![]() |
| บทนำ พระวินัยปิฎก พระสุตตันตปิฎก พระอภิธรรมปิฎก ค้นพระไตรปิฎก ชาดก หนังสือธรรมะ |
447. 9. Bhaddākuṇḍalakesātherīgāthāvaṇṇanā
lūnakesī paṅkadharī 1- tiādikā bhaddāya kuṇḍalakesāya theriyā gāthā.
Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā
viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇantī satthāraṃ ekaṃ bhikkhuniṃ
khippābhiññānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ
patthetvā yāvajīvaṃ puññāni katvā kappasatasahassaṃ devamanussesu saṃsaritvā
kassapabuddhakāle kiṅkissa kāsīrañño gehe sattannaṃ bhaginīnaṃ abbhantarā hutvā
vīsati vassasahassāni dasa sīlāni samādāya komāribrahmacariyaṃ carantī saṃghassa vasanapariveṇaṃ
kāretvā ekaṃ buddhantaraṃ sugatīsuyeva saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe
seṭṭhikule nibbattitvā 2- bhaddātissā nāmaṃ ahosi. Sā mahatā parivārena vaḍḍhamānā
vayappattā tasmiṃyeva nagare purohitassa puttaṃ sattukaṃ nāmaṃ coraṃ sahoḍḍhaṃ mahāparādhaṃ
gahetvā rājāṇāya nagaraguttikena māretuṃ āghātanaṃ niyyamānaṃ sīhapañjare 3- olokentī
disvā paṭibaddhacittā hutvā sace taṃ labhāmi, jīvissāmi, no ce, marissāmīti sayane
adhomukhī nipajji.
@Footnote: 1 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati 2 cha.Ma. nibbatti 3 cha.Ma. sīhapañjarena
Athassā pitā taṃ pavattiṃ sutvā ekadhītutāya balavasineho sahassalañcaṃ 1- datvā
upāyena coraṃ vissajjāpetvā gandhodakena nhāpetvā sabbābharaṇapaṭimaṇḍitaṃ
kāretvā pāsādaṃ pesesi. Bhaddāpi paripuṇṇamanorathā atirekālaṅkārena alaṅkaritvā
taṃ paricarati. Sattuko katipāhaṃ vītināmetvā tassā ābharaṇesu uppannalobho
bhadde ahaṃ nagaraguttikena gahitamattova corapapāte adhivatthāya devatāya "sacāhaṃ
jīvitaṃ labhāmi, tuyhaṃ balikammaṃ upasaṃharissāmī"ti patthanaṃ āyāciṃ, tassā balikammaṃ
sajjāpehīti. Sā "tassa manaṃ pūressāmī"ti balikammaṃ sajjāpetvā sabbābharaṇa-
vibhūsitā sāmikena saddhiṃ ekaṃ yānaṃ abhiruyha "devatāya balikammaṃ karissāmī"ti
corapapātaṃ abhiruhituṃ āraddhā.
Sattuko cintesi "sabbesu abhiruhantesu imissā ābharaṇaṃ gahetuṃ na sakkā"ti
parivārajanaṃ tattheva ṭhapetvā tameva 2- balibhājanaṃ āharāpetvā 3- pabbataṃ abhiruhanto
tāya saddhiṃ piyakathaṃ na kathesi. Sā iṅgiteneva tassādhippāyaṃ aññāsi. Sattuko
"bhadde tava uttarasāṭakaṃ omuñcitvā kāyāruḷhapasādhanaṃ bhaṇḍikaṃ karohī"ti.
Sā "sāmi 4- mayhaṃ ko aparādho"ti. Kiṃ nu maṃ bāle 5- "balikammatthaṃ āgato"ti
saññaṃ karosi, balikammāpadesena pana tava ābharaṇaṃ gahetuṃ āgatoti. Kassa pana
ayya pasādhanaṃ, kassa ahanti. Nāhaṃ etaṃ vibhāgaṃ jānāmīti. Hotu ayya, ekaṃ
pana me adhippāyaṃ pūrehi, alaṅkataniyāmena ca 6- āliṅgituṃ dehīti. So "sādhū"ti
sampaṭicchi. Sā tena sampaṭicchitabhāvaṃ ñatvā purato āliṅgitvā pacchato āliṅgantī
viya pabbatapapāte 7- pātesi. So patitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ ahosi. Tāya kataṃ
acchariyaṃ disvā pabbate adhivatthā devatā vibhāventī imā gāthā abhāsi:-
"na hi sabbesu ṭhānesu puriso hoti paṇḍito
itthīpi paṇḍitā hoti tattha tattha vicakkhaṇā.
@Footnote: 1 cha.Ma. sahassalañjaṃ 2 Sī. sayameva 3 Sī. gahetvā, cha.Ma. gāhāpetvā 4 i. sāpi
@5 Sī. kiṃ nu bāle, i. kiṃ bāle 6 Sī. āliṅgitaniyāmena 7 Sī. pabbatā taṃ
Na hi sabbesu ṭhānesu puriso hoti paṇḍito
itthīpi paṇḍitā hoti lahuṃ atthaṃ vicintitā"ti 1-.
Tato bhaddā cintesi "na sakkā mayā iminā niyāmena gehaṃ gantuṃ,
itova gantvā ekaṃ pabbajjaṃ pabbajissāmī"ti nigaṇṭhārāmaṃ gantvā nigaṇṭhe
pabbajjaṃ 2- yāci. Atha naṃ te āhaṃsu "kena niyāmena pabbajjā hotū"ti. Yaṃ
tumhākaṃ pabbajjāya uttamaṃ, tadeva karothāti. Te "sādhū"ti tassā tālaṭṭhinā
kese luñcitvā pabbājesuṃ. Puna kesā vaḍḍhantā kuṇḍalāvaṭṭā hutvā vaḍḍhesuṃ.
Tato paṭṭhāya sā kuṇḍalakesā nāma jātā. Sā tattha uggahetabbaṃ samayaṃ
vādamaggañca uggahetvā "ettakaṃ nāma ime jānanti, ito uttari 3- viseso
natthī"ti ñatvā tato apakkamitvā yattha yattha paṇḍitā atthi, tattha tattha
gantvā tesaṃ jānanasippaṃ uggahetvā attanā saddhiṃ kathetuṃ samatthaṃ adisvā
yaṃ yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā pavisati, tassa dvāre vālukārāsiṃ 4- katvā tattha
jambusākhaṃ ṭhapetvā "yo mama vādaṃ āropetuṃ sakkoti, so imaṃ sākhaṃ maddatū"ti
samīpe ṭhitadārakānaṃ saññaṃ datvā vasanaṭṭhānaṃ gacchati. Sattāhampi jambusākhāya
tatheva ṭhitāya taṃ gahetvā pakkamati. Tena ca samayena amhākaṃ bhagavā loke
uppajjitvā pavattitapavaradhammacakko anupubbena sāvatthiṃ upanissāya jetavane viharati.
Kuṇḍalakesāpi vuttanayena gāmanigamarājadhānīsu vicarantī sāvatthiṃ patvā nagaradvāre
vālukārāsimhi jambusākhaṃ ṭhapetvā dārakānaṃ saññaṃ datvā sāvatthiṃ pāvisi.
Athāyasmā dhammasenāpati ekakova nagaraṃ pavisanto taṃ sākhaṃ disvā taṃ
dametukāmo dārake pucchi "kasmāyaṃ sākhā evaṃ ṭhapitā"ti. Dārakā tamatthaṃ ārocesuṃ.
Thero "yadipi evaṃ imaṃ sākhaṃ maddathā"ti āha. Dārakā taṃ maddiṃsu. Kuṇḍalakesā
katabhattakiccā nagarato nikkhamantī taṃ sākhaṃ madditaṃ disvā "kenidaṃ madditan"ti
@Footnote: 1 khu.apa. 33/31/357 2 Ma. nigaṇṭhapabbajjaṃ 3 Sī.,i. uttariṃ
@4 Sī.,i. vālikarāsiṃ
Pucchitvā therena maddāpitabhāvaṃ ñatvā "apakkhiko vādo na sobhatī"ti sāvatthiṃ
pavisitvā vīthito vīthiṃ vicarantī "passeyyātha samaṇehi sakyaputtakehi 1- saddhiṃ mayhaṃ
vādan"ti ugghosetvā mahājanaparivutā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ dhammasenāpatiṃ
upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ ṭhitā "kiṃ tumhehi mayā ṭhapitā
jambusākhā 2- maddāpitā"ti āha. Āma mayā maddāpitāti. Evaṃ sante tumhehi saddhiṃ
mayhaṃ vādo hotūti. Hotu bhaddeti. Bhante 3- kassa pucchā, kassa vissajjanāti.
Pucchā nāma amhākaṃ pattā, tvaṃ pana 4- attano jānanakaṃ pucchāti. Sā 5- therena
dinnaanumatiyā 5- sabbameva attano jānanakaṃ vādaṃ pucchi. Thero taṃ sabbaṃ vissajjesi.
Sā upari pucchitabbaṃ ajānantī tuṇhī ahosi. Atha naṃ thero āha "tayā bahuṃ pucchitaṃ,
mayampi 6- taṃ ekaṃ pañhaṃ pucchissāmā"ti. Pucchatha bhanteti. Thero "ekaṃ nāma
kin"ti imaṃ pañhaṃ pucchi. Kuṇḍalakesā neva antaṃ na koṭiṃ passantī andhakāraṃ
paviṭṭhā viya hutvā "na jānāmi bhante"ti. Āha. "tvaṃ ettakampi na jānāsi, 7-
aññaṃ kiṃ jānissasī"ti vatvā dhammaṃ desesi. Sā therassa pādesu nipatitvā
"bhante tumhe saraṇaṃ gacchāmī"ti āha. Mā maṃ tvaṃ bhadde saraṇaṃ gaccha, sadevake
loke aggapuggalaṃ bhagavantameva saraṇaṃ gacchāti. "evaṃ karissāmi bhante"ti sā
sāyaṇhasamaye dhammadesanāvelāyaṃ satthu santikaṃ gantvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi. Satthā tassā ñāṇaparipākaṃ ñatvā:-
"sahassamapi ce gāthā anatthapadasañhitā
ekaṃ gāthāpadaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammatī"ti 8-
imaṃ gāthamāha. Gāthāpariyosāne yathāṭhitāva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
Tena vuttaṃ apadāne 9-:-
"padumuttaro nāma jino sabbadhammāna pāragū
ito satasahassamhi kappe uppajji nāyako.
@Footnote: 1 cha.Ma. sakyaputtiyehi 2 cha.Ma. mama jambusākhā 3 cha.Ma. ayaṃ pāṭho na dissati
@4 Sī. tvaṃ yaṃ kimapi, cha.Ma. yaṃ 5-5 cha.Ma. ime pāṭhā na dissanti 6 Ma. ahampi
@7 cha.Ma. ajānantī 8 khu.dha. 25/101/35 9 khu.apa. 33/1/354
Tadāhaṃ haṃsavatiyā jātā seṭṭhikule ahuṃ
nānāratanapajjote mahāsukhasamappitā.
Upetvā taṃ mahāvīraṃ assosiṃ dhammamuttamaṃ 1-
tato jātappasādāhaṃ upesiṃ saraṇaṃ jinaṃ.
Tadā mahākāruṇiko padumuttaranāmako
khippābhiññānamagganti ṭhapesi bhikkhuniṃ subhaṃ.
Taṃ sutvā muditā hutvā dānaṃ datvā mahesino
nipacca sirasā pāde taṃ ṭhānaṃ abhipatthayiṃ.
Anumodi mahāvīro bhadde yantebhipatthitaṃ
samijjhissati taṃ sabbaṃ sukhinī hohi nibbutā.
Satasahassito kappe okkākakulasambhavo
gotamo nāma gottena satthā loke bhavissati.
Tassa dhammesu dāyādā orasā dhammanimmitā
bhaddākuṇḍalakesāti hessati satthusāvikā.
Tena kammena sukatena cetanāpaṇidhīhi ca
jahitvā mānusaṃ dehaṃ tāvatiṃsaṃ agañchahaṃ.
Tato cutā yāmamagaṃ tatohaṃ tusitaṃ gatā
tato ca nimmānaratiṃ vasavattipuraṃ tato.
Yattha yatthūpapajjāmi tassa kammassa vāhasā
tattha tattheva rājūnaṃ mahesittamakārayiṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. dhammadesanaṃ
Tato cutā manussesu rājūnaṃ cakkavattinaṃ
maṇḍalīnañca rājūnaṃ mahesittamakārayiṃ.
Sampattiṃ anubhotvāna devesu mānusesu ca
sabbattha sukhitā hutvā nekakappesu saṃsariṃ.
Imamhi bhaddake kappe brahmabandhu mahāyaso
kassapo nāma gottena uppajji vadataṃ varo.
Upaṭṭhāko mahesissa tadā āsi narissaro
kāsirājā kikī nāma bārāṇasipuruttame.
Tassa dhītā catutthāsiṃ bhikkhudāsīti 1- vissutā
dhammaṃ sutvā jinaggassa pabbajjaṃ samarocayiṃ.
Anujāni na no tāto agāreva tadā mayaṃ
vīsaṃ vassasahassāni vicarimha atanditā.
Komāribrahmacariyaṃ rājakaññā sukhedhitā
buddhopaṭṭhānaniratā muditā satta dhītaro.
Samaṇī samaṇaguttā ca bhikkhunī bhikkhudāsikā
dhammā ceva sudhammā ca sattamī saṃghadāsikā.
Khemā uppalavaṇṇā ca paṭācārā ahantadā
kisāgotamī dhammadinnā visākhā hoti sattamī.
Tehi kammehi sukatehi cetanāpaṇidhīhi ca
jahitvā mānusaṃ dehaṃ tāvatiṃsaṃ agañchahaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. bhikkhudāyīti
Pacchime ca bhave dāni giribbajapuruttame
jātā seṭṭhikule phīte yadāhaṃ yobbane ṭhitā.
Coraṃ vadhatthaṃ niyyantaṃ disvā rattā tahiṃ ahaṃ
pitā me taṃ sahassena mocayitvā vadhā tato.
Adāsi tassa maṃ tāto viditvāna manaṃ mama
tassāhamāsi vissaṭṭhā atīva dayitā hitā.
So me bhūsanalobhena baliṃ paccāharaṃ diso 1-
corappapātaṃ netvāna pabbate 2- cetayī vadhaṃ.
Tadāhaṃ paṇamitvāna sattukaṃ sukatañjalī
rakkhantī attano pāṇaṃ imaṃ vacanabraviṃ.
Idaṃ suvaṇṇakeyūraṃ muttā veḷuriyā bahū
sabbaṃ harassu bhaddante mañca dāsīti sāvaya.
Oropayassu kalyāṇī mā bāḷhaṃ paridavesi
na cāhaṃ abhijānāmi ahantvā dhanamābhataṃ.
Yato sarāmi attānaṃ yato pattosmi viññutaṃ
na cāhaṃ abhijānāmi aññaṃ piyataraṃ tayā.
Ehi taṃ upagūhissaṃ katvāna taṃ padakkhiṇaṃ
taṃ vandāmi puna natthi 3- mama tuyhañca saṅgamo.
Na hi sabbesu ṭhānesu puriso hoti paṇḍito
itthīpi paṇḍitā hoti tattha tattha vicakkhaṇā.
@Footnote: 1 cha.Ma. balimajjhāsayo diso 2 cha.Ma. pabbataṃ 3 cha.Ma. na ca dāni puno atthi
Na hi sabbesu ṭhānesu puriso hoti paṇḍito
itthīpi paṇḍitā hoti lahuṃ atthaṃ vicintitā.
Lahuñca vata khippañca nekatthe 1- samacetayiṃ
cittapuṇṇāyatāneva 2- tadāhaṃ sattukaṃ vadhiṃ.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ na khippamanubujjhati
so haññate mandamati corova girigabbhare.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ khippameva nibodhati
muccate sattusambādhā tadāhaṃ sattukā yathā.
Tadāhaṃ pātayitvāna giriduggamhi sattukaṃ
santikaṃ setavatthānaṃ upetā 3- pabbajiṃ ahaṃ.
Saṇḍāsena ca kese me luñcitvā sabbaso tadā
pabbajitvāna samayaṃ ācikkhiṃsu nirantaraṃ.
Tato taṃ uggahetvāhaṃ nisīditvāna ekikā
samayaṃ taṃ vicintesiṃ suvāno mānusaṃ karaṃ.
Chinnaṃ gayha samīpe me pātayitvā apakkami
disvā nimittaṃ alabhiṃ tiṭṭhantaṃ 4- puḷavākulaṃ.
Tato uṭṭhāya saṃviggā āpucchiṃ sahadhammike
te avocuṃ vijānanti taṃ atthaṃ sakyabhikkhavo.
Sāhaṃ tamatthaṃ pucchissaṃ upetvā buddhasāvake
te mamādāya gacchiṃsu buddhaseṭṭhassa santikaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. nikaṭṭhe 2 cha.Ma. migaṃ uṇṇā yathā evaṃ 3 cha.Ma. upetvā 4 cha.Ma. hatthaṃ taṃ
So me dhammamadesesi khandhāyatanadhātuyo
asubhāniccaṃ dukkhāti anattāti ca nāyako.
Tassa dhammaṃ suṇitvāhaṃ dhammacakkhuṃ visodhayiṃ
tato viññātasaddhammā pabbajjaṃ upasampadaṃ.
Āyācito tadā āha ehi bhaddeti nāyako
tadāhaṃ upasampannā parittaṃ toyamaddasaṃ.
Pādapakkhālanenāhaṃ ñatvā saudayabbayaṃ
tathā sabbepi saṅkhārā 1- īdisaṃ cintayiṃ tadā.
Tato cittaṃ vimucci me anupādāya sabbaso
khippābhiññānamaggamme tadā paññāpayī jino.
Iddhīsu ca vasī homi dibbāya sotadhātuyā
paracittāni jānāmi satthusāsanakārikā.
Pubbenivāsaṃ jānāmi dibbacakkhu visodhitaṃ
khepetvā āsave sabbe visuddhāsiṃ sunimmalā.
Pariciṇṇo mayā satthā kataṃ buddhassa sāsanaṃ
ohito garuko bhāro bhavanettisamūhatā.
Yassatthāya pabbajitā agārasmānagāriyaṃ
so me attho anuppatto sabbasaṃyojanakkhayo.
Atthadhammaniruttīsu paṭibhāne tatheva ca
ñāṇaṃ me vipulaṃ 2- suddhaṃ buddhaseṭṭhassa sāsane.
@Footnote: 1 cha.Ma. saṅkhāre 2 cha.Ma. vimalaṃ
Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā
nāgīva bandhanaṃ chetvā viharāmi anāsavā.
Svāgataṃ vata me āsi buddhaseṭṭhassa santike
tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
Paṭisambhidā catasso vimokkhāpi ca aṭṭhime
chaḷabhiññā sacchikatā kataṃ buddhassa sāsanan"ti.
Arahattaṃ pana patvā tāvadeva pabbajjaṃ yāci. Satthā tassā pabbajjaṃ
anujāni. Sā bhikkhunupassayaṃ gantvāna pabbajitvā phalasukhena nibbānasukhena ca
vītināmentī attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena:-
[107] "lūnakesī paṅkadharī ekasāṭī pure cariṃ
avajje vajjamatinī vajje cāvajjadassinī.
[108] Divāvihārā nikkhamma gijjhakūṭamhi pabbate
addasaṃ virajaṃ buddhaṃ bhikkhusaṃghapurakkhataṃ.
[109] Nihacca jāṇuṃ vanditvā sammukhā añjaliṃ akaṃ
ehi bhaddeti maṃ avaca sā me āsūpasampadā.
[110] Ciṇṇā aṅgā ca magadhā vajjī kāsī ca kosalā
anaṇā paṇṇāsa vassāni raṭṭhapiṇḍaṃ abhuñjihaṃ. 1-
[111] Puññaṃ ca 2- pasavi bahuṃ sappaññoyaṃ 3- upāsako
yo bhaddāya cīvaramadāsi muttāya 4- sabbaganthehī"ti
imā gāthā abhāsi.
@Footnote: 1 cha.Ma. abhuñjahaṃ 2 cha.Ma. vata 3 cha.Ma. sappañño vatāyaṃ 4 cha.Ma. vippamuttāya
Tattha lūnakesīti lūnā luñcitā kesā mayhanti lūnakesī, nigaṇṭhesu
pabbajjāya tālaṭṭhinā luñcitakesā, taṃ sandhāya vadati. Paṅkadharīti dantakaṭṭhassa
akhādanena dantesu malapaṅkadhāraṇato paṅkadharī. Ekasāṭīti nigaṇṭhacārittavasena
ekasāṭikā. Pure carinti pubbe nigaṇṭhī hutvā evaṃ vicariṃ. Avajje vajjamatinīti
nhānucchādanadantakaṭṭhakhādanādike anavajje sāvajjasaññī. Vajje cāvajjadassinīti
mānamakkhapalāsavipallāsādike sāvajje anavajjadiṭṭhī.
Divāvihārā nikkhammāti attano divāvihāraṭṭhānato nikkhamitvā. Ayampi
ṭhitamajjhaṇhikavelāyaṃ therena samāgatā tassa pañhassa vissajjanena dhammadesanāya
ca nihatamānadabbā pasannamānasā hutvā satthu santikaṃ upasaṅkamitukāmāva attano
vasanaṭṭhānaṃ gantvā divāṭṭhāne nisīditvā sāyaṇhasamaye satthu santikaṃ
upasaṅkamitvā.
Nihacca jāṇuṃ vanditvāti jāṇudvayaṃ paṭhaviyaṃ nihantvā patiṭṭhapetvā pañca-
patiṭṭhitena 1-. Sammukhā añjaliṃ akanti satthu sammukhā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ
akāsiṃ. Ehi bhaddeti maṃ avaca, sā me āsūpasampadāti yaṃ maṃ bhagavā arahattaṃ
patvā pabbajjañca upasampadañca yācitvā ṭhitaṃ "ehi bhadde bhikkhunupassayaṃ gantvā
bhikkhunīnaṃ santike pabbaja upasampajjassū"ti avaca āṇāpesi. Sā satthu āṇā
mayhaṃ upasampadāya kāraṇattā upasampadā āsi ahosi.
Ciṇṇātiādikā dve gāthā aññābyākaraṇagāthā. Tattha ciṇṇā aṅgā
ca magadhāti ye ime aṅgā ca magadhā ca vajjī ca kāsī ca kosalā ca
janapadā pubbe sāṇāya mayā raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjantiyā ciṇṇā caritā, tesuyeva
satthārā samāgamato paṭṭhāya anaṇā niddosā apagatakilesā hutvā paññāsa
saṃvaccharāni raṭṭhapiṇḍaṃ abhuñjiṃ ahaṃ.
@Footnote: 1 cha.Ma. pañcapatiṭṭhitena vanditvā
Yena abhippasannamānasena upāsakena attano cīvaraṃ dinnaṃ, tassa puññavisesa-
kittanamukhena aññaṃ byākarontī "puññaṃ ca pasavi bahun"ti osānagāthamāha.
Sā suviññeyyāva.
Bhaddākuṇḍalakesātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
---------------------
The Pali Atthakatha in Roman Book 34 page 127-138.
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_rm.php?B=34&A=2725
อรรถกถาบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/atthapali/read_th.php?B=34&A=2725
อ่านอรรถกถาแปลไทย :-
http://84000.org/tipitaka/attha/attha.php?b=26&i=447
เนื้อความพระไตรปิฎกฉบับหลวง :-
http://84000.org/tipitaka/read/r.php?B=26&A=9229
พระไตรปิฎกฉบับบาลีอักษรไทย :-
http://84000.org/tipitaka/read/pali_read.php?B=26&A=9277
The Pali Tipitaka in Roman Character :-
http://84000.org/tipitaka/read/roman_read.php?B=26&A=9277
Contents of The Tipitaka Volume 26
http://84000.org/tipitaka/read/?index_26
![]() ![]() ![]() ![]() |
บันทึก ๖ กุมภาพันธ์ พ.ศ. ๒๕๖๑. การแสดงผลนี้อ้างอิงข้อมูลจากอรรถกถาฉบับภาษาบาลี อักษรโรมัน. หากพบข้อผิดพลาด กรุณาแจ้งได้ที่ [email protected]