          pakkhipati, 3- ukkāmukhe pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati, kālena
          kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati. Sace
          bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ
          ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ ḍaheyya. 4- Sace bhikkhave
          suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ
          udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ nibbāpeyya. 5- Sace
          bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ
          ekantaṃ ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammā paripākaṃ
          gaccheyya.
             Yato ca kho bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī
          vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati, kālena kālaṃ udakena
@Footnote: 1 bandheyya, aṅ.tika. 20/103/250     2 ālimpeyya, aṅ.tika. 20/103/250
@3 pakkhipeyya, aṅ.tika. 20/103/250
@4 Ma. ḍayheyya    5 cha. nibbāyeyya
          Paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca
          kammanīyañca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya. Yassā
          yassā ca pilandhanavikatiyā ākaṅkhati yadi paṭikāya yadi kuṇḍalāya
          yadi gīveyyakāya 1- yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti.
             Evameva kho bhikkhave adhicittamanuyuttena .pe. Sammā
          samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa
          dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva
          sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane"ti 2- idaṃ suttaṃ adhicittanti
          veditabbaṃ.
             "../../bdpicture/chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ
          sītibhāvaṃ sacchikātuṃ, katamehi chahi. Idha bhikkhave bhikkhu yasmiṃ samaye
          cittaṃ niggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti. Yasmiṃ samaye cittaṃ
          paggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti. Yasmiṃ samaye cittaṃ
          sampahaṃsitabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti. Yasmiṃ samaye cittaṃ
          ajjhupekkhitabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati. Paṇītādhimuttiko
          ca hoti nibbānābhirato ca. Imehi kho bhikkhave chahi dhammehi
          samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātun"ti 3- idaṃ
          suttaṃ sītibhāvoti veditabbaṃ.
     Bojjhaṅgakosallaṃ pana "evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ
hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāyā"ti 4- saṃyuttamahāvagge
bojjhaṅgasaṃyutte āgatameva.
     Iti idaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ suggahitaṃ katvā idañca 5- dasavidhaṃ
manasikārakosallaṃ suṭṭhu vavatthapetvā tena yoginā ubhayakosallavasena kammaṭṭhānaṃ
@Footnote: 1 gīveyyakena, aṅ.tika. 20/103/251
@2 aṅ.tika. 20/102/250   3 aṅ.chakka. 22/356/485 (syā)
@4 saṃ.Ma. 19/234/100   5 cha.Ma. imañca
Sādhukaṃ uggahetabbaṃ. Sace panassa ācariyena saddhiṃ ekavihāreyeva phāsu hoti,
evaṃ vitthārena akathāpetvā kammaṭṭhānaṃ anuyuñjantena visesaṃ labhitvā uparūpari
kathāpetabbaṃ. Aññattha vasitukāmena yathāvuttena vidhinā vitthārato kathāpetvā
punappunaṃ parivattetvā sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā kammaṭṭhānabhāvanāya ananurūpaṃ
senāsanaṃ pahāya mahāvāsatādiaṭṭhārasadosavajjite anurūpe vihāre viharantena
khuddakapalibodhupacchedaṃ katvā yo tāva rāgacarito hoti, tena yasmā rāgo
pahātabbo, tasmā paṭikūlamanasikāre parikammaṃ kātabbaṃ.
     Karontena pana kesesu tāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? ekaṃ vā dve
Vā kese luñcitvā hatthatale ṭhapetvā vaṇṇo tāva vavatthapetabbo.
Chinnaṭṭhānepi kese oloketuṃ vaṭṭati. Udakapatte vā yāgupatte vā
oloketumpi vaṭṭatiyeva. Kāḷakakāle disvā kāḷakāti manasikātabbā, setakāle
setāti. Missakakāle pana ussadavasena manasikātabbā honti. Yathā ca kesesu,
evaṃ sakalepi tacapañcake disvāva nimittaṃ gahetabbaṃ. Evaṃ nimittaṃ gahetvā
sabbakoṭṭhāsesu vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā vaṇṇasaṇṭhāna-
gandhaāsayokāsavasena pañcadhā paṭikūlato vavatthapetabbā.
     Tatrāyaṃ sabbakoṭṭhāsesu anupubbikathā:- kesā tāva pakativaṇṇena
kāḷakā addāriṭṭhakavaṇṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭalikā tulādaṇḍasaṇṭhānā,
disato uparimāya disāya jātā, okāsato ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi,
purato nalāṭantena, pacchato galavāṭakena paricchinnā, sīsakaṭāhaveṭhanaṃ allacammaṃ
kesānaṃ okāso. Paricchedato kesā sīsaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā
patiṭṭhitena heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena
paricchinnā. Dve kesā ekato natthīti ayaṃ sabhāgaparicchedo.
     Kesā na lomā, lomā na kesāti evaṃ avasesehi ekattiṃsakoṭṭhāsehi
amissīkatā, kesā nāma pāṭiyekko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ
kesānaṃ vaṇṇādito vavatthāpanaṃ.
     Idaṃ pana tesaṃ vaṇṇādivasena pañcadhā paṭikūlato vavatthāpanaṃ:- kesā
ca nāmete vaṇṇatopi paṭikūlā, saṇṭhānatopi, gandhatopi, āsayatopi, okāsatopi
paṭikūlā. Manuññepi hi yāgupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci disvā
"kesamissakamidaṃ, haratha nan"ti jigucchanti. Evaṃ kesā vaṇṇato paṭikūlā. Rattiṃ
bhuñjantāpi kesasaṇṭhānaṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvāpi tatheva jigucchanti.
Evaṃ saṇṭhānato paṭikūlā.
     Telamakkhanapupphadhūpādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho
hoti, tato paramajegucchataro 1- aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato
appaṭikūlāpi siyuṃ. Gandhena pana paṭikūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārassa vaccaṃ
vaṇṇato haliddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haladdipiṇḍasaṇṭhānaṃ, saṅkāraṭṭhāne
chaḍḍitañca uddhumātakaṃ kāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato
vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakulasadisāti ubhayampi
vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikūlaṃ, gandhena pana paṭikūlameva. Evaṃ kesāpi siyuṃ
vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikūlā, gandhena pana paṭikūlāevāti.
     Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarika-
manussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsa-
pittasemhādinissandena jātattā atijegucchāti idaṃ nesaṃ āsayato pāṭikulyaṃ.
Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekattiṃsakoṭṭhāsarāsimhi
jātā. Te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ
viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ nesaṃ okāsato pāṭikulyaṃ.
     Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena
pañcadhā paṭikūlatā vavatthapetabbā, vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pana
sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā.
@Footnote: 1 cha.Ma. jegucchataro
     Tattha lomā tāva pakativaṇṇato na kesā viya asambhinnakāḷakā,
kāḷapiṅgalā pana honti. Saṇṭhānato onataggatālamūlasaṇṭhānā. Disato dvīsu
disāsu jātā. Okāsato ṭhapetvā kesānaṃ patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca
yebhuyyena avasesasarīraveṭhanacamme jātā. Paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhāmattaṃ
pavisitvā patiṭṭhitena, heṭṭhā attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ
aññamaññena paricchinnā. Dve lomā ekato natthi. Ayaṃ tesaṃ sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Nakhāti vīsatiyā nakhapattānaṃ nāmaṃ. Te sabbepi vaṇṇato setā.
Saṇṭhānato macchasakalikasaṇṭhānā. Disato pādanakhā heṭṭhimadisāya jātā, hatthanakhā
uparimadisāyāti dvīsu disāsu jātā. Okāsato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā.
Paricchedato dvīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi, anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena, bahi ceva
agge ca ākāsena, tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā. Dve nakhā ekato
natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni. Tepi vaṇṇato setā.
Saṇṭhānato anekasaṇṭhānā. Tesañhi heṭṭhimāya tāva dantapāliyā majjhe
cattāro dantā mattikapiṇḍe paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā. Tesaṃ ubhosu
passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko mallikamakulasaṇṭhāno. Tato ekeko
dvimūlako dvikoṭiko yānakaupatthambhanikasaṇṭhāno, tato dve dve timūlā
tikoṭikā. Tato dve dve catumūlā catukoṭikāti. Uparimapāliyāpi eseva nayo.
Disato uparimadisāya jātā. Okāsato dvīsu hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā. Paricchedato
heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano mūlatalena, upari ākāsena, tiriyaṃ
aññamaññena paricchinnā. Dve dantā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Tacoti sakalasarīraṃ veṭhetvā ṭhitacammaṃ. Tassa upari kāḷasāmapītādivaṇṇā
chavi nāmesā 1- sakalasarīratopi saṅkaḍḍhiyamānā badaraṭṭhimattā hoti. Taco pana
vaṇṇato setoyeva. So cassa setabhāvo aggijālābhighātapaharaṇappahārādīhi
viddhaṃsitāya chaviyā pākaṭo hoti. Saṇṭhānato sarīrasaṇṭhānova hoti. Ayamettha
saṅkhePo.
     Vitthārato pana pādaṅgulitaco kosakārakakosasaṇṭhāno, piṭṭhipādataco
puṭabandhaupāhanasaṇṭhāno, jaṅghataco bhattapuṭakatālapaṇṇasaṇṭhāno, ūrutaco
taṇḍulabharitadīghathavikasaṇṭhāno, ānisadataco udakapūritapaṭaparissāvanasaṇṭhāno,
piṭṭhitaco phalakonaddhacammasaṇṭhāno, kucchitaco vīṇādoṇikonaddhacammasaṇṭhāno, urataco
yebhuyyena caturassasaṇṭhāno, ubhayabāhutaco tūṇīronaddhacammasaṇṭhāno, piṭṭhihatthataco
khurakosakasaṇṭhāno phalakatthavikasaṇṭhāno vā, hatthaṅgulitaco kuñcikākosakasaṇṭhāno,
gīvataco galakañcukasaṇṭhāno, mukhataco chiddāvachiddo kīṭakulāvakasaṇṭhāno, sīsataco
pattatthavikasaṇṭhānoti.
     Tacapariggaṇhakena ca yogāvacarena uttaroṭṭhato paṭṭhāya uparimukhaṃ ṇāṇaṃ
pesetvā paṭhamaṃ tāva mukhaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato
nalāṭaṭṭhicammaṃ. Tato thavikāya pakkhittapattassa ca thavikāya ca antarena hatthamiva
sīsaṭṭhikassa ca sīsacammassa ca antarena ñāṇaṃ pesetvā aṭṭhikena saddhiṃ cammassa
ekābaddhabhāvaṃ viyojentena sīsacammaṃ vavatthapetabbaṃ, tato khandhacammaṃ. Tato
anulomena paṭilomena ca dakkhiṇahatthacammaṃ. Atha teneva nayena vāmahatthacammaṃ.
Tato piṭṭhicammaṃ. Taṃ taṃ vavatthapetvā anulomena ca paṭilomena ca dakkhiṇapādacammaṃ.
Atha teneva nayena vāmapādacammaṃ, tato anukkameneva vatthiudarahadayagīvacammāni
vavatthapetabbāni. Atha gīvācammānantaraṃ heṭṭhimahanucammaṃ vavatthapetvā adharoṭṭha-
pariyosānaṃ pāpetvā niṭṭhapetabbaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa
sukhumumpi pākaṭaṃ hoti.
@Footnote: 1 cha. nāma, yā
     Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato sakalasarīraṃ pariyonaddhitvā ṭhito.
Paricchedato heṭṭhā patiṭṭhitatalena, upari ākāsena paricchinno. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Maṃsanti nava maṃsapesisatāni. Taṃ sabbampi vaṇṇato rattaṃ kiṃsukapupphasadisaṃ.
Saṇṭhānato jaṅghapiṇḍikamaṃsaṃ tālapaṇṇapuṭabhattasaṇṭhānaṃ, ūrumaṃsaṃ nisadapotakasaṇṭhānaṃ,
ānisadamaṃsaṃ uddhanakoṭisaṇṭhānaṃ, piṭṭhimaṃsaṃ tālagulapaṭalasaṇṭhānaṃ, phāsukadvayamaṃsaṃ
koṭṭhalikāya 1- kucchiyaṃ tanumattikālepanasaṇṭhānaṃ, thanadvayamaṃsaṃ 2- vaṭṭetvā 3-
avakkhittamattikāpiṇḍasaṇṭhānaṃ, bāhudvayamaṃsaṃ dviguṇaṃ katvā ṭhapitaniccammamahā-
mūsikasaṇṭhānaṃ, evaṃ oḷārikoḷārikamaṃsaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti.
Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato dasādhikāni 4- tīṇi aṭṭhisatāni anulimpitvā
ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā aṭṭhisaṅghāṭe patiṭṭhitatalena, upari tacena, tiriyaṃ
aññamaññena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Nahārūti nava nahārusatāni. Vaṇṇato sabbepi nahārū setā. Saṇṭhānato
nānāsaṇṭhānā. Etesu hi gīvāya uparibhāgato paṭṭhāya pañca mahānahārū sarīraṃ
vinaddhamānā hadayassa purimapassena otiṇṇā, pañca pacchimapassena, pañca
dakkhiṇapassena, pañca vāmapassena, pañca dakkhiṇahatthaṃ vinaddhamānāpi hatthassa
purimapassena pañca, pacchimapassena pañca. Tathā vāmahatthaṃ vinaddhamānāpi.
Dakkhiṇapādaṃ vinaddhamānāpi pādassa purimapassena pañca, pacchimapassena pañca. Tathā
vāmapādaṃ vinaddhamānāpīti evaṃ sarīradhārakā nāma 5- saṭṭhī mahānahārū kāyaṃ
vinaddhamānā otiṇṇā, ye kaṇḍarātipi vuccanti. Te sabbepi kuṇḍalamakulasaṇṭhānā. 6-
     Aññe pana taṃ taṃ padesaṃ ajjhottharitvā ṭhitā. Tato sukhumatarā sutta-
rajjukasaṇṭhānā, aññe tato sukhumatarā pūtilatāsaṇṭhānā, aññe tato sukhumatarā
@Footnote: 1 cha. potthalikāya        2 cha.Ma. thanamaṃsaṃ
@3 Sī. ṭhatvā            4 cha.Ma. sādhikāni, visuddhi. nādhikāni
@5 Ma. sarīradhāraṇā nāma    6 visuddhi. kandaḷa....
Mahāvīṇātantisaṇṭhānā, aññe thūlasuttakasaṇṭhānā, hatthapādapiṭṭhiyaṃ nahārū
sakuṇapādasaṇṭhānā, sīsanahārū dārakānaṃ sīsajālakasaṇṭhānā, piṭṭhinahārū ātape
pasāritaallajālasaṇṭhānā, avasesā taṃtaṃaṅgapaccaṅgānugatā nahārū sarīre
paṭimukkajālakañcukasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato sakalasarīre
aṭṭhīni ābandhitvā ṭhitā. Paricchedato heṭṭhā tiṇṇaṃ aṭṭhisatānaṃ upari
patiṭṭhitatalehi, upari maṃsacammāni āhacca ṭhitapadesehi, tiriyaṃ aññamaññena
paricchinnā. Ayaṃ tesaṃ sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Aṭṭhīti ṭhapetvā dvattiṃsa dantaṭṭhīni avasesāni catusaṭṭhī hatthaṭṭhīni,
catusaṭṭhī pādaṭṭhīni, catusaṭṭhī maṃsanissitāni muduaṭṭhīni, dve paṇhikaṭṭhīni,
ekekasmiṃ pāde dve 1- gopphakaṭṭhīni, dve jaṅghaṭṭhīni, dve jaṇṇukaṭṭhīni,
dve ūruṭṭhīni, 2- dve kaṭiṭṭhīni, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni, catuvīsati
phāsukaṭṭhīni, cuddasa uraṭṭhīni, ekaṃ hadayaṭṭhi, dve akkhakaṭṭhīni, dve
koṭṭaṭṭhīni, dve bāhuṭṭhīni, dve dve aggabāhuṭṭhīni, satta gīvaṭṭhīni, dve
hanukaṭṭhīni, ekaṃ nāsikaṭṭhi, dve akkhiṭṭhīni, dve kaṇṇaṭṭhīni, ekaṃ nalāṭaṭṭhi,
ekaṃ muddhaṭṭhi, nava sīsakapālaṭṭhīnīti evaṃ timattāni aṭṭhisatāni.
     Tāni sabbānipi vaṇṇato setāni. Saṇṭhānato nānāsaṇṭhānāni. Tattha
hi aggapādaṅguliṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni, tadanantarāni majjhapabbaṭṭhīni
panasaṭṭhisaṇṭhānāni, mūlapabbaṭṭhīni paṇḍavasaṇṭhānāni, piṭṭhipādaṭṭhīni koṭṭita-
kaṇḍalakaṇḍararāsisaṇṭhānāni, paṇhikaṭṭhi ekaṭṭhitālaphalabījasaṇṭhānaṃ, gopphakaṭṭhīni
  bandhakīḷāgoḷakasaṇṭhānāni, jaṅghaṭṭhīnaṃ gopphakaṭṭhīsu patiṭṭhitaṭṭhānaṃ apanītatacasindi-
kaḷīrasaṇṭhānaṃ, khuddakajaṅghaṭṭhikaṃ dhanukadaṇḍasaṇṭhānaṃ, mahantaṃ milātasappapiṭṭhi-
saṇṭhānaṃ, jaṇṇukaṭṭhi ekato parikkhīṇapheṇukasaṇṭhānaṃ.
     Tattha jaṅghaṭṭhikassa patiṭṭhitaṭṭhānaṃ atikhiṇaggagosiṅgasaṇṭhānaṃ, ūruṭṭhi
duttacchitavāsipharasudaṇḍasaṇṭhānaṃ, tassa kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhitaṭṭhānaṃ
@Footnote: 1 visuddhi. dve dve, 2/34 anussatikammaṭṭhānaniddesa
@2 visuddhi. ekaṃ jaṇṇukaṭṭhi, ekaṃ ūruṭṭhi
Kīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ, tena kaṭiṭṭhino patiṭṭhitaṭṭhānaṃ aggacchinnamahāpunnāgaphalasaṇṭhānaṃ,
kaṭiṭṭhīni dvepi ekābaddhāni hutvā kumbhakārauddhanasaṇṭhānāni, pāṭiyekkaṃ
kammārakūṭayottasaṇṭhānāni, koṭiyaṃ ṭhitaānisadaṭṭhi adhomukhaṃ katvā gahitasappaphaṇa-
saṇṭhānaṃ sattasu ṭhānesu chiddāvachiddaṃ, piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni abbhantarato uparūpari
ṭhapitasīsakapaṭaveṭhakasaṇṭhānāni, bāhirato vaṭṭanāvaḷisaṇṭhānāni, tesaṃ antarantarā
kakacadantasadisā dve tayo kaṇṭakā honti. Catuvīsatiyā phāsukaṭṭhīsu aparipuṇṇāni
aparipuṇṇaasitasaṇṭhānāni, paripuṇṇāni paripuṇṇaasitasaṇṭhānāni. Sabbānipi
odātakukkuṭassa pasāritapakkhasaṇṭhānāni.
     Cuddasa uraṭṭhīni jiṇṇasandamānikapañjarasaṇṭhānāni, hadayaṭṭhi dabbiphaṇa-
saṇṭhānaṃ, akkhakaṭṭhīni khuddakalohavāsidaṇḍasaṇṭhānāni, koṭṭaṭṭhīni ekato
parikkhīṇasīhaḷakuddālasaṇṭhānāni, bāhuṭṭhīni ādāsadaṇḍakasaṇṭhānāni, agga-
bāhuṭṭhīni yamakatālakandasaṇṭhānāni, maṇibandhaṭṭhīni ekato alliyāpetvā
ṭhapitasīsakapaṭaveṭhakasaṇṭhānāni, piṭṭhihatthaṭṭhīni koṭṭitakaṇḍalakaṇḍararāsisaṇṭhānāni,
hatthaṅgulīsu mūlapabbaṭṭhīni paṇḍavasaṇṭhānāni, 1- majjhapabbaṭṭhīni aparipuṇṇa-
panasaṭṭhisaṇṭhānāni, aggapabbaṭṭhīni katakabījasaṇṭhānāni, satta gīvaṭṭhīni daṇḍena
vijjhitvā paṭipāṭiyā ṭhapitavaṃsakaḷīracakkalikasaṇṭhānāni, 2- heṭṭhimahanukaṭṭhi kammārānaṃ
ayokūṭayottasaṇṭhānaṃ, uparimaṃ avalekhanasatthakasaṇṭhānaṃ.
     Akkhikūpanāsakūpaṭṭhīni apanītamiñjataruṇatālaṭṭhisaṇṭhānāni, nalāṭaṭṭhi adhomukha-
ṭhapitasaṅkhathālakakapālasaṇṭhānaṃ, kaṇṇacūḷikaṭṭhīni nahāpitakhurakosakasaṇṭhānāni,
nalāṭakaṇṇacūḷikānaṃ upari paṭṭabandhanokāse aṭṭhi saṅkuṭitaghaṭapuṇṇapaṭalakhaṇḍa-
saṇṭhānaṃ, muddhaṭṭhi mukhacchinnavaṅkanāḷikerasaṇṭhānaṃ, sīsaṭṭhīni sibbetvā
ṭhapitajajjaralābukaṭāhasaṇṭhānāni.
     Disato dvīsu disāsu jātāni. Okāsato avisesena sakalasarīre ṭhitāni.
Visesena panettha sīsaṭṭhīni gīvaṭṭhīsu patiṭṭhitāni, gīvaṭṭhīni piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīsu,
@Footnote: 1 cha.Ma. paṇavasaṇṭhānāni     2 Sī....vakkalakasaṇṭhānāni
Piṭṭhikaṇṭakaṭṭhīni kaṭiṭṭhīsu, kaṭiṭṭhīni ūruṭṭhīsu, ūruṭṭhīni jaṇṇukaṭṭhīsu,
jaṇṇukaṭṭhīni jaṅghaṭṭhīsu, jaṅghaṭṭhīni gopphakaṭṭhīsu, gopphakaṭṭhīni piṭṭhipādaṭṭhīsu
patiṭṭhitāni. Paricchedato anto aṭṭhimiñjena upari maṃsena agge mūle ca
aññamaññena paricchinnāni. Ayaṃ tesaṃ sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadisova.
     Aṭṭhimiñjanti tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ miñjaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ.
Saṇṭhānato mahantamahantānaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ veḷunāḷiyaṃ pakkhittasedita-
mahāvettaggasaṇṭhānaṃ, khuddānukhuddakānaṃ abbhantaragataṃ veḷuyaṭṭhipabbesu pakkhitta-
seditatanuvettaggasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato aṭṭhīnaṃ
abbhantare patiṭṭhitaṃ. Paricchedato aṭṭhīnaṃ abbhantaratalehi paricchinnaṃ. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Vakkanti ekabandhanā dve maṃsapiṇḍā. Taṃ vaṇṇato mandarattaṃ
pālibhaddakaaṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato dārakānaṃ yamakakīḷāgoḷakasaṇṭhānaṃ, ekavaṇṭa-
paṭibaddhaambaphaladvayasaṇṭhānaṃ vā. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato galavāṭakā
nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanahārunā vinibandhaṃ
hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Paricchedato vakkaṃ vakkabhāgena paricchinnaṃ.
Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Hadayanti hadayamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ padumapattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato
bāhirapattāni apanetvā adhomukhaṭhapitapadumamakulasaṇṭhānaṃ. Bahi maṭṭhaṃ, anto
kosātakīphalassa abbhantarasadisaṃ. Paññavantānaṃ thokaṃ vikasitaṃ, mandapaññānaṃ
makulitameva. 1- Anto cassa punnāgaṭṭhipatiṭṭhānamatto āvāṭako hoti, yattha
aḍḍhapasatamattaṃ lohitaṃ saṇṭhāti, yaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca
pavattanti. 2- Taṃ panetaṃ rāgacaritassa rattaṃ hoti, dosacaritassa kāḷakaṃ, mohacaritassa
@Footnote: 1 Sī. mukulitameva       2 cha.Ma. vattanti
Maṃsadhovanaudakasadisaṃ, vitakkacaritassa kulatthayūsavaṇṇaṃ, saddhācaritassa kaṇikārapupphavaṇṇaṃ,
paññācaritassa acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ paṇḍaraṃ parisuddhaṃ niddhotajātimaṇi viya
jutimantaṃ khāyati. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sarīrabbhantare dvinnaṃ
thanānaṃ majjhe patiṭṭhitaṃ. Paricchedato hadayaṃ hadayabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Yakananti yamakamaṃsapaṭalaṃ. Taṃ vaṇṇato rattapaṇḍukadhātukaṃ, nātirattakumudassa
pattapiṭṭhivaṇṇaṃ. Saṇṭhānato mūle ekaṃ, agge yamakaṃ koviḷārapattasaṇṭhānaṃ.
Tañca mandapaññānaṃ 1- ekameva hoti mahantaṃ, paññavantānaṃ dve vā tīṇi vā
khuddakāni. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare
dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Paricchedato yakanaṃ yakanabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisoyeva.
     Kilomakanti paṭicchannāpaṭicchannabhedato duvidhaṃ pariyonahanamaṃsaṃ. Taṃ duvidhampi
vaṇṇato setaṃ, dukūlapilotikavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato attano okāsasaṇṭhānaṃ. Disato
paṭicchannakilomakaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato
paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca paṭicchādetvā ṭhitaṃ, appaṭicchannakilomakaṃ
sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitaṃ. Paricchedato heṭṭhā
maṃsena, upari cammena, tiriyaṃ kilomakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Pihakanti udarajivhāmaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato nīlaṃ nigguṇḍikapupphavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato
sattaṅgulappamāṇaṃ abandhanaṃ kāḷavacchakajivhāsaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya
jātaṃ. Okāsato hadayassa vāmapasse udarapaṭalamatthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmiṃ
paharaṇappahārena bahi nikkhante sattānaṃ jīvitakkhayo hoti. Paricchedato
pihakabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadisova.
@Footnote: 1 cha.Ma. dandhānaṃ
    Papphāsanti dvattiṃsamaṃsakhaṇḍappabhedaṃ papphāsamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ
nātipakkaudumbaraphalavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato visamacchinnabahalapūvakhaṇḍasaṇṭhānaṃ.
Abbhantare asitapītānaṃ abhāvena 1- uggatena kammajatejusmānā abbhāhatattā
saṅkhāditapalālapiṇḍamiva nirasaṃ nirojaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato
sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānamantare hadayañca yakanañca paṭicchādetvā
olambantaṃ ṭhitaṃ. Paricchedato papphāsabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Antanti purisassa dvattiṃsahatthā, itthiyā aṭṭhavīsatihatthā ekavīsatiyā
ṭhānesu obhaggā antavaṭṭi. Tadetaṃ vaṇṇato setaṃ sakkharasudhāvaṇṇaṃ. Saṇṭhānato
lohitadoṇiyaṃ ābhujitvā ṭhapitasīsacchinnasappasaṇṭhānaṃ. Disato dvīsu disāsu jātaṃ.
Okāsato upari galavāṭake heṭṭhā ca karīsamagge vinibandhattā galavāṭakakarīsa-
maggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Paricchedato antabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Antaguṇanti antabhogaṭṭhānesu bandhanaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ dakasītalikamūlavaṇṇaṃ.
Saṇṭhānato dakasītalikamūlasaṇṭhānameva. Disato dvīsu disāsu jātaṃ. Okāsato
kuddālapharasukammādīni karontānaṃ yantākaḍḍhanakāle yantasuttamiva yantaphalakāni
antabhoge ekato aggaḷantena 2- ābandhitvā pādapuñchanarajjumaṇḍalakassa
antarā taṃ sibbetvā ṭhitarajjukā viya ekavīsatiyā ṭhānesu antabhogānaṃ antarā
ṭhitaṃ. Paricchedato antaguṇabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Udariyanti udare bhavaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Taṃ vaṇṇato ajjhohatāhāravaṇṇaṃ.
Saṇṭhānato parissāvane sithilabandhataṇḍulasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya
disāya jātaṃ. Okāsato udare ṭhitaṃ. Udaraṃ nāma ubhato nippīḷiyamānassa
@Footnote: 1 cha.Ma. abhāve       2 cha. aggaḷante
Allasāṭakassa majjhe sañjātaphoṭakasadisaṃ antapaṭalaṃ, bahi maṭṭhaṃ, anato maṃsa-
kasambukapaliveṭhanakiliṭṭhapāvārakapupphakasadisaṃ, kuṭṭhitapanasatacassa 1- abbhantarasadisantipi
vattuṃ vaṭṭati. Yattha takkoṭakā taṇḍuppādakā tālahīrakā 2- sūcimukhakā
paṭatantasuttakā iccevamādidvattiṃsakulappabhedā kimayo ākulabyākulā saṇḍasaṇḍacārino
hutvā nivasanti, ye pānabhojanādimhi avijjamāne ullaṅghitvā vicarantā 3-
hadayamaṃsaṃ abhihananti, pānabhojanādiajjhoharaṇavelāyaṃ ca uddhaṃmukhā hutvā
paṭhamajjhohaṭe dve tayo ālope turitaturitā vilumpanti, 4- yantesaṃ kimīnaṃ sūtigharaṃ
vaccakuṭi gilānasālā susānañca hoti.
     Yattha seyyathāpi nāma caṇḍālakagāmadvāre candanikāya nidāghasamaye
thūlaphusitake deve vassante udakena vuyhamānaṃ muttakarīsacammaaṭṭhinahārukhaṇḍakheḷa-
siṅghānikalohitappabhūti nānākuṇapajātaṃ nipatitvā kaddamodakāluḷitaṃ dvīhatīhaccayena
sañjātakimikulaṃ suriyātapavegasantāpakuṭṭhitaṃ upari pheṇupubbuḷake 5- muñcanta
abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggandhajegucchaṃ neva upagantuṃ, na daṭṭhuṃ araharūpataṃ āpajjitvā
tiṭṭhati, pageva ghāyituṃ vā sāyituṃ vā. Evameva nānappakārapānabhojanādi
dantamusalasañcuṇṇitaṃ jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷalālāpalibuddhaṃ taṃkhaṇavigatavaṇṇagandha-
rasādisampadaṃ tantavāyakhalisuvānavamathusadisaṃ nipatitvā pittasemhavātapaliveṭhitaṃ hutvā
udaraggisantāpavegakuṭṭhitaṃ kimikulākulaṃ uparūpari pheṇupubbuḷakāni muñcantaṃ
paramakasambuduggandhajegucchabhāvaṃ āpajjitvā tiṭṭhati, yaṃ sutvāpi pānabhojanādīsu
amanuññatā saṇṭhāti, pageva paññācakkhunā oloketvā. 6- Yattha 7- ca patitaṃ
pānabhojanādi pañcadhā vibhāgaṃ gacchati, ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti, ekaṃ
bhāgaṃ udaraggi jhāpeti, eko bhāgo muttaṃ hoti, eko karīsaṃ, eko rasabhāvaṃ
@Footnote: 1 cha. kuthita...., Ma. kudhita....    2 cha.Ma. tālatīrakā       3 cha.Ma. viravantā
@4 cha.Ma. viluppanti      5 Ma. pheṇapupphuḷake, cha. pheṇapubbuḷake. evamuparipi
@6 cha.Ma. avaloketvā   7 Sī. tattha
Āpajjitvā sukkasoṇitamaṃsādīni 1- upabrūhayati. Paricchedato udarapaṭalena ceva
udariyabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadisova.
     Karīsanti vaccaṃ. Taṃ vaṇṇato yebhuyyena ajjhohatāhāravaṇṇameva hoti.
Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato pakkāsaye
ṭhitaṃ. Pakkāsayo nāma heṭṭhā nābhipiṭṭhikaṇṭakamūlānamantare antāvasāne
ubbedhena aṭṭhaṅgulimatto veḷunāḷikasadiso, yattha seyyathāpi nāma uparūpari
bhūmibhāge patitaṃ vassodakaṃ ogaḷitvā heṭṭhābhūmibhāgaṃ pūretvā tiṭṭhati, evameva
yaṅkiñci āmāsaye patitaṃ pānabhojanādikaṃ udaragginā pheṇuddehakaṃ pakkapakkaṃ
nisadāya piṃsitamiva saṇhabhāvaṃ āpajjitvā antabilena ogaḷitvā ogaḷitvā
madditvā veḷupabbe pakkhipamānapaṇḍumattikā viya sannicitaṃ hutvā tiṭṭhati.
Paricchedato pakkāsayapaṭalena ceva karīsabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Matthaluṅganti sīsakaṭāhabbhantare ṭhitamiñjarāsi. Taṃ vaṇṇato setaṃ ahicchatta-
piṇḍikavaṇṇaṃ, dadhibhāvaṃ asampattaṃ duṭṭhakhīravaṇṇantipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato
okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato sīsakaṭāhabbhantare
cattāro sibbinimagge nissāya samodhānetvā ṭhapitā cattāro piṭṭhapiṇḍā viya
samohitaṃ tiṭṭhati. Paricchedato sīsakaṭāhassa abbhantaratalehi ceva matthaluṅgabhāgena
ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Pittanti dve pittāni baddhapittañca abaddhapittañca. Tattha baddhapittaṃ
vaṇṇato bahalamadhukatelavaṇṇaṃ, abaddhapittaṃ milātaākulitapupphavaṇṇaṃ. Taṃ saṇṭhānato
ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato baddhapittaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu
disāsu jātaṃ. Okāsato abaddhapittaṃ ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimuttaṭ-
ṭhānañceva thaddhasukkhacammañca udakamiva telabinduṃ avasesasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ,
@Footnote: 1 cha.Ma. soṇitamaṃsādīni
Yamhi kupite akkhīni pītakāni honti bhamanti, gattaṃ kampati kaṇḍuyati. Baddhapittaṃ
hadayapapphāsānamantare yakanamaṃsaṃ nissāya patiṭṭhite mahākosātakīkosakasadise
pittakosake ṭhitaṃ, yamhi kupite sattā ummattakā honti, vipallatthacittā
hirottappaṃ chaḍḍetvā akattabbaṃ karonti, abhāsitabbaṃ bhāsanti, acintetabbaṃ
cintenti. Paricchedato pittabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Semhanti sarīrabbhantare ekapatthapūrappamāṇaṃ 1- semhaṃ. Taṃ vaṇṇato setaṃ
nāgabalapaṇṇarasavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya
jātaṃ. Okāsato udarapaṭale ṭhitaṃ. Yaṃ pānabhojanādiajjhoharaṇakāle seyyathāpi
nāma udake sevālapaṇakaṃ kaṭṭhe vā kaṭhale 2- vā patante chijjitvā dvidhā
hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati, evameva pānabhojanādimhi nipatante
chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā tiṭṭhati. Yamhi ca mandībhūte
pakkagaṇḍo viya pūtikukkuṭaṇḍamiva ca udaraṃ paramajegucchaṃ kuṇapagandhaṃ hoti, tato
uggatena ca gandhena uddekopi 3- mukhampi duggandhaṃ pūtikuṇapasadisaṃ hoti, so
ca puriso "apehi duggandhaṃ vāyasī"ti vattabbataṃ āpajjati. Yañca vaḍḍhitvā
bahalattamāpannaṃ pidhānaphalakamiva vaccakuṭiyā udarapaṭalassa abbhantareyeva kuṇapagandhaṃ
sannirumhitvā 4- tiṭṭhati. Paricchedato semhabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Pubboti pūtilohitavasena pavattapubbo. So vaṇṇato paṇḍupalāsavaṇṇo.
Matakasarīre pana pūtibahalācāmavaṇṇo hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato
dvīsu disāsu jāto. Okāsato pana pubbassa okāso nāma nibaddho natthi,
yattha so sannicito tiṭṭheyya. Yatra yatra pana khāṇukaṇṭakappaharaṇaggijālādīhi
@Footnote: 1 Sī. ekapatta........       2 cha.Ma. kapāle
@3 Sī. uggāropi              4 Sī. sannirundhitvā, cha.Ma. sannirujjhitvā
Abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti,
tatra tatreva tiṭṭhati. Paricchedato pubbabhāgena paricchinno. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Lohitanti dve lohitāni sannicitalohitañca saṃsaraṇalohitañca. Tattha
sannicitalohitaṃ vaṇṇato nipakkabahalalākhārasavaṇṇaṃ, saṃsaraṇalohitaṃ acchalākhārasavaṇṇaṃ.
Saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ. Disato sannicitalohitaṃ uparimāya disāya
jātaṃ, itaraṃ dvīsu dīsāsu jātaṃ. Okāsato saṃsaraṇalohitaṃ ṭhapetvā kesaloma-
dantanakhānaṃ maṃsavinimuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca dhamanījālānusārena sabbaṃ
upādinnakasarīraṃ pharitvā ṭhitaṃ, sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā
ekapatthapūramattaṃ hadayavakkapapphāsānaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharantaṃ vakkahadayayakanapapphāse
temayamānaṃ ṭhitaṃ. Tasmiñhi vakkahadayādīni atemente sattā pipāsitā
honti. Paricchedato lohitabhāgena paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Sedoti lomakūpādīhi paggharaṇakaāpodhātu. So vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇo.
Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Disato dvīsu disāsu jāto. Okāsato
sedassokāso nāma nibaddho natthi, yattha so lohitaṃ viya sadā tiṭṭheyya. Yadā
pana aggisantāpasuriyasantāpautuvikārādīhi sarīraṃ santappati, tadā udakato
abbuḷhamattavisamacchinnabhisamuḷālakumudanāḷikalāpo viya sabbakesalomakūpavivarehi
paggharati. Tasmā tassa saṇṭhānampi kesalomakūpavivarānaṃyeva vasena veditabbaṃ.
Sedapariggaṇhakena ca yoginā kesalomakūpavivare pūretvā ṭhitavaseneva sedo
manasikātabbo. Paricchedato sedabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Medoti thinasineho. So vaṇṇato phālitahaliddivaṇṇo. Saṇṭhānato
thūlasarīrassa tāva cammamaṃsantare ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno hoti,
Kīsasarīrassa jaṅghamaṃsaṃ ūrumaṃsaṃ piṭṭhikaṇṭakanissitapiṭṭhimaṃsaṃ udaravaṭṭimaṃsanti
etāni nissāya dviguṇaṃ tiguṇaṃ katvā ṭhapitahaliddivaṇṇadukūlapilotikasaṇṭhāno. Disato
dvīsu disāsu jāto. Okāsato thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kīsassa jaṅghamaṃsādīni
nissāya ṭhito, yaṃ sinehasaṅkhagatampi paramajegucchattā neva muddhani telatthāya
na nāsatelādīnaṃ atthāya gaṇhanti. Paricchedato heṭṭhā maṃsena, upari cammena,
tiriyaṃ medabhāgena paricchinno. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadisova.
     Assūti akkhīhi paggharaṇakaāpodhātu. Taṃ vaṇṇato vippasannatilatelavaṇṇaṃ.
Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ. Disato uparimāya disāya jātaṃ. Okāsato akkhikūpakesu
ṭhitaṃ. Na cetaṃ pittakosake pittamiva akkhikūpakesu sadā sannicitaṃ tiṭṭhati. Yadā
pana sattā somanassajātā mahāhasitaṃ hasanti, domanassajātā rodanti paridevanti,
tathārūpaṃ visabhāgāhāraṃ āharanti. Yadā ca tesaṃ akkhīni dhūmarajapaṃsukādīhi
abhihaññanti, tadā etehi somanassadomanassavisabhāgāhārautūhi samuṭṭhahitvā
akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Assupariggaṇhakena pana yoginā
akkhikūpake pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbaṃ. Paricchedato assubhāgena
paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Vasāti vilīnasineho. Sā vaṇṇato nāḷikeratelavaṇṇā. Ācāme āsitta-
telavaṇṇātipi vattuṃ vaṭṭati. Saṇṭhānato nhānakāle pasannaudakassa upari
paribbhamantasinehabinduvisaṭasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato yebhuyyena
hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsapuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitā. Na cesā etesu
okāsesu sadā vilīnāva hutvā tiṭṭhati. Yadā pana aggisantāpasuriyasantāpa-
utuvisabhāgadhātuvisabhāgehi te padesā usmājātā honti, tadā tattha nhānakāle
pasannaudakūpari sinehabinduvisaṭo viya ito cito ca saṃsarati. Paricchedato
vasābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadisova.
     Kheḷoti antomukhe pheṇumissā āpodhātu. So vaṇṇato seto pheṇuvaṇṇo.
Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno. Pheṇusaṇṭhānotipi vattuṃ vaṭṭati. Disato uparimāya
disāya jāto. Okāsato ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya ṭhito. Na cesa
ettha sadā sannicito hutvā tiṭṭhati. Yadā pana sattā tathārūpaṃ āhāraṃ
passanti vā saranti vā, uṇahatittikaṭukaloṇambilānaṃ vā kiñci mukhe ṭhapenti,
yadā vā nesaṃ hadayaṃ ākilāyati, kismiñcideva vā jigucchā uppajjati tadā
kheḷo uppajjitvā ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya saṇṭhāti. Aggajivhāya
cesa tanuko hoti, mūlajivhāya bahalo. Mukhe pakkhittañca puthukaṃ vā taṇḍulaṃ
vā yaṅkiñci 1- khādanīyaṃ vāpi nadīpuḷine khatakūpakasalilaṃ viya parikkhayaṃ agacchantova
temetuṃ samattho hoti. Paricchedato kheḷabhāgena paricchinno. Ayamassa
sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Siṅghānikāti matthaluṅgato paggharaṇakaasuci. Sā vaṇṇato taruṇatālaṭṭhimiñjavaṇṇā.
Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato uparimāya disāya jātā. Okāsato
nāsapuṭe pūretvā ṭhitā. Na cesā ettha sadā sannicitā hutvā
tiṭṭhati, athakho yathā nāma puriso paduminipattena dadhiṃ bandhitvā heṭṭhā
kaṇṭakena vijjheyya, atha tena chiddena dadhimatthu gaḷitvā bahi pateyya evameva
yadā sattā rodanti vā, visabhāgāhārautuvasena vā sañjātadhātukkhobhā hoti,
tadā antosīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ gaḷitvā tālumatthakavivarena
otaritvā nāsapuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Siṅghānikāpariggaṇhakena
pana yoginā nāsapuṭe pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbā. Paricchedato
siṅghānikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana
kesasadisova.
     Lasikāti sarīrasandhīnaṃ abbhantare picchilakuṇapaṃ. Sā vaṇṇato kaṇṇikāranīyāsavaṇṇā.
Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato dvīsu disāsu jātā. Okāsato
@Footnote: 1 cha.Ma. aññaṃ vā kiñci
Aṭṭhisandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīnaṃ abbhantare ṭhitā. Yassa
cesā mandā hoti, tassa uṭṭhahantassa nisīdantassa abhikkamantassa paṭikkamantassa
sammiñjantassa pasārentassa aṭṭhikāni kaṭakaṭāyanti, accharasaddaṃ karonto viya
vicarati, ekayojanadviyojanamattampi addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppati, gattāni
dukkhanti. Yassa pana bahukā hoti, tassa uṭṭhānanisajjādīsu na aṭṭhīni
kaṭakaṭāyanti, dīghampi addhānaṃ gatassa na vāyodhātu kuppati, na gattāni
dukkhanti. Paricchedato lasikābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāgaparicchedo,
visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Muttanti vaṇṇato māsakhārodakavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato adhomukhaṭṭhapitaudakakumbha-
abbhantaragataudakasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato vatthissa
abbhantare ṭhitaṃ. Vatthi nāma vatthipuṭo vuccati. Yattha seyyathāpi nāma candanikāya
pakkhitte amukhe lavaṇaghaṭe 1- candanikāraso pavisati, na cassa pavisanamaggo
paññāyati, evameva sarīrato muttaṃ pavisati. Na cassa pavisanamaggo paññāyati,
nikkhamanamaggo pana pākaṭo hoti. Yampi ca muttassa bharite passāvaṃ karomāti
sattānaṃ āyūhanaṃ hoti. Paricchedato vatthiabbhantarena ceva muttabhāgena ca
paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.
     Evañhi kesādike koṭṭhāse vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena vavatthapetvā
anupubbato nātisīghato nātisaṇikatotiādinā nayena vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena
pañcadhā paṭikūlā paṭikūlāti manasikaroto paṇṇattisamatikkamanavasena seyyathāpi
cakkhumato mahāpurissa 2- dvattiṃsavaṇṇānaṃ kusumānaṃ ekasuttaganthitamālaṃ
olokentassa sabbapupphāni apubbāpariyamiva pākaṭāni honti, evameva "atthi
imasmiṃ kāye kesā"ti imaṃ kāyaṃ olokentassa sabbe te dhammā apubbāpariyamiva
pākaṭā honti. Tena vuttaṃ manasikārakosallakathāyaṃ "ādikammikassa hi
@Footnote: 1 Sī. yavanaghaṭe, cha.Ma. ravanaghaṭe         2 cha.Ma. purisassa
Kesāti manasikaroto manasikāro gantvā muttanti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva
āhacca tiṭṭhatī"ti.
     Sace pana bahiddhāpi manasikāraṃ upasaṃharati, athassa evaṃ sabbakoṭṭhāsesu
pākaṭībhūtesu āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā koṭṭhāsarāsi-
vaseneva upaṭṭhahanti. Tehi ca ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi koṭṭhāsarāsimhi
pakkhipiyamānamiva upaṭṭhāti. Athassa anupubbamuñcanādivasena paṭikūlā paṭikūlāti
punappunaṃ manasikaroto anukkamena appanā uppajjati.
     Tattha kesādīnaṃ vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena upaṭṭhānaṃ uggahanimittaṃ,
sabbākārato paṭikūlavasena upaṭṭhānaṃ paṭibhāganimittaṃ. Taṃ punappunaṃ
āvajjantassa manasikarontassa takkāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa cattāro khandhā
paṭikūlārammaṇā honti. Paṭhamajjhānavasena appanā pavattati. Pubbabhāge
parikammaupacāracittāni savitakkasavicārāni sappītikāni somanassasahagatāni paṭikūla-
nimittārammaṇāni, appanāpi savitakkasavicārā sappītikā somanassasahagatāva.
Bhūmantarena pana mahaggatā rūpāvacarā honti. Paṭikūlepi ca tasmiṃ ārammaṇe
ānissadassāvitāya somanassaṃ uppajjati, ekattārammaṇabaleneva vā taṃ uppajjati,
dutiyajjhānādīni panettha na nibbattanti. Kasmā? oḷārikattā. Idañhi
ārammaṇaṃ oḷārikaṃ, vitakkabalenevettha cittekaggatā jāyati, na
vitakkasamatikkamenāti. Ayaṃ tāva samathavasena kammaṭṭhānakathā.
     Avisesato pana sādhāraṇavasena evaṃ veditabbā 1-:- idañhi kammaṭṭhānaṃ
bhāvetukāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā sajjhāyanakāleeva kesādīnaṃ vaṇṇanimitta-
saṇṭhānanimattadisānimittaokāsanimittaparicchedanimittāni vācāya pothetvā pothetvā
ekekakoṭṭhāse "ayaṃ etaṃsarikkhako"ti tividhena sajjhāyo kātabbo. Kathaṃ?
tacapañcake tāva heṭṭhā vuttanayeneva anulomato pañcāhaṃ, paṭilomato pañcāhaṃ,
anulomapaṭilomato pañcāhanti aḍḍhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo. Tato ācariyassa
@Footnote: 1 cha.Ma. veditabbaṃ
Santikaṃ gantvā vakkapañcakaṃ uggaṇhitvā tatheva aḍḍhamāsaṃ sajjhāyo kātabbo,
tato te dasapi koṭṭhāse ekato katvā aḍḍhamāsaṃ, puna papphāsapañcakādīsupi
ekekaṃ uggaṇhitvā aḍḍhamāsaṃ, tato te pañcadasapi koṭṭhāse aḍḍhamāsaṃ,
matthaluṅgapañcakaṃ aḍḍhamāsaṃ, tato tevīsati koṭṭhāse aḍḍhamāsaṃ, medachakkaṃ
aḍḍhamāsaṃ, tato te chabbīsatipi koṭṭhāse ekato katvā aḍḍhamāsaṃ, muttachakkaṃ
aḍḍhamāsaṃ, tato sabbepi dvattiṃsa koṭṭhāse ekato katvā aḍḍhamāsanti evaṃ
chamāse sajjhāyo kātabbo.
     Tattha upanissayasampannassa sappaññassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantasseva
koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, ekaccassa na upaṭṭhahanti, tena "na upaṭṭhahantī"ti
viriyaṃ na vissajjetabbaṃ. Yattakā koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, tattake
gahetvāva sajjhāyo kātabbo. Evaṃ kammaṭṭhānaṃ kathentena pana neva paññavato
na mandapaññassa vasena kathetabbaṃ, majjhimapaññassa vasena kathetabbaṃ.
Majjhimapaññassa hi vasena ācariyā chahi māsehi paricchinditvā tantiṃ ṭhapayiṃsu.
Yassa pana ettāvatāpi koṭṭhāsā pākaṭā na honti, tena tato parampi
sajjhāyo kātabboeva. Na ca kho aparicchinditvā, cha cha māse paricchinditvāva
kātabbo.
     Sajjhāyaṃ karontena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, lakkhaṇaṃ na manasikātabbaṃ,
koṭṭhāsavaseneva sajjhāyo kātabbo. Ācariyenāpi "vaṇṇavasena sajjhāyaṃ
karohī"ti niyametvā na kathetabbaṃ. Niyametvā kathite ko dosoti? sampattiyampi
vipattisaññāāpajjanaṃ. Sace hi ācariyena "vaṇṇavasena sajjhāyaṃ karohī"ti
vutte imassa bhikkhuno tathā karontassa kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato na upaṭṭhāti,
paṭikūlavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti. Athesa "na idaṃ kammaṭṭhānaṃ
vilakkhaṇan"ti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. "paṭikūlavasena
taṃ sajjhāyaṃ karohī"ti vuttepi sace tassa tathā karontassa paṭikūlato na
Upaṭṭhāti, vaṇṇavasena vā dhātuvasena vā upaṭṭhāti. Athesa "nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ
vilakkhaṇan"ti saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. "dhātuvasena
taṃ sajjhāyaṃ karohī"ti vuttepi sace tassa tathā karontassa dhātuto na upaṭṭhāti,
vaṇṇavasena vā paṭikūlavasena vā upaṭṭhāti. Athesa "nayidaṃ kammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇan"ti
saññī hoti, ācariyena kathitameva kappetvā gaṇhāti. Ayaṃ ācariyena niyametvā
kathite doso.
     Kinti pana vattabboti "koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karohī"ti vattabbo.
Kathaṃ? kesakoṭṭhāso lomakoṭṭhāsoti sajjhāyaṃ karohīti vattabbo. Sace panassa
Evaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa vaṇṇato upaṭṭhāti, athānena ovādā-
cariyassa ācikkhitabbaṃ "ahaṃ dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karomi, mayhaṃ
pana vaṇṇato upaṭṭhātī"ti. Ācariyena "kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇaṃ
etan"ti na visaṃvādetabbaṃ. "sādhu sappurisa pubbe tayā vaṇṇakasiṇe parikammaṃ
katapubbaṃ bhavissati, etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ, vaṇṇavaseneva sajjhāyaṃ
karohī"ti vattabbo. Tenapi vaṇṇavaseneva sajjhāyo kātabbo.
     So evaṃ karonto ajjhattaṃ nīlakaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātanti cattāri
vaṇṇakasiṇāni labhati. Kathaṃ? tassa hi kesalomapittesu ceva akkhīnañca kāḷakaṭṭhāne
vaṇṇaṃ nīlaṃ nīlanti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti, jhānaṃ
pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Medasmiṃ pana akkhīnañca
pītakaṭṭhāne vaṇṇaṃ pītakaṃ pītakanti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni
uppajjanti, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti.
Maṃsalohitesu pana akkhīnañca rattaṭṭhāne vaṇṇaṃ lohitakaṃ lohitakanti
manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti, jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ
paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Nakhadantacammaaṭṭhīsu pana akkhīnañca paṇḍaraṭṭhāne
vaṇṇaṃ odātaṃ odātanti manasikarontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti,
Jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ vaṇṇavasena
abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā niggamanaṃ.
     Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlato upaṭṭhāti,
athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena "kammaṭṭhānaṃ viya akammaṭṭhānaṃ
vilakkhaṇaṃ etan"ti na visaṃvādetabbaṃ. "sādhu sappurisa pubbe tayā paṭikūlamanasikāre
yogo kato bhavissati, etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ, paṭikūlavaseneva
sajjhāyaṃ karohī"ti vattabbo. Tenapi paṭikūlavasena sajjhāyo kātabbo.
Tassa "kesā nāma ajaññā amanuññā 1- duggandhā jegucchā paṭikūlā"ti evaṃ
paṭikūlavasena sajjhāyaṃ karontassa paṭikūlārammaṇe paṭhamajjhānaṃ nibbattati. So
jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ paṭikūlavasena
abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā niggamanaṃ.
     Aparassa koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa dhātuto upaṭṭhāti, dhātuto
upaṭṭhahantaṃ kīdisaṃ hutvā upaṭṭhātīti. Kesā tāva vammikamatthake jātakuṇṭhatiṇakāni
viya hutvā upaṭṭhahanti, lomā purāṇagāmaṭṭhāne jātadabbatiṇakāni viya, nakhā daṇḍakesu
ṭhapitamadhukaphalaṭṭhikosakā viya, dantā mattikāpiṇḍe pavesetvā ṭhapitaalābubījāni
viya, taco vīṇāpabbake dabbisake 1- pariyonaddhaallagocammaṃ viya, maṃsaṃ bhittiyaṃ
anulittamattikā viya, nahāru dabbasambhārabandhavalli viya, aṭṭhi ussāpetvā
ṭhapitabhittidabbasambhāro viya, aṭṭhimiñjaṃ mahāveḷumhi pakkhittaseditavettaggaṃ
viya, vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsanti ime cha koṭṭhāsā sūnakāragharaṃ 2-
viya hutvā upaṭṭhahanti. Dvattiṃsahatthaṃ antaṃ lohitadoṇiyaṃ saṃvelletvā
ṭhapitagharasappo viya, antaguṇaṃ pādapuñchanake sibbitarajjukā viya, udariyaṃ parissāvane
sithilabandhataṇḍulaṃ viya, karīsaṃ veṇupabbe pakkhittapaṇḍumattikā viya, matthaluṅgaṃ
omadditvā ṭhapitā cattāro taṇḍulapiṭṭhapiṇḍā viya, dvādasavidhā āpodhātu
paṭipāṭiyā ṭhapitesu dvādasasu udakasarāvakesu pūritaudakaṃ viya hutvā upaṭṭhāti.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati       2 Sī. sūnāgharaṃ
     Athānena ovādācariyassa ācikkhitabbaṃ. Ācariyena "kammaṭṭhānaṃ viya
akammaṭṭhānaṃ vilakkhaṇaṃ etan"ti na visaṃvādetabbaṃ. "sādhu sappurisa pubbe
tayā dhātumanasikāre yogo kato bhavissati, etadeva kammaṭṭhānaṃ tuyhaṃ sappāyaṃ,
dhātuvaseneva sajjhāyaṃ karohī"ti vattabbo. Tenapi dhātuvasena sajjhāyo kātabbo.
     Tatridaṃ manasikāramukheneva sajjhāyavidhānaṃ:- idha bhikkhu "kesā sīsaṃ
pariyonaddhitvā 1- ṭhitacamme jātā, te na jānanti `mayaṃ sīsaṃ pariyonaddhitvā
ṭhitacamme jātā'ti, sīsaṃ pariyonaddhitvā ṭhitacammampi na jānāti `kesā mayi
jātā'ti, acetanā ete abyākatā suññā thaddhā patthinnā paṭhavīdhātu
esā"ti manasikaroti. Lomā sarīraṃ pariyonahanacamme jātā, te na jānanti
"mayaṃ sarīraṃ pariyonahanacamme jātā"ti, sarīraṃ pariyonahanacammampi na jānāti
"lomā mayi jātā"ti, etepi acetanā. Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā, te na
jānanti "mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā"ti, aṅgulīnaṃ aggānipi na jānanti
"nakhā amhesu jātā"ti, etepi acetanā. Dantā hanukaṭṭhike jātā, te na
jānanti "mayaṃ hanukaṭṭhike jātā"ti, hanukaṭṭhikampi na jānāti "dantā mayi
jātā"ti, etepi acetanā. Taco na jānāti "sarīraṃ mayā pariyonaddhan"ti,
sarīrampi na jānāti "ahaṃ tacena pariyonaddhan"ti, ayampi acetano. Maṃsaṃ na
jānāti "mayā 2- sarīraṃ anulittan"ti, sarīrampi na jānāti "ahaṃ maṃsena
anulittan"ti, idampi acetanaṃ. Nahāru na jānāti "ahaṃ aṭṭhipuñjaṃ ābandhitvā
ṭhitan"ti, aṭṭhipuñjopi na jānāti "nahārujālenāhaṃ ābandho"ti, idampi
acetanaṃ.
     Sīsaṭṭhi na jānāti "ahaṃ gīvaṭṭhike patiṭṭhitan"ti, gīvaṭṭhikampi na jānāti "mayi
sīsaṭṭhikaṃ patiṭṭhitan"ti, gīvaṭṭhi na jānāti "ahaṃ piṭṭhikaṇṭake ṭhitan"ti, piṭṭhi-
kaṇṭakaṭṭhikopi, kaṭiṭṭhikaṃ ūruṭṭhikaṃ jaṅghaṭṭhikaṃ gopphakaṭṭhikaṃ na jānāti "ahaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. pariyonandhitvā. evamuparipi        2 cha.Ma. mayaṃ
Paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitan"ti, paṇhikaṭṭhikampi na jānāti "ahaṃ gopphakaṭṭhikaṃ
ukkhipitvā ṭhitan"ti .pe. Gīvaṭṭhikaṃ na jānāti "ahaṃ sīsaṭṭhikaṃ ukkhipitvā
ṭhitan"ti.
                   Paṭipāṭiyā aṭṭhīni ṭhitāni koṭiyā
                   anekasandhiyamito na kehici
                   bandho nahārūhi jarāya codito
                   acetano kaṭṭhakaliṅgarūpamo.
     Idampi acetanaṃ. Aṭṭhimiñjaṃ, vakkaṃ .pe. Matthaluṅgaṃ acetanaṃ abyākataṃ
suññaṃ thaddhaṃ patthinnaṃ paṭhavīdhātūti manasikaroti. Pittaṃ semhaṃ .pe. Muttaṃ
acetanaṃ abyākataṃ suññaṃ ābandhaṃ 1- yūsagataṃ āpodhātūti manasikaroti.
     Ime dve mahābhūte pariggaṇhantassa udare ussadā tejodhātu pākaṭā
hoti, nāsāya ussadā vāyodhātu pākaṭā hoti. Ime cattāro mahābhūte
pariggaṇhantassa upādārūpaṃ pākaṭaṃ hoti. Mahābhūtaṃ nāma upādārūpena paricchinnaṃ,
upādārūpaṃ mahābhūtena. Yathā ātapo nāma chāyāya paricchinno, chāyā ātapena,
evameva mahābhūtaṃ upādārūpena paricchinnaṃ, upādārūpaṃ mahābhūtena. Athassa evaṃ
"cattāri mahābhūtāni tevīsati upādārūpāni rūpakkhandho"ti rūpakkhandhaṃ pariggaṇhan-
tassa āyatanadvāravasena arūpino khandhā pākaṭā honti. Iti rūpārūpapariggaho
pañcakkhandhā honti, pañcakkhandhā dvādasāyatanāni honti, dvādasāyatanāni
aṭṭhārasadhātuyo hontīti khandhāyatanadhātuvasena yamakatālakandaṃ 2- phālento viya
dve koṭṭhāse katvā nāmarūpaṃ vavatthapeti.
     So "idaṃ nāmarūpaṃ na ahetu na appaccayā nibbattaṃ, sahetu sappaccayā
nibbattaṃ. Ko panassa hetu, ko pana paccayo"ti upaparikkhanto "avijjāpaccayā
taṇhāpaccayā kammapaccayā āhārapaccayā cā"ti tassa paccayaṃ vavatthapetvā
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati           2 cha. yamakatālakkhandhaṃ
"atītepi paccayā ceva paccayasamuppannadhammā ca, anāgatepi etarahipi paccayā
ceva paccayasamuppannadhammā ca, tato uddhaṃ satto vā puggalo vā natthi,
suddhasaṅkhārapuñjoevā"ti tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitarati. Ayaṃ pana vipassanā
saṅkhārasallakkhaṇā ñātapariññā nāma.
     Evaṃ saṅkhāre sallakkhetvā ṭhitassa pana bhikkhussa dasabalassa sāsane
mūlaṃ otiṇṇaṃ nāma hoti, patiṭṭhā laddhā nāma. Cūḷasotāpanno nāma hoti
niyatagatiko. Tathārūpaṃ pana utusappāyaṃ puggalasappāyaṃ bhojanasappāyaṃ dhammassavana-
sappāyaṃ labhitvā ekāsane ekapallaṅkavaragato tīṇi lakkhaṇāni āropetvā
vipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasanto arahattaṃ gaṇhātīti. Idaṃ dhātuvasena
abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā niggamanaṃ.
     Yassa pana neva vaṇṇato upaṭṭhāti na paṭikūlato na suññato, tena
"na me upaṭṭhātī"ti na kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā nisīditabbaṃ. Koṭṭhāsamanasikāreyeva
pana yogo kātabbo. Porāṇakattherā kira "koṭṭhāsamanasikārova pamāṇan"ti
āhaṃsu. Iccassa punappunaṃ koṭṭhāsavasena sajjhāyaṃ karontassa koṭṭhāsā
paguṇā honti. Kadā pana paguṇā nāma hontīti? yadā kesāti āvajjitamatte
manasikāro gantvā matthaluṅganti antimakoṭṭhāse patiṭṭhāti, matthaluṅganti
āvajjitamatte manasikāro āgantvā kesāti ādikoṭṭhāse patiṭṭhāti.
     Athassa yathā nāma cakkhumato purisassa dvattiṃsavaṇṇānaṃ pupphānaṃ
ekasuttaganthitaṃ mālaṃ olokentassa paṭipāṭiyā vā pana nikhāte dvattiṃsa vatipāde
paṭikkamitvā olokentassa paṭipāṭiyāva dvattiṃsavaṇṇāni pupphāni vatipādā
vā pākaṭā honti, evameva dvattiṃsa koṭṭhāsā upaṭṭhahanti, vicarantā
tiracchānagatāpi manussāpi sattāti na upaṭṭhahanti, koṭṭhāsāti upaṭṭhahanti.
Khādanīyabhojanīyaṃ koṭṭhāsantare pakkhipamānaṃ viya hoti.
     Koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu mukhesu ekena mukhena vimuccissati,
kammaṭṭhānaṃ vaṇṇato vā paṭikūlato vā suññato vā upaṭṭhāti. Yathā nāma
pūve pacitukāmā itthī madditvā ṭhapitapiṭṭhato yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ pacati. Yathā
vā pana same bhūmippadese ṭhapitaṃ udakapūraṃ kumbhaṃ yato yato āvaṭṭenti, 1-
tato tatova udakaṃ nikkhamati, evameva koṭṭhāsānaṃ paguṇakālato paṭṭhāya tīsu
mukhesu ekena mukhena vimuccissati. Ākaṅkhamānassa vaṇṇato, ākaṅkhamānassa
paṭikūlato, ākaṅkhamānassa suññato kammaṭṭhānaṃ upaṭṭhahissatiyeva. Ayaṃ ettako
uggahasandhi nāma. Imasmiṃ uggahasandhismiṃ ṭhatvā arahattaṃ pattā bhikkhū gaṇanapathaṃ
vītivattā.
     Yassa pana uggahasandhismiṃ kammaṭṭhānaṃ na upaṭṭhāti, tena kammaṭṭhānaṃ
uggahetvā sace yattha ācariyo vasati, so āvāso sappāyo hoti, iccetaṃ
kusalaṃ. No ce, sappāyaṭṭhāne vasitabbaṃ. Vasantena aṭṭhārasa vihāradose 2-
vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane 3- vasitabbaṃ, sayampi pañcaṅgasamannāgatena
bhavitabbaṃ. Tato pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena rattiṭṭhānaṃ vā divāṭṭhānaṃ
vā pavisitvā kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ.
     Kathaṃ? ādito tāva heṭṭhā vuttanayeneva anupubbato manasikātabbaṃ, na
Ekantarikā. Anupubbato manasikaronto hi dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ padapaṭipāṭiyā
akkamanto pāsādaṃ āruyha pāsādānisaṃsaṃ anubhavanakapuriso viya "kesā lomā"ti
paṭipāṭiyā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato ca na parihāyati, pāsādānisaṃsa-
sadise ca nava lokuttaradhamme anubhavati. Anupubbato manasikarontenāpi
ca nātisīghato nātisaṇikato manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikarontassa hi kiñcāpi
kammaṭṭhānaṃ paguṇaṃ hoti, avibhūtaṃ pana hoti. Tattha opammaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
     Atisaṇikato manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva
osakkitabbaṃ hoti. Yathā hi puriso tiyojanaṃ maggaṃ sāyaṃ kacchaṃ bandhitvā
@Footnote: 1 cha.Ma. āviñchanti  2 visuddhi. 1/150 paṭhavīkasiṇaniddesa
@3 visuddhi. 1/155 paṭhavīkasiṇaniddesa
Paṭipanno nikkhantaṭṭhānato paṭṭhāya sītalacchāyaṃ disvā vissamati, ramaṇīyaṃ
vālikatalaṃ disvā piṭṭhiṃ pasāreti, vanapokkharaṇiṃ disvā pānīyaṃ pivati nahāyati,
pabbataṃ disvā āruyha pabbatārāmaṇeyyakaṃ passati. Taṃ antarāyeva sīho vā
byaggho vā dīpi vā hanati, corā vā pana vilumpanti 1- ceva hananti ca,
evameva atisaṇikaṃ manasikarontassa kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, antarāva
osakkitabbaṃ hoti.
     Tasmā nātisīghaṃ nātisaṇikaṃ ekadivasaṃ tiṃsa vāre manasikātabbaṃ. Pātova
dasa vāre, majjhantike dasa vāre, sāyaṇhe dasa vāre sajjhāyo kātabbo,
no kātuṃ na vaṭṭati. Yathā hi pātova uṭṭhāya mukhaṃ no dhovituṃ na vaṭṭati,
khādanīyaṃ bhojanīyaṃ no khādituṃ no bhuñjituṃ na vaṭṭati. Etaṃ pana vaṭṭeyya, idameva
ekantena no kātuṃ na vaṭṭati, karonto mahantaṃ atthaṃ gahetvā tiṭṭhati.
Yathā hi ekassa purisassa tīṇi khettāni, ekaṃ khettaṃ aṭṭha kumbhe deti, ekaṃ
soḷasa, ekaṃ dvattiṃsa. Tena tīṇipi khettāni paṭijaggituṃ asakkontena dve chaḍḍetvā
ekaṃ dvattiṃsakumbhadāyakameva paṭijaggitabbaṃ. Tattheva kasanavapananiddāyanādīni
kātabbāni. Tadevassa itaresu dvīsu uṭṭhānakadāyaṃ dassati, evameva
sesaṃ mukhadhovanādikammaṃ chaḍḍetvāpi ettheva kammaṃ kātabbaṃ, no kātuṃ na
vaṭṭati, karonto mahantaṃ atthaṃ gaṇhitvā tiṭṭhatīti ettāvatā majjhimā paṭipadā
nāma kathitā.
     Evaṃ paṭipannenāpi vikkhepo paṭibāhitabbo. Kammaṭṭhānaṃ hi vissajjetvā
citte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ
na sakkoti. Yathā hi eko puriso sahassuddhāraṃ sodhetvā 2- vaḍḍhiṃ labhitvā
addhānaṃ paṭipanno antarāmagge kumbhīlamakaragāharakkhasasamuṭṭhāya 3- gambhīra-
girikandarāya upari atthataṃ ekapadikadaṇḍakasetuṃ āruyha gacchanto akkamanapadaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. viluppanti   2 cha.Ma. sādhetvā  3 cha.Ma. kumbhīlamakaragāharakkhasasamuṭṭhitāya
Vissajjetvā ito cito ca olokento paripatitvā kumbhīlādibhattaṃ hoti,
evameva ayampi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā sacitte bahiddhā vikkhepaṃ gacchante
kammaṭṭhānato parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ na sakkoti.
     Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ:- purisassa sahassuddhāraṃ sodhetvā vaḍḍhiladdhakālo 1-
viya hi imassa bhikkhuno ācariyassa santike kammaṭṭhānassa uggahitakālo,
antarā gambhīrā girikandarā viya saṃsāro, tassa kumbhīlādīhi daṭṭhakālo
viya vaṭṭamūlakāni mahādukkhāni, ekapadikadaṇḍakasetu viya imassa bhikkhuno
sajjhāyavīthi, tassa purisassa ekapadikadaṇḍakasetuṃ āruyha akkamanapadaṃ vissajjetvā
ito cito ca olokentassa 2- parivattetvā patitvā 2- kumbhīlādīnaṃ
bhattabhāvaṃ āpannakālo viya imassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā
vikkhittacittassa kammaṭṭhānato parihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamituṃ asamatthabhāvo
veditabbo.
     Tasmā kesā manasikātabbā, kese manasikaritvā cittuppādassa bahiddhā
vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva "lomā nakhā dantā taco"ti manasikātabbaṃ.
Evaṃ manasikaronto kammaṭṭhānato na parihāyati, vaṭṭabhayaṃ samatikkamati. Opammaṃ
panettha tadeva parivattetvā veditabbaṃ. Sahassuddhāraṃ sodhetvā vaḍḍhiṃ labhitvā
chekassa purisassa daṇḍakasetuṃ āruyha nivāsanāpārupanaṃ saṃvidhāya dhātupatthaddhakāyaṃ
katvā sotthinā paratīragamanaṃ viya chekassa bhikkhuno kese manasikatvā
cittuppādassa bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhitvā suddhacitteneva "lomā nakhā dantā
taco"ti manasikarontassa kammaṭṭhānato aparihāyitvā vaṭṭabhayaṃ samatikkamanaṃ veditabbaṃ.
     Evaṃ bahiddhā vikkhepaṃ paṭibāhantenāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇatti-
samatikkamanato manasikātabbaṃ. Kesā lomāti paṇṇattiṃ vissajjetvā paṭikūlaṃ
paṭikūlanti sati ṭhapetabbā. Paṭhamaṃyeva pana paṭikūlato na upaṭṭhāti. Yāva na
@Footnote: 1 cha.Ma. vaḍḍhiṃ laddhakālo        2-2 cha.Ma. paripatitvā
Upaṭṭhāti, tāva paṇṇatti na vissajjetabbā. Yadā upaṭṭhāti, tadā paṇṇattiṃ
vissajjetvā paṭikūlanti manasikātabbaṃ. Karontena ca heṭṭhā vuttanayeneva
pañcahākārehi paṭikūlato manasikātabbā. Tacapañcakasmiñhi vaṇṇasaṇṭhāna-
gandhāsayokāsavaseneva pañcavidhampi pāṭikulyaṃ labbhati. Sesesupi yaṃ yaṃ labbhati,
tassa tassa vasena manasikāro pavattetabbo.
     Tattha kesādayo pañca koṭṭhāsā subhanimittaṃ rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇanti
saṅkhaṃ gatā. Ye keci rajjanakasattā nāma, sabbe te imesu pañcasu koṭṭhāsesu
rajjanti. Ayaṃ pana bhikkhu mahājanassa rajjanaṭṭhāne paṭikūlanti appanaṃ pāpeti.
Tattha appanāppattito paṭṭhāya parato akilamantova appanaṃ pāpuṇāti.
     Tatridaṃ opammaṃ:- yathā hi cheko dhanuggaho rājānaṃ ārādhetvā
satasahassuṭṭhānakaṃ gāmavaraṃ labhitvā sannaddhapañcāvudho tattha gacchanto antarāmagge
dvattiṃsa core disvā tesu pañca corajeṭṭhake ghāteyya, tesaṃ ghātitakālato
paṭṭhāya tesu dve ekamaggaṃ paṭipajjamānā nāma na honti, evaṃ sampadamidaṃ
daṭṭhabbaṃ. Dhanuggahassa rājānaṃ ārādhetvā gāmavaraṃ laddhakālo viya hi imassa
bhikkhuno ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ uggahetvā ṭhitakālo, dvattiṃsa corā viya
dvattiṃsa koṭṭhāsā. Pañca corajeṭṭhakā viya kesādayo pañca, corajeṭṭhakānaṃ
ghātitakālo viya imassa bhikkhuno sabbasattānaṃ rajjanaṭṭhāne tacapañcake
paṭikūlanti appanāya pāpitakālo, sesacorānaṃ pāṇippahāreneva palāyitakālo
viya sesakoṭṭhāsesu akilamantasseva appanāppatti veditabbā.
     Evaṃ paṇṇattiṃ samatikkamantena ca anupubbamuñcanato manasikāro
pavattetabbo. Kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā
lomesu sati pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti, tāva kesā kesāti
manasikātabbā. Yadā pana lomā upaṭṭhahanti, tadā kese vissajjetvā lomesu
sati upaṭṭhapetabbā. Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.
     Tatridaṃ opammaṃ:- yathā hi jalūkā gacchamānā yāva purato patiṭṭhaṃ na
labhati, tāva pacchato naṅguṭṭhena gahitaṭṭhānaṃ na muñcati. Yadā pana purato
patiṭṭhaṃ labhati, tadā naṅguṭṭhaṃ ukkhipitvā mukhena gahitaṭṭhāne ṭhapeti. Evameva
kese manasikarontena manasikaronteneva kesesu sāpekkhena hutvā lomesu sati
pesetabbā. Yāva lomā na upaṭṭhahanti, tāva kesā kesāti manasikātabbā.
Yadā lomā upaṭṭhahanti, tadā kese vissajjetvā lomesu sati upaṭṭhapetabbā.
Evaṃ nakhādīsupi manasikāro pavattetabbo.
     Evaṃ pavattentena appanā hotīti vuttamanasikārakosallaṃ sampādetabbaṃ.
Kathaṃ? idañhi appanākammaṭṭhānaṃ manasikarontassa appanaṃ pāpuṇāti. Paṭhamaṃyeva
Tāva na upaṭṭhāti. Anamataggasmiñhi saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu vaḍḍhitaṃ
cittaṃ kesāti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge patiṭṭhāti.
Matthaluṅganti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena āgantvā kesesu patiṭṭhāti.
Manasikarontassa manasikarontassa pana so so koṭṭhāso  upaṭṭhāti, sati
samādhināpi patiṭṭhahamānā pavattati. Tena yo yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti,
tattha tattha diguṇena yogaṃ katvā appanā pāpetabbā. Evaṃ appanāya
pāpitakālato paṭṭhāya sesesu koṭṭhāsesu akilamantova appanaṃ pāpeti. Tattha
tālavanamakkaṭova opammaṃ.
     Apicettha evampi yojanā veditabbā:- dvattiṃsatālakasmiñhi tālavane
makkaṭo paṭivasati. Taṃ gahetukāmo luddho koṭiyaṃ ṭhitatālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhimakāsi.
Mānajātiko makkaṭo taṃ taṃ tālaṃ laṅghitvā pariyantatāle aṭṭhāsi. Luddho tatthapi
gantvā ukkuṭṭhimakāsi. Makkaṭo puna tatheva purimatāle patiṭṭhāsi. So aparāparaṃ
anubandhiyamāno kilamanto tassa tasseva tālassa mūle ṭhatvā ukkuṭṭhukkuṭṭhikāle
Uṭṭhahitvā gacchanto gacchanto atikilamanto ekassa tālassa makulapaṇṇasūciṃ
daḷhaṃ gahetvā dhanukoṭiyā vijjhitvā gayhamānopi 1- na palāyati.
     Tattha dvattiṃsa tālā viya dvattiṃsa koṭṭhāsā. Makkaṭo viya cittaṃ. Luddho
viya yogāvacaro. Luddhena tālamūle ṭhatvā ukkuṭṭhikāle mānajātikassa makkaṭassa
palāyitvā pariyantakoṭiyaṃ ṭhitakālo viya anamatagge saṃsāravaṭṭe ca nānārammaṇesu
vaḍḍhitacittassa kesāti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā matthaluṅge
patiṭṭhānaṃ. Pariyantakoṭiyaṃ ṭhatvā ukkuṭṭhe orimakoṭiyaṃ āgamanakālo viya
matthaluṅganti āvajjitamatte sajjhāyasotānusārena gantvā kesesu patiṭṭhānaṃ.
Aparāparaṃ anubandhiyamānassa kilamantassa ukkuṭṭhukkuṭṭhiṭṭhāne uṭṭhānakālo viya
manasikarontassa manasikarontassa tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse upaṭṭhahante satiyā
patiṭṭhāya patiṭṭhāya gamanaṃ. Dhanukoṭiyā vijjhitvā gayhamānassāpi 2- apalāyanakālo viya
yo koṭṭhāso adhikataraṃ upaṭṭhāti, tasmiṃ diguṇaṃ manasikāraṃ katvā appanāya pāpanaṃ.
     Tattha appanāya pāpitakālato paṭṭhāya sesakoṭṭhāsesu akilamantova
appanaṃ pāpessati. Tasmā paṭikūlaṃ paṭikūlanti punappunaṃ āvajjitabbaṃ
samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ. Evaṃ karontassa cattāro khandhā
paṭikūlārammaṇā honti, appanaṃ pāpuṇāti. Pubbabhāgacittāni parikammaupacāra-
saṅkhātāni savitakkasavicārānīti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Ekaṃ pana koṭṭhāsaṃ
manasikarontassa ekameva paṭhamajjhānaṃ nibbattati. Pāṭiyekkaṃ manasikarontassa
dvattiṃsa paṭhamajjhānāni nibbattanti. Hatthe gahitapañhāvatthu pākatikameva.
     So taṃ nimittanti so bhikkhu taṃ kammaṭṭhānanimittaṃ. Āsevatīti sevati
bhajati. Bhāvetīti vaḍḍheti. Bahulīkarotīti punappunaṃ karoti. Svāvatthitaṃ vavatthapetīti
suvavatthitaṃ karoti. Bahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharatīti evaṃ katvā bahiddhā parassa
kāye attano cittaṃ upasaṃharati ṭhapeti peseti.
@Footnote: 1 cha.Ma. gaṇhantopi       2 cha.Ma. gaṇhantassāpi
     Atthissa kāyeti atthi assa kāye, ajjhattabahiddhā kāye cittaṃ
upasaṃharatīti kālena attano kālena paresaṃ kāye. Cittaṃ upanāmeti. 1- Atthī
kāyeti idaṃ yasmā ekantena na attano kāyo, nāpi parasseva kāyo
adhippeto, tasmā vuttaṃ. Ettha pana attano jīvamānakasarīre paṭikūlanti parikammaṃ
karontassa appanāpi upacārampi jāyati. Parassa jīvamānakasarīre paṭikūlanti
parikammaṃ karontassa 2- neva appanā jāyati, na upacāraṃ. Nanu ca dasasu asubhesu
ubhayampetaṃ jāyatīti. Āma jāyati. Tāni hi anupādinnakapakkhe ṭhitāni, tasmā
tattha appanāpi upacārampi jāyati. Idaṃ pana upādinnakapakkhe ṭhitaṃ, tenevettha
ubhayampetaṃ na jāyati. Asubhānupassanāsaṅkhātā pana vipassanābhāvanā hotīti
veditabbā. Imasmiṃ pabbe kiṃ kathitanti. Samathavipassanā kathitā.
     Idānettha evaṃ sabbaṃ manasikārasādhāraṇaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Etesañhi:-
           nimittato lakkhaṇato            dhātuto atha suññato
           khandhādito ca viññeyyo        kesādīnaṃ vinicchayo.
     Tattha nimittatoti dvattiṃsākāre saṭṭhisataṃ nimittāni, yesaṃ vasena
yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ koṭṭhāsato pariggaṇhāti. Seyyathīdaṃ? kesassa
vaṇṇanimittaṃ saṇṭhānanimittaṃ disānimittaṃ okāsamittaṃ paricchedanimittanti pañca
nimittāni honti. Lomādīsupi eseva nayo.
     Lakkhaṇatoti dvattiṃsākāre aṭṭhavīsatisataṃ lakkhaṇāni honti, yesaṃ vasena
yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ lakkhaṇato manasikaroti. Seyyathīdaṃ? kese thaddhattalakkhaṇaṃ
ābandhanalakkhaṇaṃ 3- uṇhattalakkhaṇaṃ vitthambhanalakkhaṇanti cattāri lakkhaṇāni
honti. Lomādīsupi eseva nayo.
     Dhātutoti dvattiṃsākāre "catudhāturo ayaṃ bhikkhu puriso"ti vuttāsu dhātūsu
aṭṭhavīsatisataṃ dhātuyo honti, yāsaṃ vasena yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ dhātuto
@Footnote: 1 Sī. upaṭṭhāpeti     2 cha.Ma. manasikarontassa    3 cha.Ma. ābandhattalakkhaṇaṃ
Pariggaṇhāti. Seyyathīdaṃ? kese kakkhaḷatā paṭhavīdhātu, ābandhanatā āpodhātu,
uṇhatā tejodhātu, vitthambhanatā vāyodhātūti catasso dhātuyo honti. Lomādīsupi
eseva nayo.
     Suññatoti dvattiṃsākāre channavuti suññatā honti, yāsaṃ vasena
yogāvacaro dvattiṃsākāraṃ suññato vipassati. Seyyathīdaṃ? kesā suññā attena
vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāmadhammena
vāti kese tāva attasuññatā attaniyasuññatā niccabhāvasuññatāti tisso
suññatā honti. Lomādīsupi eseva nayo.
     Khandhāditoti dvattiṃsākāre kesādīsu khandhādivasena pariggayhamānesu
kesā kati khandhā honti, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati
satipaṭṭhānānītiādinā nayenapettha vinicchayo viññātabbo.
     [357] Evaṃ ajjhattādibhedato tividhena kāyānupassanaṃ vitthārato
dassetvā idāni "kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno"tiādīni padāni
bhājetvā dassetuṃ anupassītiādimāraddhaṃ. Tattha yāya anupassanāya kāyānupassī
nāma hoti, taṃ dassetuṃ tattha katamā anupassanā, yā paññā pajānanātiādi
vuttaṃ. Ātāpītiādīsupi eseva nayo.
     Tattha paññā pajānanātiādīni heṭṭhā cittuppādakaṇḍavaṇṇanāya 1-
vuttanayeneva veditabbāni. Upetotiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Apica
āsevanavasena upeto. Bhāvanāvasena suṭṭhu upetoti samupeto. Upāgato
samupāgato, upapanno sampannoti imesupi dvīsu dukesu ayameva nayo.
Bahulīkāravasena pana samannāgatoti evampettha yojanā veditabbā. Iminā
ātappena 2- upetotiādīsupi eseva nayo.
@Footnote: 1 saṅgaṇī. A. 1/16/198      2 cha.Ma. ātāpena
     Viharatīti pade "tattha katamo vihāro"ti pucchaṃ akatvā puggalādhiṭṭhānāya
desanāya desento iriyatītiādimāha. Tassattho:- catunnaṃ iriyāpathānaṃ
aññatarasamaṅgībhāvato iriyati. Tehi iriyāpathacatukkehi kāyasakaṭavattanena vattati.
Ekaṃ iriyāpathadukkhaṃ aparena iriyāpathena bādhitvā 1- ciraṭṭhitikabhāvena sarīrarakkhanato
pāleti. Ekasmiṃ iriyāpathe asaṇṭhahitvā sabbiriyāpathapavattanato yapeti. Tena
tena iriyāpathena tathā tathā kāyassa yāpanato yāpeti. Cirakālappavattāpanato
carati. Iriyāpathena iriyāpathaṃ vicchinditvā jīvitaharaṇato viharati.
     [362] Sveva kāyo lokoti yasmiṃ kāye kāyānupassī viharati, sveva kāyo
lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Yasmā panassa kāye pahīyamānaṃ abhijjhādomanassaṃ
vedanādīsupi pahiyyatieva, 2- tasmā pañcapi upādānakkhandhā lokoti
vuttaṃ.
     Santātiādīsupi nirodhavasena santatāya santā, bhāvanāya samitattā samitā.
Vatthupariññāya appavattivūpasamavasena vūpasantā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti
atthaṅgatā. Punappunaṃ nibbattiyā paṭibāhitattā ativiya atthaṃ gatāti abbhatthaṅgatā.
Appitāti vināsitā, appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Byappitāti suvināsitā,
ativiya appavattiyaṃ ṭhapitātipi attho. Yathā puna na anvāssavanti, evaṃ sositattā
sositā. Suṭṭhu sositāti visositā. Sukkhāpitāti attho. Vigatantā katāti
byantīkatā. Ettha ca anupassanāya kammaṭṭhānavihārena kammaṭṭhānikassa
kāyapariharaṇaṃ, ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo.
Satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdho samatho, sampajaññena vipassanā,
abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṃ vuttanti veditabbaṃ.
                   Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         --------------
@Footnote: 1 cha.Ma. bāhitvā       2 cha.Ma. pahīyati eva
                      Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā
     [363] Vedanānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva
veditabbaṃ. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānotiādīsu pana sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ
vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno "ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī"ti pajānātīti attho.
Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedayamānā "sukhaṃ
vedanaṃ vedayāmā"ti jānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ.
Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ nappajahati, sattasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ
vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ
pajahati, sattasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti.
Idañhi "ko vedayati, kassa vedanā, kiṃkāraṇā vedanā"ti evaṃ sampajānavediyanaṃ
sandhāya vuttaṃ.
     Tattha ko vedayatīti na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa
vedanāti na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃkāraṇā vedanāti
vatthuārammaṇā ca panesā vedanā. Tasmā esa evaṃ pajānāti "taṃ taṃ sukhādīnaṃ
vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati, taṃ pana vedanāpavattiṃ upādāya `ahaṃ
vedayāmī'ti vohāramattaṃ hotī"ti. Evaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti
sallakkhento "esa sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī"ti pajānātīti veditabbo cittalapabbate
aññataro thero viya.
     Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati,
tameko daharo āha "kataraṃ te 1- bhante ṭhānaṃ rujjatī"ti. Āvuso pāṭiyekkaṃ
rujjanaṭṭhānaṃ nāma natthi, vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti. Evaṃ
jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ vaṭṭati no bhanteti. Adhivāsemi āvusoti.
Adhivāsanā bhante seyyoti. Thero adhivāsesi. Vāto yāva hadayā phāleti. 2-
@Footnote: 1 cha.Ma. vo            2 cha.Ma. phālesi
Mañcake antāni rāsikatāni ahesuṃ. Thero daharassa dassesi "vaṭṭatāvuso
ettakā adhivāsanā"ti. Daharo tuṇhī ahosi. Thero viriyasamādhiṃ yojetvā saha
paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.
     Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ .pe. Nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno
"nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī"ti  pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ
kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ
rūpakammaṭṭhānaṃ arūpakammaṭṭhānañca, rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccati.
Tattha bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathento saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena
vā catudhātuvavatthānaṃ katheti. 1- Tadubhayampi visuddhimagge sabbākārato
dassitameva.
     Arūpakammaṭṭhānaṃ kathento yebhuyyena vedanāvasena katheti. 1- Tividho hi
arūpakammaṭṭhāne abhiniveso phassavasena vedanāvasena cittavasenāti. Kathaṃ? ekaccassa
hi saṅkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe
cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso
pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā
pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahitvā 2- vijānantaṃ uppajjamānaṃ
viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti.
     Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi "na kevalaṃ phassova uppajjati,
tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānanamānā
saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi uppajjatī"ti
phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi "na kevalaṃ
vedanāva uppajjati, tāya saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati,
sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṃ viññāṇampi
@Footnote: 1 cha.Ma. kathesi           2 cha.Ma. pariggahetvā
Uppajjatī"ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti,
sopi "na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati, tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno
phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā
phusamānā cetanāpi uppajjatī"ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.
     So "ime phassapañcamakā dhammā kinnissitā"ti upadhārento "vatthunissitā"ti
pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo, yaṃ sandhāya vuttaṃ "idañca pana me
viññāṇaṃ ettha sitaṃ 1- ettha paṭibaddhan"ti. 2- So atthato bhūtāni ceva
upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpameva passati.
Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti.
Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi.
     So "ime pañcakkhandhā kiṃhetukā"ti upaparikkhanto avijjādihetukāti
passati. Tato paccayo ceva paccayuppannañca idaṃ, añño satto vā puggalo
vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjamattamevāti sappaccayanāmarūpavasena tilakkhaṇaṃ
āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā aniccaṃ dukkhaṃ anattāti sammasanto vicarati. So
ajja ajjāti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ puggalasappāyaṃ
bhojanasappāyaṃ dhammassavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ
matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. 3- Evaṃ imesaṃ tiṇṇampi janānaṃ yāva
arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.
     Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāvasena kathesi. Phassavasena vā
hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena
pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? vedanānaṃ uppattipākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti
pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ
satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya satapākatelaṃ makkhāpayamānaṃ viya udakaghaṭasahassena
@Footnote: 1 ka. nissitaṃ       2 dī.Sī. 9/234/77        3 cha.Ma. patiṭṭhāsi
Pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya aho sukhaṃ aho sukhanti vācaṃ nicchārayamānameva
uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ
abhisandayamānaṃ tattakapālaṃ 1- pavesentaṃ viya vilīnatambalohena āsiñcantaṃ viya
sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ khipayamānaṃ 2- viya aho dukkhaṃ aho
dukkhanti vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā
hoti.
     Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārā avibhūtā, sā sukhadukkhānaṃ apagame
sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato
gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathākiṃ? yathā 3- antarā piṭṭhipāsāṇaṃ āruhitvā
palāyantassa migassa anupathaṃ gacchanto migaluddhako piṭṭhipāsāṇassa orabhāge
parabhāgepi 4- padaṃ disvā majjhe apassantopi "ito āruḷho, ito oruḷho,
majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī"ti nayato jānāti, evaṃ.
Āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti. Oruḷhaṭṭhāne
padaṃ viya dukkhāya vedanāya uppatti pākaṭā hoti. "ito āruḷho ito
oruḷho majjhe evaṃ gatoti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame
sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa
pākaṭā hoti.
     Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento
vedanāvasena vinivattetvā dassesi. Na kevalañca idheva evaṃ dassesi, 5-
dīghanikāyamhi mahānidāne sakkapañhe mahāsatipaṭṭhāne majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne
ca cūḷataṇhāsaṅkhaye mahātaṇhāsaṅkhaye cūḷavedalle mahāvedalle raṭṭhapālasutte
māgandiyasutte dhātuvibhaṅge āneñjasappāye saṃyuttanikāyamhi cūḷanidānasutte
rukkhopame parivīmaṃsanasutte sakalavedanāsaṃyuttesūti 6- evaṃ anekesu suttesu paṭhamaṃ
@Footnote: 1 cha.Ma. tattathālaṃ       2 cha.Ma. pakkhipamānaṃ     3 cha.Ma. ayaṃ saddo na dissati
@4 cha.Ma. aparabhāgepi     5 cha.Ma. dasseti       6 cha.Ma. sakale vedanāsaṃyutteti
Rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi.
Yathā ca tesu tesu, evaṃ imasmimpi satipaṭṭhānavibhaṅge paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ
kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassesi.
     Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo:- sukhaṃ vedanaṃ
vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhāya vedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ
vedayamāno "sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī"ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā
dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya ito paraṃ 1- abhāvato
vedanā nāma aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti iha 2- tattha sampajāno hoti.
Vuttampi cetaṃ bhagavatā:-
             "yasmiṃ aggivessana samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva
         tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ
         vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ aggivessana
         samaye dukkhaṃ .pe. Adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ
         samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃyeva
         tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi kho aggivessana
         vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā
         virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho .pe. Adukkhamasukhāpi
         kho aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā .pe. Nirodhadhammā.
         Evaṃ passaṃ aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya
         nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi
         vedanāya nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati,
         vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,
         kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī"ti. 3-
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭhamaṃ     2 cha.Ma. itiha        3 Ma.Ma. 13/205/182
     Sāmisaṃ vā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisasannissitā
cha gehasitasomanassavedanā. Nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammasitasomanassavedanā.
Sāmisā dukkhā nāma cha gehasitadomanassavedanā. Nirāmisā dukkhā nāma cha
nekkhammasitadomanassavedanā. Sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā.
Nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammasitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo
uparipaṇṇāse pāliyaṃ 1- āgatoyeva. So taṃ nimittanti so taṃ vedanānimittaṃ.
Bahiddhā vedanāsūti parapuggalassa vedanāsu. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamānanti parapuggalaṃ
sukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ. Ajjhattabahiddhāti kālena attano kālena parassa
vedanāsu cittaṃ upasaṃharati. Imasmiṃ vāre yasmā neva attā, na paro niyamito,
tasmā vedanāpariggahamattameva dassetuṃ "idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ sukhā vedanā"tiādi
vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. Imasmiṃ pana pabbe suddhavipassanāva kathitāti.
                  Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
                         ---------------
                      Cittānupassanāniddesavaṇṇanā
     [365] Cittānupassanāniddesepi heṭṭhā vuttasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
Sarāgaṃ vā cittantiādīsu pana sarāganti aṭṭhavidhaṃ lobhasahagataṃ. Vītarāganti
lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ, tasmā idha
ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. 2- Yasmā pahānekaṭṭhavasena rāgādīhi saha vattanti
pahīyanti, tasmā dvīsu padesu nippariyāyena na labbhantīti na gahitāni. 2-
Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti
duvidhaṃ domanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni
neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva
@Footnote: 1 Ma.u. 14/304/278 (ādito paṭṭhāya passitabbaṃ)
@2-2 ime pāṭhā "sesāni .pe. bhajantī"ti imassa vākyassa anantare bhavituṃ yuttā,
@su.vi. 2/381/391, pa.sū. 1/114/296
Uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā
sesānipi idha vaṭṭantieva. Imasmiṃyeva hi duke dvādasākusalacittāni
pariyādinnānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṅkhittanti thīnamiddhānupatitaṃ.
Etañhi saṅkuṭitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ. Etañhi
pasaṭacittannāma.
     Mahaggatanti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti
kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacarañca arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ,
anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā
atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ. Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi
vimuttaṃ. 1- Avimuttanti ubhayavimuttivirahitaṃ. Samucchedapaṭipassaddhinissaraṇa-
vimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi. Sarāgamassa cittanti sarāgaṃ assa cittaṃ. Sesaṃ
heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Imasmimpi pabbe suddhavipassanāva kathitāti.
                   Cittānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.
                           ----------
                      Dhammānupassanāniddesavaṇṇanā
                             nīvaraṇapabba
     [367] Ettāvatā yasmā kāyānupassanāya rūpakkhandhapariggahova kathito,
vedanānupassanāya vedanākkhanadhapariggahova, cittānupassanāya viññāṇakkhandha-
pariggahova. Tasmā idāni sampayuttadhammasīsena saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi
kathetuṃ dhammānupassanaṃ dassento kathañca bhikkhūtiādimāha. Tattha santanti
abhiṇhasamudācāravasena  saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā
vā avijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti.
Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. Iminā nayena sabbapadesu attho
veditabbo.
@Footnote: 1 cha.Ma. vinimuttaṃ
     Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti.
Subhanimittaṃ nāma subhampi subhanimittaṃ, subhārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayoniso-
manasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro anicce niccanti vā dukkhe
sukhanti vā anattani attāti vā asubhe subhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ
pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā:-
             "atthi bhikkhave subhanimittaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro,
         ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya
         uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 1-
     Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ
nāma asubhampi asubhanimittaṃ, asubhārammaṇampi asubhanimittaṃ. Yonisomanasikāro
nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro anicce aniccanti vā dukkhe dukkhanti
vā anattani anattāti vā asubhe asubhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ
pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave asubhanimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
         ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya
         uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 2-
     Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti asubhanimittassa uggaho
asubhabhāvanānuyogo indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā kalyāṇamittatā
sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando
pahīyati, bhāventassāpi, indriyesu pihitadvārassāpi, catunnaṃ pañcannaṃ
ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi.
Teneva vuttaṃ:-
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/232/91         2 saṃ.Ma. 19/232/94
          "cattāro pañca ālope     abhutvā udakaṃ pive
           alaṃ phāsuvihārāya          pahitattassa bhikkhuno"ti. 1-
     Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi
kāmacchando pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena
vuttaṃ "../../bdpicture/cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi
dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti
pajānāti.
     Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti.
Tattha paṭighampi paṭighanimittaṃ nāma, paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro
sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati.
Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave paṭighanimittaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro,
         ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya
         uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 2-
     Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha
mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati, cetovimuttīti appanāva.
Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahīyati.
Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave mettācetovimutti, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
         ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya
         uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 3-
@Footnote: 1 khu.thera. 26/983/395    2 saṃ.Ma. 19/232/92   3 saṃ.Ma. 19/232/94
     Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti mettānimittassa
uggaho mettābhāvanānuyogo kammassakatāpaccavekkhaṇā paṭisaṅkhānabahulīkatā
kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Odissakānodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena
mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati, odhiso anodhiso disāpharaṇavasena
mettaṃ bhāventassāpi. "tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni
vināsetuṃ sakkhissasi, nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva
gamissasi, parassa kujjhanannāma vītacchitaṅgāratattaayosalākagūthādīni gahetvā
parassa paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati, kinte
sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati, esa attano kammenāgantvā attano kammeneva
gamissati, appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātakhittarajamuṭṭhi 1- viya ca etassevesa
kodho matthake patissatī"ti evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi,
ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise
mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu
mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ "../../bdpicture/cha dhammā byāpādassa pahānāya
saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena
āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
     Aratītiādīsu ayonisomanasikārena thīnamiddhassa uppādo hoti. Arati
nāma ukkaṇṭhitatā, tandī nāma kāyālasiyatā, vijambhikā 2- nāma kāyavināmanā,
bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho, cetaso līnattaṃ nāma cittassa
līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thīnamiddhaṃ
uppajjati. Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave arati tandī vijimbhikā 2- bhattasammado
         cetaso ca līnattaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro
@Footnote: 1 cha.Ma......rajomuṭṭhi          2 cha.Ma. vijambhitā
         Anuppannassa vā thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā
         thīnamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 1-
     Ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu
nāma paṭhamārambhaviriyaṃ, nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ,
parakkamadhātu nāma parapparaṭṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede
viriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thīnamiddhaṃ pahīyati. Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu,
         tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa
         vā thīnamiddhassa uppādāya uppannassa vā thīnamiddhassa
         bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 2-
     Apica cha dhammā thīnamiddhassa pahānāya saṃvattanti atibhojane nimittaggāho
iriyāpathasamparivattanatā ālokasaññāmanasikāro abbhokāsavāso kalyāṇamittatā
sappāyakathāti. Āharahatthakabhuttavamitakatatthavaṭṭakaalaṃsāṭakakākamāsakabhojanaṃ bhuñjitvā
rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thīnamiddhaṃ mahāhatthī viya
ottharantaṃ āgacchati. Catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā
yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thīnamiddhaṃ
pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thīnamiddhaṃ okkamati, tato aññaṃ parivattentassāpi,
rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā suriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse
vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathīnamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi
thīnamiddhaṃ pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ
"../../bdpicture/cha dhammā thīnamiddhassa pahānāya saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi
pahīnassa thīnamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/232/92            2 saṃ.Ma. 19/232/94
     Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti.
Avūpasamo nāma avūpasantākāro. Uddhaccakukkuccamevetaṃ atthato. Tattha
ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave cetaso avūpasamo, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro,
         ayamāhāro anuppanssa vā uddhaccakukkuccassa
         uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya
         vepullāyā"ti. 1-
     Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti.
Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave cetaso vūpasamo, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
         ayamanāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa
         uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya
         vepullāyā"ti. 2-
     Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti bahussutatā
paripucchakatā vinaye pakataññutā vuḍḍhasevitā kalyāṇamittatā sappāyakathāti.
Bāhusaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye
pālivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati,
kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasībhāvatāya pakataññunopi,
vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte
sevantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissita-
sappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ "../../bdpicture/cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya
saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi 3- pahīnassa uddhaccassa arahattamaggena
kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/232/92    2 saṃ.Ma. 19/232/94
@3 cha.Ma. chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce
     Vicikicchāṭhāniyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti.
Vicikicchāṭhāniyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha
ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave vicikicchaṭṭhāniyā 1- dhammā, tattha ayoniso-
         manasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya
         uppādāya uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 2-
     Kusalādidhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṃ hoti. Tenāha bhagavā:-
              "atthi bhikkhave kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā
         dhammā sevitabbāsevitabbā dhammā 3- hīnappaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā
         dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro,
         ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya uppannāya
         vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti. 4-
     Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti bahussutatā paripucchakatā
vinaye pakataññutā adhimokkhabahulatā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Bāhusaccenapi
hi ekaṃ vā .pe. Pañca vā nikāye pālivasena ca atthavasena ca
uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati, tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi,
vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi,
saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati.
Ṭhānanisajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ
"../../bdpicture/cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī"ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya
vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.
                          Nīvaraṇapabbavaṇṇanā.
                           ----------
@Footnote: 1 cha.Ma. vicikicchāṭhānīyā     2 saṃ.Ma. 19/232/92
@3 pāliyaṃ "sevitabbāsevitabbā dhammā"ti pāṭhā na dissanti   4 saṃ.Ma. 19/232/94
                         Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā
     bojjhaṅgapabbe santanti paṭilābhavasena vijjamānaṃ. Asantanti appaṭilābhavasena
avijjamānaṃ. Yathā ca anuppannassātiādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva:-
              "atthi bhikkhave satisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā, tattha
         yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa
         uppādāya uppannassa vā satisambojjhaṅgassa
         bhiyyobhāvāya vepullāya 1- bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 2-
evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Yoniso-
manasikāro vuttalakkhaṇoyeva. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.
     Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
satisampajaññaṃ muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā upaṭṭhitasatipuggalasevanatā tadadhimuttatāti.
Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise
muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherasadise upaṭṭhitasatipuggale
sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca
satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena
bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana:-
              "atthi bhikkhave kusalākusalā dhammā .pe. Kaṇhasukkasappaṭibhāgā
         dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro
         anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa
         vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya
         pāripūriyā saṃvattatī"ti 3-
@Footnote: 1 pāliyaṃ "bhiyyobhāvāya vepullāyā"ti pāṭhā na dissanti    2 saṃ.Ma. 19/183/60
@3 saṃ.Ma. 19/232/92
Evaṃ uppādo hoti.
     Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
paripucchakatā vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā duppaññapuggalaparivajjanā
paññavantapuggalasevanā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā tadadhimuttatāti. Tattha
paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānasamathavipassanānaṃ attha-
sannissitaparipucchābahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ
visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva
sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana
cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ
vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi
sarīrasallahukabhāvakaraṇena ucchādannahāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ,
sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi
ajjhattikabāhire vatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ
hoti aparisuddhaṃ aparisuddhāni dīpakapallikavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya
obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu
ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhaṃ parisuddhāni dīpakapallikavaṭṭitelāni nissāya
uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ "vatthuvisadakiriyā dhammavicaya-
sambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī"ti.
     Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa
saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni. Tato viriyindriyaṃ paggahakiccaṃ,
satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ
dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā manasikaroto
balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ.
Sace pana viriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ
Sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ.
Tatrāpi soṇattheravatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati
itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.
     Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhiviriyānañca samataṃ pasaṃsanti.
Balavasaddho hi mandapañño muddhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño
mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti.
Cittuppādamatteneva kusalaṃ hotīti atidhāvitvā dānādīni puññāni akaronto
niraye uppajjati. Ubhinnaṃ pana samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana
mandaviriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ adhibhavati. Balavaviriyaṃ mandasamādhiṃ
viriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ adhibhavati. Samādhi pana viriyena saṃyojito
kosajje patituṃ na labhati, viriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati.
Tasmā tadubhayampi samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti. Apica samādhi-
kammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ so saddahanto okappento appanaṃ
pāpuṇissati.
     Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi
so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa hi 1- paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi
so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāyapi 2- appanā hotiyeva. Sati
pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāviriyapaññānaṃ
vasena uddhaccapātato kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati.
Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu sabbakammikaamacco viya ca sabbarāja-
kiccesu sabbattha icchitabbā. Tenāha "sati ca pana sabbatthikā vuttā 3-
bhagavatā. Kiṃkāraṇā? cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati. Na
vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī"ti.
@Footnote: 1 cha.Ma. hi-saddo na dissati        2 cha.Ma. samatāya      3 saṃ.Ma. 19/234/102
     Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ
ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya
udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma
gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā
nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā.
Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Viriyasambojjhaṅgassa:-
              "atthi bhikkhave ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tatatha
         yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa
         uppādāya uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa
         bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 1-
evaṃ uppādo hoti.
     Apica ekādasa dhammā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
apāyabhayapaccavekkhaṇatā ānissadassāvitā gamanavīthipaccavekkhaṇatā piṇḍapātā-
pacāyanatā dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā satthumahattapaccavekkhaṇatā jātimahatta-
paccavekkhaṇatā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā kusītapuggalaparivajjanatā āraddhaviriya-
puggalasevanatā tadadhimuttatāti.
     Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakaraṇato 2- paṭṭhāya mahādukkhaṃ anubhavanakālepi,
tiracchānayoniyaṃ jālakkhipakuminādīhi gahitakālepi, pācanakaṇṭakādippahārābhitunnassa 3-
pana sakaṭavahanādikālepi, pittivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ
buddhantaraṃ vāpi 4- khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kāḷakiñjikāsuresu
saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/232/93     2 cha.Ma......kāraṇato
@3 cha.Ma. pājanakaṇṭakādippahāravitunnassa   4 cha.Ma. buddhantarampi
Vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā viriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ, ayameva te
bhikkhu kālo viriyakaraṇāyāti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi viriyasambojjhaṅgo
uppajjati. Na sakkā kusītena nava lokuttaradhammā laddhuṃ, āraddhaviriyeneva sakkā,
ayamānisaṃso viriyassāti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. Sabbabuddhapacceka-
buddhamahāsāvakeheva te gatamaggo gantabbo, so ca na sakkā kusītena
gantunti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. Ye taṃ piṇḍapātādīhi
upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ
nissāya jīvissāmāti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti, athakho attano
kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsiṃsamānā denti. Satthārāpi "ayaṃ ime paccaye
paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī"ti na evañca sampassatā tuyhaṃ
paccayā anuññātā, athakho "ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā
vaṭṭadukkhato muccissatī"ti te paccayā anuññātā. Sodāni tvaṃ kusīto viharanto
na taṃ piṇḍapātaṃ apacāyissasi. Āraddhaviriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma
hotīti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati mahāmittattherassa
viya.
     Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati, tassa ca gocaragāme ekā
mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī
dhītaraṃ āha "amma asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ
sappi, asukasmiṃ phāṇitaṃ, tava bhātikassa ayyassa mittassa āgatakāle bhattaṃ
pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi, tvañca bhuñjeyyāsī"ti. Tvaṃ pana amma
kiṃ bhuñjissasīti. Ahaṃ pana hiyyo pakkaṃ pārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttamhīti.
Divā kiṃ bhuñjissasi ammāti. Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ
pacitvā ṭhapehi ammāti.
     Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi:-
mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji, divāpi sākapaṇṇambilayāguṃ 1-
Paṇṇambilayāguṃ 1- bhuñjissati, tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati.
Taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ na vatthuṃ na bhattaṃ na vatthaṃ paccāsiṃsati,
tisso pana sampattiyo patthayamānā deti. Tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ
sakkhissasi na sakkhissasīti. Ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena
samohena na sakkā bhuñjitunti pattaṃ thavikāyaṃ pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā
nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā
arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmīti viriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ
appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā
vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nisīdi. Leṇadvāre rukkhamhi
adhivatthā devatā:-
          "namo te purisājañña        namo te purisuttama
           yassa te āsavā khīṇā      dakkhiṇeyyosi mārisā"ti
udānaṃ udānetvā "bhante piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ
datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī"ti āha.
     Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento pātoyevāti ñatvā
pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi. Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā "idāni me bhātā
āgamissati, idāni me bhātā āgamissatī"ti dvāraṃ vivaritvā olokayamānā
nisīdi. Sā there gharadvāraṃ sampatte pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa
khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero "sukhaṃ 2- hotū"ti anumodanaṃ
katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānā aṭṭhāsi.
     Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni
indriyāni, mukhaṃ bandhanā muttatālapakkaṃ viya ativirocittha. 3- Mahāupāsikā
@Footnote: 1 cha.Ma. kaṇapaṇṇambilayāguṃ   2 Ma. sukhī   3 cha.Ma. ativiya virocittha
Araññā āgantvā "kiṃ amma bhātiko te āgato"ti pucchi. Sā sabbantaṃ
pavattiṃ ārocesi, upāsikā "ajja me puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattan"ti
ñatvā "abhiramati te amma bhātā buddhasāsane na ukkaṇṭhatī"ti āha.
     Mahantaṃ kho panetaṃ satthu dāyajjaṃ, yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma, taṃ
na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro "ayaṃ
amhākaṃ aputto"ti paribāhiraṃ karonti, so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati,
evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhaviriyova labhatīti dāyajjamahattaṃ
paccavekkhatopi uppajjati. Mahā kho pana ne satthā, satthuno hi te mātu
kucchismiṃ paṭisandhiggahaṇakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi
dhammacakkappavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi
dasasahassilokadhātu kampittha, yuttaṃ nu te evarūpassa satthuno sāsane pabbajitvā
kusītena bhavitunti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
     Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātikosi, asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā
āgate okkākarājavaṃse jāto sirisuddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca
ca nattā rāhulabhaddassa kaniṭṭho, tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā
na yuttaṃ kusītena viharitunti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
Sāriputtamoggallānā ceva asītimahāsāvakā ca viriyeneva lokuttaradhammaṃ
paṭivijjhiṃsu, tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, na paṭipajjasīti evaṃ
sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.
     Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikaviriye kusītapuggale
parivajjentassāpi, āraddhaviriye pahitatte puggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu
viriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa
panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Pītisambojjhaṅgassa:-
              "atthi bhikkhave pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā, tattha
         yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa
         uppādāya uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa
         bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 1-
evaṃ uppādo hoti. Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā nāma.
Tassā uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.
     Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti buddhānussati,
dhammānussati. Saṃghānussati, sīlacāgadevatānussati, upasamānussati,
lūkhapuggalaparivajjanatā siniddhapuggalasevanatā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā
tadadhimuttatāti.
     Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno
pītisambojjhaṅgo uppajjati. Dhammasaṃghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akhaṇḍaṃ
katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlaṃ pañcasīlaṃ
paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītabhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā "evaṃ
nāma adamhā"ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ
dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ pattā,
tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhite
kilese saṭṭhīpi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi,
cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu
pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjentassāpi,
buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi,
ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīyasuttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu
pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa
arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/232/93
     Passaddhisambojjhaṅgassa:-
             "atthi bhikkhave kāyappassaddhi cittappassaddhi, tattha
        yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa
        uppādāya uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa
        bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 1-
evaṃ uppādo hoti. Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya
saṃvattanti paṇītabhojanasevanatā utusukhasevanatā iriyāpathasukhasevanatā
majjhattapayogatā sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā passaddhakāyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti.
Paṇītaṃ hi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu ca
iriyāpathesu sappāyaṃ utuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati.
Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamova hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge
sevantassāpi uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca
kammassakatapaccavekkhaṇā, iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi
paraṃ viheṭhayamānova vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjentassāpi,
saññatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu
passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa
panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Samādhisambojjhaṅgassa:-
              "atthi bhikkhave samādhinimittaṃ 2- abyagganimittaṃ, tattha
         yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa
         uppādāya uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa
         bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti 1-
@Footnote: 1 saṃ.Ma. 19/232/93          2 cha.Ma. samathanimittaṃ
Evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ, avikkhepaṭṭhena ca
abyagganimittanti.
     Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti
vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā nimittakusalatā samaye cittassa
paggahaṇatā samaye cittassa niggahaṇatā samaye sampahaṃsanatā samaye ajjhupekkhanatā
asamāhitapuggalaparivajjanatā samāhitapuggalasevanatā jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā
tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva
veditabbā.
     Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa
paggahaṇatāti yasmiṃ samaye atisithilaviriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye
dhammavicayaviriyapītisambojjhaṅgassa samuṭṭhāpanena tassa paggahaṇaṃ. Samaye cittassa
niggahaṇatāti yasmiṃ samaye accāraddhaviriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye
passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgassa samuṭṭhāpanena tassa niggahaṇaṃ. Samaye
sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena
vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha
saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte
vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ
dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti, ayaṃ vuccati samaye
sampahaṃsanatāti.
     Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ
anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāyaṃ
paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati sārathi viya samappavattesu
assesu. Ayaṃ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma
upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ.
Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā
Bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva
ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjanato 1- esa uppajjati. Evaṃ
uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.
     Upekkhāsambojjhaṅgassa:-
              "atthi bhikkhave upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā,
         tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā
         upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa
         bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā
         saṃvattatī"ti 2-
evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā nāma.
Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti sattamajjhattatā
saṅkhāramajjhattatā sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā sattasaṅkhāramajjhatta-
puggalasevanatā tadadhimuttatāti.
     Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti:- "tvaṃ attano kammena
āgantvā attanova kammena gamissasi, esopi attano kammena āgantvā
attanova kammena gamissati, tvaṃ kaṃ kelāyasī"ti evaṃ kammassakatapaccavekkhaṇena
ca "paramatthato sattoyeva natthi, so tvaṃ kaṃ kelāyasī"ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena
ca. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti:- "idaṃ cīvaraṃ anupubbena
vaṇṇavikārañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā
chaḍḍanīyaṃ bhavissati. Sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ
dadeyyā"ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca "anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālikan"ti
evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena ca. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā
kātabbā.
@Footnote: 1 cha.Ma. paṭipajjato        2 saṃ.Ma. 19/232/94
     Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihi vā
attanova puttadhītādike pabbajito vā attanova antevāsikasamānupajjhāyakādike
mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti,
muhuttampi apassanto "asuko sāmaṇero kuhiṃ, asuko daharo kuhin"ti bhantamigo
viya ito cito ca āloketi. Aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya "muhuttaṃ tāva
asukaṃ pesethā"ti yāciyamānopi "amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe
naṃ gahetvā kilamessathā"ti na deti. Ayaṃ sattakelāyano nāma.
     Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena
parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācitopi "mayampi imaṃ mamāyantā na paribhuñjāma,
tumhākaṃ kiṃ dassāmā"ti vadati. Ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu
dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsīno, ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ
upekkhāsambojjhaṅgo evarūpaṃ sattasaṅkhārakelāyanapuggalaṃ 1- ārakā
parivajjentassāpi sattasaṅkhāramajjhattapuggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu
taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa
arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
                         Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā.
     Imesupi dvīsu pabbesu suddhavipassanāva kathitā. Iti ime cattāro
satipaṭṭhānā pubbabhāge nānācittesu labbhanti. Aññeneva hi cittena kāyaṃ
pariggaṇhāti, aññena vedanaṃ, aññena cittaṃ, aññena dhamme pariggaṇhāti,
lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhanti. Ādito hi kāyaṃ
pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati kāyānupassanā nāma, tāya
satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā
ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā sati kāyānupassanā nāma, tāya
@Footnote: 1 cha.Ma. evarūpe sattasaṅkhārakelāyanapuggale
Satiyā samannāgato puggalo kāyānupassī nāma. Vedanaṃ pariggaṇhitvā. Cittaṃ
pariggaṇhitvā. Dhamme pariggaṇhitvā āgatassa vipassanāsampayuttā sati
dhammānupassanā nāma, tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī
nāma. Vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyamaggaṃ pattassa maggakkhaṇe maggasampayuttā
sati dhammānupassanā nāma, tāya satiyā samannāgato puggalo dhammānupassī
nāma. Evantāva desanā puggale tiṭṭhati. Kāye pana subhanti vipallāsappahānā
kāyapariggāhikā sati maggena samijjhatīti kāyānupassanā nāma. Vedanāya
sukhanti vipallāsappahānā vedanāpariggāhikā sati maggena samijjhatīti
vedanānupassanā nāma. Citte niccanti vipallāsappahānā cittapariggāhikā sati
maggena samijjhatīti cittānupassanā nāma. Dhammesu attāti vipallāsappahānā
dhammapariggāhikā sati maggena samijjhatīti dhammānupassanā nāma. Iti ekāva
maggasampayuttā sati catukiccasādhanaṭṭhena cattāri nāmāni labhati. Tena vuttaṃ
"lokuttaramaggakkhaṇe pana ekacitteyeva labbhantī"ti.
                      Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
                           ----------



             The Pali Atthakatha in Roman Book 54 page 231-308. http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=54&A=5445              อรรถกถาบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=54&A=5445              อ่านอรรถกถาแปลไทย :- http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=35&i=431              เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :- http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=35&A=5874              พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :- http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=35&A=5208              The Pali Tipitaka in Roman Character :- http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=35&A=5208              Contents of The Tipitaka Volume 35 http://84000.org/tipitaka/read/?index_35

first pageprevious pagedispage pageNumbernext pagelast page chage to ENGLISH letter

บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ DhammaPerfect@yahoo.com